Gaisa transporta attistiba (турецкий)
СОДЕРЖАНИЕ: Gaisa transporta politika. 1999 – 2004 politika ir izstrdta, emot vr Latvijas Republikas ilglaicgs ekonomisks intereses, saistbas, ko Latvijas Republika ir uzmusies k Starptautisks civils avicijas organizcijas un Eiropas civils avicijas konferences dalbvalsts, saistbas, kas izriet no Latvijas Republikas valdbas noslgtajiem divpusjiem un daudzpusjiem lgumiem avicijas jom, Eiropas Savienbas gaisa transporta politiku un pieredzi, kas gta restrukturizjot un modernizjot gaisa transporta sistmu, un nosaka pamatprincipus, kas jievro attstot gaisa transportu laika posm no 1999. ldz 2004. gadam.Gaisa transporta politika.
1999 – 2004
politika ir izstrdta, emot vr Latvijas Republikas ilglaicgs ekonomisks intereses, saistbas, ko Latvijas Republika ir uzmusies k Starptautisks civils avicijas organizcijas un Eiropas civils avicijas konferences dalbvalsts, saistbas, kas izriet no Latvijas Republikas valdbas noslgtajiem divpusjiem un daudzpusjiem lgumiem avicijas jom, Eiropas Savienbas gaisa transporta politiku un pieredzi, kas gta restrukturizjot un modernizjot gaisa transporta sistmu, un nosaka pamatprincipus, kas jievro attstot gaisa transportu laika posm no 1999. ldz 2004. gadam.
1. Nozares attstbas mris.
Gaisa transporta nozares attstbas mris ir maksimli izmantojot visus pieejamos resursus un iespjas izveidot drou, ekonomiski efektvu gaisa transporta sistmu, kas, optimli iekaujoties Eiropas un pasaules gaisa transporta sistm, vispilngk apmierintu Latvijas Republikas iedzvotju vajadzbas pc gaisa prvadjumiem un sniegtu maksimlu ieguldjumu Latvijas Republikas ekonomik.
2. Nozares pareizj stvoka raksturojums.
2.1. Nozares struktra:
2.1.1. valsts prvaldes un uzraudzbas institcijas - Satiksmes ministrijas Avicijas departaments un Civils avicijas administrcija;
2.1.2. infrastruktras uzmumi - VAS lidosta “Rga” un pavaldbas uzmums lidosta “Liepja”, gaisa satiksmes vadbas uzmums VAS “Latvijas gaisa satiksme”;
2.1.3. prvadtji;
2.1.4. visprj avicija.
2.2. Nozares tiesisk regulana.
2.2.1. Gaisa transporta nozari regul likums “Par aviciju” un uz t pamata pieemtie normatvie akti.
2.2.2. Latvijas Republika k Konvencijas par starptautisko civilo aviciju dalbvalsts ievro ts pielikumos iekautos standartus, rekomendcijas un to grozjumus, k ar citus starptautiskos tiesbu aktus, kurus t ir parakstjusi.
2.2.3. Tiek veikta avicijas jomu reguljoo normatvo aktu saskaoana ar Eiropas Savienbas normatvajiem aktiem, izstrdjot jaunus normatvos aktus un izdarot grozjumus jau spk esoajos, taj skait ar likum “Par aviciju”.
3. Nozares attstbas uzdevumi.
3.1.Nozares vadba.
3.1.1. Gaisa transporta nozares vadbu realiz Satiksmes ministrija.
3.1.2. Valsts politikas un prvaldes realizanas funkcija ir nodalta no tehnisko un drobas standartu atbilstbas un ievroanas uzraudzbas funkcijas.
3.1.3. Daas valsts funkcijas, kas attiecas uz avicijas drobu un tehnisko standartu atbilstbas un ievroanas uzraudzbu, tiks deletas palaik veidojamai Eiropas avicijas drobas institcijai.
3.1.4. Latvijas likumdoanas harmonizcijas ar Eiropas Savienbas prasbm procesa rezultt tiek maintas atsevias avicijas prvaldes institciju funkcijas. Lai paaugstintu sistmas efektivitti un drobu, tiek izveidota avicijas nelaimes gadjumu izmeklanas institcija.
3.2. Infrastruktras attstba
3.2.1. Ekonomisk efektivitte un droba tiek uzskattas par galvenajiem kritrijiem izlemjot jautjumu par valsts ldzeku ieguldanu infrastruktras modernizcij.
3.2.2. Infrastruktras uzmumi valsts akciju sabiedrba lidosta “Rga” un valsts akciju sabiedrba “Latvijas gaisa satiksme” saglab savu juridisko statusu.
3.2.3. Lidosta “Rga” tiek modernizta un paplainta, izmantojot ts iekjos resursus, ienkumus, kas gti no pasaieru izlidoanas nodevas, un Eiropas Savienbas fondus.
3.2.4. Tiek pilnveidota gaisa satiksmes vadba, izmantojot valsts akciju sabiedrbas “Latvijas gaisa satiksme” iekjos resursus.
3.2.5. Attstot lidostas ‘’Rga’’ un gaisa satiksmes vadbas VAS “Latvijas gaisa satiksme” infrastruktru un optimizjot sadarbbu starp infrastruktras uzmumiem un prvadtjiem, izveidot Rgu par reionlu gaisa satiksmes centru.
3.2.6. Tiek izvrtti pavaldbas uzmuma starptautisks lidostas “Liepja” un vietjo lidostu (Daugavpils, Ventspils, Rzekne) attstbas projekti un veicinta pamatotu projektu realizana.
