Античная литература

СОДЕРЖАНИЕ: Latvijas Universitвte Bibliotзku zinвtnes un informвcijas fakultвte Antоkв literatыra Konspekti Antоkв literatыra nepilna laika 1.kurss Rоga/1999.gads

Latvijas Universitte

Bibliotku zintnes un informcijas fakultte

Antk literatra

Konspekti

Antk literatra

nepilna laika

1.kurss

Rga/1999.gads

Sengrieu literatras periodizcija

(9.-18. gs.p.m.. - m.. 3.; 4.gs.)

1. Arhaiskais periods (9.-7.gs.p.m..)	Eposs (Varoeposs)	Homrs		“Ilida”, “Odiseja”
Didaktiskais eposs	Hsiods		“Darbi un dienas”, “Teogonija”
Fabula	Ezops
2. Klasiskais periods (7.-4.gs.p.m..)	Lirika (elija un jambi)	Kallins Tirtajs Mimnerms Arhilohs	}7.gs.p.m..
Solons Teognds	}6.gs.p.m..
Melika	Alkajs Sapfo Anakrionts		“Man apmulst prts”, “Zilokaurokturis” “Jau mness ir zudis skatam” “Steidzies puisn...”
Koru lirika	Pindars		Ptisk Epinkija Etnas Hieronam
Tradija	Eshils (545.-456.g.p.m..)		“Sasaisttais”, “Prometejs”, “Oresteja”, “Agamemnons” Horeforas - ziedotjs Eimendas - lebvlgs.
Sofokls (496.-406.g.p.m..)		“Antigone”, “Valdnieks Edips”
Eiripds (484.-406.g.p.m..)		“Mdijas”, “Hipolits”, “Trojietes”, “Helena”, “Orests”, “Elektra”, “Ifignija Auld”, “Bakhantes”
Komdija 1) Vecatisk	Aristofns (450.-384.g.p.m..)		“Jtnieki”, “Mkoi”, “”Lapsenes”, “Miers”, “Putni”, “Vardes”, “Bagtba”, “Astrate”, “Sievietes tautas sapulc”, “Sievietes Tesmoforiju svtkos”
Atiskais posms (5. - 4. gs.p.m..)	Vsturisk proza	Herodots (484.-424.g.p.m..)
Tukidids (460.-400.g.p.m..)		“Vsture” 8 grmatas
Ksenofonts (430.-355.g.p.m..)		“Grieijas vsture”
Retorisk proza	Lizijs (459.-380.g.p.m..)		“Runa pret Eratostenu”
Demostens (384.-322.g.p.m..)		“Tre run pret Filipu”
Folozofisk proza	Platons (427.-347.g.p.m..)		“Valsts”
Aristotelis (384.-322.g.p.m..)		“Potika”
3. Helnisma laika literatra (3.-1.gs.p.m..)	Menandrs (342.-392.g.p.m..)		“ga”, “rjtiesa”
Teokrts (310.-250.g.p.m..)		“Idilles”, Sirakzietes”
Kallimahs (310.-240.g.p.m..)		“Tabulas”, “Cloi”
Rodas Apollonijs (295.-215.g.p.m..)		“Argonautika”
4. Romas laikmeta literatra (1.gs.p.m..- m..4.gs.)	Pltahs (46.-120.g.m..)		“Morles traktti”, “Parallie dzves apraksti”
Lukins (125.-180.g.m..)		“Muas slavinjums”, “Bez mantojuma atsttais”, “Dievu sarunas”, “Jras sarunas”
Longs (apm.2. vai 3.gs.m..)		“Dafnds un Hloja”

Homrs

Nav pai vsturisku ziu. Vi ir bijis akls, dievias iedvesmas apgarots dziesminieks. Apmram septias pilstas pretend uz Homra dzimteni. It k vi esot uzturjies Hij. Vlk tur dzvojoi homerdi. Vii izplatja Homra dzeju. Grieu dailiteratras vissenkie piemineki ir eposi “Ilida” un “Odiseja”, par kuru autoru tiek uzskatts aklais dzejnieks Homrs. T domja ar antkaj pasaul, lai gan jau tad konkrtu biogrfisku ziu par Homru nebija. Via eposi, mainoties laikmetu literri esttiskajm prasbm, vienmr palika izcila dzejas meistardarba neatdarinms paraugs.

Par pomu raanos laiku ir domstarpbas, bet apmram 8.gs.p.m.. Tmas ir par Trojas karu, kas norisinjs apmram 13., 12.gs.p.m.. eposu vstjums ir par pagtni. Homrs tajos iepin sava laika notikumus. Pom atrodams Miknu kultrai piederoi motvi. Miknu kultras ziedu laiku 16., 12.gs.p.m..

Eposos attlotie notikumi saistti ar grieu (ahaju) karagjienu uz Troju (jeb Iliju), pilstu Mazzij. “Ilida” ststa par Trojas aplenkanas pdj, desmit? gada notikumiem; sieta pamat - ststs par varoa Ahilleja dusmm. Grieu karavadoa Aamenona aizvainots, vis atsacjies cnties, un griei nespj gt uzvaru pr trojieiem, kamr kaujs nepiedals Ahillejs. Tomr, uzzinot, ka nogalints vina vistuvkais draugs Patrokls, saniknotais Ahillejs dodas kauj un uzveic trojieu vadoni Hektoru.

“Odiseja” ir nedaudz jaunka poma par “Ilidu”. T veltta grieu varoa Odiseja piedzvojumiem pc Trojas kara, kad, jras dieva Paseidona vajts, vi klejo desmit gadus, ldz atgrieas pie uzticgs sievas Penelopes.

Varopomu saturu veidojis ne tikai bagts grieu folkloras un mitoloijas materils un paa autora mksliniecisk fantzija, bet ar vsturiski fakti. Troja patiesi eksistjusi. Arheoloisko izrakumu rezultt (tos uzska XIX gs. vcu tirgotjs H. limanis) tika atklti vairki is pilstas kultrsli. Viens no tiem slnis atbilst eposos attlotajam Senajos iptieu un hetu XIV-XIII gs. p. m. . dokumentos minti ar vairkkrtjie ahaju iebrukumi Mazzijas piekrast, ievrojamkais no kuriem, iespjams, bijis t saucamais Trojas kar. T notikumi tiek attiecinti uz XIII gs. p. m. ., kad Grieij un Egejas jras sals vl valda sen un bagtg Egejas kultra (saukta ar par Krtas-Miknu kultru - XVII-Xll gs. p. m. .). “Ilid” un “Odisej” atspoguojas ne vien is laikmets, bet ar daudzas iezmes, kas raksturo IX-III gs. p. m. ., td ar iem gadsimtiem pieemts saistt eposu galgs izveides laiku.

Grti tomr atdalt patieso. Mezglos sapto autora idealizto vstures notikumu kodolu no mtiem, ku­rus savukrt papildina fantastiski motvi. Pomm raksturgi, ka ldzs grieu un trojieu varoiem darbo­js ar dievi, ne vien lemjot un virzot notikumu gaitu, bet reizm ar aktvi cnoties kaujas lauk vien vai otr no karojoajm pusm.

“Ilidas” un “Odisejas” mksliniecisko savdabgumu veido varopomm tipisku izteiksmes ldzeku kopums. “Tas ir episkajam stilam raksturgais nesteidzgs, plai plstos vstjums, tradicionli viendas vrdkopas, rindas, ststjuma epizods. das t saucams formulas, pastvgie epiteti, plai saldz­injumi, kri sav uzskatmb, heksametra pantmrs - btiskks stila iezmes.”

Epos nenoliedzami vienot iecere un ts realizcijas mkslinieciskums nodroinja Homram spou slavu jau antkaj pasaul un vairk nek 20 gadsimtus pc tam. Tomr jau senatn rads jautjums par abu pomu autoru: Homram piedvja vl virkni citu episku darbu, vlk uzskatja, ka vi sacerjis tikai “Ilidu” un “Odiseju”, bet dai hellnisma laikmeta ptnieki “Odiseju” atzina par kda cita dze­jnieka darbu. T saucamais “Homra jautjums” par plau diskusiju objektu kuva XVIII gs. beigs, kad vcu filologs F. Volfs izvirzja domu: “Ilida” un “Odiseja” esot atseviu dziesminieku dd laik sacerti varoststi, kuri vlk apkopoti un rediti. T ai jautjum pakpeniski iezmjuies divi pamatvirzieni: unitriju teorija (pomas esot vienotas, un tm esot viens autors) un analtiu teorija (eposi sastvot no pastvgm dam, kuras sacertas dados laika posmos). Vairums msdienu zint­nieku aizstv iespju savienot abu uzskatu racionlkos pierdjumus: sengrieu eposu veido dadu vs­turisko laikposmu notikumi un mti, kurus vienot mksliniecisk veselum sakausjis viens autors (leendrais Homrs).

Homra pomas nozmgi ietekmjuas vlko gadsimtu grieu un romieu litertru un mkslu, bet ar Vergilija “Eneidas” starpniecbu ar Rietumeiropas eposa attstbu.

Homra “llida” un “Odiseja” ir un paliek savdabgs sengrieu kultras simbols.

Hsiods (8.-7.gs.p.m..)

Hsiods ir spilgti izteikta personba grieu literatr.

Hsioda dzves laiku var noteikt tikai aptuveni 8.gs. beigas vai 7.gs. skums p.m.. Vi ttad ir Homra eposa jaunkais laikabiedrs. Taj laik ints kopienai sabrkot un iru sabiedrbai veidojoties, Grieij strauji attstjs privtpaums, saasinjs iru ca. Naturls saimniecbas viet stjs naudas saimniecba. Tas stipri ietekmja skos un vidji turgos zemniekus, kas nonca pilng atkarb no lielajiem zemes paniekiem. Hsiods, bdams skais zemes panieks, labi zinja zemnieku dzves un darba apstkus un run par tiem didaktiskaj pom “Darbi un dienas”.

“Darbi un dienas” - didaktisk poma atiras no varou eposa ar to, ka taj ir mazk mitoloiska materila, toties ar daudz lielku tieambu ienk rels dzves attiecbu attlojumu. Pc apjoma darbs ir neliels, bet satura zi nozmgs. Hesiods sav pom nerun par tlo pagtni, bet vairk pievras tagadnei par sava laika saspjuiem jautjumiem. Tiesas prvas uzskanas iemesls bija pomas sarakstana. Tiesas darbus uzska Hesioda brlis Perss, un piekukuojot tiesu, pankt netaisngu lmumu un atem Hsiodam mantojuma dau.

Hsiods izvirza uzdevumu - runt patiesbu. Pomas pirmaj da Hsiods run par socilo netaisnbu, par valdniekiem liekiem, tiesneu korumptbu, varmcbu, patvau.

Vi ar mekl ldzekus k to novrst, dod padomu savam brlim Persam neiesaistties ilds un izvairties no skam sapulcm, bet pievrsties darbam. Tpat vi ar ironiju run par prkamajiem ierdiem, valsts vriem.

Hsiods liek saprast, ka taisnba stv augstk par varu, bet cilvks biei vien to saprot tikai tad, kad noncis jau nelaim. Un netaisniem spriedumiem k na ldzi nk Zvrests, un Tiesa vienmr tiecas uz mantkrgiem audm, t atnes tiem nelaimi, bet kas taisngi ties, tam pilsta plaukst un ze, un tauta laimgi dzvo. Tur valda prticba un saticba.

Hsiods aicina valdniekus apsvrt vrgi sird, k spriest taisngu tiesu, jo tautai ir jmaks par valdnieku vainu. aunumu ir pilna pasaule un ce uz to ir ldzens un viegli ejams.

Runjot par darbu Hsiods aicina jau laikus domt par rau, lopiem, neko neatstt nepadartu, neko neatlikt uz pdjo brdi. Aicina neaizmirst mgos dievus, kad cilvks ir kuvis bagts, un ziedot tiem labko no t, kas tam pieder, tad ar dievs nenovrss savu laipno vaigu. Tpat ar pievras cilvku savstarpjm attiecbm. Vi pamca, kad zemniekiem skt darbus, ai dienu uzskaitjum labi saskatmi grieu tautas ticjumi. Lasot pomu reizm iet, ka autors dzvi saskata drms krsas, bet tomr vi tic taisnbas uzvarai. “Darbos un diens” var atrast daudzus sakmvrdus un parunas, kas ir populras un tiek lietotas vl odien. Daudzas rindas ir velttas dabas tlojumiem, bet ts vairs nav tik bagtgi kri apraksttas k Homram, kaut gan ar Hesiods savos darbos ir izmantojis epitetus, saldzinjumus un atkrtojumus.

“Teogonija” parda izmaias iru sabiedrbas iekrt (piemram preja no matriarhta uz patriarhtu) mitoloiski atspoguojas teiks par veco dievu cu ar jaunajiem. Pamat pasaules izcelans hronoloija, pc Hsioda domm, vispirms bija Haoss - “tums tukums”, Zeme un Erots - “mlestba”. No Haosa un Zemes dads paaudzs rads prjs pasaules daas - Erebs “Tumsba”, gaiais ters, Debsis, Jra, Saule, Mness. Hsiods apraksta ne tikai relus pielganas objektus, kas grieu kultr bija dievi, bet ar to spku personifikcija, kurus vi domja k cilvkus rcbas ietekmtjus - Darbs, Aizmirstba, Bads, Skumjas, Kaujas, Slepkavbas, ildas, Meli utt.

Ezops (apm. 6gs.p.m.)

