Transports - на турецком языке
СОДЕРЖАНИЕ: Jras transports. Prvadjumu nodroinanai jras transportam ir daudznozres saimniecba, kas sastv no:Jras transports.
Prvadjumu nodroinanai jras transportam ir daudznozres saimniecba, kas sastv no:
- flotes,
- jras ostas,
- remonta rpncas.
Atirb no kuoanas veida jras prvadjumu sadaa uz rjus (rvalstu) un iekjus (kabota). Savukrt, rvalstu prvadjumos realizjas eksporta- importa krvu prvadjumi un krvu prvadjumi starp rvalstu ostiem.
Iekjos prvadjumos atir lielo un mazo kabotu. Maza kabota - kuoana vienu vai divu jras baseinu robes. Liela kabota - kuoana starp jras ostiem, kas atrodas daos baseinos, kas sadalti ar citu valstu krastmalas teritorijm.
Jras transports realiz galvenokrt rjas tirdzniecbas krvu prvadjumus, k ar prvada citvalstu frakttju krvu. Abos gadjumos vi realiz transporta pakalpojumu eksportu un izpildi svargo funkciju: pievrst rvalstu valtu un investcijas.
Priekrocbas:
- iespja nodroint masveida iek- un starpkontinentlu krvu prvadjumus;
- praktiski neierobeota izlaianas iespja jras ceiem;
- relatvi neliels degvielas un enerijas patri uz produkcijas vienbu;
- iespja izmantot augstekonomisko floti ar lielo krvnesbu (ldz 5000 t. tonna), kas dod relatvi zemu prvadjumu paizmaksu.
Mnusi:
- atkarba no hidrometeoroloiskiem un navigcijas apstkiem, kas izraisa lielo dkstvi ziemas laik;
- nepiecieams izveidot jras krastos sareto ostas saimniecbu, kas prasa lielo kapitlieguldinjumus;
- ierobeota iespja izmantot jras transportu iekvlstu prvadjumos tieos jras prvadjumi.
2.
Acu redzams, ka dadi noteikumi, kas tiek uzstdti veicot du krvu prvadjumus:
- henerlie (gabalkrvas), kam piemt dadie izmri, formas un partjamba;
- specilie gabalu – konteineri un riteu tehnika;
- masu gabalu krvu lielas partijas – koki un metls;
- uzberamas – rudas, ogle, msli;
- idras – nafta, naftas produkti, miklijas, saidrintas gzes;
- pasaieri – liner satiksme un kruiza kuiana;
- pasaieri ar automanm – prmu satiksme.
ir jvest dadu kuu tipa ranai.
Gandrz katrs treais kuis no pasaules tirdzniecbas jras flotes pastv no sev tankeru vai kii uzberamas krvu prvadanai. o divu tipu kuim ir 80% no kopja pasaules tirdzniecbas flotes tona. Kuu tipu skaits ir jau vairk par 100.
Kuu sadaljums pa tipiem ir oti sarets, jo kuu atiras pc: noteikanas, kuoanas rajonu, energoierci, arhitektras un daudziem cietiem pazmem.
Pamatpazme ir noteikana, ar viu kuus sadala:
- pasaieru;
- transportu;
- zvejniecbas;
- tehnisks flotes.
Zm. 41.
Tlk tiek aplkoti tikai transporta kui. Bez transporta flotes nav iespjami starp kontinentlie krvu prvadjumi.
Pamatkravas, kas prvada:
1. Tanneru prvadjumos: nafta un tas produkti, saidrontas gzes, imiklijas, asfalts, vns, amonjaks, sra, etilus.
2. ui – refriertori: drzi, gaa, zivis.
3. Konteineru prvadjumos: specilas krvas.
4. Uzberamo krvu prvadjumos: ogle u.c.
K jau ir mints augstk, olaik kopjas pasaules krvu sadaljums ir:
55% - iras kravas;
30% - uzbramas;
15% - henerlie.
Tas noteica transporta kuu sadaljumu.
