Strahovanie zizni
СОДЕРЖАНИЕ: Latvijas Universitte Ekonomikas un vadbas fakultte Finansu institts Kursa darbs studiju kurs: ApdroinanaLatvijas Universitte
Ekonomikas un vadbas fakultte
Finansu institts
Kursa darbs
studiju kurs: Apdroinana
Dzvbas apdroinanas raksturojums.
Rga 2000
Saturs
Ievads
1. Dzvbas apdroinanas apraksts
2. Dzvbas apdroinanas veidi
2.1. Jaukt dzvbas apdroinana
2.1.1. Apdroinanas nodroinjuma apmrs apdrointas personas nves gadjum
2.2. Brnu apdroinana laulbai
2.3. Rentes (annuittes ) apdroinana
2.3.1. Rentes apdroinanas noteikumi
2.4. Pensijas apdroinana
3. LATVA un RIGAS FENIKSS apdroinanas sabiedrbu dzvbas apdroinanas piedavjumi
3.1. Apdroinanas sabiedrbas LATVA uzkrjo dzvbas apdroinana
3.1.1. Dzves apdroinana brnu izgltbai . Uzkrjo programma “5+5”
3.1.2. Uzkrjo dzves programma “Klasika “
3.1.3. Uzkrjo dzves programma “Mra ieguldjums “
3.1.4. Programma “Garants”
3.1.5. Par darba devja ldzekiem
3.2. Apdroinanas sabiedrbas RGAS FENIKSS dzvbas apdroinana
3.2.1. Dzvbas apdroinana ar kapitla uzkranu
3.2.2. Dzvbas riska apdroinana
3.2.3. “Saistto dzvbu” apdroinana
Secinjumi un prieklikumi
Izmantotas literatras saraksts
Ievads
Ar 1998.gada 1.septembri valst stjies spk Latvijas Republikas likums “Par apdroinanas lgumu” un “Apdroinanas sabiedrbu un to uzraudzbas likums”. Mintie likumi un saska ar iem likumiem pieemti Ministru kabineta noteikumi sekms apdroinanas tirgus tlku attstbu un sakrtoanu, k ar precizs apdroinanas sabiedrbu un apdroinanas mju savstarpjs attiecbas. Apdroinanas bizness atkargs no sabiedrbas makstspjas lmea un no uzticans apdroinanas sabiedrbm. Atseviu firmu neveiksmg finansil darbba , negatvi iespaidoja apdroinanas sfras attstbu. Un tomr, apdroinanas biznesam ir liela loma Latvijas tirgus ekonomik un tas attsts oti strauji. Apdroinanas prmiju apmrs ir audzis, k ar audzis ir noslgto lgumu skaits. Ldz im apdroinanas firmm Latvij bija samr neizdevgs bizness, cilvks vairk nodarbojs ar ikdieniiem eksistences jautjumiem un t pai nedomja, ka ar viu kas slikts vartu notikt. Aktvaj dzves posm ms katrs esam pieradis pie noteikta ienkuma un komforta lmea. Nenoliedzami, to vlamies saglabt pc iespjas ilgk lai btu droiem par savu nkotni. Dzvbas apdroinana var aut ilgtermi izveidot finansu ldzeku uzkrjumu un aus ar pc aktv dzves perioda saglabt ierasts dzves kvalittes lmeni.
Apdroinanas sabiedrbu piedvto pakalpojumu klsts aug no gada uz gadu un klientiem tiek piedvtas visdadks iespjas, visdadkajs joms.
Kursa darba mris ir izptt, kdas dzvbas apdroinanas iespjas sabiedrbai piedv apdroinanas tirgus, un kda var bt dzvbas apdroinanas nozme cilvka dzv.
Lai sasniegtu izvirzto mri, autors ir izvirzjis sekojous uzdevumus:
1) Pamatojoties uz pieejamo literatru izptt dzvbas apdroinanas nozmi;
2) Izptt dau apdroinanas sabiedrbu Latvij piedvts dzvbas apdroinanas iespjas gan juridiskm, gan fiziskm personm;
3) Izstrdt secinjumus un prieklikumus.
1. Dzvbas apdroinanas apraksts .
Brvprtg dzvbas apdroinana balsts uz abu puu brvprtgo piekranu. Apdroinanas sabiedrba izstrd apdroinanas noteikumus un nosacjumus, kuri tiek piedvti apdroinanas mjam : tiek ieviesti atbilstoi ierobeojumi un izmumi apdroinanas lgumu noslganai ; apdroinanas termii tiek stingri noteikti ; apdroinana skas pc apdroinanas prmijas samaksas ; apdroinanas summu un naudas summas saemanas nosacjumus noteic nosldzot lgumu ar abu puu vienoanos .
Tradicionli , dzvbas apdroinana ir saistta ar skojoiem riskiem :
- apdroinanas mja (apdrointa )nves gadjums;
- pagaidu un pastvgs darba spjas zaudjums ;
- darbbas beigana , izjot (vecuma) pensij ;
- apdroinanas mja nodzvoana ldz apdroinanas lguma termia beigm vai ldz notektajam lguma vecumam .
o risku iespjamba dzv veicina atbilstoo apdroinanas veidu attstbu . Piemram , tiek veikti sekojoi apdroinanas veidi :
- jaukta dzvbas apdroinana- visizplatts apdroinanas veids, tapc , ka pie nodzvoanas ldz apdroinanas lguma termia beigm riskam var pievienot ar citus riskus , saisttus ar dzvbu , veselbu , apdroinanas mja darba spju ;
- brnu apdroinana – paldz nodroint brna interses ( apdrointas personas) , kam par labu tiek noslgts apdroinanas lgums , apdroinanas mja nves gadjum ;
- pensiju apdroinana – tiek veikta pusmas vecuma personm , lai nodroint vius ar papildienkumiem , viiem izjot pensij .