Drou vsturisku ziu nav, bet 5.gs.p.m.. vsturnieks Hrdots apgalvoja, ka Ezops dzvojis 6.gs.p.m..), bijis vergs Samas sal un Delfos ticis nogalints.

Ezopa fabulu motvs ietverts morls, tajs uzsvrts, ka pasaul valda aunums, ka liktenis ir maings, bet nkotne nedroa un nenoteikta, ka nav jcenas maint liktea pieirto stvokli, jo izmaias var nest vl lielku nelaimi.

Fabulu personi - dzvnieki, augi, cilvki, dievi - bet tie sev nevienmr ietver ts pabas, kdas ir pierast personifict ar tiem (skudra - strdga, lapsa viltga), bet ar pilngi pretju pabu paudji (skudra - melga un zaglga)

Fabulu stils ir vienkrs, skaidrs un lakonisks.

Kvints Horcijs Flaks (65.g. - 8.g. p.m..)

Zias par via dzvi atrodamas via darbos. Dzimis Dienviditlij, Venos. Tvs brvlaistais - tas bija kauna traips, kas nepameta Horciju un radja zinmu nepilnvrtbas sajtu, lai gan apzinjs savu nozmgumu Romas literatr. Studja Rom grieu un romieu literatru, retoriku, filozofiju. Vlk zinanas papildina Atns. Stud stoiu un Epikra filozofiju. Iestjas republiku armij 41.gad piedals kauj pie Filipm pret Augustu un Antoniju. Kad cieta neveiksmi glbjas bgot. Pc amnestijas atgrieas Rom, bet via paumu konfisc par labu oktavina veterniem. Palicis bez ldzekiem, Horcijs uzemas rakstvea pienkumus un nodarbojas ar dzejoanu. Ar to iemanto Virglija draudzbu, kur ieved viu Mecenta pulci. drz pc Mecenta nves ar Horcijs mirst un tiek apglabts blakus. Mecents bija tas, kas iepazstinja Horciju ar Augustu un tas viam piedvja goda amatu, bet Horcijs atteics, gribdams sevi pasargt no intrigm.

Slavu Horcijam atnesa “Satras”, “Epodi”.

Pakpeniski samierinjs ar jauno valsts iekrtu, kuva par Augusta slavintju.

Horcija darbi tiek publicti d secb: Odas, Epodi, Gadsimta himna, Satras un Vstules. Te nav ievrota darbu tapanas secba. “Satras” un “Epodus” rakstjis savas literrs darbbas skum.

“Satras” - izdotas 1.gs. etrdesmitajos gados p.m.. divs grmats.

1.grmta - 10 satras

2.grmata - 8 satras.

Saraksttas filozofiskaj dialoga form daktilu heksametr. Horcijs ts sauca par “Sarunm”. To valoda ir viegla, tuva Prozai.

“Satrs” Horcijs pievras privtai dzvei, skar morli filozofiskas problmas, sadzves pardbas, risina literatras jautjumus. Izzobojot netikumus. “Satras” - mistrojums formas un satura zi dadi dzejoi. “Satru” dibintjs - Lcilijs 2.gs.p.m.. Horcijs prmet Lcilijam neizkoptu stilu. Horcija “credo” ir apvienot Romas seno dzejnieku idejas ar “jauno” dzejnieku sasniegumiem formas izveid. “Satrs” pau savus filozofiskos uzskatus sintizjot epikrieu un satriu mcbas, iesaka baudt dzvi, bet bt pieticgam, savaldt kaislbas, ievrot mru.

Horcija morle nav sausa, dragmatiska. Vi pamca ar labsirdgu humoru - pasaka patiesbu smejoties. Izsmej skopuus, mantrauus, dzru cientjus, kaislbas vergus. Visur di konkrti piemri, saldzinjumi (piemram, lauku miers - pilstas burzma, lauku pele - pilstas pele).

Savos darbos daudz run pats par sevi, savu gdgo tvu, par Mecentu. Viegl ststjum pievras nopietniem tematiem, izmantojot fabulas, atzias. “Satrs” spilgti, tiei attlo Romas dzvi.

“Epodi” - piedzvojums, jambu pantmr saturti dzejoi, kas sastv no divrindu strafm, kurs otr vrsma ir ska par pirmo.

No Arhilaha Horcijs prmis griezgus jambus - pantmrus un aso toni. Bet “Epodu” saturs ir oriinls, nav aizgts no grieiem.

“Epodos” izsmej cilvku trkumus, pievras dadm dzves pardbm. 2.epods - pai populrs, jo taj runa ir par vienkra zemnieka dzvi, pdj straf noskaidrojs, ka lauku idilles slavinjums ir liekulgs. “Epods” pards Horcija politiskie uzskati, kas pakpeniski mains. “Epodas” jau pards Oktavina - Augusta cildinana, kas nav “Satrs”.

“Odas” - etrs grmats, trs iznk 43.g.p.m.. bet ceturt 33.g.p.m..

Pieskaras filozofiski tiskiem jautjumiem. Tpat iet savu “zelta vidusceu” - Horcija gudrbu. Tiek cildints Augusts un Romas valsts. “Ods” atspoguojas ar Horcija personisku prdzvojumi. Raksta par mlestbu, biei mainot mlas objektu. Bet via mlas dzeja nav jtu stenuma un kvles. Taj vairk ir prdomas, kas nesavio lastju. Horcijs augsti vrt draudzbu. Vi ieviesis romas literatr grieu pantmrus un veidojis tos smalkkus. Ietekmjies no Alkaja, Anakreanta, Sapfas. “Odas” ir slavenkais Horcija darbs tiei ar sava satura bagtbu, izteiksmes tlainbu.

17.gs.p.m.. sacer patriotisko “Gadsimta himnu”, un pdjais darbs ir “Vstuu” grmatas. Ts adrestas atsevim personm. Padziina iepriekjos darbos paustos uzskatus. Slavena ir otrs grmatas tre vstule - “Dzejas mksla” - run par dzejas teoriju, drmu. “Vstul - 476 vrsmas. Skarti kompozcijas, formas jautjumi. Prasba pc viengabalainbas, stila atbilstbu saturam. Atturans no lieka naturlisma. Vras pret dievu iejaukanos lugas beigs, pret slepkavbm uz skatuves. Dzejas pamat ir talanta un mkslas tehnikas saldzinjums. “Dzejas mksla” ir literrs teorijas anra pilngkais un labkais paraugs Romas literatr.

Publijs Ovdijs (43.g.p.m.. - m..18.g.)

Ovdija literr darbba saistta ar Augusta valdanas 2.posmu.

Ovdija biogrfija ir via “Skumju elija” ceturts grmatas 10.elij.

Dzimis Sulmon. Clies no jtnieku dzimtas, imen jaunkais dls. Mcjies retoriku skol Rom. Ovdijam padevuas svazorijas, kurs nepiecieama bagta iztle un emocionalitte. Pc skolas beiganas dodas uz Grieiju un apmekl Atnas, kur padziina savas zinanas. Atgrieoties Rom strd par policijas zemks pakpes ierdni. Bet is darbs viu neinteres un vi nododas literatrai. Izveidojas par sava laika populrko dzejnieku Rom. Romu uzskata par savu dzimteni un ir laimgs, ka var dzvot Rom. Piecdesmit gadu vecum, m.. 8.gad, Ovdijs tiek izraidts trimd uz Tomi pilstu Melns jras piekrast. Ar o pilstu sasits II.posms Ovdija dzv, no m.. 8.-18.gadam. Augustu neapmierinja Ovdija literr darbba. Dzejou krjums “Mlas mksla” atklja Augusta Romas sabiedrbas apaubmo tikumbu. Sav dairades I posm Ovdijs pret Augusta tiskajm reformm izturas nenopietni un to Augusts uzskatja par protestu, neuzticbu. Ovdijs mirst trimd, m.. 18.gad. Apbedts netiek Rom, bet turpat trimd.

Literro darbbu var iedalt 3 posmos:

1) mlas dzejas - “Mlas dzeja”, “Mlas elija”, “Varones”, “Mlas mksla”, “Zles pret mlestbu”;

2) reliiski mitoloiska satura pomas - “Fsti”, “Metamarfozas”;

3) trimdas laika dzeja (8.g.m.. -18.g.m..) - “Skumjas elijas”, “Vstules no Panta”

“Mlas lijas” - piecas grmatas. Sagdja Ovdijam mlas dziedoa slavu. Otraj izdevum iznca trs grmats. Mlas lijas ir velttas vienai varonei - Korinnai. Tau atirb no Katulla korinnas, Ovdija Korinna ir vairk nosacts tls. Ovdijs sniedz preczu Korinnas rjo portretu, bet neatklj savas jtas. Tai nav savas sejas, dvseles, t iemieso skaistu sievieti visprg nozm. Ovdijs mlas anr ir ne tikai turpintjs, bet ar novators.

Ovdija mltjam mlestba nav dzi un vienreizjs piedzvojums, bet gan viegla, aizraujosa rotaa. Tas spj mlt gan kundzi, gan vias verdzeni.

“Varones” - piecpadsmit vstules, kuras saviem prombtn esoajiem vriem un motajiem raksta grieu mtu varones.

Visas vstules ir par vienu tematu: irans, ilgas, vientulba, greizsirdbas mokas, skumjas atmias par nelaimgas mlas skumu, domas par nvi, lgums atgriezties.

Kautrg Penelope un kaislg Fedra, sentimentl Enona un atriebg Medeja, pamest Didona un ar varu irt Brizeida katra savdi prdzvo savas jtas.

Ovdijs sme no dadiem avotiem, vi izmanto Homru, tradijas, helenistisko poziju, tlojos mkslas darbus. Ar pilngi pastvgi prstrd sietus. Via varones gandrz vienmr ir bailgas un nevargas, k piemram Ovdija Didonai nav to iezmju, kuras viai bija devis Virglijs.

Apmram ap to pau laiku, kad Ovdijs raksta “Varones”, top ar via tradija “Medeja”, kura ldz msdienm nav saglabjusies.

“Mlas mksla” - savdabga parodija.

I.daa - par mlas objektu atraanu

II.daa - par iekaroanu

III.daa - par mlestbas saglabanu.

Pamcbas vispirms sniegtas vrieiem, pc tam sievietm. Daudz izmantoti saldzinjumi.

“Zles pret mlestbu” - padomi k izrstties no nelaimgas mlestbas. Dod atziu, ka mlestba ir k slimba un zles katram vajadzgas citdkas.

I.perioda dzeja ir viegla, bez paa satura dziuma. Ovdijs vispilngk atspoguo mlestbu, Iedziins sievietes jtu pasaul, prdzvojumos. Necenas neko idealizt.

II.posm pievras reliiski mitoloiskm pomm.

“Fasti” - neskaidro Romas seno parau un svtku izcelsmi. Atbilst augusta centieniem.

Izmanto teikas par romieu svtkiem un ataino to atmosfru. s teikas kop saista romieu kalendrs, katra grmata veltta kdam mnesim un skas ar mnea nosaukuma izskaidrojumu. “Fasts” aplkoti vissenkie dievi un laiku. Augusts un Jlijs Czars tiek pieldzinti dieviem. “Fasti” saista ar patriotismu, mlestba uz tautu caurau visu Romas senatni, un ldz ar to dara interesantu parau un tradciju aprakstu.

“Metamorfozas” - poma par dievu un cilvku prvranos dzvniekos, augos, akmeos, zvaigzns. Grib pardt dzves daudzveidbu, cilvka sareto, pretrungo raksturu. “Metamorfozas” atspoguo pasaules vienotbu, ka viss pasaul ir saistts ar cilvku. “Metamorfozas” ir visuma vsture, skot no Noasa beidzot ldz vsturiskajam laikmetam. Izmanto visu grieu mitoloiju (250 mti). Poma sastv no 15.grmatm, darbba tajs notiek dads viets un poma tiek sadalta ciklos: Argosas un Tbu mti, argonauti, Hrakls, Enejs un via pcncji.

Pasaules prvrans no haosa ldz harmoniskam kosmosam. Mts par etriem cilvces attstbu posmiemiem: zelta, sudraba, vara un dzelzs laikmetiem. Dafnes prvrana lauru kok (I gr.); mts par Faetonu, Saules dlu, kas izldzies no tva via ratus un tikko k nav sadedzinjis zemi (II gr.); par Narcisu, kas noraidjis nimfas Eho mlu, bet iemljies pats sav attl (III gr.); novele par Pirama un Tizbes nelaimgo mlu (IV gr.); teika par Niobi, kas lepojusies ar saviem brniem un vius zaudjusi augstprtgs lielans d (VI gr.); par Kefala un Prokridas greizsirdgo mlestbu (VII gr.); nelaimgais Daidala un Ikara lidojums (VIII gr.) teika par Orfeju un Eridiki, mlas mti, kurus ststa Orfejs (X gr.); Keika un Halkionas uzticg mla (XI gr.).

“Skumju elijas” - piecas grmatas.

I.grmata tapusi ce uz trimdu. Apraksta vtru Adrijas jr, kas kui atdzen pie Itlijas krastiem.

5.elij Ovdijs sevi saldzina ar Odiseju. Un uzvar, ka via liktenis ir vl bdgks, jo nav atpakacea uz Romu.

3.elij apraksta pdjo nakti Rom, un neslpj savu dzio izmisumu.

II.grmat ir k vstule Augustam. Ovdijs aizmirst savu lepnumu un ldz Augustu aut tam atgriezties. Drmi un pelki Ovdijs apraksta trimdas ainavu un tds ir ar via dvseliskais stvoklis.

