Strahovanie

СОДЕРЖАНИЕ: Latvijas Universitte Ekonomikas un Vadbas Fakultte Finansu institts Kursa darbs Apdroinan

Latvijas Universitte

Ekonomikas un Vadbas Fakultte

Finansu institts

Kursa darbs

Apdroinan

Apdroinanas veidi Latvij.

Rga

2000

Saturs.

Ievads............................................................................................................................................. 3

Apdroinana, tas raksturojums, tendences un aktulitte.................................................. 4

1. Nedzvbas apdroinanas tirgus (risku apdroinana).............................................. 8

1.1.Sauszemes transportldzeku panieku civiltiesisks atbildbas obligt apdroinana [2;1]...................................................................................................................................................... 8

1.2.Transportldzeka panieka civiltiesisks atbildbas brvprtg apdroinana... 9

1.3. Apdroinana nelaimes gadjumiem transport....................................................... 10

1.4. Zas kartes...................................................................................................................... 11

1.5.Uzmuma apdroinana............................................................................................. 12

1.6. Uzmjdarbbas prtraukanas apdroinana........................................................ 13

2. Dzvbas apdroinanas tirgus........................................................................................... 14

2.1. Veselbas apdroinana............................................................................................... 15

2.2. rstu profesionls atbildbas apdroinana........................................................... 16

2.3. Nelaimes gadjumu apdroinana.............................................................................. 17

2.4. Ceojumu medicnisk apdroinana......................................................................... 17

3. pauma apdroinana..................................................................................................... 19

3.1.Privtpersonu pauma apdroinana..................................................................... 21

3.1.1. ku apdroinana.............................................................................................. 21

3.1.2. Mantas apdroinana........................................................................................ 22

3.1.3. Mjdzvnieku apdroinana............................................................................ 22

Secinjumi un prieklikumi...................................................................................................... 24

Izmantojams literatras saraksts............................................................................................ 25

Pielikumi .................................................................................................................................... 26

Ievads

Kursa darba temats ir ”Apdroinanas veidi Latvij”. s temats ir izvlts, jo autore vljas vairk uzzint par apdroinanas sabiedrbm, to piedvtiem pakalpojumiem un prmijam. Lai btu iespjams to uzzint, ir jizskata likumdoanas normatvie akti, noteikumi, aprinu metodes.

Darba mris ir ptt apdroinanas sabedrbu darbbu pedjos gados un lai sasniegtu o mri darb tiek apskatti di uzdevumi:

1. ptt apdroinanas sabiedrbu piedvtos pakalpojumus;

2. ptt prmijas aprinanas metodes;

3. analizt apdroinanas sabiedrbu darbbu;

4. izdart secenjumus un prieklikumus.

Darba apjoma ierobeojuma d nav iespjams izptt visas apdroinanas piedvts iespjas, td tiks ptti atsevii apdroinanas veidi, kuri ir atlasti pc autora izvles.

Kursa darbs ietver 3 daas:

1. apdroinanas formas, to raksturojums, tendences, aktulitte;

2. nedzvbu apdroinanas tirgus (risku apdroinana)

3. dzvbas apdroinanas tirgus.

Plaik ir skatta pdja gada statistika, jo t ir btiskka un svargka.

Izmantojam literatra apkopo pdja gada datus, jo no ts var iegt daudz interesantas un lietdergas informcijas.

Atsauces piemrotas pc das metodes:

[numurs literatras sarakst; nodaa / lapaspuses numurs].

Sasinjumi:

AAS – apdroinanas akciju sabiedrba,

OCTA - sauszemes transportldzeku panieku civiltiesisks atbildbas obligt apdroinana,

CTA – transportldzeka panieka civiltiesisks atbildbas brvprtg apdroinana.

Daiem nepublictiem datiem netiks dotas atsauces.

Apdroinana , tas raksturojums, tendences un aktulitte

Kopum, vrtjot Latvijas apdroinanas tirgu pdjos gados var teikt, ka tirgus turpina augt un sagaidms, ka tendence tuvko gadu laik turpinsies. Tirgus savu piestinjumu vl nav sasniedzis, pai tas attiecinms uz dzvbas jeb uzkrjoo apdroinanu. Bez tam, kompniju skaits pdjo 2-3 gadu laik praktiski bijis nemaings, kas auj tirgu uzskatt par samr stabilu. Tomr jem vr, ka ES direktvas nosaka, ka sabiedrbm var atvrt fililes un veikt apdroinanu citas dalbvalsts teritorij bez sevias kompnijas ar noirtu kapitlu izveidoanas. Tas neapaubmi nkotn veicins rvalstu apdrointju aktivittes Latvij.

1999.gads Latvijas tirg ir bijis samr neitrls, savukrt 1998.gad Latvijas apdroinanas tirg ir notikui vairki btiski notikumi. Ar 1.septembri stjs spk likums Par apdroinanas sabiedrbm un to uzraudzbu, k ar likums Par apdroinanas lgumu. Mintie likumi un saska ar tiem pieemtie Ministru kabineta noteikumi sekms apdroinanas tirgus tlku attstbu un sakrtoanu, k ar precizs apdroinanas sabiedrbu un apdroinjuma mja savstarpjs attiecbas. 1998.gada 1.jlij piln apmr stjs spk likums Par privtajiem pensiju fondiem un Apdroinanas Uzraudzbas inspekcija uzska o fondu licencanu. Btisks notikums bija Latvijas Satiksmes biroja uzemana Eiropas Zao karu sistm. Satiksmes birojs uzska divpusjo lgumu noslganu ar Zao karu sistmas dalbvalstm, kas turpmk Latvijas apdroinanas sabiedrbm aus noslgt starptautiskos sauszemes transportldzeku panieku civiltiesisks atbildbas obligts apdroinanas lgumus.

Latvij pirms privts apdroinanas sabiedrbas tika izveidotas 1991.gad. Kop t laika apdroinanas tirgus ir ievrojami stabilizjies un izaudzis gan kvantitatvi, gan kvalitatvi, kstot klientiem daudz pievilcgks.

obrd Latvijas apdroinanas sabiedrbas ir spjgas uzmjiem un privtpersonm piedvt visplako, Eiropas standartiem atbilstou apdroinanas pakalpojumu spektru. Latvijas izdevgais eogrfiskais stvoklis veicina tranztprvadjumu attstbu, td daudzi apdrointji pau uzmanbu velta tdu apdroinanas veidu izstrdei, kuri savienotu Eiropas apdroinanas tradcijas ar uzmjdarbbas un finansu tirgus patnbm Latvij.