Tankers ap 50% no ekspluatcijas laika pavada ostos zem iekrauanas – izkrauanas opercijam. Transkontinentlie naftas prvadjumi realiz supertankeri ar ded. veitu ap 250 t.t.. Tau iem tankeriem nav sasniedzama lielka ostu daa un naftas sadaljumu pa kontinentu realiz tankeri ar mazkam izmriem (ap 70 t.t.). Tankru flote ir oti bstama apkrtjas vides piesroanas d.
Konteiner vedis – paredzts skkrvu prvadana:
Dedveits ap 50 – 60 t.t. trums ap 30 “uzlov”.
Tas ir pilngi atkltie kui ar lkam, kas aiz visu krvas nodaljumu, kam biei ir ienaia konstrukcija. Tas atvieglo iekrauanu un samazina dkstavi
Zm. 59.
· Uzberamo krvu prvadanas kuis prvada galvenokrt graudu, ogi un dus rudus.
· Lihtervedis – kuis, kas paredzts specilo negreudjoo konteineru prvadanai. Zm. 130.
· Sauso krvu prvadanas kuis – koku, lopu, smgu krvu, citu krvu prvadsana.
Kui iekrauanai un izkrauanai paredzti specili apteikoti jras krastmalas teritorijas. Tas pastv no sevi sareto saimniecbu, kas var sadalt uz:
Akvatoriju, piesttnes, krvu prcelanas mehnismi, noliktavas, krvu sadalanas tehnika, dzelzcei un autocei, doki u.c.
Atkarb no ostas pamatfunkcijm eit ar var bt reida prsuknanas stacijas, cauruvadu vai citu transporta manu sistmas, daudzie dienesti, glabanas tvertnes.
Osti izpilda sakares funkciju starp jras un iekjam transportam.
Liela nozme ir krvas plsmas stabilittei un ilgumam, jo tas ietekm uz ostas, kuniecbas, rjas tirdzniecbas savstarpji saistto attstbu.
Jras ostu attstbas pamatvirzieni:
· Kuu stvanas laika samazinana;
· Jauno piesttu un prkrauanas kompleksu uzbvana;
· Nodroint glabanas iespjams, krvas plsmam palielinties;
· Pieostas rpncas bvlaukumu sagatavoana.
Pamatproblmas jras ostiem:
· Neliels akvatorijas dziums, jo daas ostas tiek izvietotas 50 – 100 km attlum no jras un galvenokrt pes grivas.
· auras vietas piebraukanas uie posmos, kas izraisa manevranas truma samazinanu un kopjo laika zudumu palielinanu.
· Jespja apkalpot tikai tos kuus, kuriem tiek paredztas piesttnes, celti u.c.
3.
Prvadjumu efektivitti novrt ar pamatrad tju paldzbm:
a) krvu apgrozjums, miljard.t.km;
b) 1 t. kravai vidjais prvadanas attlums;
c) kopjais pasaieru skaits;
d) ekspluatcijas trums, m/st.;
e) kravnesbas izmantoana,%;
f) pea.
Jras transport ir frakts un tarifs .
Frakts – vienlaicga cena, kuru noteica lgums starp frakttju – transporta produkcijas prdevju un fraktjam – pircjam un fiksjas lgum (arter) katr noteikt gadjum;
Frakts darbojas tikai m krvos nosttjam.
Tarifs – pastvgi darbojoa cena jras prvadjumiem. Vi tiek uzstdts centralizti, ir viends visiem nosttjiem, kas izmanto jras transportu..
Tarifs ietilpst:
1) Maksa par kravas prvadanu;
2) Papildopercijas izdevumi
T = P + П, kur P – paizmaksa
П – pea.
Atir pamat, izemuma un vietjo tarifu.
Jras transporta tarifu uzskaita atsvii kabota un rvlstu kuniecb. Kabotas kuoanai ir divi lmeni tarifiem:
· kustbas tarifs;
· stvjos tarifs,
kur savukrt sadalti atirba no krvas, jras, ostas veidiem un izvietoanam.
Pamatdokuments, kas reglament tarifus – «Kopja tarifu un statistiska kravas nomenklatra».
Izmaksas: gunsdrosbas, kuu, piestatnes, lamona.
Papildizmaksas: lku atverana, aizverana, bukstaja izmantoana, iftingu uzstadana, tlruu izmantoana un daudzie citi.