III.grmat Ovdijs apraksta vietjo iedzvotju drmo raksturu.

IV.grmat ststa par to, k viam ncies aizstvties ar ieroci roks.

Pindars (apm.522-441.g.p.m..)

Grieu klasiis. Dzimis Oratorij, izgltojies Atens, vlk uzturjies Sirkrs, Akragant. Prvaldjis visus svings koru lirikas anrus.

Visievrojamks ir epiknijas - slavinjumi uzvartjiem visprjs grieu sacksts - sporta spls.

Pindara darbi apkopoti 17.grmats. Saglabjus 45 epiknijas 4 grmats, kas sadaltas pc sacensbu vietm:

1) Olimpisks - uzvara Olimpij

2) Ptisks - uzvara Delfs

3) Nemejisks - uzvara Nemej

4) Istmisks - uzvara Istm.

Solons (638. - 558.g.p.m.)

Izcils Atnu politiskais darbinieks. Vi ir vergturu demokrtijas un to socilo pamatprincipu dibintjs, uz kuriem balstoties attstjs Atnu demokrtisk polisa. Via dzves laik bija smagas ekonomiski politisks krzes. krze draudja izvrsties pilsou kar. aj situcij Solons tika uzaicints k rjtiesnesis un likumdevjs. Turgie tika iegrooti, Atnu zemnieki atbrvoti no pardu verdzbas. Solona politisk darbba spilgti atspoguojas via dzej. Via elijas un jambi ir via politisks darbbas atskaite. Populrs Solons kuva ar eliju “Solamnas”. Taj vi aicina atnieus nebt gviem un atkarot megerieiem zaudto Solamnas salu. Solonam piemita patriotisks patoss, lepnums par savu pilstu, ldzjtba pret verdzb prdotajiem.

“Solamna”

Ievad Solons uzrun atnieus aicina c par Solomnas salu, ar ironiju run par cilvku ltticbu, mubu.

“Katrs par sevi js gudri un ldzgi viltgm lapsm,

Tomr, kad sancis bars, sekls un tuks jsu prts.

Vrus ar glaimgu mli js ieceat valdnieku tron,

Vrdi jums viengais mrs, neskatts tikums un darbs.”

“Solamnas” beigs dod it k atskaiti par saviem darbiem. Par to, ka nav tuku vrdu runtjs, bet solto ir pildjis. Atbrvojis vergus. To visu pancis ar stingru likumu un taisnbu. Beigs izsaka domu par savu grto politia likteni, par to, ka tiek vajts. Dod saldzinjumu:

“No vism pusm tpc vajts esmu es

K niknais vilks, kam apkrt stjies suu bars.”

Alkajs (7.gs.p.m..-6.gs.p.m..)

Dzimis Mitilnes pilst, aristokrtu imen. Via dzves laik risins asas cas starp dmosi un dzimtas aristokrtiju. Demokrtu uzvaras rezultt Alkajs ir spiests atstt dzimteni un doties trimd. Alkja lirik ir gan politisk tematika, gan mlas lirika, dzru dziesmas, himnas. Alkajs izmanto dadus pantmrus, bet nozmgk ir Alkaja strofa, ko vlk izmanto Horcijs.

“Nav vietas skumjm dzv, ja tm nav nekda jga, labk ir priecties, baudt dzvi. Ziema saists ar kaut ko nevlamu, nepatkamu, bet ziedonis ar prieku, dzvbas atgrieanos dab un cilvkos.”

Sapfo (6.gs.p.m..)

Dzvojusi Lesbas sal, Miteln vadjusi skolu, kur mcja aristokrtu meitenm dzeju, mziku, deju. Bdama aristokrte, tpat k Alkajs un Teognds ir spiesta atstt dzimteni un doties trimd. Kdu laiku dzvo Siclij. Zias par vias dzvi ir maz un ts ir pretrungas. Vieng liecba ir vias dzeja. Ir leenda, kas vsta par to, ka Sapfo bijusi nelaimgi iemljusies un metusies no klints jr. Sapfo izmanto dadus pantmrus un strofas. Vlk Horcijs izmantojis sav dzej t saukto Sapfo strofu. Dzej galven uzmanba veltta mlestbai, jaunbai, dzves priekam. Te pards jtu neviltotba, prdzvojuma dziums, tieums, spilgta emocionalitte.

No vias saglabjusies “Himna Afrodtei”. Sapfo Afrodti uzrun k senu draudzeni, oti tiei, persongi. Te nav nek no patosa, tie ir pirmie soi dzejnieka profesionalittes ce. Pirmaj da aicina Afrodti palg savs bds, lai t viu atbrvo no sirdsnemiera, kas vi valda.

Otraj da pardts oti spilgts mlestbas prdzvojuma atspoguojums. Spilgti, tiei un neviltoti attlotas Sapfo jtas, mlestba. Varbt pat prk tiei. aj da it k tiek atkailinta vias dvsele.

Tre, ceturt un piekt da dabas tlojums, ar kuras paldzbu tiek pardts dvseles nosakojums.

Beigs izskan pesimisms, skumjs par vientulbu, atsttbu.

“Jau mness ir zudis skatam,

Un Plejdes sen jau projm -

Nakts vidus, bet laiks iet secen, jo viena, es viena guu.”

T nevar rast mieru ne mieg, ne darb, jo visas domas saista kds jauneklis.

Epitalmijas

Dzres, kres, svinbas, vns, jautrba, lgavaia slavinana, tpat piemints vndevis Hermijs.

Anakreonts (6.gs.p.m.. 2.puse)

Dzvojis Teos. Vlk pc persieu iebrukuma prceas uz Triju, vlk uz Grieiju. Samas salu, kur dzvoja tirna Polikrata, tad Atns, Teslij, kur ar miris. Dzejas tematika ir vienveidga - rotaga mlestba, dzru dziesmas, te nav jtu dziuma, tieu prdzvojumu, kas ir Sapfo un Alkaja lirik. Popularitti via dzeja ieguvusi ar asprtgu rotagumu, gaiu ironiju, improviztorisku vieglumu. Ar hellnisma laiku izplats anakreontisk dzeja, kas atdarina Anakretonta dzejas formu un saturu tik tiei, ka nezinot autoru to ir grti atirt oriinlu no atdarinjuma.

Dzeja ir viegla, rotaga

1. Prieku baudana.

2. Rgtums par vecumu, kas tuvojas.

3. Ironija par mlestbu, kas grib aizbgt, bet nespj.

Arhilahs (7.gs.p.m..)

Dzimis Parosas sal, aristokrta un verdzenes dls, nebdams likumgs dls, bija zinm mr deklasts cilvks un, trkuma spiests. dzvojis nemiergu, kara algota klaiotja dzvi, piedaloties kara gjienos jaunu koloniju ieganas d, nekur neiedzvojies apkrtj vid. Vi pats sevi raksturo k “kara dieva kalpu, kam pazstamas ar mzu salds dvanas”. Kar viam ir eksistences avots. Bdams kara algotnis, lielko dzves dau pavada dads Grieijas pilstas. Galvenokrt rakstjis elijas un jambus, mazk sacerjis fabulas. Ts sacerjis divrinds, kur otr rinda pantmr atiras no pirms. Neviens darbs nav saglabjies pilngi. Fragmenti liecina par izkoptu valodas lakonismu, izteiksmes ldzeku daudzveidbu. Via dzej jtama smalka ironija, asi nievjoa satra, k ar gaiu jtu apdvesta mlas jsma, aicinjums dzves grtbas un bdas remdt vn. Sav dzej noliedz tradicionlo aristokrtijas morli, td ar izvljies kara algota dzvi. Par bganu no kaujas laika dzejnieks ststa aukstasingi ar zinmu paironiju. Via dzej atspoguojas via dzves filozofijas pamatprincipi: izturba, vriba, apzinans, ka straujas liktea prmaias ir likumsakargas dzves ritms. Viam piemt spcgs temperaments, oti tiei un spilgti attlo savas izjtas attieksm pret dzves daudzveidbu.

Arhilaha elij varonim kauj ldzi ir vns un maize. Un vnu dzerot tam ps ir atbalsts, bet vns ir atbalsts kauj. nenope par to. ka vairogs tiek aizmirsts kaujas laik, bet priecgs, ka paa da vesela, kas bdas par vairogu, to var pagdt jaunu. Tai pa laik aicina droiem un spcgiem bt, jo tikai drosme un spks ir ldzeklis pret aunumu.

Epodi - eit pards attiecbas starp Dieviem un cilvkiem. Dievu vara un spja vrot notiekoo, tiest cilvku rcbu.

Trohaji - doma, ka cilvks ir pakauts savam liktenis un viam jdzvo t, k nolicis liktenis.

Teognids (6.gs.p.m..)

Dzimis Megar. Dzeja ir didaktiska satura ar spilgti izteiktu politisko ievirzi. Teognids piederja pie dzimts aristokrtijas, kura c ar dmosu zaudja. Tpc dzejnieks bijis spiests pamest dzimteni un doties trimd. Savas elijas vi velta kdam jaunietim Kirnam. Savs elijs vi aicina novrsties no dmosa, kas nav ciengs bt par noteicju polis. Via dzej ir daudz ironijas un naida pret demokrtijas prstvjiem, kas bija guvui uzvaru politiskajs un ekonomiskajs cs un sagrbui varu un bagtbu Megar. Viam raksturga ir spilgta un tlaina valoda, formas un domas skaidrums.

“Elijas”

Via elija ir k pamcba, padomu devja kdam jaunietim vrd Kirns. Un is Teognda pamcbas ir visai interesantas. K galven te domin doma, nekad nesaistties ar cilvkiem, kas ir trcgki, neizgltotki par tevi pau, jo no tdiem nekad nav nekda labuma. Saieties vajag tikai ar tiem, kas no augstas cilts, jo tiem alla galds ir klts un paldzbu tie nelgs grt brd, bet trcgais nesps paldzt, jo paam tam kljas grti. Un nevajag paldzt tiem, kas no zemkas iras, jo atmaksu ir veltgi gaidt. Un sev no viiem tu nek nevari iegt. Labums no tdiem nav nekds. Savukrt sievu, ja tai naudas ir daudz ir dergi emt no zemkas krtas. Ar ironiju uzsver, ka manta ir t, kas ir cilvku prtos. “Un krtas nu mantkre jauc!”

Un elijas beigs izskan doma, ka labk ir pavisam nepiedzimt aj pasaul, bet ja esi piedzimis, tad trk tiecies ar nvi, jo kap ir tkamk nek dzvi baudt.

Publijs Vergilijs Marons (70.-19.g.p.m..)

Dzimis Ziemeitlij, brvo iedzvotju zemkaj sln. Via tvs pratis uzlabot savu materilo stvokli un ieguvis zemes gabalu Mantujas pilstas apkrtn. Mcjies Kremon, Miln. Beigs priet dzvot uz Romu, lai papildintos retorik un zintns. No advokta karjeras, kurai parasti gatavojs retoru skolas jaunie audzki, nekas neiznca. Vergilijam nebija oratora dvanu. Vergilijs jaunb jsmoja par neirotiu dzeju un rakstja liriskus dzejous “jaunaj” stil, bet vi cenas tuvinties Katullas stilam, cit un prveido via dzejas. No Katulla mcs rpgo formas apdari, no Lukrcija dabas izjtu un epikrieu miergs dzves un pieticbas idelus.

Pc studijm atgrieas mjs. Tuva bijusi mierg lauku dzve. Vergilija zeme vlk tiek konfiscta, bet pc Mecenta lguma Vergilijs tiek bagtgi atldzints.

Vergilijs pieslienas Mecenta pulciam. 50 gadu vecum dodas uz Grieiju un Troju, lai savktu materilus “Endai”, bet atpakace mirst.

No pirmajiem darbiem “Bukolikas”, “Ganu dziesmas”. Par paraugu mis Teokrita idilles. Vergilijam gani ir tikai maskas. Vergilija eklogas saisttas ar aktuliem notikumiem, tajs skan t laika politiskie motvi.

I.eklog divi gani Titirs un Milibijs sarunjas. Nelaimgais Milibijs ir spiests atstt savu zemes strti, kas atdots Oktavina armijas veterniem. Vi dodas ar kazu baru projm un dzied bdgu dziesmu. Savukrt Titaram ir izdevies saglabt savu paumu un slav dievu par via laipnbu.

Titara person Vergilijs tlo pats sevi, un te pirmo reizi ieskanas Augusta slavinanas motvs. Ganu klusaj idill iekaujas laikmetga tematika, protests pret pilsou kariem, kuru d jatstj dzimtene.

IV.eklogai ir izteikti politisks raksturs. Vergilijs pareoja “zelta laikmetu” iestanos pc kda brna piedzimanas. Jautjums par brnu (kur?) nav atrisints. Ekloga adresta Asinijam Polionam.

V.eklog gans Mopss dzied par jauneka Dafnida nvi, bet Melnaks Mopsu mierina un ststa par Dafnida uzemanu dievu skait.

X.eklog apdzied sava drauga Kornlija Galla mlas mokas.

Eklogu formu veido gleznaina daba. Eklogs viss zied, viss ir dzvbas spka pilns.

Mecenta ierosints Vergilijs raksta “Georgikas”.

“Georgikas” - pamcoa poma par lauksaimniecbas galvenajm nozarm etrs grmats.

I.grmata ststa par zemkopbu (par augsni, aranu, darba rkiem).