Apdroinana ir valsts ekonomikas btiska sastvdaa, kura ir pakauta pieprasjuma-piedvjuma likumsakarbm. Pieprasjumu pc apdroinanas pakalpojumiem obrd negatvi ietekm iedzvotju zem makstspja un nepietiekam informtba par apdroinanas sabiedrbu piedvto pakalpojumu priekrocbm. Tomr pdjo gadu rezultti liecina par ekonomikas atveseoanos un apdroinanas sektora attstbu.

Ir oti svargi pankt to, lai sabiedrba saprastu ka apdroinanas bizness daji nosaka sabiedrbas stabilitti un tas ir atkargs ne tikai no iedzvotju makstspjas, bet ar no likumdoanas un kontroljoo struktru darba. Apdroinanas sabiedrbu piedvto pakalpojumu klsts aug no gada uz gadu un klientiem tiek piedvtas visdadks iespjas, visdadkajs joms k var apdroint visus nepiecieamos objektus.

Par apdroinanas objektu var bt:

1. fizisko vai juridisko personu paums;

2. fizisko vai juridisko personu mantisks tiesbas, intereses, saistbas;

3. fizisko vai juridisko personu nemantisks tiesbas, intereses, saistbas;

4. fizisko personu dzvba un veselba.

Apdroinjuma mja prmijas apjoms atkargs no apdroinanas veida, summas, riska pakpes un apdroinanas ilguma. Prmijai jbt tdai, lai t segtu:

1. apdroinanas darbbas laik iespjams atldzbas izmaksas;

2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedztiem gadjumiem, ja jizmaks apdroinanas atldzba pc ilgka laika;

3. apdroinanas sabiedrbas izdevumus algm, reklmai, ofisa uzturanai un peas nodroinanai.

Rinot prmijas, em vr dus faktorus:

1. inflciju, jo naudas vrtba mains un no odien iemakstajm prmijm nkotn vajadzs izmakst apdroinanas atldzbas;

2. procentu likmes;

3. izdevumus;

4. konkurenci (biei vien, lai palielintu klientu skaitu, apdroinanas sabiedrbai jsamazina prmiju lielums).

Lai nodarboties ar apdroinanas uzmjdarbbu ir nepiecieama licence, ko izsniedz “APDROINANAS UZRAUDZBAS INSPEKCIJA”. Licenci izsniedz uz nenoteiktu laiku un katram atsevikam apdroinanas veidam. 1. pielikum redzams kdas licences ir izsniegtas Latvijas apdroinanas sabiedrbm.

Apdroinanas tirg drkst nodarboties vai ar nedzvbas apdroinanu vai ar dzvbas apdroinanu (vajag izvlties kaut ko vienu).

Personu apdroinanas veidi ir dzvbas apdroinana, nelaimes gadjumu apdroinana un veselbas apdroinana.

Apdroinoties, apdroinjuma mjs aizpilda lgumu

Lai paaugstintu drobu lgumos ir jparedz:

1. sabiedrbas tiesbas,

2. jizsldz ts slimbas, kuras nevar izrstt vai kuras ir grti izrstjamas,

3. stingrkus noteikumus polises turtjam,

4. jdefin preczi kdos gadjumos tiks saemta atldzba,

5. prapdroint paraksttos lgumus.

Nelaimes gadjumu un saslimanas gadjumos nosakot prmijas lielumu em vr:

1. ekonomisko valsts stvokli,

2. mrketinga stratiju.

3. statistikas datus,

4. polises turtja ienkumus,

5. strdjoo un bezdarbnieku stvokli,

6. veselbas stvokli.

Lielks risks, lielka varbtba saslimt, lielks prmijas apjoms.

Klients aizpildot lgumu sniedz da veida informciju [9; 6]:

1. vrds, uzvrds,

2. vecums, dzimums,

3. lguma veids,

4. prmija,

5. alkohola lietoanas, ppanas paradumi,

6. klienta rsta adrese,

7. slimbu vsture, pareizjais stvoklis,

8. imenes slimbu vsture.

Aprinot prmiju ir jem vr ne tikai attiecgaj noda piemintie faktori, bet ar citu apdroinanas sabiedrbu izstrdt aprinu sistma, klientu piesaistanas veidi. Zinot vairk informcijas par citm sabiedrbm, uzmums ir konkurtspjgks. Svargi ar savlaicji veidot uzkrjumus un rezerves lai pasargtu uzmumu no neparedztiem zaudjumiem.

1. Nedzvbas apdroinanas tirgus (risku apdroinana)

Prmijas veidi nedzvbas apdroinan: viens no vieglk aprinmiem veidiem ir riska prmija. Riska prmija ir iemaksa, kura nosedz tikai sagaidms izmaksas. Riska prmija neietver izdevumus, komisijas naudu.

Riska prmija = sagaidmais pieteikumu bieums * sagaidms izmaksas uz 1 pieteikumu.

Prmiju nosaka emot vr iepriekjo gadu statistikas datus.

Pieteikumu bieumu nosaka:

iepriekj gada pieteikumu skaits

iepriekj gada poliu skaits

Prmijas likmes noteikana balsts uz datu un faktu analzi, it pai pagtnes lgumos noteikto prmiju lielumu un to lielumu ietekmjoiem faktoriem [9; 10].

Ja dati ir nepreczi un neatbilstoi, tad aprints prmijas bs nepareizas. Piemram, ja prmijas lielums bs noteikts prk liels, tad sabiedrba var zaudt savu apdroinanas tirgus dau, pazaudt klientus. Pea samazinsies. Var rasties zaudjumi, ja uzmums nenoslgs pietiekami daudz lgumu, lai segtu vismaz pastvgs izmaksas.

Ja prmijas lielums ir prk zems, tad pea samazinsies, radsies lieli zaudjumi, netiks segtas pastvgs izmaksas. Lai izvairtos no t, tad ir jbt attiecgajm cenu noteikanas metodm un preczai, pareizai datu ievadanas sistmai, aentu pieredzei. Tikai tdas prasbas var garantt pareizu prmiju noteikanu ar nkotn.

Latvijas nedzvbas tirgus attstbu pedjos etros gados var redzt 2. pielikum.

1.1.Sauszemes transportldzeku panieku civiltiesisks atbildbas obligt apdroinana [2;1].

Apdroinjuma nmjs ir transportldzeka panieks vai likumgs t lietotjs. Lgumu sldz ar jebkuru rcbspjgu personu. Lgumu var noslgt no 15 dienm ldz 1 gadam vai uz pris dienm.

Prmiju nosaka atkarb no transportldzeka veida, tipa, piederbas, lietoanas mra, transportldzeka pilns masas.