3.3.Prvadtji.
3.3.1. Latvijas Republikas prvadtjiem tiek sniegts maksimls institucionls atbalsts divpusjo starpvaldbu nolgumu par gaisa satiksmi ietvaros.
3.3.2. Tiek veicinta Latvijas Republikas prvadtju apvienoans un to ierobeoto resursu koncentrcija.
3.3.3. Tiek atbalsttas prvadtju aktivittes, kas vrstas uz kopjas Baltijas valstu aviokompnijas izveidoanu.
3.3.4. Lai garanttu prvadjumu drobu, tiek pastiprinta valsts kontrole pr prvadtjiem. T tiek realizta saska ar Satiksmes ministrijas Noteikumu par gaisa prvadtju licencanas krtbu jauno redakciju, kuru ldz 1999.gada 30.maijam paredzts izstrdt atbilstoi Eiropas Padomes 1992.gada 23.jlija noteikumu nr.2407/97 prasbm.
3.3.5. Tiek nodrointa brva prvadtju konkurence divpusjo starpvaldbu nolgumu noteikto ierobeojumu ietvaros.
3.4. Visprj avicija.
3.4.1. emot vr, ka visprj avicija ir kadru rezerve komercavicijai un ar valsts aizsardzbu un drobu saisttm avicijas struktrm, organizatoriski un institucionli tiek atbalstta visprjs avicijas attstba.
3.5. Divpusjo starpvaldbu nolgumu par gaisa satiksmi sistmas pilnveidoana.
3.5.1. Tiek turpints paplaint divpusjo starpvaldbu nolgumu par gaisa satiksmi sistmu, realizjot Latvijas Republikas intereses un emot vr, ka beidzoties prejas periodam ce uz Eiropas Savienbu, iespjama s funkcijas daja deleana Eiropas Savienbas institcijm.
3.5.2. Tiek slgti pc iespjas liberlki divpusjie starpvaldbu nolgumi par gaisa satiksmi, kas nkotn dos plakas iespjas veidot efektvku marrutu tklu.
3.5.3. Tiek organiztas konsultcijas, lai panktu grozjumu izdaranu tajos agrk noslgtajos divpusjos starpvaldbu nolgumos par gaisa satiksmi, kuru noteikumi ierobeo gaisa satiksmes paplainanos.
3.6. Integrans Eiropas gaisa transporta sistm.
3.6.1. Eiropas vienots avicijas telpas lguma noslgana ir valdbas prioritte gaisa transporta nozar.
3.6.2. Visu ar lguma noslganu saistto darbu vada un koordin Satiksmes ministrija.
3.6.3. Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas noteikumi avicijas jom ar prejas period tiek piemroti tiei saska ar Eiropas vienots avicijas telpas lguma projekta attiecgo pielikumu un protokolu par horizontlo adaptciju.
3.7. Avicijas droba.
3.7.1. Augsts un starptautiski atzts drobas lmenis ir gaisa transporta sistmas darbbas galvenais prieknoteikums.
3.7.2. Ldz 2000.gadam tiek pabeigta preja uz Eiropas apvienoto avicijas institciju (JAA) noteiktajiem standartiem, kas iekauti Apvienotajs avicijas prasbs (JAR).
3.7.3. 2000.gad tiek pabeigta iestans procedra Eiropas aeronavigcijas drobas organizcij “Eirokontrole”.
3.7.3. Latvijas Republikas civilo gaisa kuu reistr komercilo gaisa kuu sada no 1999. gada 1.septembra vairs netiek reistrti gaisa kui, kas neatbilst Apvienoto avicijas noteikumu (JAR) prasbm.
3.7.4. emot vr, ka pasaul apmram 60% avicijas negadjumu ir notikui personla vainas d, tiek paaugstinta valsts kontrole pr personla atlasi, apmcbu un uzmumu veikto atbilstbas novrtjumu.
3.7.5. Tiek plai izmantots Starptautisks civils avicijas organizcijas un reionlo avicijas organizciju (ECAC, JAA, Eurocontrol) atbalsts un pieredze Latvijas Republikas civils avicijas drobas sistmas uzturan un pilnveidoan.
3.7.6. emot vr prasbas, kas izriet no plnojams pievienoans Eiropas vienots avicijas telpas lgumam, ldz 2000.gadam Satiksmes ministrij tiek izstrdta civils avicijas drobas paaugstinanas programma.
3.8. Vides aizsardzba.
3.8.1. Saska ar Eiropas Padomes direktvm ldz 2002. gadam tiek nodrointa tdu gaisa kuu ekspluatcijas izbeigana, kas neatbilst Konvencijas par starptautisko civilo aviciju 16. pielikuma 1. sjuma 3. daas 2. sadaas prasbm par troka lmea samazinanu.
3.8.2. Ldz 2000.gadam tiek izstrdta tda aeronavigcijas pakalpojumu maksas un nosans maksas sistma, kas stimuls modernkas
un videi nekaitgkas avicijas tehnikas izmantoanu.
3.9. Specil izgltba.
3.9.1. Balstoties uz relo pieprasjumu sadarbb ar Izgltbas ministriju tiek izveidota specils izgltbas sistma, kas apmierina avicijas uzmumu un valsts prvaldes institciju vajadzbas pc kvalifictiem specilistiem.
Ministru prezidents V.Kritopans
Satiksmes ministrs A.Gorbunovs
Vizas:
Valsts sekretrs U.Ptersons
Juridisk departamenta direktore A.ubina