II.grmata ststa par drzniecbu (augu, koku audzanu, iru uzlaboanu).

III.grmata ststa par lopkopbu.

IV.grmata ststa par bikopbu.

Vergilijam lauku temats bijis oti tuvs. Tas bija ar aktuls Oktivina valdanas laik.

“Gerogiku” pamatuzdevums bija radt interesi par zemkopbu, propagandt valdbas plnus.

“Georgiks” Vergilijs atklti cildina Oktavina remu, jo is darbs ir viam veltts.

“Georgikm” par pamatu noderja Hesioda “Darbi un dienas”. Hsiods neslpj zemnieku grtbas, bet Vergilijs idealiz to dzvi.

Vergilijs dom, ka laimi var sasniegt baudot kluso dzvi uz laukiem.

Katr “Georgiku” grmat bez pamcbm ir ar galvens atkpes:

1. tlainais pavasara apraksts.

2. Itlijas cildinana.

3. Oktavina slavinana

4. mts par Orfeju un Euridiki.

“Geordiks” ir daudz lauksaimniecbas, eogrfijas, astronomijas terminu.

is zintniskums ir pilngi aleksandrieu gaum.

“Eneda”

Darbs ieskts 29.gadu vecum, nav pabeigts. Pamat mts par trojieti Eneju.

“Eneda” rakstta pc Homra “Ilidas” un “Odisejas” parauga. Sastv no 12 grmatm un sadals divs das. Pirmajs ses apraksttas Eneja maldu gaitas ldz nonkanai Latij un ts dzv dv par romieu “Odiseju”. Pdjs 6 grmatas velttas Eneja cm un varodarbiem Latij, dv par romieu “Ilidu”.

Eneja ieraans Latij pc ilgiem klejojumiem pa zemm un jrm naidgs dievietes Junonas d. Par pilstas dibinanu Latij. Junona lolo domu “likt Krtgai valdt pr tautm”. Tpc padzirdjusi par Eneja domu sagraut Krtgu, via ldz vju dievu Eolu palaist va vjus un aizraut Eneju. Jupiters mierina Eneja mti Venru, kas uztraucas par dla likteni. Enejs ierodas pie Krtgas valdnieces Didonas, kas laipni uzem Eneju un rko par godu dzres. Enejs ststa par dramatiskajiem piedzvojumiem ceojumos.

Publijs Terencijs Afrs (ap190.g - 159.g.)

Afrs ir pieemtais vrds (friknietis), dzimis Krtg. Rom vi nokuvis no frikas k vergs un bijis kalps senatora Terencija Lukana mj. Saimnieks ieinteresjs par apdvinto vergu, izglto to un atlai brvb. Ternecijs uzturjs diciltgs jaunatnes sabiedrb. Sarakstjis 6 komdijas, kuras visas ir saglabjuas. Grieu oriinlu patnbas Terencijs saglab labk nek Plauts. Via komdijs t pat k Menandra ir miergas, bez bufendes, kustgiem vergiem, kontikm. Vi nejauc romieu un grieu dzves patnbas. Via lugas tpat k Menandra ir aristokrtiskas. Terencijs ir prks par Plautu, rpga un dzi raksturu veidoan. Via personi raksturoti dzii, iejtgi. Plauta komdiju vergs Terencija komdijs tiek atbdts mal. Savedjs pards tikai vien lug “Bri”. Hetras nav mantkrgas, prkamas. Attiecbas imens ir labas un konflikti izceas tikai prpratumu d.

“Bri” audzinanas problmas.

Dmejam ir divi di, Eshins un Ktsifons. Ktsifons dzvo pie tva uz laukiem, bet Eshins pilst pie tva bra. Ktsifonam nav daudz brvbas, turpret Eshns dzvo brvi. Eshons ielauas savedja mj un nolaupa netiklu meiteni. Tvs par to uzzinot, prmet brlim, ka tas nav stingri audzinjis via dlu. Bet vlk izrds, ka Eshns meiteni nav nolaupjis sev, bet gan savam brlim Ktsifonam pc via lguma. Pats Eshns iemljis vienkru, krietnu atnieti, kuru grib prect.

“Vramte” oti nopietna luga. Ldzga Menandra “rjtiesai”.

Jauneklis Pamfls svtkos izvaro godgu meiteni Filumenti, novelk tai gredzenu un uzdvina hetrai. Pc tva gribas apprec Filumeni. Bet vii abi nezin, ka vii ir jau “tikuies”. Pamfils aizmirst hetru un ieml sievu. Vi aizbrauc mantojuma darans. Filemene atgrieas pie saviem veckiem, kur viai piedzimst brns. Pamfils atgriezies ir oti sautis, bet Filumenes mte ierauga hetras pirkstos Filumenes gredzenu un noskaidrojas, ka Pamfils ir Filumenes brna tvs. Baktida paldz atjaunot imenes laimi.

Komdija ir oti humni varoi - labvlga vramte un sievasmte.

Terencija prologi vairs nav sti libreti, tie veltti literrai problemtikai, aizstv kontamincijas pamienu, noskaidro plaita jdzienu, ststa ar par savm problmm: “Es esmu cilvks, un nekas cilvcgs man nav sves”.

Plauts (ap 254.- 184.g.p.m..)

staj vrd Tits Maks, pieemtais vrds Plauts dzimis Umbrij. Pirmais pievras komdijai. no 21 lugas saglabjus 20. Via lugas ir jaunatisko komdiju prveidojumi. Plauts ir prveidojis grieu lugas gan pc satura, gan formas. Menandra komdijas ir izsmalcintkas, nopietnkas. Plauts ir vienkru auu rakstnieks, demokrts. Via komdiju centr ir vergs, pret kuru Plauts izturas ar simptijm. Plauts maina grieu jaunatisks komdijas socilo tendenci. Plauta darbos atspoguojas pilsou aktivitte, optimisms, via varoi ir eneriski, neatlaidgi. Piemrojoties skattjam vi pastiprina komiskos efektus, iestarpina jautru, piedauzgu bufandi. Plauts izmanto kontamincijas pamienus, salied divas lugas vien.

Komisk efekta d Plauts lieto grieu vrdus, izteicienus. Plauta komdijs ir daudz vairk jautrbas nek jaunatiskajs. Via varoi ir oti temperamentgi. Tikpat izteiksmgi Plauts tlo sras.

Komismu kpina ar tas, ka vergs biei nostjas poz, kas neatbilst via stvoklim. Plautam raksturga personu samainana, kam par cloni ir o personu rj ldzba, izmantoto ar dubultnieka motvu. Komismu vairo ar apzing skatuvisks ilzijas neievroana. Plauts bagtina “jauno” grieu komdiju ar mziku un dziesmm. Via komdijs var pat saldzint ar msdienu operetm.

Plauta komdijas atiras no grieu paraugiem ar:

1. demokrtisku ievirzi;

2. jautrbu;

3. asprtbu;

4. muzikalitti;

5. Tajs nav dziu domu;

6. nav smalku psiholoisku nianu, konsekventu varou raksturojuma.

“Mla krze” maz intrigas. T ir raksturu komdija. Centr psiholoiski labi izveidots skopua Eikliona tls. Vi atradis pavard mla krzi ar zeltu, zaud dvseles mieru, kst skops un dzvo viens bails, ka tikai kds negrass nozagt viam naudu. Medagars bildina Eikliona meitu Fdru. Tau vi nezin, ka to pavedis via msas dls Likonids un, ka via gaida brnu. Mla krzi nozog Likonida vergs un Eiklions mekl zagli, kliedz, vaiman. Vi grieas pc paldzbas pie skattjiem, bet ar to vid ir zagi. Likonids ierodas pie Eiklonda, lai atztos grk un ldz via meitas roku. Komisms izraiss taj brd, kad Eikliona dom, ka Likonids run par nozagto krzi nevis via meitas paveanu. Eiklions atdabn savu krzi atpaka. Likonds apprec Fdru, Eiklions, lai atgtu sirdsmieru atdod zeltu znotam.

“Lielgais karavrs”

Varonis ir muis, sev iemljies algotnis ar prsplti svingu vrdu Pirgopoliniks (“Tirgou un pilstu uzvartjs”). Vi liels ar saviem fantastiskajiem varodarbiem, kurus viam sagudro via piedzvotjs Artotags (“Maizes grauzis”). Veselus leionus tas aizp ar vienu elpas ptienu, vien dien izncinjis simtus cilvku, ar vienu sitienu salauzis zilonim kju. Jtas apmierints, ja kds apbrno via skaistumu, drosmi, piekrianu pie sievietm. Pats sevi dv par “Venras mluli”, bet stenb ir gvs, izvirtis.

Komdijas 1.daa risins Efesas pilst, Pirgopoliniks no Atnm atvedis sev gstekni - nolauptu meiteni Filokomasiju. Efes ierodas vias iemotais, lai to glbtu un apmetas blakus Pirgopolinika mjai. Meitene izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemoto.

2.da kda skaista sieviete uzdodas par kaimia sievu un atzstas, ka neprtgi iemljusies Pirgopolinik. Tas jtas oti glaimots un atlai mjs savu nolaupto Filokomasiju, apbalvodams ar bagtgm dvanm. Tad vi dodas pie sievietes, kas viu it k dievina, bet ierodas kaimiu mj, vi tiek nelgi piekauts.

ai lugai nav stingras kompozcijas. Intriga ir taj da, kad piekrpj Pirgopoliniku, jo pastv tau slepen eja pa kuru meitene tpat var aizbgt. Tpc dakrt eit saskatma kontamincija.

“Viltgais vergs” - “Pseidols” , pieder pie intrigu komdiju tipa.

Atjautgs, viltgs, izdom neprspjams. darbba norisins Atns, divu kaimiu mju prieka. Vien dzvo Simons ar dlu Kalidoru, otr savedjs Balions. Kalidors atzstas Simona vergam Pseidolam, ka ml hetru Fniku, Baliona verdzeni. Fniku ir jau nopircis kds meedonieu karavrs par 20 minm, no kurm 15 minas ir jau samakstas. Pseidols nolemj paldzt Kalidoram, kaut ar zobojas par to. Vi uzemas vienas dienas laik sagdt 20 minas no paa Kalidora tva. Vi izdod “likumu”: “Bstieties odien no manis un neticiet man!”. Pats Simons apsola kaimiam dod 20 minas, ja Pseidolam izdotos ar viltu dabt jaunavu. Ierodas meedoniei karavra vstnesis harpags. Pseidols izvi tam vstuli, atdod cilvku, kas dabn par vstuli Fniku un atdod to Klaidoram. Kad bldb atkljas savedjs ir spiests samakst karavram, bet Simons par Poseidola viltbu vl samaks 20 minas tam. Tas irgjas par savu saimnieku, piedzeras un smejas.

“Amfitrions” - vieng luga ar mitoloisku sietu.

Jupiters Tbu varoa Amfitriona izskat iekst pie via sievas Alkemnas un pavada ar to nakti. Jupiters bija pamis ldzi Amfitriona verga Sasija izskat Merkuriju. Tad ierodas stais Amfitrions ar vergu un skas prpratumu virkne, jo uz skatuves ir divi Amfitrioni, divi Sasiji. Alkemnei pc tam piedzimst reiz divi di: viens no vra, otrs no Jupitera.

“Dvi”

Komdija par briem, kuru apbrnojam ldzba rada dadus prpratumus.

Plauta valoda ir bagta ar alitercijm, vrdu splm.

Eiripds (484.-406.g.p.m..)

Via dairade nosldz klasisks drmas attstbu. Dzimis Salamnas sal. Bijis dzii izgltots cilvks par ko liecina via tradijas. Mljis dabu, klusumu, vientulbu. Ir saukts par “filozofu uz skatuves”, jo via darbos ar daudz prdomu atziu. Eiripds nav piedaljies sabiedriski politiskaj dzv, nav ar iemis nekdu valsts amatu. Savos darbos vi tomr atsaucas uz svargkajiem notikumiem un valst. Sav m pdjos gadus pavadja Meedonij tur mira 406.gad pirms msu ras.

Savu augstko uzplaukumu via dairade sasniedza Peloponesas kara (431.-404.g.) gados (t bija ca starp Atnu un Spartu, un kara orbt bija ierauta visa Grieija). Savos darbos Eiripds attlo politisks un socils pretrunas, kas radja asus konfliktus starp demokrtijas un aristokrtijas spkiem. Vi nosoda k Spartas t ar Atnas cu par politisko varu vis Grieij, kas ar izraisja 27 gadus ilgo Peloponesas karu. Viam tuvas ir ar sofistu visu vrtbu prvrtanas metodes. Eiripids vr pret sievietes beztiesisko stvokli - “Mdeja”, “Hipolits”. Pret seno tradiju kaitgumu _ “Elektra”, “Orests”, “Ifignija Auld pret dievu netaisno rcbu. “Hioplits”, “Ions”, tpat risinja socilo jautjumu - “Trojietes”, “Ions”.

K dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas reizes ieguvis I vietu dramaturgu sacensbs. Tas izskaidrojams ar to, ka Atniei nevarja pieemt visus jaunos jautjumus via darbos, kas bija oti tuvi sofistu filozofijai. Toties Hellisma period un Romas varas gados Eiripda dairade bija oti populra. Ir saglabjuas 17 tradijas un viena satru drma “Ciklops”.

Tradijas: “Mdeja”, “Hipolits”, Trojietes”, “Helna”, “Orests”, “Elektra”, Ions”, “Ifignija Auld”, “Bakhanietes”.