Apdroina pret da veida riskiem:

1. ceu satiksmes negadjumiem,

2. veselbai nodartiem zaudjumiem cietuai personai,

3. mantas zaudjumiem,

4. videi nodartiem zaudjumiem.

Apdroinanas prmiju lielumu noteikanas faktori:

1. Apdroinanas prmiju samazina ldz 50%, ja apdroinana bijusi spk 12 mneus pirms lguma slganas un aj laik panieks neizraisja ceu satiksmes negadjumu.

2. Apdroinanas prmiju samazina par 40 % invaldiem. Prmiju samazinjums nedrkst prsniegt 50 % no apdroinanas prmijas lieluma.

3. Prmiju palielina par 200 %, ja pdjos 12 mneos pirms jauna lguma slganas transportldzeka panieks izraisjis kaut vienu ceu satiksmes negadjumu,

4. par 300%, ja izraisjis negadjumu apreibinou vielu iespaid.

Apdroinanas sabiedrba atldzina zaudjumus, kuri nodarti treajai personai limita robes, prjo sedz negadjuma izraistjs.

Apdroinanas sabiedrba sedz veselbai nodartos zaudjumus dos apmros:

1. par cietu rstanu un prejou darbnespju sedz ldz 2000 Ls par katru personu;

2. par darbnespju paliekou zudumu ar atbildbas limitu pensijm ldz 400 Ls katrai personai;

3. sakar ar nvi 400 Ls, atbildbas limitu pensijm 400 Ls par apgdjamajiem.

Sabiedrbu izmaksts atldzbas par cietu veselbai nodartajiem zaudjumiem ir maz.

1.2.Transportldzeka panieka civiltiesisks atbildbas brvprtg apdroinana.

Notiekot negadjumam, kuros zaudjumi prsniedz obligts apdroinanas atbildbas limitu, personai nebs jatmaks virslimits. Klients pats var izvlties apdroinanas atbildbas limitu, k ar periodu uz kdu noslgt lgumu.

Apdroinanas riski: [18;1]

1. ceu satiksmes negadjums – nobraucot no cea, apgoties, krtot , iebraucot bedr;

2. dabas katastrofa – atldzina zaudjumus transporta ldzeklim, kam zaudjumi ir radjuies no zibens, vtras, krusas, pldu, akmeu nogruvumu darbbas.

3. ugunsgrks,

4. vandlisms,

5. zdzba.

oti izdevgi ir tas, ka lgumu var prreistrt uz jaun panieka vrdu, saglabjot iepriekj panieka tiesbas, kas nav atauts OCTA.

Apdroinana darbojas Latvijas teritorij vai rpus ts.

Atldzbas veidi:

1. tranaportldzeka aizvietoana,

2. remontu darbu apmaksa,

3. naudas samaksa.

Apdroinanas sabiedrba nosaka maksimlo limitu, par kdu t ir ar mieru apdroint, piem. AAS BALTAI maksimali pieauts limits ir 500 000 Ls.

1.1. tabula

Atbildbas limits atkarb no iemakstas apdroinanas prmijas AAS BALTA

Apdroinanas prmijas
Transportldzeka veids	Atbildbas limits	1 mnesis	Katrs nk. mnesis	1 gads
Vieglie automobi	2000	25
	5000	55
	10000	15	6	75
	50000	18	7.2	90
	500000	24	9.6	120

Atbildbas limits tiek piedvts papildus obligtajai apdroinanai.

Piemram, klients apdroinjies uz 1 gadu, iemaksjot apdroinanas prmiju 25 Ls vrtb, via viet sedz izdevumus, kuri neprsniedz 2000 Ls, iepriek sedzot obligto apdroinanas limitu. Prmiju likmes mainsies atkarb no AAS.

1.3. Apdroinana nelaimes gadjumiem transport.

Vadtja un pasaieru apdroinana nelaimes gadjumiem paredz atldzbu izmaksu sakar ar nelaimes gadjumu - pku, negaidtu, no apdroints personas gribas neatkargu notikumu, kas apdrointajai personai radjis miesas bojjumus brd, kad t ir atradusies polis nordtaj transporta ldzekl.

Apdroinanas sabiedrbas piedv apdroinanu nelaimes gadjumiem un to radtajm sekm (apdroints personas nve, ermea loceka zudums, prejoa darbnespja utt.), ietverot nelaimes gadjuma radto medicnisko izdevumu apdroinanu.

Apdroinjuma mjs var izvlties apdroinjuma summas apmru, no kuras, iestjoties apdroinanas gadjumam, saska ar atldzbas noteikanas tabulu procentuli tiks noteikta apdroinanas atldzba. Ja nelaimes gadjuma sekas nav nordtas atldzbas noteikanas tabul, tad atldzba tiek aprinta pc prejoas pilngas darbnespjas perioda ilguma, kuras clonis ir nelaimes gadjums.

Apdroinjuma mjs var izvlties personu skaitu, kas tiks apdrointi nelaimes gadjumam, konkrt transporta ldzekl. Apdroinjuma summu (maksimlo atbildbas apmru), no kuras procentuli tiek aprinta apdroinanas atldzba, var izvlties robes no 500Ls ldz 25 000 Ls.

Apdroinanas prmija ir atkarga no klienta izvlts apdroinjuma summas (maksiml atbildbas apmra), k ar no personu skaita, kuras tiek apdrointas.

Nelaimes gadjums – nozm pku, negaidtu, neparedztu, no apdroints personas gribas neatkargu notikumu, kas rada miesas bojjumus, t.i. ievainojums (sists, griezts, durts), kas var komplicties ar satricinjumu, mejumu, lzumu utt..

1.4. Zas kartes.

Za karte ir starptautisks civiltiesisks atbildbas obligts apdroinanas lgums, ko nosldz Latvijas Republikas reistrta transpotrldzeka panieks valst, kur ir izveidota OCTA sistma un kura ir Zaas kartes sistmas dalbvalsts kop 1998. gada 1. jlija [7;4].

Pastv divu veidu Latvijas Zas kartes:

1. Za karte, kas ir spk tikai Zas kartes sistmas dalbvalsts, bet nav spk Latvij. Minimlais apdroinanas periods ir 15 dienas. Tas ir izdevgi tiem klientiem , kuri rzems uzturas neilgu laiku;

2. Za karte, kas ir spk dalbvalsts un Latvij. Paredztas ievrojamas atlaides, ja lgums noslgts uz laiku ilgku par 3 mneiem. da veida zas kartes ir izdevgas, ja ir daudzkrt jrso Latvijas robea.