- renu apdroinana - tiek veikta papildienakumu saemanai noteiktjos termios vai pozhiznenno , ar rentes izmaksu uz uzkrto summu ;
- apdroinana nves gadjumam – garant noteiktas summas izmaksu apdroinanas mja nves gadjum ;
2. Dzvbas apdroinanas veidi .
2.1. Jaukt dzvbas apdroinana
Jaukt dzvbas apdroinana ir viens no personas apdroinanas pamatveidiem . Individul dzvbas apdroinana nodroina pilsou mantiskas intereses apdroinanas aizstvana apdroinanas gadjumam iestjoties . Apdroinanas lgumi tiek slgti ar deesposobnimi fiziskm personm .Tomr , apdroinanas sabiedrbai ir tiesbas ieviest ierobeojumus ,piem. , invaldiem , k ar ieviest vecuma robeas, piem., apdrointais nevar bt jaunks par 16 un vecks par 70 gadiem .Tada veida ierobeojumi auj ievrojami samazint nves gadjuma riska pakpi , tas nozme , samazint apdroinanas prmijas apjomu .Tomr var bt pieauti izmumi . j gadjum lgums tiek slgts ar paiem nosacjumiem ar palielintiem ( saldzinajum ar spk esoiem ) tarfiem .Bez individulas pielieto ar kolektvu dzves apdroinanu .Kolektvas dzvbas apdroinanas lgums tiek slgts ar juridiskm personm ( ar uzmumiem , iestdm , sabiedrbm utt.) par labu kolektva darbiniekiem , kuri ir apdrointie .Kad nosldz kolektvas dzvbas apdroinanas lgumu , ar tda gadjum tiek ieviesti vecuma un apdroinato personu kategoriju ierobeojumi . Apdroinanas sabiedrba em vr , kdas profesijas darbinieki bs apdrointi , viu darba apstkus , vecuma ierobeojumus pa apdrointo personu grupm utt. Tda veida informcija auj apdroinanas sabiedrbai novrtt faktisku riska pakpi un noteikt apdroinanas prmijas lielumu .Kolektvas dzvbas apdroinanas patnba ir tda , ka prmijas lielums var bt noteikts vidjais visiem darbiniekiem vai ar pa atsvim darbinieku grupm .
Lai noslgtu jaukts dzvbas apdroinanas lgumu apdroinanas mjs
( fiziska vai juridiska persona ) aizpilda iesniegumu , kur tiek nordta visa nepiecieam informcija , kas auj noteikt apdroinanas prmijas lielumu un apdroinanas mjam piemrotus apdroinanas noteikumus . Apdroinanas mjs ir atbildgs par iesniegtas informcijas patiesbu .
Lgums var bt slgts ar pc apdroinanas mja mutiska iesnieguma . Tda gadjum informcija , kas tiek nordta polis ( lgum) tiek uzskatta par patiesu , tpc ka apdroinanas mjs , parakstot polisi ar ir atbildgs par o informciju . Nosldzot lgumu par kolektivas dzvbas apdroinanu apdroinanas mjam jiesniedz ne tikai iesniegumu , bet ar apdrointo personu sarakstus , kur tiek nordti uzvrdi , vrdi , vecums utt. Iesniegums , k ar augstk minti dokumenti , parasti tiek uzskatti par nepiecieamu lguma dau .
Apdroinanas sabiedrba var pieprast ar citus dokumentus , piem ., medicinas izmeklanas rezulttus vai anketes par veselbas stavoki .
Individulas dzvbas apdroinanas gadjum apdroinanas mjs un apdrointais parasti ir viena un t pati persona . Brnu apdroinanas gadjum apdrointais ir brns , bet apdroinanas mjs - parasti ir vecki vai brna radinieki . Kad tiek noslgts lgums, apdrointjam jpaskaidro apdroinanas mjam , kdi gadjumi ir un kdi nav apdroinanas gadjumi . Piemram , par apdroinanas gadjumu ar liguma noteikanu var bt piemti ne tikai nves vai nelaimes gadjums vai apdroinanas mja slimba apdroinanas lgum noteiktaj termia laik , bet ar apdroinanas mja ( apdrointa ) nves gadjums gada laik pc apdroinanas termia beigam, ja nves clonis bija nelaimes gadjums ( slimba ) , kas bija noticis apdroinanas termia period .
Bez tam , apdrointjam ir skaidri jnoteikt apstku saraksts , pie kuriem notikuais gadjums neizraiss ar sevi apdroinanas nodroinjuma izmaksu .
Pie tdiem apstkiem parasti attiecas :
- apdrointas personas nve , kas bija izraista izdarot viam noziegumu ;
- apdrointas personas nve , kas iestjas vadot automanu alkogolisk , narkotisk vai toksisk noreibuma stvokl, k ar vadbu nodoana citai personai , kura ir analoisk stvok ;
- apdrointas personas nve , kas ir panvbas meinjuma rezultts .
Apdroinanas sabiedrba var papildint o sarakstu pc sava uzskta un to jnorda apdroinanas lgum .
Nosldzot dzvbas apdroinanas lgumu apdrointjs un apdroinanas mjs noteic apdroinanas summas lielumu pc savstarpjas vienoanos . Apdrointjs noteic minimlu apdroinanas summu , zemk par to lgums vairs nevar bt slgts; prtja gadjum , apdroinanas sabiedrbas izdevumi , veicot un apkalpojot o lgumu, bs daudz lielki nek to var pieaut .
Apdroinanas summa parasti tiek noteikta vienda visiem riskiem , bet var ar atirties . Apdroinanas termiu noteic ar abu puu vienoanos , bet tas nevar but mazks par 1 gadu .
Apdroinanas prmija , kas jmaksa apdroinanas mjs , tiek aprinta uz tarfu likmes pamata , kur tiek emti vr apdroinanas mja
( apdrointa ) vecums , apdroinanas termi un iemaksu bieums . Iemaksu bieums tiek noteikts pc apdroinanas mja vlans : vienlaikus vai ktru mnesi, ceturksni , pusgadu , gadu ; ( ar prskatjumiem vai skaidr naud ) .