Eiripds pau uzmanbu pievr sievietei, ts psiholoijai, jtu prdzvojumiem. Vi rdjis to attstb, izaugsm. autors ir pievrsies ar sadzves tematikai un tas bija prieknoteikums jaunatisks komdijas attstbai. Tas, ka Eiripds prata iedziinties cilvka psiholoij, pardt dvseles clumu, varou cilvciskumu, tuvina via dairad msdienm. Via varoi nav viengabalaini, tajos ir iekjs pretrunas, ca paam ar sevi. Un tas ir tas jaunais, kas pards Eiripda dramaturij. Vi savs tradijs ir pamazinjis kara lomu darbbas risinjum. Kara partijas padziina drmas idejas izpratni, izsaka autora prdomas, nevis virza darbbas attstbu, bet pastiprinta loma ir dialogiem. Tie savukrt veido diskusijas formas. Eiripds labi prvalda formu: prolog das rinds ievada lastju notikumu situcij, epilogs ststa par to tlko likteni. Eiripda ietekm attstjs jaunatisk komdija Grieij, Rom. Un ar romieu komdijas starpniecbu Rietumeiropas sadzves drma.

“Mdeja”

Izmantots mts par argonautu braucienu un Kolhdu pc zelta aundas. Kolhda valdnieka meita burve Mdeja iemljusies argaonautu vadon Jason un paldz viam iegt zelta aundu, un izglbs viam dzvbu. Via bg kop ar Jasonu no Kolhdas uz Tesliju, kur Jasons cer atgt nelikumgi atemto valdnieka varu. Izmantojis mitoloijas sietu Eiripds veido imenes drmu. Mdejai un Jasonam ir divi dli, bet Jasons nolmis atstt imenei un apprect Korintas valdnieka meitu Glauki. Mdejas izmisums priet naid, kad via uzzina, ka Jasons imeni atstjis materilu apsvrumu d, Mdeja mekl tdu atriebbas veidi, kas visvairk spintu Jasonu.

Mtes mlestba un atriebes kre - o jtu konflikts veido tradijas galveno saturu.

Prolog aukle ststa par to, k Mdeja mljusi Jasonu, via d pametusi dzimteni, tuviniekus un atbraukusi tam ldz. Par to, ka Jasons saietas ar Kreonta meitu un taiss to prect un par Mdejas lielajm bdm, kas robeojas jau ar naidu. Bet audzintjs ststa par vl lielku nelaimi, kas Mdeju sagaida. T ir Mdejas un brnu izraidana no valsts ar Kreonta pavli. Mdejas naids vras ar pret brniem un aukle uzskata, ka labk tiem nerdties mtei acs. Mdeja nolo, ka precjusi Jasonu, via d pametusi imeni. Koris viu mierina. Mdeju mc dzves apnikums, bezcerba. Mdeja run par sievietes bezcergo likteni, par vias vlmi un nodomu atriebties. Tad ierodas Kreonts, kur pazio, ka Mdejai no via zemes jaiziet, lai Mdeja nevartu nodart aunumu via meitai. Mdejai vienas dienas laik jpamet pilsta, jo citdi to gaida nve. tau Mdeja ir aj vien dien ir izplnojusi atriebties., nogalinot Jasonu, Kreontu un via meitu. Bet Mdeja ir apdomga un viltga. Via apsver visus variantus. (Mdejas tvs ir Saules dieva dls).

Koris dzied par sievieu grto stvokli un par vru prestbm, nelaimi, kas prsteigusi Mdeju. Ierodas Jasons un saka Mdejai, ka via pati ir vainga, ka viu izraida. tomr izsaka, ka viam rp brnu nkotne. Savukrt Mdeja izsaka visu ko dom par Jasonu. Sarun Jasons atklj, ka materilu apsvrumu d pametis Mdeju un piedv materilas rpes par viu un brniem, bet Mdeja noraida via piedvjumu. Koris dzied par to, kdas spes jcie pieviltas, nelaimgas mlestbas d. Cik smagi ir vilties kd, kam tu vienmr esi uzticjies. Mdeja negaidot satiek Atnu valdnieku Egeju. Tam nav brnu. Mdeja ldz viam patvrumu, soldama, ka zina tdas zles, kas ldztu pret Egeja nelaimi. Egejs dod patvrumu Mdejai un t ldz galam izplno atriebbas plnu. Koris slav Atnas. Koris mina atrunt Mdeju no savu brnu noslepkavoanas. Mdeja ataicina Jasonu un pazio, ka atzst via rcbu par pareizu un ldz atstt brnus Korint, jo grib doties trimd viena. Mdeja ar brniem sta lgavai savu lgavas trpu un diadmu. Saules dieva dvanu. T ir saindta. No ts aiziet boj gan lgava, gan vias tvs. Tda ir Mdejas atriebba. Koris izsaka prdomas par brnu nozmi cilvka dzv. Ierodas zinesis no pils un ststa par notikumiem, kas tur risinjuies. Mdeja to uzklausa ar neslptu prieku, bet vl viai padom nogalint savus brnus. Ierodas Jasons, bet ir jau par vlu, jo virs nama pards sprnotu pu rati, kuros atrodas Mdeja ar brnu liem. Jasons nold Mdeju, izmisis par brnu nvi. Starp abiem risins asa saruna. Mdeja aizbrauc pa ratos.

“Ifignija Auld”

Grieu floti, kad t devs karagjien uz Troju aizkav pilngs bezvj. Pie t ir vaings Agamemons, kur novis Artemdas stirnu un izsaucis dievietes dusmas. Priesteris Kalhants zio, ka jziedo Agamemons meita Ifignija, tad dievietes dusmas rimsies. Iekju pretrunu mocts tvs nosta sievai un meitai vstuli, lai ierodas pie via it k, lai atdotu to Ahilejam par sievu. Vlk vi to nolo un sta otru vstuli, kur aizliedz doties ce. Bet otra vstule nesasniedz adrestus, jo Agamemona brlis Menelajs to aiztur. Tad notiek ass strds starp briem. Tradij iezmjas Ifignijas tls attstb, kad Ifignija ierodas kara nometn, t ir priecga, jo dom, ka salaulsies ar slavenu varoni Ahileju, bet ir izmisusi uzzinot, ka to gaida nve. Ldz tva lastbu. Ahilejs ir sautis, ka via vrds izmantots, lai ievilintu meiteni nometn un nolemj glbt Ifigniju. Nometn draud izcelties kar, jo karaspks pieprasa Ifignijas upuranu. Ifignija iziras par nvi, lai glbtu daudzu citu bojeju un lai griei gtu uzvaru. Agamemons raksta vstuli, lai neved Ifigniju un aizkav to, ja t ir ce uz nometni.

Menandrs (342.-294.g.p.m..)

Dzimis ievrojam, bagt imen. Guvis labu izgltbu, bija filozofa Teofrasta skolnieks. Via darbs “Raksturi” ir ietekmjis Menandra dairadi. Par politiskajiem uzskatiem konkrtu ziu nav, bet Menandrs bija negatvi noskaots pret monarhiju. Pievras galvenokrt sadzves jautjumiem, imenes problmu risinjumam. Turpina Eiripda tmu par sievietes stvokli sabiedrb, izlikt un atrast brna motvs, “maz” cilvka dzve un liktenis. Via darbos ir dzi humnisms, prdomas par reliiju un iztika jautjumiem, cilvku attiecbm. Viam pieder teicieni”

“Cik skaists ir cilvks, ja vi patiesi ir cilvks”

“,,, nav jpiekpjas auniem cilvkiem, bet vajag tiem pretoties, lai dzv viss nesagrieztos.”

Vairk par 100 komdijm (105-108). Tikai 20 gs. atrasti iptes papirusos fragmenti no “rjtiesas”, “Varonis”, “Nogriezt matu pne”, “Samiete”, “Sikionietis”.

Savukrt komdijai “ga” trkst tikai dau rindiu. Menandra komdijas pc sieta struktras nav viendas. “rjtiesa” un “Nogriezt matu pne” ir sareta intriga, spilgti un psiholoiski dzii veidoti raksturi. Tie nav trafareti, jaunatisks komdijas tli (skopais vecis, viltgais vergs, nevargais jauneklis), bet gan neparasti t laika sabiedrbai (Pamfilas un Abratonas raksturi). Dramatiskajs sacensbs pirmo vietu ieguva septias reizes. Darbi via dzves laik nebija sevii populri. Laikam jau tpc, ka tajs bija stilistiski izkopta valoda, atteikans no komisma un bufandes, nopietns saturs, ar prdroas domas. Menandrs izvirza morls prasbas k sievietm t vrieiem. Iedroins pardt hetru prku par kdu no brvajiem cilvkiem. Via darbi ietekmja Plauta un Terencija darbus. Ar Romas komdijas starpniecbu Menandra dairade ietekmjusi ar Rietumeiropas komdiju.

“ga” - “cilvku ndjs”.

Knemons nst cilvkus, jo ir dzii prliecints, ka visi cilvki ir auni, bet nejaus gadjums liek maint uzskatus. Pns ststa par Knmona dvainbm, par patnjo dzvi, naidu pret cilvkiem. visvairk ienst kaimius, tad bijuo sievu, dzvo kop ar meitu. Sastrats satiek Knmona meitu un ieml to, bet meitene ir hetra. Sastrats stjis uz Knmona mju Piriju, lai uzzintu kaut ko tuvk par meiteni, bet Pirijs tiek izdzts un Knmons to nomt ar akmeiem, mla pikm, bumbieriem. Otrreiz ieraugot Sastratu Knmons gan ar akmeiem vairs nemet, bet ir oti nelaipns. Sastratam neizdodas t ar neko sarunt, bet vi run ar jaunavas brli Georgiju. Georgijs uzzinjis Sastrada nodomu prect via msu nolemj paldzt. Ar vi negatvi raksturo savu patvu. Sastrats uzzina, ka Knmons atdos tikai tad savu meitu, ka znots bs ldzgs rakstur vim. Sastrats ar mina strdt uz lauka, bet pirmaj dien neveicas. Bet tad nca kds gadjums, kas paldzja Sastratam. Kdu dienu vec kalpone bija ielaidusi spaini ak, via gribja to izvilkt, bet virve prtrka un ar kaplis iekrita ak. Knmons, gribdams izvilkt spaini un kapli, pats iekrt ak. Tad atsteidzas Sastrats un Georgijs un izvelk Knmonu. Knmons atzst, ka ir kdjies domdams, ka var dzvot vi bez cilvkiem. Visu mantu novl Georgijam. Ar savu meitu uztic tam un Georgijam jizvlas precinieks msai. Tad Sastrats ldz atauju savam tvam prect Knmona meitu un tas piekrt, bet nepiekrt izprecint savu meitu Georgijam, bet beigs piekrt ar tam. Sastrots liek tvam pie sirds, ka t nauda, kas tev pieder vienam un ja ts ir daudz nenes prieka Bet t var paldzt kdam citam kam t varbt ir oti nepiecieama. T var dart kdu laimgu. Komdija beidzas ar divkrm kzm. Vergi kaitina Knmonu to traucdami un vaicdami pc dadiem traukiem, ldz beidzot tas padodas un auj sevi aizvest uz kzm.

“rjtiesa”

Vergs Davs atradis izliktu brnu, vi grib to paturt un atdod otram vergam Sirsikam, bet drglietas patur sev. Sirsiks pieprasa ts, jo ts var paldzt atrast stos brna veckus. Strdu izir Harisija sievastvs Smirkins, kur padzirdjis par znota izlaidgo dzvi ieradies noskaidrot imenes nesaskau iemeslus.

Lucijs Anejs Seneka (dai gadi p.m..- 65.g.m..)

Lucijs Anejs Seneka, vidjais no trim Senekas Veck dliem, dzimis Spnij, Kordubas pilst (tagad Korova), bet uzaudzis Rom. Guvis reorisko izgltbu, nodarbojies ar filozofijas studijm. Via uzskatus veidoja Sotions, Attalla, Fabians. Seneka ir stoitiu jeb “jaun stila” prstvis. M.. 20-jos gados Seneka pievras sabiedriskajai darbbai, uzstjas ar tiesas runm. Smagi saslimts un dodas uz ipti rstties. 30-jos gados darbojas k advokts Romas tiess, bet via pankumi izraisa imperatora Kaligulas skaudbu. aj laik rodas darbi. “Par dusmm” - veltjums veckajam brlim, “Mierinjums Marcijai” - veltta vsturnieka Kremcija Borda meitai.

Pc imperatora Klaudija nkanas pie varas, intrigu rezultt Seneka tiek izstts uz 8 gadiem trimd uz Korsiku. Tur Seneka nodarbojas ar filozofiju un literatru. Rodas: “Mierinjums Helvijai” - veltts mtei, “Mierinjums Polbijam”, “Par dzves slaicbu”. aj laik skas darbs pie tradijm. 49.gad Seneka tiek atsaukts no trimdas un iecelts par faktisko imprijas prvaldtju Neirona valdanas skum. Saraksta “Par lsirdbu”. 56.gad kst par konsulu. aj laik kst oti bagts, kas ir pretrun ar via uzskatiem, ka vi neatzst materils vrtbas par noteicoajm. Tas izraisja nepatiku pret viu. 62.gad via ietekme uz Neironu beidzas un vi turas tlk no galma intrigm. Saraksta: “Par atptu”, “Par labdarbu:, “Dabaszintniskie jautjumi”, “Morls vstules Lucijam” - labkais Senekas darbs. 65.gad rodas nesaska starp Seneku un Neironu, kur pavl Senekam izdart panvbu, ko vi ar izdara. Kop ar viu nvi iet via sieva un brlis.