Za karte ir motorizt transporta ldzeka vadtja civiltiesisks atbildbas apdroinanas polise. T ir vadtja atbildbas apdroinana par citai personai vai ts mantai nodarto kaitjumu. a rvalsts ir radies ceu satiksmes negadjums, tad zaudjumus aprina un atldzina ts Zas kartes dalbvalsts, kur tas ir noticis.

1.2. tabula

Zas kartes tarifi (Ls), kas dergi rpus Latvijas robem

15 dienas	1 mnesis	7 mnei	1 gads
1.	Vieglie automob., kravas manas, mikroautobusi	23	35	165	265
2.	autobusi, mikroautobusi (virs 9 pasa. vietm)	65	105	455	705
3.	kravas manas (virs 3500 kg)	30	40	216	346

ie dati attiecs uz 1998 gadu. No tabulas var secint, ka tarifi ir augsti, ja em vr apstkli, ka rzems ir stingras prasbas, apdroina liels naudas summs k ar atldzbas ir lielas saldzinjum ar Latviju.

1.5.Uzmuma apdroinana.

Iespjams apdroint gan uznmumam piederos kas, pamatldzekus, raoanas ldzekus, remonta izdevumus. [8; 77]

Ja grib apdroint kas un bves, tad var emt vr ieguldjumus telpu remont, iektelpu apdar. Maksjumu nosaka no kas tipa, tehnisk stvoka, signalizcijas, ugunsdrobas sistmm.

Uzmumi parasti apdroins bilances vrtb; reli t nesedz visus raduos zaudjumus, tpc iesaka apdrointies uzmuma atjaunoanas vrtb. Apdroinanas prmija atkarga no apdroinjuma summas, riskiem, ldzeku vrtbas. Apdroinanas atldzba tiek izmaksta td apmr kds ir nepiecieams, lai veiktu atjaunoanas darbus.

Ja uzmums nodarbojas ar bvniecbu, tad tas var apdroint bvlaukuma iekrtas, tehniku, bvdarbus. Ja veic bvdarbus, tad procesam piemro visu risku apdroinanas polisi, kas ietver apdroinanos pret dabas stihijm, uguns nodartajiem kaitjumiem, zdzbu, neuzmanbas sekm bvdarbu veikanas laik. Apdroinanas atldzba tiek aprinta tmes vrtb, lai atkrtoti veiktu tos bvdarbus, kuriem nodarti zaudjumi un atjaunotu zuduo.

Apdroinan vlams iekaut apdroinanu pret ugunsgrkiem, jo pc statistikas datiem ugunsgrki ir visbiek notikui raoanas ks, dzvojamos sektoros. Aizdegans iemesli ir sekojoi – elektroniskie, neuzmanga apieans ar uguni, aunprtga dedzinana.

Daudzi uzmumi, kuriem ir lieli raoanas cehi un kuri nodarbojas ar raoanu ir izdevgi izmantot komplekso apdroinanas polisi.

1.6. Uzmjdarbbas prtraukanas apdroinana.

Uzmjiem tiek piedvts papildus pauma apdroinanai apdrointies pret pauma apdroinanas risku izraistiem zaudjumiem uzmuma pe, kas raduies uzmjdarbbas prtraukanas period, t. sk. apdrointjs sedz aj period izmaksts darbinieku algas un uzmuma pastvgs izmaksas. apdroinana paredz zaudjumu atldzbu ldz uzmjdarbbas prtraukanas perioda beigm, t.i., pilngai uzmjdarbbas atjaunoanai vai ldz polis noteiktam termiam, atkarb no t, kur notikums iestjas pirmais. Obligta prasba pie uzmjdarbbas prtraukanas apdroinanas ir pauma apdroinana. s apdroinanas izpratn sekojoas pauma apdroinanas risku grupas var izraist uzmjdarbbas prtraukanu: ugunsgrka radtie bojjumi, vtras, krusas, pldu radtie zaudjumi, inenierkomunikciju avrijas, dens radtie bojjumi, zdzba un laupana. Apdroinjuma summa tiek aprinta, izejot no esoajiem finansu datiem, emot vr uzmuma attstbas tendences un prognozes. Apdroinanas prmiju aprina no apdroinjuma summas, emot vr klienta izvltos pauma apdroinanas riskus, attiecgo telpu un ku stvokli, signalizcijas sistmu esambu u.tml. Apdroinanas atldzba tiek aprinta par uzmjdarbbas prtraukanas periodu, emot vr ietaupts izmaksas. Apdroinanas atldzba var iekaut ar papildus izmaksas, kas saisttas ar uzmjdarbbas turpinanu vai atrku atjaunoanu.

2. Dzvbas apdroinanas tirgus

Dzvbas apdroinana ir viens no pieprasitkiem apdroinanas veidiem. odienas Latvijas dzvbas apdroinanas tirgus stvokli, un tas pdjo gadu statistiku var redzt 3. pielikum.

Nosldzot lgumu par dzvbas apdroinanu var paredzt, ka, iestjoties apdroinanas gadjumam, apdrointjs izmaks apdroinjuma summu vai citu apdroinanas lgum paredzto summu, kuras apmrs ir noteikts, sldzot apdroinanas lgumu. dos gadjumos netiek piemrots kompenscijas princips. Personu apdroinan, izemot dzvbas apdroinanu, lgumsldzjas puses apdroinanas lgum var vienoties par kompenscijas principa piemroanu apdroinanas atldzbas izmaks.

Apdrointajam ir tiesbas dzvbas un nelaimes gadjumu apdroinanas lgumos nordt vienu vai vairkas personas — labuma guvjus, kas saems apdroinanas atldzbu apdroint nves gadjum, k ar aizstt s personas ar citm personm apdroinanas lguma darbbas laik.

Ja ir augsts nelaimes , saslimanas vai citu gadjumu skaits, tad attiecgi pieaug izdevumi, prmiju likme palielins, bet ja ir zems apdroinanas notikumu skaits, tad izmaksas samazins un prmiju likme samazins.

Bruto prmijas aprinana [9;14 ]. Par pamatu s prmijas aprinanai m vr:

1. riska prmiju,

2. izdevumus (uz katru polisi, pastvgs izmaksas, u.c. izmaksas),

3. komisijas naudu,

4. neparedzto apstku ietekmi,

5. investciju ienkumus.

Bruto prmija = riska prmija+ izdevumi

Risku veidi dzvbas apdroinan

[9;1].