Kad tiek aprints apdroinanas summas lielums apdroinanai “ uz nodzvoanu“ ldz apdroinanas termia beigm , tad apdrointjs noteic ienkuma normu iemakstm apdroinanas prmijm . Tas nozme , ka apdroinanas summa var ievrojami prsniegt iemaksu summu , tpc ka apdrointjam jinvest samtas no apdroinanas mjiem ldzekus vrtspapros , nekustm paum valtas vrtbs utt ., un tdjdi palielint apdroinanas rezerves lielumu un atbilstou ienkuma dau .
Dzvbas apdroinanas tarifa likmes noteicji ir akturi . Latvijas apdroinanas sabiedrbs ar strd akturi , kuri seko tirgus situcijm un cenu izmaim .
Apdroinanas termia laik lgums var bt prtraukts apdroinanas mja (apdrointa ) nves gadjum , apdroinanas nodroinjuma izmaksas gadjum apdroinanas summas apmr , k ar pc apdroinanas mja vai apdrointja iniciatvas .
Apdroinanas lguma prtraukana ( lai gan apdroinanas gadijums nav noticis) pc apdrointja iniciatvas var notikt , piem., ja ir zaudta uzticba pret apdroinanas mju , kad sniedzama informcija modina nopietnas baas vai neuzticbu . j gadjum apdroinanas mjs saems apdroinanas rezerves summu , kas bija izveidota ar mri apdrointjam izpildt pienkumu izdart apdroinanas izmaksu apdroinanas lgum noteiktas summas apmr .
Gadjum , kad lgums ir prtraukts pc apdrointja iniciatvas , tpec ka apdroinanas mjs ir prkpis apdroinanas lguma prasbas , tad no aprintas izmaksu summas tiek atmta sodas nauda , ja tda forma tiek piemta lgum .
Apdroinanas lguma prtraukanai pc apdroinanas mja iniciatvas var bt dadi iemsli ( objektv vai subjektv rakstura ). j gadjum apdrointjs parasti izmaksa izmaksas summu apdroinanas mjam .
Vienlaikus ir iespja , ka viens no ilgtermia dzvbas apdroinanas lguma “uz nodzvoanu “ noteikumiem bs tds , ka ir noteikts periods , kur laik apdroinanas mjs nevar pieprast ldztermia lguma prtraukanu , ja apdrointjs izpilda visus apdroinanas lguma noteikumus .
Ja iestjas apdroinanas gadjums izmaksas tiek veiktas tda krtb un apmr , kdas atbilst pieemtajiem apdroinanas riskiem .Piem ., pie apdroinatas personas nodzvoanas ldz apdroinanas termia beigm , apdrointjs izmaksa apdroinanas summu , kura ir nordta apdroinanas polis .
2.1.1. Apdroinanas nodroinjuma apmrs apdrointas personas nves gadjum .
Apdroinanas nodroinjuma apmrs apdrointas personas nves gadjum var but atkargs no nves cloa un no apdroinanas tarfu aprinanas varinta , piem . :
Ja nve iestjas slmbas rezultt , tiek izmaksta apdroinanas summa , nordta lgum un ar iemaksta summa ar ienkuma normas ievroanu . Tas ir saistts ar to , ka uz nves risku noteikts patstvgs tarfs , bet uz “ nenotikuo “ nodzvoanas risku tiek veikta iemaksu atdoana ;
Ja nve iestjas nelaimes gadjuma rezultt , izmaksot apdroinanas summu tiek emti vr agrk veiktas apdroinanas izmaksas , saisttas ar traumm , t k tarf nelaimes gadjumu apdroinanai iekauts ar naves risks nelaimes gadjuma rezultt ;
Ja nve iestjas neapdroinanas gadjuma rezultt , tad labumgvjam ( mantiniekam ) tiek atdotas apdroinanas iemaksas ar atbilstoiem ienkuma normas dam .
2.2 . Brnu apdroinana laulbai .
Brnu apdroinana laulbai ir viens no dzvbas apdroinanas veidiem .
Neskatoties uz to , ka apdroinana laulbai attiecas uz dzvbas apdroinanu, tas noteikumi atrs no tradicionlajm jauktas dzvbas apdroinanas un brnu apdroinanas .
Pirm patnba ir tda , ka ir garantta apdroinanas nodroinjuma izmaksa apdrointai personai laulbai , ar tda gadjuma , ja apdroinanas lguma termia period apdroinanas iemaksas bs prtrauktas saistb ar apdroinanas mja nvi . Tpc , j apdroinanas veid visieinteresti ir vecmtes un vectvi , kurus pai apmierina apdroinanas nodroinjuma izmaksa mazmeitai vai mazdlam iestjoties laulb , ar tad , ja apdroinanas mjs nenodzvos ldz apdroinanas termia beigm un neiemakss visas lgum paredztas iemaksas piln apmr .
Apdroinanai laulbai ir vl viena patnba . Apdroinanas nodroinana tiek izmaksta apdrointai personai pc apdroinanas termia beigm , iestjoties reistrt laulb .Apdrointja atbildba beidzas ar brna pilngadbas sasnieganu , bet izmaksa tiek veikta tikai pc noteikta laika perioda .No apdroinanas lguma termia beigm un ldz apdroinanas nodroinajuma izmaksas momentam ,iestajoties apdrointai personai laulb ( vai sasniedzot tai 21 gada vecumu ), lgums darbojas piln apmr attiecb uz citiem riskiem , kuri ir iekauti apdrointja atbildbas sarakst . Bez tm , par nordto uzgaides periodu ,izmaksas apdroinanas summas apmrs palielins uz papildu procentu ienkumu , kas ir mts vr tarfu likmes struktur .
T pat , k jauktas dzvbas un brnu apdroinanas gadjum , apdroinanas lgum laulbai var bt paredzta apdroinanas izmaksa , ja notiek apdrointas personas veselbas zaudjums nelaimes gadjuma rezultt.
Apdrointji ir brna vecki , vecvecki , radinieki vecum no 18 ldz 80 gadiem , kuri nosldza lgumu brnu lab (apdrointie). Brni var bt apdrointi no dzimanas bra, bet ne vairk , k uz termiu , kad tie sasniegs 18 gadu vecumu uz apdroinanas lguma termia beigas momentu .