Seneka dairad ir divas daas:

1) Sacerjumu dzeja;

2) Sacerjumi proz.

Tradijas

Tradiju rakstanai Seneka pievras trimdas gados. Ir desmit tradijas:

“Trakojoais Herakls”, “Trojietes”, Fniietis”, “Mdeja”, “Fdra”, “Edips”, “Agamenons”, “Tiests”, “tiesi Herakls”, “Oktvija”, kas gan nav paa Senka darbs, bet gan kda via sekotja. T ir vieng ldz mums nonkus tradija no romieu dzves. Vsta par Neirona sievas Oktavijas nogalinanu pc imperatora pavles un Neirona apprecanos ar Popeju. Viens no trim galvenajiem personiem tradij ir pats Seneka. Via tradiju sieti un tli ir aizgti no grieu mtiem un grieu (Euripda, Sofokla, Eshila) tradijm, bet jauns ir sietu un tlu traktjums. Via tradijas saraksttas “jaun stila” ietekm, un tas ir piemis dramatiska sieta attstbu un raksturu izstrdi. Seneka saglab monologus, dialogus, kora partijas, kas iedala tradiju piecos clienos. Bet izmaina tradijas struktru, varou traktjums, paa termina “traiskais” raksturu.

Par labko tradiju tiek uzskatta “Mdeja”, kurai par pamatu emts Eiripda darbs. Tradija ir bez ievada, jo Seneka uzskata, ka lastjam ir zinms mts un darbojos personas, k ar finls. Un via varone jau skum ir tda, kdai tai jbt beigs. Jau skum t ir tlota k aun burve, kas gatava jebkdam noziegumam. Monologam seko kora aicinjums, kur veltts jaunlaultajiem - Jasonam un Krusai - Korintas valdnieka Kreonta meitai. Otraj clien Mdeja run par atriebbu, tau ne pret Jasonu, kuru via grib saglabt k savu vru, bet gan attiecb uz Krusu un vias tvu. Tad Mdejas saruna ar Kreontu. Tau Seneka Kreonts ir tipisks tirns, bet Mdeja veikla advokte. Mdeja izldzas, lai netiktu izraidta tlt, bet dienu vlk. Treaj clien aukle raksturo atriebes premto Mdeju. No sarunas ar Jasonu Mdeja saprot cik oti vi ir pieries brniem, un treo reizi ieskanas Mdejas doma par atriebbu. Koris dzied par Mdejas - mlestb pievilts naida spku, atgdinot argonautu piemekljus nelaimes. Ceturtais cliens sastv tikai no diviem monologiem: vec aukle ststa par tai, ka Mdeja izlietodama dads burves mkslas, saind dvanas un ar brniem nosta ts Krusam un vias tvam. Piektaj clien ierodas stnis un pazio ar abu nvi. Seko gar Mdejas monologs, kur t izplno turpinjumu savai atriebbai. Pards doma par brnu nogalinanu. Bet Mdej nerisins iekj cna starp mtes un pievilts sievas jtm, mlestbu un naidu. Mdeja nogalina vienu dlu. Grieu tradijs slepkavbas nerisinjs aiz skatuves, bet Seneka Mdeja slepkavo uz skatuves. Satriecoas ir tradijas beigas, kad ierodas Jasons un viam redzot Mdeja uzkpj uz jumts un acu priek nogalina otru dlu. Pabeigusi savu darbu Mdeja uz Zvaigaina pa sprniem aizlido debess. Seneka “Mdeja” ir vienkrka. Vienkrota ir ar Mdejas attieksme pret vru. Eiripida Mdeja auj izsekot saviem prdzvojumiem, tad Seneka tlo tikai atriebes kri. T rezultt tls kuvis vienkrots. Samazints darbojoo personu skaits, darbba kuvusi vienkrka. patnba raksturga visai Seneka dairadei. Vi neizvirza problmas, nerisina konfliktus. Vi ar savs tradijs paliek filozofs stoiis, kas pasauli uztver k akla nepieldzama liktea izpausmi, kuram cilvks var pretstatt nesalauamu gara stingrbu, gatavbu vajadzbas gadjum mirt. Cas rezultts Senekam ir vienaldzgs.

Senekam pirmaj viet ir ausmu sieti, ar meongiem kaisles, izmisuma, izndanas alku tlojumiem. Biei darbba tiek risinta uz drmas dabas ainas fona. Seneka tli ir milzga spka un kaislbu cilvki. Un tikai atsevis momentos tie ir apveltti ar maigm jtm un tajos bros atkljas smalks psiholoiskais tlojums. Via varoi neatklj sevi darbbas gait, viai jau skum ir tdi, kdiem tiem jbt beigs. Te nav tlu raksturu izaugsmes. Vienveidgi ir personi. Ja tas ir valdnieks, tad noteikti tirns un blakus kds cietjs. kas ir gatavs panest visas prestbas. Un ja vajag ar mirt. Visi ie cietji - vai tie ir pieauguie vai brni, ir apveltti ar viendu domanas, sprieanas lmeni. Vii mazk prdzvo pai, bet vairk ststa par saviem prdzvojumiem. Seneka tradijas nav domtas tetriem skattjiem, bet gan lastjam, klaustjam. Seneka tika bija humna un balstjs uz prtu un ticbu cilvka gara varenbai.

Prozas darbi

1. Traktti par morli, filozofiskm tmm

“Par dzves slaicbu”

“Par laimgu dzvi”

“Par dvseles mieru”

“Par lsirdbu”

“Par dusmm”

2. Literrs vstules

“Vstules Luclijam” - visplak izpauas Senekas filozofiskie uzskati.

3.Mierinjuma vstules - konsolcijas

“Mierinjums Helvijai”

“Mierinjums Polbijam”

“Mierinjums Marciaji”

Seneka prdomas saists ar gargs dzves un praktisks morles jautjumiem. Seneka ir stoiu filozofijas “jaunk” perioda prstvis un viu filozofija sastv no: loikas, fizikas, tikas. Seneka pai pievras tikai. Un galvenais aj mcb - dzv saska ar darbu. Tikums k gribas un darbbas pareiza izpausme tiek pretstats baudai. Izdala etrus tikumus:

1) sapratne par labo un auno;

2) drosirdba - dvseles stiprums;

3) pasavaldans;

4) taisnba.

Savos spriedumos biei vien nonca pretruns. Via filozofiskais uzdevums bija - iemct dzvot un iemct mirt, sniegt iekju dvseles neatkarbu un dvseles mieru. Gandrz nav pozitvu laikmeta prstvju piemru. Atklj sabiedrbas dzves trkumus, stenbu, zemiskumu, nabadzbu. Atzst visu cilvku vienldzbu. Vergs var iekji bt neatkargks, brvks un bagtks par savu saimnieku. Necie pli. Brvs ir tas, kur ir gargi bagts. Tas, kur nav sasniedzis gudrbu vai netiecas pc ts ir vergs. Cilvku krietnu dara nevis izcelans un mantas stvoklis, bet gan dvseles stvoklis.

Par Senekas idelu kuva nevis republika, kuru vairs nevarja atjaunot, bet taisnga imperatora vara. Ldzjtba: trkums ir kritrijs, kas ir labu valdnieku no tirna. Seneka pau savu riebumu pret tirniju un ar karavra profesiju. Uzsver, ka mantkrba, greznba samait cilvku. eit vi nonk pretrun ar sevi, bet lai pretrunas mazintu starp morles principiem un to stenoanu, Seneka biei atsaucas uz cilvka rakstura vjumu, uz to, ka visi cilvki ir grcgi. Seneka noraidoi izturas pret reliiju. Via un kristietbas pasaules uzskati cilvka un via spju vrtjum ir diametrli pretji. Ja kristietbai cilvks ir vja btne, tad Seneka cilvks var nostties ldzs dievam.

“Visa dzve - gatavoans nvei”.

Seneka par bdm saka: “Prmrgas bdas ir pretdabiskas, viltgas, apkaunojoas, tm nav pamata”.

oti labs darbs ir “Prirboans” (t.i. par “Iesvtanu mua krt”, irbis - “tuka galva”, muis). Savos filozofiskajos trakttos maz izmanto klasisko filozofisk dialoga formu. Biei ir mints adrests runai, bet t nemaz nav konkrta persona. Seneka labi izprata cilvku iekjo btbu, daudzveidbu. Vi labi prvalda strda un pierdjumu mkslu. Izmanto saldzinjumus no dads dzves jomam, daudz ir oti spilgti un tlaini. Bauda - ir kaut kas zemisks, verdzisks, nevargs, nepastvgs, ts mjoklis ir krogi, dzertuves. Tikumbu var atrast templ, t aizstj mrus, t ir putekaina, tulznaina roku da. Cilvku kam uzbrukuas bdas Seneka saldzina ar kuinieku vtras laik. Cilvka dzve - t ir kara nometne.

“Tam kas neko nedara, diena lieks gara.”

“Ja gribi tikt mlts, - mli”.

“Gribou liktenis ved - negribou - velk”.

Rodas Appalonijs (295.g.p.m..- 215.g.p.m..)

Dzimis ipt, Aleksandrij, tur ar nodzvojis lielko ma dau, ieguvis vispusgu izgltbu. Bijis Aleksandrijas bibliotkas przinis un tromantinieka Plotemaja III Eiergeta audzintjs. Jau agri interesjies par klasisko grieu literatru un pats pievrsies literrajai darbbai. Literram naidam pievienojs persongais konflikts ar skolotju Kallimahu, kas beidzs ar to, ka Appolonijs atstja Aleksandriju un apmets uz dzvi Rodas sal, no turienes ar clies via literrais vrds - Rodas Appolinijs.

Sarakstjis darbus par Hsiodu, Arhilahu, Kolofonas Antimahu. Tpat darbu “Pret Znodatu”. Bet nozmgkais darbs ir “Argonautika”. Via lielkie darbi raksturo viu k “mctu” dzejnieku, dzejnieku - zintnieku. “Argaonautikas” raans pamat ir Appolonija strds ar savu skolotju Kallimahu, jo tas negatvi izturjs pret minjumu atjaunot varoeposu tradcijas. Vi uzskatja, ka varoeposi ir novecojui, bet k pierdjumu pretjam Appolonijs saraksta “Argonautiku”. Ts pamat ir slavenais mts par argonautu braucienu pc zelta aundas. Tam raksturga sa, nevainojama dzejas forma. Par savu darbu tika oti asi kritizts no Kallimaha puses un ir spiests doties trimd. Apmetas uz dzvi Rodas sal un dv sevi s jauns dzves vietas vrd. Appolonijs izsmja Kallimahu epigramms, savukrt tas sarakstja ironisku darbu “Ibiss”. “Argonautika” taj laik cieta neveiksmi, jo Appolonijs bija sev nospraudis neiespjamu mri - savienot aj darb varoeposu un hellnisma literatras pamatprincipus.

“Argonautika”

Arhamn valdja Atamants. No mkou dieves Nefeles tam bija divi brni - Helle un Frikss. Atamants atstja Nefeli un apprecja no, kura neieredzja vra brnus un gribja tos pazudint. Via liek apst laukus ar sakaltum sklm, kas neizdgt un td iestjas bads. Atamants ldz padomu pie Delfu Orkula, bet pc no pavles sti pazio, ka Orkuls liek stt Friksu, lai to upurtu dieviem. Atamants ir spiests iekrist. Tad atlido Nefeles zeltvilnas auns aizved Helli un Friksu uz ziemeiem. Lidojuma laik Helle iekrt jr, bet auns nolaias Kalhid, kur mt Aits saules dieva dls. Vi uzem Friksu pil, audzina, apprecina ar savu meitu Halkiapi. Aunu upur Zevam, bet aundu pakar Oreja svtbirz, kur to sarg milzgs pis.

Zias par aundu izplatjs vis Grieij. Frikss un Atamanta pcncji zio, ka via labkljba ir atkarga no aundas. Atamanta brlis uzce Iolkas pilstu, kur pc via nves valda Aisens, bet via brlis Pelijs atem troni. Kad Aisena dls Jsons izaug, vi pieprasa, lai Pelijs atkpjas no troa. Pelijs sola to dart tikai tad, kad bs atvesta zelta aunda, jo cer, ka Jsons aizies boj. Jsons ar Atnas paldzbu uzbv kui “Argo”, sapulcina dikos varous sev par ceabiedriem (Hrakls, Kastors, Orfejs, visi varoi tiek aprakstti, tpat viu izcelanos). ie varoi tiek nosaukti par argonautiem. Viiem paldz - Hra, Atna, Apollons. Hra izmanto Jsonu, lai atriebtos Pelijam. Atna grib paldzt kuim ce. Apollons grib paldzt sakar ar seniem priekstatiem par Apollonu k saules dievu un zelta aundu k saules simbolu.

Jsons atiras no varoiem ar savu fizisko skaistumu. Vi ir argonautu vadonis, bet Hrakls ir prks. Kad kuis dodas jr Jsons ir nomkts. Orfejs kitras pavadjum dzied par olimpa valdniekiem. Tad tiek aprakstta pastans Lamenas sal, kur dzvo tikai sievietes, kas ir pametuas savus vrus to neuzticbas d. Visur valda prieks. Jsons ieml Lamenas salas valdnieci Hipsipili. Tikai Hrakla prmetumi liek argonautiem atkal doties ce. Tlk vii ierodas Kizikas pussal un tur cns ar serocgajiem miliem. Msij Hlu mea nimfas ierauj avot. Hrakls dodas viu meklt, bet argonauti aizbrauc bez via, jo t ir Zeva griba.