Jras tirdzniecbas kuiem ir trkums:
Kuis ilgi atmaksjas. Lai trak to atmakst, var uzbvet kui ar lielko nestspju, tau kuu cena aug, jo lielkm kuiem nepiecieama vairk jaudja spkas iekrta, kas ir darga.
Bez tam, jras prvadjumam piemt neliels trums, jo iegremdtiem kuiem ir «40-uzlovij» trum robe. Lai kustties ar lielko trumu, nepiecieama lielka pamatdzinju jauda, vairkie dagvielas patrii un krjumi. Pamatdzinju jauda aug proporcionli kuu kustbas trumam treaj pakpe. Tapc jras prvadjumi ir lnki, nek avicijas un citas transportas veidiem.
Ar jras transports stipri piesro apkrtjo vidi.
idrie pierojumi : degviela, ea, ljales un balasta dei, dzeseanas, mazganas idrumi un dei, nafta un ts produkti.
Cietie piesrojumi : koks, metls, krsu atlikumi, kuu atkritumi, krvas zidumi un atlikumi.
1973 gad noslgta Starptautiska konvencija jras piesrijumu noveranai ar jras kuiem. j konvencija formulti prasbas un noteikumi, virztie vides aizsardzbai.
Baltijas jras aizsardzbai noslgta reionla konvencija, kas tiek piemta 1974.g. Helsinkos.
pes transports .
pes transports ir svarga daa valsts transporta sistm. pai liela nozme ir dens transporta masveida krva prvadjumos: nafta, koks, maizes krvos, manas un bvmaterili.
Pedj laika ir tendencija dens transporta specializana atseviko kravas veidu prvadanai. Ogu un drzeu prvadana ir nepiecieami uzturt glabaanas mitrumu un temperatru.
Visplak dens ttansports izmanto velkamo floti – barus, kas paredzti bramkravam. Tas auj intensitt prvadjumus un samazint velkou skaiti.
dens transports nodroina jras ostas apgdi ar masveida kravam.
Sareitie kuoanas apstki – mazs dziums un platums – stipri ierobeoto iespju izmantot des transportu mazajs pes.
Ar trkums ir, jo nepiecieama piesttne ar celtniem, dzelzcei un/vai autocei.
Visrtkie mehniskai apstrdei ir konteineri un paku kravas. Bet tiem ar ir trkumi, jo konteinerizcija un paku formana ir dargas opercijas, tapc nosttajs cenas to nedart, kas samazina dens transporta roigumu.
Pamatpatnbas:
1) Liela prvadanas iespja;
2) Neliela prvadjumu paizmaksa (4 auto, 15-20 avia). Baru velkoanai ir nepiecieama 10 reizes mazka jauda, nek dzelzceas;
3) Mazkie (3-4 reizes) kapitlieguldjumi, nek auto un dzelzcea;
4) Mazks metla pateriritoa sastva raoanai.
Mnusi:
1) Lkumains ce un liela dziumu varicija;
2) Darba periodiskums;
3) Krvas kustbas marrutu pagarinana;
4) Neliels transportanas trums (HES, tilti).
Tarifi pes transport (kravas).
Tarifi krvas prvadanai sadalti; pa prvadanas veidiem (nafta un ts produkti, koku velkoana, kuu un citu ldzeku velkoana), pa nosutanas veidiem (kuu, konteineru, savienoanas un skas), pa satiksmm (iekja dens, tiea dens, pes un jras cei, rvalstu, intermodlo).
Tarifu sh;emas kalpo par pamati tarifu maksjumu noteikanai. ie shmi bvti divos lmeos:
1) Skummaksa no 1 t. pr minimlo attlumu 50 km;
2) Maksa par prvietoanu 1 t. km.
Ar shmas numura palielinanu palielinjas 10% maksjumu summa.
Sauso kravu prvadjumos aprinu izdara pc 1 t.
Pamatdokuments ir Tarfu kodekss.
Cauruvadu transports (C. t.)
Maistrlie cauruvadi klasifice:
· Naftas vadi;
· Gazes vadi;
· Caurulvadi prtikas produktiem.
Cauruvadi aura specializcija ir pamatatirba no citiem universlo transporta veidiem. Pedjos gados strauj: attsts universlais cauruvadu transports.