Viena brna lab var but slgti vairki apdroinanas lgumi . Lgumus nesliedz ar I grupas invaldiem .
Par apdroinanas gadjumiem pc lguma tiek uzskatti : apdrointa brna nodzvoana ldz apdroinanas termia beigm un noteikta notikuma iestanos ( reistrta laulba vai 21 gada vecuma sasniegana ).
Ar noteikta notikuma iestanos tiek izmaksta apdroinanas summa , kas paredzta lkum . Apdroinanas mji un apdrointie pc lguma – ir dadi cilvki , tpc tiek paredztas ar dadas apdroinanas izmaksas apdrointa vai apdroinanas mja nves gadjum .
Visbiek apdroinanas mja nves gadjum apdroinanas lguma darbbas period apdroinanas lgums turpina darboties bez talkm iemaksm un auj apdrointai personai saemt pilnu apdroinanas summu iestjoties laulb . Bet ja apdroinanas mja nve notika noteiktaj lguma darbbas laika period , piem ., pirmjos 6 mneos pc onkoloiskas, sirdsvadbu slimbas vai saistb ar automanas vadanu alkogolisk , narkotisk vai toksisk noreibuma stvokl , apdrointai personai tiek izmaksta daa no apdroinanas iemaksm .
Apdrointas personas nves gadjum apdroinanas lguma darbbas laik , apdroinanas lgums tiek prtraukts un apdroinanas mjam tiek atdotas visas iemaksas .
Pc apdroinanas lguma laulbai noteikumiem par apdroinanas gadjumiem var bt pieemti notikumi , kas tiek saistti ar apdrointas personas veselbas zaudanu , un tda gadjum tiek paredzta apdroinanas nodroinjuma izmaksa dads forms pie pagaidu darbaspjas zaudjuma : pabalsti , aprinti saistb ar darbaspjas zaudjuma pakpi vai ikdienas pabalsti procentos no apdroinanas summas par ktru rstanas dienu .
Apdroinanas summas apmrs pc lguma parasti noteikts pc abu puu vienoanos. Apdroinanas prmijas apmrs, kuru jizmaksa , ir atkargs no apdroinanas mja un apdrointas personas vecuma , apdroinanas summas , apdroinanas termia un citiem lguma noteikumiem .
Apdroinanas prmija apdroinan laulbai , t pat k dzvbas apdroinan ,var bt iemaksta skaidr naud , ar prskaitjumiem , vienlaikus , ikgadu , ktru ceturksni , ktru mnesi un citos termios , kas tiek paredzti apdroinanas lgum .
Ja netiek iemakstas krtjas apdroinanas iemaksas apdroinanas lguma darbba tiek prtraukta . Lgums var bt atjaunots gada laik pc ta prtraukanas , ja tiek samakstas iepriekjas iemaksas un iemaksa par nkou iemaksas periodu vienlaikus.
Iemaksu apmrs apdroinanas lguma darbbas laik var mainties vienlaikus ar apdroinanas summas izmaim .
Apdroinaan laulbai apdroinanas termi tiek noteikts , k starpba starp 18 gadiem un brna vecumu apdroinanas lgumu slganas moment . j gadjum brna vecums tiek apaots ldz pilniem gadiem .
Apdroinan laulbai jatir apdroinanas termiu un uzgaides periodu , kas skas pc apdroinanas termia beigm un beidzas ar apdrointas personas iestanos reistrt laulb vai nodzvoanu lidz 21 gadam .
Apdroinanas nodroinjumu pc apdroinanas lguma saems apdrointais .
Noteiktjos gadjumos tiesbas uz nodrosinajuma saemanu ir apdroinanas mjam . Apdrointais saem ar apdroinanas izmaksas saistb ar veselbas zaudjumu , ja tas paredzts lguma noteikumos , un izmaksu summas pc lguma .
Apdrointa nves gadjum apdroinanas summas tiek izmakstas apdroinanas mjam vai apdrointa mantiniekiem , k noteikts apdroinanas ligum . Lai samtu apdroinanas nodroinjumu apdroinanas sabiedrb jiesniedz dokumentus , kas apstiprina apdroinanas lguma noslganas faktu , iemaksu samaksanu , apdroinanas gadjuma esambu un to , ka personai ir tiesbas saemt apdroinanas nodroinjumu .
2. 3. Rentes (annuittes ) apdroinana .
Annuittes apdroinana , rentes vai pensijas apdroinana – dzvbas apdroinanas veidi , kas ir saistiti ar apdrointja saistbm izmakst apdroinanas nodroinjumu apdroinanas mja vai apdrointa nodzvoanas gadjum ldz vecumam ( termiam) , kas ir paredzts apdroinanas ligum .
Parastaj dzvbas apdroinanas lgum uz apdrointa “nodzvoanu “ , apdrointja saistbas skas apdroinanas termia beigs paredz vienlaiku apdroinanas izmaksu apdroinanas summas apmr , kas nordta apdroinanas lgum .
Apdroinanas mja nves gadjum ,via mantiniekiem bs izmaksta summa iemaksu rezrves apmr ( pc lguma ), kura , k parasti , ir palielinta par ienkuma normu , kas ir paredzta aprinot apdroinanas tarfus . Ja ar apdroinanas noteikumiem paredztas apdrointja saistbas veikt apdroinanas izmaksu apdroinanas mja naves gadjum , tad noradtm personm bs izmaksta apdroinanas summas piln apmr , kas ir noteikts apdroinanas lgum .
Nosldzot tdus lgumus , kopja samakstu apdroinanas iemaksu summa ( vai vienlaikus iemaksta apdroinanas prmija ) ir mazka , nek apdroinanas summa , par ienkuma no investtiem sakrtiem ldzekiem lielumu . Jo augstk ir ienkuma norma , kas ir paredzta aprinot apdroinanas tarfu , jo mazku apdroinanas iemaksu jsamaks apdroinanas mjam .