Daudz ir dabas, eogrfijas un etnogrfijas aprakstu, uz t fona izceas emocionlas epizodes. Zevs Fnejam atmis redzi un uzstjis harpijas, kas viam atem dienu. Argonauti ts padzen un pareis pareo argonautiem nkotni. Tos gaida ilgs ce. Kolhd tiem vars paldzt tikai Afrodte. Pareojums ir oti gar (100 rindas) Argonautiem nkas cnties ar ar jras stihiju. Te paldz Atna. Tlk dominjo ir mlestba. Treaj da darbba risins gan uz zemes, gan Olimp. Argonauti ir ieraduies Kolhd un Hra un Atna apsprieas k paldzt Jsonam un ldz Afrodtes atbalstu. Via labprt paldztu, bet tas nav vias spkos, jo jrun ar pau Erotu. Afrodte ir Erota mte. Erots negrib paldzt, bet kad viam piesola sen krotu rotalietu vi ieauj Mdejai bultu tiei sird, Ar to paldzba beidzas. Kad argonauti ierodas Aita pil un ldz aundu, Aits liek tiem pildt neiespjamus uzdevumus, jo cer, ka Jsons tos pildot ies boj.

Argonauti ldz paldzbu Mdejai. Jsona un Mdejas tikans notiek pie Hekates tempa. Mdeja pamca Jsonu k uzvart. Jsons izpilda Aita noteikumus, bet saprot, ka tas labprtgi nedos aundu un to slepus paem. Aits sarko pakadzanos. Mdeja grib bgt ar Jsonu uz Grieiju, bet to nevada mlestba, via ir citda - auna burve. Tiek nogalints Apsirts un tas izraisa Zeva dusmas. Jsons un Mdeja nevar doties ce trk pirms tos nav stjusi Kirke. Atpaka ce ir pa tm viet, kas aprakstts Odisej (Skillu, Haribadu, Sirnu salu). Ierodas kolhdiei un prasa izdot Mdeju, Jsons un Mdeja salauljas, lai Medejai nav jatgrieas Kolhd. Bet laulba nav laimga. Atpakace argonauti nonk frikas tuksnes, nonk Kt, kur uzvar milzi Talasu, c ar dens stihiju no kuras izglbj Apollons un Atgrieas Egirs sal.

Dairades patnbas:

1. Mitoloisk materila ldzba Homra un Appolonija eposos.

2. Bagtgs mitoloisks materils.

3. izmanto reti sastopamus mtu variantus.

4. Dievu tlojumi - paralles ar hellnisma valdnieka kultu.

5. Dievi no cilvkiem ir atsveinti. Tie liekas daudz blki saldzinot ar Homra dieviem.

6. Sadzviski piezemtas ainas.

7. Racionla, skeptiska attieksmes pret naivu ticbu mtam.

Appolonija intereu centr ir eogrfija un mitoloija. Vi skaidro vietu nosaukumus, apraksta upes, salu novietojumus. Via valoda ir arhaizda. izmantojis izteicienus un vrdus, kas raksturgi episkajam stilam. Saldzinjumu sfr Appolonijs ir ldzgs Homram. Vi saldzina cilvkus ar dzvniekiem augiem, deiem, dabas stihijm. Biei vien ar kokiem. Cilvku balsis ir k vju auri. Tomr Appolonija saldzinjums ir plaks. Vi saldzina cilvka dvseles stvokli ar ziediem. Appolonija saldzinjums ar uguni ir saistts ar cilvka emocionlo pasauli - mlestba ir ldzga ugunij. Saldzinjumi ir ldzeklis k savienot varoeposu ar sava laika literatras prasbm, k ar kompozicionlas vienotbas ldzeklis. Tpat tie paldz izprast varou dvseles stvokli, palielina iekjo spriegumu un veido notikumu kompozicionlo saikni.

Kallimahs (ap 310.g.p.m..-240.g.p.m..)

Dzimis Kirn ievrojamu aristokrtu imen. Ieguvis literru un filozofisku izgltbu Atns. Strdjis par skolotju, bet vlk par Aleksandrijas bibliotkas vadtju. aj laik pievras ar zintniskiem ptjumiem literatras jom. Darb “Tabulas” (120 grmatas) Kallimahs devis pirmo grieu literatras bibliogrfisku apskatu. Rakstja epigrammu himnas, elijas, epliju, k ar zintniskus apcerjumus. Saglabjuas tikai seas himnas un 64 epigrammas. Atrasti 800 Kallimahu darbu fragmenti, kuri dod priekstatu par via zuduajiem darbiem. Kallimaha himnas nav priek svingiem, reliiskiem svtkiem, tajs nav patosa, svinguma un reliisk ritula elementu. Via himnas iz mazas miniatras ar mitoloisku sietu. Tajs ir gan rels dzve tlojums, gan ar politiski jautjumi.

Epigrammas tematika - mlestba, draudzba, literr polemika.

Ievrojamkais darbs - “Cloi” - vstjou eliju krjums 4 grmats. tajs apkopoti noststi par dadu svtku, ritulu, nosaukumu izcelanos. Krjuma noslgum ir eplijs “Berenkes matu sproga”, bet par darba saturu var spriest pc eplija “Hekale”, kur ststts par “Herkaliju” svtku dibinanu.

Aizstvdams maza forma dzeju, Kallimahs apkaroja lielo eposu, ciklisko pomu, kas nepadodas izsmalcintais apdarei. Kallimahs saprata, ka izsmalcintbai, lielu ideju nenoslogotai aleksandrieu dzejai mazs forms bija vairk piemrotas.

“Berenkas matu sproga”

Atdzejos Katulls. Sacerts par godu tam, ka iptes valdnieka Ptolomeja Evergeta sieva Berenke ziedojusi savu matu sprogu dieviem, lgdama, lai vias virs atgrieztos no kara. Matu sproga no altra pazudusi. Galma astronauts tai pa laik pie debesm atkljis jaunu zvaigznju un atzinis, ka Berenkes matu sproga prvrsta zvaigznj.

Par notikuo vst pati matu sproga, kas nonkusi pie debesm prvrsta par zvaigznju. Via ststa par lielajm Berenkes skumjm par vru un no raudanas zeltain matu sproga bija glui mitra. Sproga ststa par to cik viai l bijis irties no Berenkes zeltains galvas, par to k via nonk pie Venras un par savu prvranos un likteni starp prj zvaigznm. Sproga nolo savu prvranos un vlas bt atkal pie Berenkes - bt valdnieces matu sproga.

Himna Zevam

Taj ststts par Zeva dzimanu. Par to k tas piedzimis Parasij Rejai. Kad tas piedzimis Reja to nomazgjusi, ievstjusi autios un atdevusi Nedai, lai t viu aiznestu kalnos un audzintu lielu. Neda - veck no nimfm, kas bija klt Zeva dzimanas brd. Viai par godu to upi, kur nomazgja Zevu nosauca par Nedu. Tlk ststts par Zeva laimgo brnbu, par to k tas tika aprpts. Tlk ststts k Zevs iece sev kareivjus, kas kst par varoiem. Par Zeva milzgo varu pr cilvkiem.

“Dod mantu un tikumu audm!

Vai gan bez tikuma manta var cilvkus laimgus dart?

Vai pat tik tikumus bez mantas?

Dod tikumu, laimi mums visiem!”

Teokrits (310.g.p.m..-250.g.p.m..)

Dzimis Sirakzs, ilgu laiku dzvojis Kosas sal. Via talanta attstbu sekmja dzejnieki Filts, Asklepids un Leonds. Ap 270 gadu prceas uz dzvi Aleksandrij. Vi ir “mazs formas” dzejnieks. Rakstja idilles, epigrammas, eplijus, enkomijus. Saglabjuas 30 idilles un 26 epigrammas. Vi ir bukolisks dzejas prstvis. Un is dzejas galven iezm - lauku dzves idializcija, uz s dzejas pamatiem Teokrits veidoja literro anru - idilli. Idilles - neliela aina no laucinieku un vienkro pilstnieku dzves. teokrita idillm ir pa daai ststjuma, pa daai dramatiska dialoga forma. Raksturgs ar apdziedanas moments. Mlestbas tma ir dominjo. Biei dabas tlojums ir fons darbbas risinjumam. Izmantojot mitoloiskus sietus Teokrits ienes pats savu traktjumu (ststa par Hrakla un Hlas draudzbu), par nelaimgi iemljuos ciklopu. Teokrita dairades sekotji - Verglijs, Moshs, Bions.

1.idille

Taj ir daudz folkloras, t ir dziesma par ganu, kur ir iemljies un jtas nomkts savas mlestbas d, jo negrib pakauties mlestbas varai. Vi neprot mlt, jo pats Erots ir iekalis viu vas. Savas mlestbas d vi mirst.

4.idille

Ganu saruna. Vii ir brvi cilvki - Bats un Koridons. Koridons gana Egona govis, jo tas ir devies uz Olimpiskajm splm ldzi atltam Milonam, bet Korinda darbu pieskata Egona vecais tvs. Bats satiek Korindu un izpra par pdjiem notikumiem. aj sarun labi pard Korinda un Bata raksturi. Korinds - labsirdgs, ltticgs, naivs, bet Bats - zikrgs un ironisks.

6.idille

Divi gani Dafnds un Damoits skaist vasaras dien sacenas dziedan. Dziesmu tma ir viena - par Plifma nelaimgo mlestbu pret it k vienaldzgo nimfu Galateju. Dafnds dzied Polifmam labva vrd, bet Daimonts it k paa Plifma vrd.

15.idille

T ir viena no slavenkajm Teokrita idillm - Sirakzietes jeb sievietes Adonda svtkos.

Attlota dzves aina, ar relistiskiem cilvka raksturiem, viu interesm. Ldzs sadzviskajm ainm doti ar reliiski elementi. Idille slav iptes valdnieka Ptolomeja Filadelfa devgumu.

Sarunjas divas draudzenes Gorgo un Praksinoja par to, ka nedrkst runt slikti par savu tuvko brna kltbtn. Uzsvrts, ka cilvks cenoties var pankt visu. Ski apraksta k draudzenes poas uz pili, kur notiek kzas. Idille beidzas ar oti sadzvisku ainu, kur Gorgo jdodas mjas taist Diokldam pusdienas.

Longs (apmram 2. vai 3.gs.m..)

Nav drou ziu, bet tiek uzskatts par romna “Dafnds un Hloja” autoru. Romns ieem izcilu un atseviu vietu sengrieu romna anr. Sieta skaidrba, kompozcijas skaidrba, tas pace pri anra citiem sacerjumiem, jo citiem ir raksturgs samezglots siets, dadu notikumu un piedzvojumu prmrba. Longa prozas darbam piemt pas ritms un potisks krums. Romn attlota divu jaunieu mlestba, kas Erota rosinta pamazm prvras no neapzintas ilgu tieksmes ldz kaislgm jtm.

Dafnds un Hloja

Abus jaunieus vecki kdreiz bija pametui un jauniei izaug ganu vid. Abi vl ir gandrz brni, kad jau iemlas viens otr, viiem vl juzzina, kas ir mlestba. mlas ilgu augana tiek pardta paralli dabai, t tiek saskaota ar dabas pardbm. romn tiek aprakstta Hlojs nolaupana un gsts, kua bojeja. Romna beigs jauniei satieks ar saviem bagtajiem veckiem, tie vius pazst, nolo savu agrko rcbu un rko kzas saviem brniem.

Platona (427. – 347. g.p.m..)

Ceojumos pa Dienviditliju un Sicliju Platons iepazstas ar pitagorieu mcbu un vairkkrt nesekmgi centies realizt dzv savas idels valsts iekrtas idejas. Ap 387.gadu p.m.. Platons nodibinja savu filozofisko skolu - Akadmiju, kas turpinja darboties vl ilgi pc Platona nves, ldz pat m.. 6 gs. Platons bija idelists (vrds “idelists” clies no Platona pamatuzskatiem par ideju pasauli iepret jutekliskajai) savos mekljumos un uzskatos. Ar via uzskati par cilvku kopum, via psihiskajiem procesiem un stvokiem ir ciei saistti ar augstks ideju pasaules pastvanu.

Platona tika vairk ir orientta uz idelas, pilngas cilvku kopbas radanu, nevis uz atsevias personbas audzinanu. Vi nebija individulists, bet gan socilists, kuram galvenais ir izveidot vislabko, pc msdienu uzskatiem pat mazliet dieviu, valsts iekrtu, kur katrai cilvku grupai ir savs konkrts uzdevums.

Cilvkus vi iedalja 3 grups. Pirms grupas cilvki ir valdtji, viedie, filozofi. Vii ir taisngi, godgi, patiesi un atturgi, vii tiecas izprast visu skaisto un ideju pasauli. Tlk nk cilvki, kuru raksturgks pabas ir drosirdba, vriba, pienkuma apzia, td Platons tiem iedalja kareivju un sargu uzdevumu. Bet tre cilvku grupa miesiski ir prk piesaistta fiziskajai pasaulei, td tiem jnodarbojas ar fizisko darbu – jkst par zemniekiem, amatniekiem un jnodroina valsts materil eksistence. T k pirms un otrs grupas roks atrodas visa likumdoanas un cilvktiesbu vara, vii nedrkst bt savtgi un materili ieinteresti, ldz ar to vii nedrkst precties. Abm grupm ir jdzvo k vienai lielai imenei. o idelistisko un pat grieu valsts neiespjamo sadaljumu Platons izvirzja k viengo pilngas valsts pastvanas noteikumu, bet pilnga valsts ir nepiecieama, lai izaudzintu pilngus cilvkus.