1. notiek nelaimes gadjums, sabiedrbai jatmaks vairk nek t bija plnojusi,

2. palielins cenas medicnas pakalpojumiem,

3. izmaias likumdoan,

4. konkurenti samazina prmijas lielumu,

5. izmains statistikas dati, palielins negadjumu skaits,

6. medicnas zintnes attstba, palielins sabiedrbas izdevumus,

7. jaunas slimbas,

8. izmaias apdroinanas politik,

9. jaunas aprinanas metodes, jauni pakalpojumi.

2.1. Veselbas apdroinana.

Pasaul medicna ir viena no drgkajm un dinamiskkajm nozarm. Ar Latvij notiek medicnas pakalpojumu sadrdzinans. Palielins modernu medicnisko aparatru iegdes un uzturanas izmaksas. Valsts budeta ldzeki nespj nosegt pieaugos izmaksas, veidojas ldzeku trkums un palielins t izmaksu daa, kas jsedz paam pakalpojuma mjam.

Apdroinanas sabiedrbas iedzvotjiem un to darba devjiem ska piedvt veselbas apdroinanas pakalpojumus. is veselbas apdroinanas piedvjums ir izstrdts t, lai aptvertu to visu medicnisks aprpes pakalpojumu loku, kas btisks darba devjam - profilaktisks apskates, vakcincijas, medicnisk apskate jau pc apdroinanas lguma noslganas (iepazans ar izvlto imenes rstu un veselbas prbaude), neatliekam medicnisk paldzba, medicniskais transports, diagnostikas un rstniecbas paskumi doktortos un medicnas centros, opercijas, paaugstinta komforta apstki stacionros, atlaides zobrstniecbai, apmakstas sporta nodarbbas peldbaseinos un trenaieru zls, darbinieku imenes loceku veselbas apdroinana.

No darba mju puses ir svargi, lai darba devjs nodrointu tdas socils garantijas, k veselbas apdroinana. Turklt ar darba devji arvien biek prliecins par to, ka izdevgk ir laikus parpties par savu darbinieku veselbu.

Veselbas apdroinana ir brvprtga apdroinana, paredzot segt maksjumus par apdrointiem sniegtajiem rstnieciskajiem pakalpojumiem, kurus nenodroina valsts no obligts veselbas apdroinanas ldzekiem. Atbilstoi katras polises vrtbai tiek atbilstoi segti klienta izdevumi [17;1].

Piemram apdroinoties un iemaksjot prmiju 500 Ls vrtb apdroinanas sabiedrba apmakss pilnu veselbas aprpi rstjoties pie imenes rsta ambulator rstniecbas iestd, kurai ir jbt lgumattiecbs ar apdroinanas sabiedrbu, AAS apmakss ambulatoros medicniskos maksas pakalpojumus, zu iegdi. Polis paredz ar pakalpojumus, kuri netiks apmaksti.

Ja klients apdroins, tad tiks apmaksti di pakalpojumi:

· pacienta iemaksa poliklnik,

· rstans stacionr,

· rsta mjas vizte,

· plnveida opercijas,

· injekcijas, procedra, izzias,

· vakcnas,

· med. iegde,

· zobrstniecba.

Atmaksanas lielums ir atkargs no polises gada cenas.

Apdroinoties klientam ir iespjams saemt daudzus medicniskos pakalpojumus ltk, kas ir diezgan izdevgi gan paam klientam, gan rstniecbas iestdei.

Citas apdroinanas sabiedrbas piedv apdrointies pret nelaimes gadjumiem, ievainojumiem, apsaldjumiem, apdegumiem, saindanos, pret prejou vai paliekou darba spju zudumu.

2.2. rstu profesionls atbildbas apdroinana.

Tas ir veids k ikviens rsts var apdroint iespjamos zaudjumus, kas var rasties treai personai sakar ar kdainu profesionlo darbbu [7;3].

Saska ar likumu “ Par prakses rstiem” (stjas spk ar 1997. gada 22. maiju), profesionls atbildbas apdroinana ir obligta prakses rstiem, 1998. gad miniml apdroinanas summa bija 1000 Ls, tau brvprtgi var apdrointies jebkur sertificts specilists.

Var apdroint savu profesionlo atbildbu, ar prakses rsta vadb strdjoo nesertificto rstu profesionlo atbildbu. Apdroinanas sabiedrba atldzina zaudjumus pacientam, ekspertu izdevumus, kas saistti ar pretenzijas izskatanu, rstniecbas personas izdevumus.

Maksa par apdroinanu ir atkarga no t pie kdas riska grupas konkrts specialittes rsts pieder. Apdroinanas prmiju iemaksas nav augstas, piemram, ja klients vlas apdroint savu profesionlo atbildbu 1000 Ls apmr, tad prmija ir 20 Ls.

2.3. Nelaimes gadjumu apdroinana.

Neviens nav pilnb pasargts no dadiem nelaimes gadjumiem, kas ikdienas neparedzti var notikt gan darb, gan atpt. Nelaimes gadjumu apdroinana ir veids, kas tiek piedvts gan privtpersonm, gan ar uzmumiem, un paredz atldzbu par nelaimes gadjumu rezultt iegtajm traumm, invaliditti vai nvi. Apdroinanas sabiedrbas piedv klientiem iespju paam izvlties nepiecieamo teritorijas segumu. Tas var bt gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan ar visa pasaule.

Apdroinana neattiecas uz:

1. nelaimes gadjumiem, kuru ties vai neties clonis ir kar vai kuri notikui iekju nekrtbu rezultt,

2. kodolenerijas tieas vai netieas iedarbbas rezultt,

3. apstarojumi,

4. saindans.

Ja nelaimes gadjuma brd apdrointais ir sasniedzis pensijas vecumu, tad apdroinanas atldzba tiek izmaksta pensijas veid. Apdroinanas atldzbas apmrs ir atkargs no nelaimes gadjuma specifikas. Ja nelaimes gadjums ir radjis kaitjumu vairkm fiziskm personm, tad izmaksjam summa nedrkst prsniegt 100% no atldzbas summas. Ja uz nelaimes gadjuma rezultt kaitjumu veselbai atstjuas savu ietekmi agrks slimbas, tad apdroinanas atldzba tiek attiecgi samazinta, ja daa vismaz sastda 25% . Ja pc nelaimes gadjuma iestans nav izpildti visi pienkumi, kuri ir attiecinmi uz apdroinjuma mju, tad apdrointjs ir atbrvots no atldzbas izmaksas. Medicnisks izmaksas, kas radus apdrointajam, lai pamatotu tiesbas pieprast atldzbu, sedz apdrointjs.