Dzvbas apdroinanas lgumos ar noteikumu par apdrointas personas “nodzvoanu” ldz termia beigm , ir iespjama apdroinanas prmijas iemaksa vienlaikus , k ar ktru mnesi , ceturksni vai citda veid , k ir rti apdroinanas mjam un apdrointjam . Tda gadjum notekts iemaksu periodiskums ietekm iemaksu apmru , tpc ka ts ir saistts ar noteiktas ienkuma normas pielietoanu faktski sakrtai apdroinanas iemaksu rezervei , ttd ietkm apdroinanas summas sakranas procesu ,kurai apdroinanas termia beigs jatbilst apmram , kas noteikts apdroinanas lgum .
Literatr par apdroinanu tdu dzvbas apdroinanu , pie kuras apdrointjs atbild par saistbm veikt vienlaiku apdroinanas summas izmaksu apdrointai personai nodzvojot ldz apdroinanas termia beigm , sauc par kapitla apdroinanu .
Atkirb no kapitla apdroinanas annuittes apdroinanu , pensiju apdroinanu pieemts saukt par rentes apdroinsanu .
s nosaukums , kas apvieno plu dadu apdroinanas veidu grupu , atspoguo galveno apdroinanas saistbas satru pc rentes apdroinanas lgumiem ; pienkot termiam , kas ir noteikts apdroinanas lgum , iestjas apdrointja saistbas veikt apdroinanas mjam (apdrointam ) apdroinanas nodroinjuma izmaksu fikset summ noteiktaj laika period , t .i ., “rentes” uz sakrtu apdroinanas izmaksu rezervi .
Pats trmins “annuitte “ (vc. annuitat ), no ltiu trmina “annuitas “ , kas nozme ikgadjs rentes maksjums .
Apdroinanas mjs pc rentes apdroinanas lgumiem var bt fiziska persona, kura nosldz lgumu sav lab vai 3. personu lab (apdrointie) , vai juridiskas personas , kuras nosldz apdroinanas lgumu 3. personu lab .
Rentes (annuittes ) apdroinanas mris - apdrointas personas mantisko intereu aizsargana , kas saisttas ar dzvbu , darbaspju un pensijas nodroinjumu . Apdroinanas lgumi , kas parasti tiek slgti ar personm darbaspjg vecum , lai nodrointu vecumdiens vai citos apstkos tda ienkumu lmea saglabanu, kas bija iespjams pie aktvas darba dzves . Ne mazk izpltti ir annuittes apdroinanas lgumi 3.personu lab, kurus , piemram , sldz tvi radinieki brnu lab savas nves gadjum .
Apdroinanas risks rentes apdroinanas lgumos , tpat , k citos dzvbas apdroinanas veidos ir saistts ar apdroinanas mja nodzvoanu ldz termiam , kas noteikts lgum .Ja lgums tiek slgts 3.personas lab , tad apdrointja saistbas var bt saisttas ar noteikumu apdroinanas mja nves gadjum veikt izmaksas 3. personai .
Apdroinanas summas forma rentes apdroinanas lgumos btiski atirs no jebkra cita dzvbas apdroinanas veida .K zinms , apdroinanas summa – ts ir summa , kurs robes apdrointjs ns saistbas apdroinanas mja priek izmakst apdroinanas izmaksu , iestjoties noteiktjiem gadjumiem , kuri ir noteikti ar lgumu . Rentes apdroinanas lgum apdroinanas summa – apdroinanas nodroinjuma (annuittes ) summa , kuru jizmaksa apdroinanas mjam ar noteiktu lgum periodiskumu .
Apdroinanas lgums stjas spk , kad apdroinanas mjs samakss apdroinanas iemaksu , un apdrointja saistbas izmakst apdroinanas izmaksu var bt tikai gadjum , ja apdroinanas iemaksas , noteikts apdroinanas lgum tiek samakstas apdroinanas mjam piln apmr .Rentes apdroinanas lgumu patnba ir tda , ka apdrointja saistbas par apdroinanas izmaksu (annuitti ) noteiktaj apmr var stties ne agrk , ka apdroinanas mjs samakss visas lgum paredztas iemaksas . Tpc rentes apdroinanas lgumos tiek piemts atirt divus periodus : apdroinanas iemaksu samaksanas periods un apdroinanas annuittes izmaksas periods .Starp diem periodiem var bt ar t saucamais uzgaidu periods .
Tpat , k citos dzvbas apdroinanas veidos apdroinanas iemaksu samaksanas periodiskums tiek noteikts pc abu puu vienoanos , un var bt ikmnea , ikceturka , k ar ikgada iemaksu samaksana .
Apdroinanas prmija var bt samaksta ar vienlaikus . Ts dod apdroinanas mjam tiesbas saemt “ tltjas “ annuittes .
Parasti apdroinanas mjam ir tiesbas maint annuittes apmru , izmaksas periodiskumu iemaksu rezerves “sakranas “ noteikumus pc apdroinanas lguma. Piemram , ja izmainjas apdroinanas mja ienkumi , un vis iepriek nosldza lgumu ar noteiktiem ikmnea iemaksm , iemaksu apmrs var bt samazints samazinot annuitti vai iemaksu samaksa var bt prtraukta, bet annuittes apmrs bs praprints emot vr faktiski sakrto apdroinanas rezervi .
Tpat , k citos dzvbas apdroinanas veidos , pc annuitu apdroinanas lgumiem ar apdrointa nodzvoanas ldz noteiktam termiam noteikumu , ja pirmslaika tiek prtraukts lgums pc apdroinanas mja vai apdrointja iniciatvas , tad apdroinanas mjam ir tiesbas saemt izmaksu summu . Izmaksas summas apmrs ir atkargs no faktiski samakstm iemaksm , lguma darbbas termia un no pielietotas ienkuma normas . Bet lgum var bt noteikts , ka apdroinanas mja tiesbas uz izmaksas summu stjas spka ne tlt pc apdroinanas lguma stanos spk , bet pc noteikta laika ,piem ., pc gada . Izmums , ja pc lguma , apdroinanas prmija tiek samaksta vienlaikus .