Platonam eksist divas pasaules, kas ir pilngi atdaltas un atirgi raksturojamas. Viena ir lietu pasaule, kas ir vienmr mainga gan laik, gan telp, saistta ar raanos un zuanu, t ir sajtama ar mau orgniem. Otra ir ideju pasaule – t nosaka juteklisks pasaules esambu, t ir nemainga, pastvga un neuztverama. Ideju pasauli var aptvert tikai gar. Tikai lietu idejas ir stas nevis paas lietas, td tikai idejas ir izzias vrtas, jo satur sev lietu nemaingo btbu.

Platons cilvk izdala nemirstgu dvseli un mirstgu ermeni. Dvsele ir pieldzinta idejm, un t k ts eksist pirms jutekliskm lietm, tad ts ir vienotas un nedalmas. Ar dvsele k ideju zinana eksist pirms cilvka un ir nedalma un nemirstga. ermen ir daudz matrijas, ldz ar to tas ir dalms un mirstgs. Btb ermenis cilvka eksistenc ir kas nicinms un nosodms, pat iemieso visu auno, tas kalpo tikai k cietums dvselei, no kura tai jatbrvojas. Lai to izdartu, dvselei jattras, japspie juteklisks tieksmes, jtiecas pc augstks patiesbas. Td veid cilvks kst pilngs.

Platons, skaidrojot dvseli, izmanto ldzbu ar pajgu, kur kuieris ir prts, viens no zirgiem ir juteklisks iekres, bet otrs – saprtg griba. Viens zirgs tiecas vilkt dvseli, bet otram tuvka iet zeme, ldz ar to izvras ca dvsel, kas ir mg cilvces problma – dvsele ir iekalta mg spriegum.

Platons bija reinkarncijas atbalsttjs un uzskatja, ka tikai pc vairkkrtjas iemiesoans, kad dvsele attrijusies jau vairks pakps t kst dievia, paceas augstk pie ideju pasaules durvm un zd iekj pretruna, rodas harmonija un saskaa virzb uz augstko punktu – ideju pasauli. Bet katr nkoaj dzv dvsele prdzimst vai nu cilvk vai dzvniek, atkarb no t cik tikumga t bijusi iepriekj dzv. Ar tikumbu eit jsaprot, kura dvseles daa cilvka dzv bija visaktvk.

Platons dvseli iedalja 3. das. Saprtgs dvseles daas jeb prta augstkais tikums ir gudrba. Ar o dvseles dau cilvks apsver savu rcbu, izgltojas un vads pc augstkiem tikumbas un tikas principiem. Otr dvseles daa ir afektv jeb emocionl, kuras augstkais tikums ir drosirdba – ar s dvseles daas atbalstu cilvks izjt un izrda emocijas, ir spjgs uz ldzjtbu, sirsnbu, naidu, dusmm, uzupuranos u.t.t. Bet tre ir zemk – juteklisk dvseles daa, kas ir vienda gan cilvkiem, gan dzvniekiem un augiem. T ir atbildga par jutekliskm iekrm un baudm, ermea fizisko vajadzbu apmierinanu. s dvseles daas augstkais tikums ir pasavaldans, atturba. Katr cilvk ir visas trs augstk mints daas, bet daos, kdas daas prsvars ir lielks.

Vissvargk dvseles funkcija ir izzia, jo izzia cilvku noved pie pilnbas. Izzia Platonam ir mcba par atturanos jeb “anamnesis”. Jebkura izzia ir dvseles atmias par ideju pasauli, kur t mita pirms iemjoja cilvk. Ideju pasaule ir visa skums, juteklisks pasaules pamats un dvseles pirmavots.

emot vr izzias veidus, Platons izdalja 2 veidu iespjamos ceus, kdos cilvks var nodzvot savu dzvi. Pirm ir izzias dzve, kur cilvks par augstko mri uzskata izzint patiesbu, un tda dzve ir laba pati no sevis, jo iemieso platonisk filozofisk uzskata kulmincijas punktu, cilvka idelo ceu. Otr ir darbg dzve, kas gan nenozm, ka cilvks dara visu, kas ienk prt, nevrtjot izdart aunumu vai labumu, dergumu, bet gan saprtgas gribas ietekmts virza darbgo ermeni uz iecerto mri. da dzve ir laba td, ka nepiecieama.

Platona mlestba ir mlestba uz idejm, to pasaules pilnba vieng dod mlestbai attaisnojumu un augstko ideju. Protams, Platons, neizsldz ar cilvku mlestbu, t pat ir pai veicinma, tikai vi to izprot citdi, kontekst ar augsto ideju mlestbu. Platonisk mlestba mekl tikai dievio, t atauj mlt tikai pilnbu un idelu, mlt ar spcgu gara un dvseles tieksmi. Izslpuo t nedzird, izsalkuo nepadina un neglto nenoglsta, jo cilvks viam nav pavrtba, tikai ideju iemiesotjs un atturgais skaistuma un pilnbas pieldzjs. Tikai t mlestba, kas ved uz ideju, ir svtga un stena, t ir cilvka cienga, bet ne mlestba uz lietm vai cilvkiem, kuri ir gaistoi un nepastvgi. Platons vienmr domja, ka mlt cilvka skaistumu nav vrts, lai gan ldz zinmam laikam tas ir aizrautgi un jauki, jo skaistums ar laiku zd un paliek tukums. Ar platonisk mlestba nav izprotama td veid, k tas ieviesies msu leksik, jo Platons pats du jdzienu neieviesa. T nav fizisks mlestbas nobeigums, bet gan tiei mlestba uz idejm, uz augstko patiesbu, kurai viss dzvnieciskais un jutekliskais ir sves. Dieva Erota augsto spku un varu Platons ir atkljis daudzos “dialogos”, bet jo pai dialog “Dzres”.

“Bet kas gan tad notiktu, ja tu btu skatjies vistrko daili un tikai to bez cilvka ermea un miesas, bez cilvku rotm un kruma, skatoties tikai o mgo, dievio daili. Vai tu vl domtu, ka dzve ir nicinma, ja vari uz dievio raudzties un taj kavties? Vai tu nebtu prliecints, ka tikai vrojot t, k tas vajadzgs, skaisto var radt nevis paties na, bet pau patieso, jo tu vairs neesi pievrsies nai, bet stenbai.”

Viens no nozmgkajiem dialogiem ir “Valsts” .

Galvenais aj dialog ir idels valsts uzbves principi un filozofiskais pamatojums. Prrunjot ideoloijas jautjumu idelaj valsts iekrt, sarunas dalbnieki pieskaras literatrai.

Pc Platona domm mksla, bdama rels pasaules atdarinjums ir oti tlu no lietu patiess btbas atklanas, patiesbu ar atdarinanas ldzekiem nevarot nedz apjaust, nedz attlot. Platons nenoliedz mkslas iedarbbas spku, tau viengais uzdevums, ko mkslai un ar literatrai Platons izvirza ir audzint pilsous ar cildeniem paraugiem. Vajadzgs stingras atlases princips literatras sacerjumu izvl izgltbas vajadzbm.

Marks Tulijs Cicerons (106.-43.g.p.m..)

Cicerons bija politisks darbinieks un lielisks rakstnieks, pdjais ievrojamais Romas republikas ideologs, kas ts iekrtu pamatoja ar grieu politiskajm teorijm. Ldz msdienm saglabjus 58 runas, virkne retorikas un filozofisko trakttu, 800 vstules. Dzimis 106.gada 3.janvr p.m.. latu pilst Arpin un ir clies no jtnieku aprindm. Via veckiem bija sakar galvaspilst, viu draugu lok bija tolaik pazstamie oratori Antonija un Krass. Vecki vldamies dot labu izgltbu abiem dliem - Markam un Kvintam prcls uz dzvi Rom. Skol Cicerons apguva grieu klasisko literatru. Scevola Paneteja iespaid sk interesties par filozofiju. Cicerons vingrinjs runu sastdan grieu un latu valod, sacerja pomas, tulkoja no grieu valodas proz un dzej.

Ar dairunbu nencs nodarboties, jo 80.gadu skum iekjo juku d tiesas nedarbojs, bet advokta darbbu uzska 80.gadu beigs. Leils Cicerona pankums bija Seksta Roscija aizstvanas runai, bet pc drosmgs uzstans Roscija liet, kur vi neaizskarot persongi pau diktatoru Sullu, bet kritizjot Sullas remu, palikana Rom kuva bstama. Kop ar brli Kvinu dodas ilgsto ceojum pa Grieiju un Mazaziju. Lielu ietekmi uz viu atstja Atnas un Rodosas sal pavadtais laiks.

79.gad atgrieas Rom un kst plai pazstams un ldzko sasniedza laik noteikto vecumu, lai vartu kt par valsts amatpersonu, viu ajos amatos ar ievlja.

71.gada beigs sks prva pret Verresu, Cicerons uzemas apsdzbas uzturanu, lai gan Cicerons jau pirms sesijas krt pierdja Verresa vainu, Cicerons publicja savus materilus k piecas runas pret Varresu.

66.gad Cicerons uzstjas ar savu pirmo politisko runu par pilnvaru pieiranu Pompejam, lai pabeigtu karu Mazazij.

63.gad kst par konsulu, atklj Katelna sazvrestbu un saem “tvijas tva” nosaukumu. aj laik top pomas “Par manu konsultu”, “ Par manu laiku”, un etras runas pret Katelnu.

58.gad Cicerons dodas trimd, jo vaj Katelnas piekritji (Pompejs, Cezars, Krass). Skas depresija. Raksta darbus par morli, tiku. 55.gad top lielais dialogs “Orators”, bet 54.gad sk rakstt trakttu “Par valsti”, kur cildina Romas valsts iekrtu un apskata ts pagrimuma iemeslus. o trakttu uzdroins publict tikai 51.gad.

Cicerons nosldzs no aktvs sabiedrisks dzves un dzvodams te savs mjs, te pie sava drauga Atika, pievras filozofijai. Cicerons sev nosprauda mri popularizt sabiedrbai grieu filozofiju. Samr neilg laik (33 mneos) Cicerons bija pabeidzis lielko dau savu filozofisko sacerjumu, to vidu “Hortenzijs” (ldz msdienm nav saglabjies, bet senatn tam bija liels iespaids, ar to sks trakttu srija), “Par lab un aun robem”, “Par dievu dabu”.

Pirmm krtm Cicerons uzskatja par pienkumu uzrakstt trakttu filozofijas aizstvanai, kas bija pretrun ar romieu uzskatiem. Traktt “Hortenzijs” Cicerons aizstv savu prliecbu un vlanos nodarboties ar filozofisko apceranu, jo Ciceronam bija sevi jattaisno romieu acs. Vi bija sabiedriski politiskais darbinieks, kur bija atkljis Katelna sazvrestbu, bet tagad vljs nodarboties ar filozofiju.

Traktt “Par dievu dabu” Cicerons atspko epikrieu un stoiu argumentus par dievu esambu, bet saviem sacerjumiem dod nevis ateistisku, bet gan agnosticisku formuljumu - neskatoties uz to, vai ir dievi vai nav, bet valsts reliiju nepiecieams aizsargt.

51.gad Ciceronu nosta par prokonsulu uz Kilkija provinci, saem goda titulu - “imepratoru” par lielajiem pankumiem kar pr kalnu ciltm.

50.gad Cicerons atgrieas Itlij pilsou kara priekvakar. Dodas uz Grieiju pie Pompeja, bet 48.gad sakauj Pompeju un Cicerons dodas atpaka uz Itliju un izlgst ar Czaru. Par vienu no Cicerona draugiem kst Bruts, vlkais Czara slepkava. Pc Czara nogalinanas 44.gad Ciceronam atkal skas aktvs politiskais darbbas laiks un sekmgi cns pret Antoniju, kur sevi uzskata par Czara pcteci. Cas literrais piemineklis pret Antoniju ir palikuas “Filipikas”, tajs ir 14 runas.

Oktavins izlga ar Antoniju un nosldza savienbu. 43.gada 7.decembr Antonija aenti notvra Ciceronu un viu nogalinja, Antonijs pavlja nocirsto Cicerona galvu uzstdt Romas foruma oratoru tribn.

Informcijas avoti

Platons “Menons. Dzres” - Zvaigzne ABC, 1980.gads

A.Vorobjovs “Psiholoijas vsture” - Rga, 1998.gads

Sengrieu literatras antoloija - Rga, Zvaigzne, 1990.gads

I.Tronskis - Antks literatras vsture - Latvijas valsts izdevniecba, Rga, 1954.gads

A.Rubenis - Romas kultra - “Svtdienas Rts”, 1993.gads

A.Rubenis - Sens Grieijas dzve un kultra - Rga, “Zvaigzne”, 1994.gads

Kle M., Klis R. - “Filosofija” - apgds “Burtnieks”, 1996.

P.J.Anstrats, - “Civilizcijas vsture” R., “Karogs” - 1995., 153.lpp.

I.ni - Seno laiku vsture II – Zvaigzne ABC, 1994.gads

Metodisks ldzeklis - Seno laiku vsture 2.daa – Rga, 1995.gads

Pasaules vsture 1. daa. - Senie laiki – RaKa, latvieu izdevums, 1997.gads

Скачать архив с текстом документа