2.4. Ceojumu medicnisk apdroinana.

Dodoties rzemju ceojum, ir izdevgi apdroint iespjamos izdevumus par neatliekamiem medicniskiem pakalpojumiem pkas saslimanas vai traumas rezultt, k ar izdevumus par repatriciju. Ceojumu medicnisk apdroinana ir obligta, dodoties uz Vciju, Franciju, Spniju, Portugli, Beiju, Nderlandi un Luksemburgu. Apdroinana sedz saprtgus neplnotus izdevumus par viesncas numura apmaksu, gaisa sanitr transporta ri, k ar izdevumus par mirstgo atlieku transportanu uz pastvgo dzves vietu. Par atbilstou papildus samaksu ir iespjams apdrointies aktvs atptas laik – kpjot kalnos, slpojot, braucot ar velosipdu utt. Var ieteikt papildus apdrointies nelaimes gadjumam, kad tiek atldzints par paliekou invaliditti. Apdroinanas summa uz Eiropas valstm ir 60 000 ASV dolru, bet uz ASV un Kandu – 100 000 ASV dolru. Dodoties uz valstm, kur ceojumu medicnisk apdroinana nav obligta, ir iespjams iegdties polises par apdroinjuma summu 10 000 ASV dolru un 25 000 ASV dolru.

3. pauma apdroinana

Sasniedzot noteiktu ekonomisks attstbas lmeni, aizvien lielka uzmanba tiek pievrsta ieguldjumu veidam un to drobai. paums ir tas, kas rada iespjas gan pelnt, gan baudt sava darba augus, t ir viena no labkljbas pazmm un ar garantijm.

Apdroinanas sabiedrbas uzemas saistbas atldzint zaudjumus, ko apdrointajam paumam radjui ugunsgrks, dabas stihija (zibens, vtra, krusa, pldi), eksplozija, dens noplde, zdzba, laupana, vandlisms.

Viens no pieprastkajiem veidiem, ko papildus pauma apdroinanai piedv Rgas Apdroinanas sabiedrba, ir uzmjdarbbas prtraukanas apdroinana. Tas nozm, ka, notiekot negadjumam ar apdrointo paumu, k rezultt tiek prtraukta vai kavta uzmuma darbba, raduos zaudjumus sedz apdrointjs.

Apdroint paumu var gan t panieks, gan panieka pilnvarota persona, tau atldzbas samjs jebkur gadjum var bt tikai panieks. Apdroinjuma summa nedrkst prsniegt pauma vrtbu. Apdroinanas lgumu var noslgt tikai tad, ja tas ir izdevgs abm lgumsldzjm pusm. Sabiedrbai uzemoties atbildbu ir jzina, par kdu naudas summu t o atbildbu uzemas. Klientam savukrt ir jzina, kdu atldzbu vi saems, iestjoties apdroinanas gadjumam, tpc sabiedrbas pienkums ir informt klientu, kdu apdroinanas produktu vi ir nopircis. Nenosaka pauma tirgus cenu kas atjaunoanas vrtbu parasti neiespaido kas atraans vieta un to nevar saldzint ar nekustam pauma tirgus cenu. Ir maldgs uzskats, ka nelielu koka vasarncu pie jras var apdroint par lielku summu, nek mra mju Latgal, jo o vasarncu iespjams prdot ievrojami drgk. Sabiedrba neapdroina gruntsgabalu, bet gan paumu, kur atrodas uz gruntsgabala t atjaunoanas vrtb. Ja apdrointais objekts aiziet boj, tad, saemot atldzbu, to vars atjaunot td stvokl, kd tas bija pirms nelaimes. Parasti prkot apdroinjumu, cilvks cenas samakst pc iespjas mazk, piemram, paumu, kura vrtba vartu btu miljons latu, vi cenas apdroint par 500 000 latu. Tas nozm, ka paums ir apdroints tikai par pusi t vrtbas un, iestjoties apdroinanas gadjumam, klients vars saemt atldzbu tikai 50% apmr no pauma rels vrtbas. Atjaunoanas vrtb parasti ievrt nolietojumu, kds ir kai, mantai vai tehnoloiskm iekrtm. Nolietojumu parasti nosaka normatvie akti, tau iespjams ar neatkargu ekspertu novrtjums. Izvrt objektu dab Pc iepazans ar klientu un via rcb esoo dokumentciju, apdroinanas sabiedrbas darbinieki dodas apskatt un vrtt paumu. Klienta kltbtn tiek veikta objekta apskate, objekta un risku novrtana, izskaidroti apdroinanas noteikumi. Klients var izvlties, pret kuru no iespjamajiem riskiem vi grib apdroint savu paumu. ku apdroinan pamattarifs var svrstties no 0,25% lieliem un droiem objektiem ldz 1,5% km, kuras ir pai apdraudtas. Apdroinana ietver pilnu risku “bueti” - ugunsnelaimi, dabas stihijas, zdzbas, laupanu, vandlismu, inenierkomunikciju bojjumus u.c. Riska lmeni var pazemint Aprinot apdroinanas pamattarifu, sabiedrba izstrd rekomendcijas riska lmea pazeminanai. Ts ietver dadu organizatorisku, ineniertehnisku paskumu realizciju un, ja klients ldz noteiktam termiam izpilda rekomendcijas, tarifs var tikt samazints. Tas ir izdevgi abm lgumsldzjm pusm. Pirmkrt, apdroinjuma mjs tarifu samazinan ietauptos ldzekus var ieguldt t drobas palielinanai, savukrt sabiedrba apdroina droku objektu. Ja riska lmenis ir prk augsts un netiek veikti paskumi t pazeminanai, sabiedrba var neuzemties objekta apdroinanu. Daa riska juzemas paam Nosldzot lgumu, klientam ir juzemas zinms paa risks. Tas gan disciplin klientu, gan novr gadjumus, kad pie apdroinanas sabiedrbas grieas par katru skumu, savstarpji traucjot vienam otru. Jo lielks tiek emts paa risks, jo lielk mr var tikt samazints apdroinanas tarifs. Ja iepriekj apdroinanas period nav bijuas apdroinanas izmaksas, apdroinjuma mjam apdroinanas maksjumus var samazint. Apdroinanas maksjumus klients var makst pa dam. Parasti lgums tiek slgts uz vienu gadu, vienojoties par tlku apdroinanu. Izmuma krt termius pc klienta vlmes var samazint, tau tas sadrdzina pakalpojumu. Apdroinanas lgums stjas spk nkamaj dien pc lgum paredzts apdroinanas prmijas samaksanas, ja lgum nav paredzts citdi. Manta japdroina atsevii dzvokl vai k eso manta ir jpdroina atsevii. Sabiedrba apdroina mantu dzvokos un personiskajs mjs, biroju, veikalu un raoanas telps. Sabiedrbas atbildba par ugunsgrk raduos bojjumu atldzbu neietver mantu, par kuras bojjumiem apdroinanas atldzbu paredz ku apdroinana. Apdrointaj mant netiek ieskaitti reistrcijai pakautie motoriztie transporta ldzeki, ja klienta nodarboans nav saistta ar o ldzeku raoanu, remontu vai tirdzniecbu.