2.3.1. Rentes apdroinanas noteikumi .
Tltja annuitte uz mu. Apdroinanas prmija tiek samaksta ar vienlaiku maksjumu , un apdrointja saistbm samakst apdroinanas izmaksu jbt stenotam nekavjoties , ar noteiktu periodiskumu , piem ., ikgadu . Tda gadjum izmaksas trpinsies apdroinanas mja mas grum . Tda annuitte var bt kopga , piem ., laultajam prim , un viena nves gadjum izmaksas trpinsies otra mas grum .
Atlikt annuitte uz mu . Tdas apdroinanas noteikumi var bt saistti ar apdroinanas mja saistbu samakst apdroinanas prmiju ar vienlaiku maksjumu vai noteiktaj laika period ( apdroinanas iemaksu samaksanas period) . Atlikt annuitte vienmr paredz , ka lgum ir uzgaides periods starp apdroinanas iemaksu periodu beigm un annuitu izmaksu skumu . No noteikta ar lgumu datuma apdroinanas mjam ir tiesbas uz annuittes saemanu , kads tiek izmaksts ma grum ar periodiskumu un apmr , kas paredzts lgum .
Lgum tiek noteiktas apdroinanas mja mantinieka (labumgvja ) tiesbas saemt izmaksas summu , apdroinanas mja nves gadjum uzgaides period , kas ietekme apdroinanas izmaksas apmru .
Palaiku annuitte ( tltja vai atlikta )
Apdrointja saistbas par apdroinanas izmaksu tiek noteiktas uz ierobeotu laika periodu . Apdroinanas prmijas samaksana var bt veikta ar vienlaiku maksjumu vai pa dam , ka ar var bt paredzts uzgaides periods . Diezgan biei palaiku annuittes apdroinanu izmanto vecki , sldzot lgumu brna lab , piem ., brna izgltbas period .
Annuittes apdroinanas pamatnoteikumi var bt papildinti , piem., ar noteikumu , ka apdroinanas mjs piedalsies apdrointja ienkum . Apdroinanas mja piedalsanos apdrointja ienkum atirs no ienkuma normas , kas tiek emta vr aprinot apdroinanas iemaksu pc dzvbas apdroinanas lgumiem .
Jespja apdroinanas mjam piedalties apdroinanas sabiedrbas ienkum ir atkarga no ts darbbas finansu rezulttiem un ir iespjmais apdroinanas lguma papildnoteikums .
Ar tad , ja apdrointjs cie faktiskus zaudjumus , apdrointja pienkums ir nodroint pamatsaistbas izpldanu – annuittes izmaksu apmr , kas ir paredzts apdroinanas lgum un ir aprints izjot no pastavgas ienkuma normas .
Annuittes apdroinana var bt papildinta ar apdroinanas mja un apdrointja vienoanos par apdroinanu no nelaimes gadjumiem .
Tpat k citie dzvbas apdroinanas veidi , rentes apdroinanas lgumi var bt slgti kalektva vai cilvku grupas lab .
Tda veida apdroinan ir priekrocbas apdroinanas mjam , 3.personm un apdrointjam . Apdrointjam rentes apdroinanas lguma slgsana nozme btisku apdroinanas loka palielinanu un dauz drokus apdroinanas stenoanas rezulttus .Tdi lgumi tiek slgti darbinieku lab , ttad vselu personu lab . Ts viss auj btiski samazint apdroinanas tarfu apmrus un tda veid apdroinanu padart par piejamu apdroinanas mjam .
Atirb no dzvbas apdroinanas lgumiem, kuras tradicionlais pamatmris – nodroint mantiskas apdroinanas mja mantinieku intereses , rentes apdroinanas gadjum tiek garantta intereu nodroinana un apdroinanas mja (apdroinanatas personas ) ienkums dzvbas laik .
2.4. Pensijas apdroinana
Pensijas apdroinanas gadjum apdroinanas nodroinjuma pamatizmaksas tiek veiktas , kad apdroinanas mjs ir sasniedzs pensijas vecumu . is noteikums nav obligts , tpc ka puses var noteikt vecumu , no kada var skt izmakst apdroinanas nodroinjumu vai renti pc apdroinanas lguma noteikumiem .
Pensijas apdroinana , k jebkda dzvbas apdroinana , ir saistta ar ilgtermia lgumu un ar apdrointas personas nodzvoanu (nvi ) ldz noteiktam vecumam , kas ir noteikts ar lgumu . Pensijas apdroinanas lgums var ar iekaut sev cita veida riskus , piem ., no nelaimes gadjuma vai no nves gadjuma .
Pensijas apdroinanas lgums var bt noslgts ar fiziskm un juridiskm personm. Pensijas apdroinanas lgums var bt slgts vienai personai citas personas lab .
Apdroinanai , k parasti , tiek piemtas personas neatkarb no vselbas stvoka uz momentu , kad tiek slgts lgums .
Apdroinanas summa lgum ir noteikta periodisko apdroinanas izmaksu apmr , t . i . , tkou izmaksu , vai annuittes veid . Pensijas apdroinanas lgumos tos var saukt par pensijm .
Apdroinanas prmija var bt iemaksta ar periodiskiem maksjumiem vai vienlaikus .
Pensijas apmrs , kuru sams apdrointa persona ir atkargs no 4 pamatnosacjumiem :
No samaksto apdroinanas prmiju apmra ;
No gadu daudzuma , kas priet no apdroinanas lguma slgsanas momenta ( un pirmas iemaksas ) ldz pensijas izmaksu skumam : jo lielks ir sakranas periods , jo lielka ir sakrta summa un augstks var but samtas pensijas apmrs ;
No apdrointas personas vecuma :jo vecka ir apdrointa persona , jo mazks bs uzkranas periods , jo lielkai jbt apdroinanas iemaksai ;
No apdrointas personas dzimuma : ts ietekm pensijas apmru , tpc ka tas ir saistts ar apdrointas personas dzves mas grumu ; noteic pensijas izmaksu perioda grumu un tam nepiecieamo apdroinanas fondu .