1. Naftas produktu cauruvadu transports.
Naftas vads pastav no sevis celtu kompleksu naftas un naftas produktu transportanai no ieguves vietas ldz patrtjiem vai prkrauanai.
Buv maistrlo, pievada – un rujlo c.v.
Maistrlais c.v. – ar karu nafti transport no ieganas vietm ldz naftas prstradanas uzmumiem k ar prkrauanas bzm, kas izvietoti dz.c., pes un jras prlieanas punktas, vai uz galveniem prsknanas stacijas.
Ruplie c.v. , k ar rpnecbas un naftas bzes c.v. paredzti iekjiem prsknanm.
Pievada c.v. kalpo naftas prvietoanai no ieganas vietm ldz naftas prstradanas rpncam un naftas produktu no uzmumiem ldz galveniem naftas produktu c.v.
idro ermeu prsknana cauruvada realiz ar augstspiediena lielas jaudas skniem, galvnokrt ar elektro piedzini, kas tiek uzstadti prsuknanas un galastacijs.
Naftas prvados brzes samazinanai caurules iekjo virsmu apstrda ar plastikam, sveiem, ieeo ar spirtu u.c.
Cauruvadu tranejus ar dziumu ldz 2,5 m apstrda ar antikorrozijas materiliem (bitums, polihlorvinils, asbests u.c.). Lai paaugstintu cauruu mehnisko patnbu t materila izstradanas laika ievest piedvus: hromu, nels u.c. Visplak izmanto cauruli ar dimetru no 529 ldz 1220 mm. Tas ir elektro metintie tisnvju caurulis.
Materila lielums, kas bt prsknts ar maistrlam cauruvadiem diennakt stacionr rem pc apreinto parametru optimlm izmantoanam, sauc par caurpldes spju. ad spej ir atkarga no cauruls dimetra, prsknanas stacijas jaudi, kas noteica ar plsmas trumu. Pie caurules diametra 200, 720 un 1020 mm caurpldes spja sastav atbilstoai 1,15 un 45 mln.t. gad. Pieaujamais spiediens caurul 64-75 atm., attluma starp prsknanas stacjm no 100 ldz 300 km.
Vissvargais raksturlielums ir cauruvada raigums. T ir produkta lielums, kas tiek prsknts ar c.v. paldzbam noteiktaj laika posm (diennakts, mness, gads). Msdiengie naftas prvadi ar vienu lniju var transportt desmitniekus naftas tonnus.
Maistrlie c.v. sastav no:
· Linera daa, kas savukrt sastav no cauruvadi, sakaru lnijas, cauruvaduelektroaizsardzbas iekrtes. Viu pastav apmram 70-75% no cauruvadu uzbves izmaksam.
· Apakzemes un virszemes prejas caur dens rslim dzelzceiem un autoceiem, pievadi autobaziem.
· Linerie mzgli, kas paredzti maistrles posmu atslganai remontm u.c.; parallo vai rslniju savienojumi; maistrlajas c.v. ne biek k pc 25 km tiek uzstadta atslganas armatra (aizbidns).
· Virszemju – laukumu daa, kas ietilpst galvna un palgpruknanas un kompressoru stacijas, starpa un uzgles uzpildanas stacijas, uzsildanas punkti, mjokli un kultras-saimniecbas kas, noliktavas u.c.
C.v. bvanas laik cenas izmantot caurules ar lielu dimetru. Dimetra palielinana samazina prsuknanas paizmaksu, kapitl- un materilietilpbu.
Cauruvadiem ar D=1020mm caurlaianas iespja 23 reizes vairka, nek cauruvadm ar D=300 mm. Metla pateri, aprints uz 1 m prsknta materila samazinas 6 reizes, kapitlieguldjumi - 34 reizs.
C.v. transporta priekrocbas naftas un tas produktu prsknanai attiecb pret citiem transporta veidiem:
1. Caurules bvanas vienkarba un naftas produktu masu prsknanas iespja.
2. Vairk ss attlums naftas produktu prsknanai, nek pes un dzelzcea transporta transportanai.
3. Zema paizmaksa naftas transportanai: 2 reizes mazk, nek ar dens ceiem un 3 reizes zemk, nek ar dzelzceiem.
Jatcerties, k teritorila pazme c.v. transportm ir mazsvarga, jo darba algas un elektroenerijas izmaksas nav lielas.