3.1.Privtpersonu pauma apdroinana.

3.1.1. ku apdroinana

pauma tiesbas uz km (privatiztu dzvokli) apstiprina viens no iem dokumentiem: nekustam pauma vrtanas biroja lieta, pirkuma-prdevuma lgums, kur apstiprints Zemesgrmatu noda, mantojuma tiesbu apstiprinoi dokumenti, pavaldbas lmums par kas denacionalizciju un ts pieemanas-nodoanas akts un tml. Pc iepazans ar klientu un via rcb esoo dokumentciju sabiedrbas darbinieks veic pauma apskati un novrtanu, vienojoties ar apdroinjuma mju par apdroinjuma summas lielumu un apdroinanas riskiem (gadjumiem). kas var adroint atjaunoanas vrtb (ja to nolietojums neprsniedz 30%) un faktiskaj vrtb. Atjaunoanas vrtba - tie ir izdevumi, kas nepiecieami, lai uzbvtu tda paa tipa, izmru un kvalittes ku, ieskaitot projektanas izmaksas. Atjaunoanas vrtbu neiespaido kas atraans vieta un to nevar saldzint ar ts tirgus cenu. kas faktisk (eso) vrtba - vrtba, ja no atjaunoanas vrtbas atskaita nolietoanos. Nereti apdroinjuma mjs cenas samakst mazk, nosakot zemku pauma vrtbu, tau aj gadjum zaudjumi ar tiks atldzinti par attiecgi zemku summu, tpc svargkais – izvlties pareizo apdroinjuma summu. Pamatrisks, apdroint kas, ir apdroinana ugunsgrka gadjumam, prjos riskus izvlas apdroinjuma mjs. Tie ir - dabas stihiskie postjumi (vtra, pldi, krusa), inenierkomunikciju avrijas, treo personu prettiesiska rcba (konstruktvo elementu nozagana un bojana, sprdziena izraisana), sadursme. Apdroinanas maksjums ir atkargs no vairkiem faktoriem - kas ugunsdrobas, tehnisk stvoka, kas uzbves materila (mra, koka, jaukta tipa utt.), izvlto risku daudzuma, vai kas ir pastvgi apdzvotas vai tikai uz laiku. Bzes tarifi apdroinanas maksjuma noteikanai ir no 0,4% ldz 1% no apdroinjuma summas. Prkot ku apdroinanas polisi, kas panieks vienlaicgi var apdroint ar savu civiltiesisko atbildbu. Tuvojoties ziemai apdroinana ir oti nepiecieama, jo dzv ne mazums ir gadjumu, kad panieks ir aizmirsis notrt sniegu no jumta, nav notrjis ietvi un tpc garmgjjam uzkrt uz galvas lsteka, pasld kja un tas gst traumu, pc kuras nepiecieams rstties. Cietuais var celt prasbu izdevumu atldzinanai, bet, ja Js bsiet nopircis o apdroinanu, visus izdevumus, izvlt atbildbas limita ietvaros, segs sabiedrba.

3.1.2. Mantas apdroinana.

Protams, notiekot iepriek mintajiem apdroinanas gadjumiem, ku apdroinanas polise nesegs zaudjumus, kas bs raduies k vai dzvokl atrodoai mantai. Tpc, lai nebtu juztraucas par savu mantu, ir japdroina ar t. Apdroinjuma summu nosaka savstarpji vienojoties apdroinjuma mjam ar apdrointju, emot vr mantas faktisko (esoo) vrtbu. Protams, ja manta ir tikko iegdta vai ir oti lab stvokl, to var apdroint ar jaunvrtb. Jatceras, ka saemt atldzbu atbilstoi faktiskajam zaudjumam bs iespjams tikai tad, ja t bs apdrointa piln faktisk vrtb. Parasti apdroinanas sabiedrbas mantas apdroinan piedv tos paus riskus, kdi ir ku apdroinan. panieks var apdroint visu mantu, kas atrodas via dzvokl vai mj – mbeles, audio un video un elektronisko aparatru, sadzves tehniku, mjsaimniecbas priekmetus, aprbu, apavus, dadu inventru. Zemnieku saimniecbu paniekiem ir iespjams apdroint ar traktoru un zirgu vilkmes lauksaimniecbas tehniku, kurinmo, lopbarbu un lauksaimniecbas produkciju. Savukrt, rtos dzvokos dzvojoajiem, tiek piedvts apdroint ar dzvoka apdares elementus – sienu, griestu, grdas krsojumu un segumu, persong paum piederos gzes pltis, santehnisko aprkojumu un tml. Apdroinanas maksjums ir atkargs no apdroinjuma summas apmra, izvlto risku daudzuma un mantas veida. Bzes tarifs ir robes no 0,3% ldz 2% no apdroinjuma summas.

3.1.3. Mjdzvnieku apdroinana.

Mjdzvnieku paniekiem sabiedrb ir iespjams apdroint mjdzvniekus - liellopus, zirgus, ckas, aitas un kazas, irnes suus un kaus, k ar citus mjdzvniekus. Zaudjumi klientam tiek atldzinti, ja apdrointie mjdzvnieki gjui boj vai ar tos nepiecieams piespiedu krt likvidt no jebkura veida slimbm, nelaimes gadjumiem (elektrisks strvas iedarbbas, saules vai karstuma driena, aktas uzpans, nosmakanas, noaugans, saindans, no skas vai indga kukaia kodiena, sadursmes ar transporta ldzekli un citiem negadjumiem). Atldzinti tiek ar zaudjumi, ja dzvnieki gjui boj ugunsgrka, zibens spriena, dabas stihisku postjumu d, k ar nozaganas, nolaupanas un nokauanas zdzbas nolk. Mjdzvnieka nobeigans gadjum zaudjumi tiek atldzinti apdroinjuma summas apmr. Apdroinjuma summu nosaka savstarpji vienojoties apdroinjuma mjam ar apdrointju, bet t nedrkst prsniegt mjdzvnieka faktisko vrtbu. Lai apdrointu mjdzvniekus, paniekam, protams, jnodroina mjdzvniekam normli kopanas un turanas apstki, baroana un veterinrmedicnisk aprpe. Apdroinanas maksjums ir atkargs no mjdzvnieka sugas un vecuma, izvltiem riskiem un apdroinjuma summas lieluma. Piemram, liellopu apdroinan tarifs ir robes no 4% ldz 8% no apdroinjuma summas. Savukrt irnes suu un kau apdroinan tarifs ir no 6,5% ldz 8% no apdroinjuma summas.