Parasti apdroinanas sabiedrbas dod iespju izvlties visizdevgko pensijas apdroinanas programmas klientam .
Ir ar citi pensijas apdroinanas varianti :
imenes apdroinana . j veida apdroinan var izdalt kopgas rentes par labu vienai vai diem labumgvjiem , kas tiek izmakstas ldz viena no viam nves gadjumam , un kopgas rentes vai pensijas , kas tiek izmakstas ldz tam laikam , kamr kaut vai viens no labumgvjiem ir dzvs . Tda veid rentes tiek izmakstas apdrointai personai visa ma grum , bet pc nves ar visa ma grum noteiktajm labumgvjam .
Lgumi ar pastvgu renti . Rentes apmrs nemains apdrointas personas visa ma garum .
Lgumi ar palielinto renti . Progresvas rentes apmers var palielinties arifmetisk vai eometrisk progresij atkarb no tarfa likmes aprinanas pamiena .
Garantta renta uz mu . Apdrointjs apmas nodroint noteiktajam polis labumgvjam palaiku renti vai ts ekvivalntu vienlaikus izmakstas apdroinanas summas veid pragras apdrointas personas naves gadjum .Tda veid , ja apdroinanas mjs ir samaksjis augstu vienlaiku prmiju , bet pc tam nomira , nesamot renti vai samot tikai nelielu summu , tad das rentes veid iemaksta nauda nepazds , bet tiek izmaksta noteiktajam apdroinanas labumgvjam .
Polises redukcija nozme apdroinanas summas apmra samazinanu , ja tiek prtrauktas apdroinanas iemaksas un ir saglbts apdroinanas lgums . Apdroinanas mjs var prtraukt iemaksu samaksanu , bet lgums nebs prtraukts atirb no analoiskiem gadjumiem citos apdroinanas veidos . Apdroinanas summa samazinjas proporcionli jau samaksto iemaksu daai attiecb pret pilnu iemaksu summu , kdu jsamaks pc lguma . Ligums trpin darboties , bet bez apdroinanas mja saistbam samakst iemaksas un ar mazku apdroinanas summu , nek ta bija sldzot lgumu .
Cits apdroinanas pensijas iespjamais noteikums ir reducta polisa atjaunoana , kas atkal sams iepriekjus raksturojumus , ja apdroinanas mjs samakss visas neiemakstas prmijas un noteiktu tehnisko procentu .
Apdroinanas mjs var prtraukt apdroinanas prmiju iemaksu , piem ., ja nav pietiekmi n-s ldzeku , bet saglb tiesbas atjaunot savu polisi skotnj veid jebkur viam piemrot moment .
Pc noteiktaja ar ligumu termia ( k parasti , pc 2 gadiem no apdroinanas lguma slganas ) apdroinanas mjs var samt izmaksu summu . Izmaksu summas apmrs noteikts k iemaksu summa , kas ir iemakst ldz lguma prtraukanas momentam , ar atmtiem apdrointja izdevumiem par darjumiem . Izmaksas summas samana nozme apdroinanas lguma prtraukanu .
Apdroinanas sabiedrba var piedvt savam klientam skojoo atvieglojumu . Ja klients apdroinja pats sevi un nelaimes gadjuma rezultt , kas noticis apdroinanas termia laik , kst par ivaldu , vi tiek atbrvots no nkoo prmiju iemaksam . Apdroinanas summas apmrs j gadjum nesamazinsies .
Apdroinanas izmaksu pamatvarinti :
a) apdroinanas izmaksas notiek noteikta periodu laik ;
b) apdroinanas izmaksas notiek tltji , izpldot apdroinanas mjam saistbas samakst prmiju .
c) rente tiek izmaksta ktra noteikt ar lgumu perioda skum (mnea , gada utt .);
d) rente tiek izmaksta par izbeigto periodu ( mnesis , gads utt .)
Apdroinanas sabiedrbas klienti , kas ir visieinteresti dotaj rentes veid ir pusma cilvki , kuri ar prmijas iemaksu vlas nodroint sev ienkumu pensijas uz mu (rentes ) veid .
3. LATVA un RGAS FENIKSS apdroinanas sabiedrbu dzvbas apdroinanas piedvjumi .
3.1. Apdroinanas sabiedrbas LATVA uzkrjo dzvbas apdroinana .
Cilvkam ir dadas iespjas, k ieguldt savu naudu: banks, vrtspapros, nekustmaj paum.AAS LATVA piedv vienu no pasaul populrkajiem un stabilkajiem naudas ieguldanas veidiem – uzkrjoo dzves apdroinanu. Uzkrjo dzves apdroinana vienlaicgi sev apvieno gan dzvbas apdroinanu, gan uzkrjumu veidoanu. Ldz ar pirms apdroinanas iemaksas veikanu spk stjas apdroinana. Tas nozm, ka apdroint nves gadjum piedergajiem tiks izmaksta pilna apdroinanas summa. Savukrt, ja apdroinanas lguma laik apdroinanas gadjums nav iestjies apdrointajai personai tiek izmaksta visa apdroinanas summa k ar peas procenti par uzkrto kapitlu.
3.1.1.Dzves apdroinana brnu izgltbai
Uzkrjo programma “5+5”
Maksas izgltba ar Latvij kst par realitti, dieml ne katrs to var atauties.Vai Js vlaties lai Jsu brns saemtu kvalitatvu augstko izgltbu? Tau par to nkas gdt jau laikus. AAS LATVA piedv o ieceri prvrst realitt, nosldzot dzves apdroinanas lgumu, kas atvieglos brnam mcbm nepiecieamo naudas ldzeku uzkranu. Programma atvieglo veckiem sakrt finanses, kas brnam bs nepiecieamas augstks izgltbas ieganai vai patstvgas dzves uzskanai. Katram no brna veckiem vai citiem radiniekiem tas obrd izmakss tikai 5 latus mnes. T patiesi nav liela summa, lai garanttu Jsu brna nkotnes labkljbu.