Kopum visas izmaksas c.v. transportam ir zemkas, nek citiem transporta veidiem.
4. Naftas produktu saglabanas nodroinana, transportanas process ir pilngi hermetisks.
5. Pilngi automatizti uzpildanas, prsuknanas un drena opercijas.
6. Mazkie, nek citiem transporta veidiem, kapitlieguldjumi un metla pateri vienai prvadjuma vienbai.
7. Prombtne (ja tiek izmantota izolcija) negatvas ietekmes apkartnjai videi.
8. Daudz vairks darba ragums, nek dzelzceos.
Svarga priekrocba ir tda, jo prsknanas process ir neprtraukts, k ar neliels personla skaits, neatkarba no klimatiskiem apstkiem.
Naftas produktu transportana ar c.v. atbrvo dzelzceas ritoo sastvu, ietaupa naudu un metlu jaunas cisternas uzbuvanai. patnjais dagvielas pateri prsknanai ir 10-12 reizes mazks, nek prvadana ar dzelzceam.
C.v. transporta galvnie trkumi:
1. aura specialitte.
2. Efektvai izmantoanai ir nepiecieama nepartraukta un liela produktu plsma.
3. Grti prsknt smagus naftas produktus (ea, mazts).
2. Gzes c.v.
C. v. Ir viengas iespjamais gzes transportanai liel attlum.
Gzes vadi sadala uz magistrliem (ar kuriem gze tiek transportta no ieganas ietm ldz gzes sadalanas punktiem) un vietjiem.
Gzes caurules noguldas tranjas vai vius izbv virs zemes estakados.
Maistrlo c.v. atkarba no gzes darba spiediena sadala trijas klases.
Maistrlie gzesvadi, k ar naftas vadi sastav no lineras daas, kompresoru stacijas, gzes sadales stacjas, gzes regulanas punktiem; odorizcijas punktiem, gzes attranas un kaltanas iekrtam.
Kompresoru stacijas sadalas no galveniem un starpstacjam. Galvenas kompresoru stacijas gze tiek dzsta, kamprimta attrta no ptekiem. Komprimana realizta ar centrbedzes skniem ar piedzini no gzes terbnem vai elektridzinjiem.
Kompressoru stacijas izvietoti pc 100 km. Gzes darba spiediens (max) ir ~100 atm.
Pastavgai gzes padevei paredze g.v. aprioana, pazemes gzes glabatuve uzbuvana, baipasie uzbuvana.
Talk gzes cauluvadu attranas pamatvirzieni:
· Caurules raoanas tehnoloijas pilnveidoana, tas stiprbas palielinana;
· Gzes saimniecbas automatizana.
3. Universlais cauruvadu transports.
Pasaul eksist vairk neka 100 cauruvadu, kas hidravliski vai pneimatiski transport: ogle, rdas, bvmaterili. Transportanas idrums – dens vai nafta, pneimtiska veid – gaiss.
· Hidrauliski transportfosftes, dolomts. Darba ragums ir 1,5-2 reizes vairks, nek auto- vai dzelzceu transportam, tas ir vairk ekonomisks.
· Pneimatisks transports auj prvietos plau nomenklatru krvu. Tau s transporta veids izmantots tikai tehnoloiskm vajadzbam.
Дополнить из Урбах – логистика, рисунки
Energoapgdes lnijas.
Energoapgdes varianti saldzinana:
4. Gzu transportanai un cauruvadiem, saldzinjas ar elektroenerijas pasnieganai ir neliela priekrocba.
5. Izdevgk ir prsknt naftu, nek pasniegt elektrbu.
6. Izdevgk ir sniegt elektrbu, nek prvadt oge.
7. Augstkalorijas ogu prvadana ir izdevgka, nek elektrbas pasniegana.
Acuredzams, ka elektrbas raoana var bt izdevga, saldzinjos ar energoresursu prvadanai, jo lielka daa resursiem patrjas elektroenerijas raoanai sagdes punktos