Secinjumi un prieklikumi.

1. Latvij laika gait ir izveidojies stabils apdroinans tirgus, apdroinanas sabiedrbu sastvs ir nemaings. Apdroinanas sabiedrbas ieem lielu tirgus dau un ir pieaudzis to pamatkapitls. Latvij ir noregulta likumdoana.

2. Attstoties valsts ekonomikai cilvkiem rodas brvi ldzeki, kurus tie vlas ieguldt apdroinan, jo apdroinoties cilvks vlas bt dros par savu nkotni un pasargt sevi no neparedztiem dzves notikumiem.

3. 2000.gad Latvij nav piedzvotas lielas stihiskas nelaimes vai katastrofas, un tpc var teikt k s gads apdrointjiem bijis veiksmgs.

4. 2000.gad lielkas nedzvbas apdroinanas sabiedrbas bija Balta, AK Alianse un Baltijas Transporta Apdroinana, bet lielkas dzvbas apdroinanas sabiedrbas – Baltikum dzvba, Estora un Latva.

5. Lai uzmums vartu straujk attistties mtketinga nodaai vairk jvelt uzmanba tam, lai klientus vairk ieinterestu un piesaisttu to uzmanbu; jo biei vien lasot apdroinanas noteikumus, maz ir domts par to, lai klientam ar btu izdevgi nosacjumi.

6. Apdroinanas sabiedrbm vairk jreklam savi pakalpojumi, jprliecina pat to nepiecieambu, izdevgki prieklikumi klientam.

7. Pakalpojumus vajag piedvt td veid, lai potencialiem klientiem viss btu pilngi skaidrs, lai viss btu ski izskaidrots.

8. Klientu skaita palielinanai apdroinanas sabiedrbm jizdom dadas pievilcgas akcijas un atlaides.

9. Aprinot prmiju ir jem vr ne tikai attiecgaj noda piemintie faktori, bet ar citu apdroinanas sabiedrbu izstrdt aprinu sistma, klientu piesaistanas veidi. Zinot vairk informcijas par citm sabiedrbm, uzmums ir konkurtspjgks.

10. Jpilnveido prmiju aprinanas metodes, jizveidojo jaunas statistisko datu tabulas.

Izmantojams literatras saraksts.

1. LR likums “Par apdroinanu“ pieemts 1993. gada 12. janvr, publikcija “ Ziotj “ 1993.g. Nr.3/4.

2. LR likums “Sauszemes transportldzeku panieku civiltiesisks atbildbas obligts apdroinanas likums“ LR normatvie akti – Apdroinana, AP 1-3-1

3. LR likums “Apdroinanas sabiedrbu un to uzraudzbas likums“ LR normatvie akti – Apdroinana, AP 1-4-1

4. “Formulas un tabulas akturiem“, izd. Akturu institts un akturu fakultte, 1980.g. 78 lpp.

5. D. Blends “ Apdroinana : pamatprincipi un prakse ” Rga, 1995.g. 400 lpp.

6. “Apdroinanas gada grmata 1997” Rga, Valsts apdroinanas uzraudzbas inspekcija 1997.g. 115.lpp.

7. “Apdroinanas Vstis” Nr. 2, 3, 1998.g.

8. Kapitls 1998.g. Nr.5

9. Latvijas Ekonomists, 2000.g. Nr. 9

10. Dienas biznes, 2000.g.20.janvris

11. Apdroinanas tirgus apraksts, 2000.g. oktobris

12. Apdroinanas tirgus apraksts, 2000.g. novembris

13. www.balva.lv

Nepublictie materili:

14. “ Sauszemes transporta ldzeku apdroinanas noteikumi “

15. “Noteikumi nelaimes gadjumu apdroinanai”

16. “ Visprjs civiltiesisks atbildbas apdroinanas noteikumi”

17. “ Visprjs mantas apdroinanas noteikumi”

18. Rgas Slimikases apdroinanas tarifi un noteikumi

19. AAS “ SEESAM” CTA noteikumi.

1. pielikums

LATVIJAS APDROINTJIEM IZSNIEGTS LICENCES

Apdroinanas kompnija

Nedzvbas apdroinanas kompnijas

AK Aliance

Alterna

Balta

Baltijas apdroinanas nams

Baltikums

Balva

BTA

Latgarants

Lauto klubs

Nordens AS

Parekss apdroinanas kompnija

Rgas apdroinanas sabiedrba

Rgas Fenikss

Rgas Slimokase

Sampo Latvija

Seesam Latvia

Zurich Latvia

Dzvbas apdroinanas kompnijas

Alterna – Viva

Baltikums Dzvba

Estora

Latva

Rgas Fenikss dzvbas apdroinana

Salamandra Baltik

Sampo Latvija Dzvba

Seesam Life Latvia

Solidaritte

1. pielikums (turpinjums)

Dati: LR Apdroinanas uzraudzbas inspekcija (dati uz28-08-2000)

1. nelaimes gadjumu apdroinanai;

2. veselbas apdroinanai (apdroinanai pret slimbm);

3. sauszemes transporta (izemot dzelzce|a transportu)apdroinanai;

4. dzelzce|a transporta apdroinanai;

5. gaisakuu apdroinanai;

6. kuu apdroinanai;

7. kravu apdroinanai;

8. pauma apdroinanai pret uguns un dabasstihiju postjumiem (bojjumiem, ko paumam nodara uguns, eksplozija, atomenerija, zemes iegrimana un citas stihijas);

9. pauma apdroinanai pret citiem zaudjumiem (bojjumiem, ko paumam nodara krusa, salna, zdzba un citi negadjumi);

10.sauszemes transportldzek|u panieku civiltiesisks atbildbas apdroinanai;

11.gaisakuu panieku civiltiesisks atbildbasapdroinanai;

12.kuu panieku civiltiesisks atbildbasapdroinanai;

13.visprjs civiltiesisks atbildbas apdroinanai;

14.kredtu apdroinanai;

15.galvojumu apdroinanai;

16.dadu finansilo zaudjumu apdroinanai;

17.juridisko izdevumu apdroinanai;

18.paldzbas apdroinanai;

19.dzvbas apdroinanai;

20.autopanieku civiltiesisks atbildbas obligt apdroinana.

Скачать архив с текстом документа