Programmas priekrocbas
No iemakstajm prmijm Js gsiet garantto peu un iespju saemt dau no LATVAS peas.Programma paldz sistematizt brna izgltbas finansjumu Jsu imenes budet. Lguma darbbas laik Js varat maint uzkrjams summas apmru, ts valtu, k ar prmiju maksjumu termiu un bieumu. Vecka vai radinieka zaudjuma gadjum, turpmkie prmiju maksjumi nav jveic, brns lgum noteiktaj datum saems visu lguma summu.Vienlaicgi brnu var apdroint pret nelaimes gadjumiem, kas veckiem ir finansili izdevgk, nek iegdjoties atseviu nelaimes gadjumu apdroinanas polisi. Brns saem ar papildus pabalstu vecku vai radinieku zaudjuma gadjum.
Papildapdroinanas iespjas
Palielinot apdroinanas iemaksas aptuveni par 1 latu mnes, lgum papildus var iekaut:
Pabalstu apdroint vecka vai radinieka zaudjuma gadj um LATVA izmakss brnam vl papildus ikgadjos pabalstus ldz brna 15 vai 18 gadu vecuma sasnieganai.
Nelaimes gadjumu papildapdroinana , kas ir finansili izdevgk nek iegdties atseviu nelaimes gadjumu apdroinanas polisi. LATVA Jums piedvs piemrotko nelaimes gadjumu apdroinanas variantu.
Uzkrts summas izmaksana
Kad brns ir sasniedzis 15 vai 18 gadu vecumu, LATVA uzkrto naudas summu kop ar peas procentiem izmaks etru gadu laik stipendiju veid vai vienreizj maksjum. Apdroint vecka vai radinieka zaudjuma gadjum turpmkie prmiju maksjumi nav jveic un lgum noteiktaj datum LATVA izmakss Jsu brnam visu lgum noteikto naudas summu.Neatkargi no atldzbs saemts summas lieluma, lguma termia beigs brns saems visu uzkrto naudas summu un pienkoos peas procentus.
3. 1. 2. Uzkrjo dzves programma “KLASIKA “
Aktvaj dzves posm ms katrs esam pieradis pie noteikta ienkuma un komforta lmea. Nenoliedzami, to vlamies saglabt pc iespjas ilgk. Tau Latvijas demogrfisk situcija, kad arvien samazins darba aktvo personu un palielins pensionto personu skaits, nevie cerbas ar valsts garantto pensiju ievrojamu pieaugumu.
LATVA piedv programmu “Klasika” lai btu droiem par savu nkotni. programma paldzs Jums ilgtermi izveidot finansu ldzeku uzrjumu un aus ar pc aktv dzves perioda saglabt ierasts dzves kvalittes un komfortu. Mnes ietauptie dai lati pietiks, lai papildus valsts garanttai pensijai sev nodrointu ierastos iztikas ldzekus.
Programmas priekrocbas
Js varat bt dros par savu vecumdienu finansilo labkljbu.Programma paldz sistematizt vecumdienu finansu labkljbas nodroinanu Jsu budet.No iemakstajm prmijm Js gsiet garantto peu un iespju saemt dau no LATVAS peas.Js varat papildus apdrointies nelaimes gadjumiem, kas ir finansili izdevgk nek iegdties atseviu nelaimes gadjumu apdroinanas polisi.Js varat saemt aizdevumu, t apjoms atkargs no iemakstajm prmijm.Lguma darbbas laik Js varat maint uzkrjams summas apmru, ts valtu, k ar prmiju maksjumu termiu un bieumu. Js varat bt dros, ka Jsu sakrt nauda nepazuds, to vars saemt ar Jsu nordtais mantinieks.Regulri veicot iemaksas, Js kstat par patstvgo LATVAS klientu, kas paver Jums iespju nkotn saemt atlaides ar citiem AG BALTAS apdroinanas pakalpojumiem
Papildapdroinanas iespjas
Palielinot apdroinanas iemaksas aptuveni par 1 latu mnes, lgum papildus var iekaut:
nelaimes gadjumu papildapdro inana , kas ir finansili izdevgk nek iegdties atseviu nelaimes gadjumu apdroinanas polisi. LATVA Jums piedvs piemrotko nelaimes gadjumu apdroinanas variantu.
Uzkrts summas izmaksana
Lguma termia beigs uzkrto naudas summu kop ar peas procentiem LATVA izmakss vienreizj maksjum vai saska ar vienoanos – pa dam.Neatkargi no atldzbs saemts summas lieluma, lguma termia beigs Js vai Jsu nordtais labuma guvjs saems visu uzkrto naudas summu un pienkoos peas procentus.
3.1.3.Uzkrjo dzves programma “Mra ieguldjums”
Ik dienas ms katrs gdjam, lai sarptu sadzv nepiecieams un vlams lietas un nodrointu sev arvien pieaugou komfortu. Tam nepiecieami ievrojami ldzeki, kuri parasti vartu bt vairk. Programma “Mra ieguldjums” paldzs izveidot finansu ldzeku uzkrjumus un nodrointies, lai nelaimes gadjums vai slimba neradtu Jums vai Jsu imenei finansilas grtbas. Mnes ietaupti 10 lati patiesi nav liela summa, tau t vartu bt pietiekoa, lai nodrointu Jsu imenes nkotnes finansilo stabilitti, Jo jaunks Js noslgsiet uzkrjuma lgumu, jo izdevgki bs t nosacjumi.
Programmas priekrocbas
No iemakstajm prmijm Js gsiet garantto peu un iespju saemt dau no LATVAS peas.Programma paldz sistematizt finansu stabilittes nodroinanu Jsu imenes budet . Jsu imene bs nodrointa . Ja ar Jums kas nelgs atgadsies, tad turpmkie lgum noteiktie apdroinanas prmijas maksjumi vairs nebs jveic. Tau lguma termia beigs Jsu nordtais labuma guvjs saems visu lgum paredzto naudas summu.Krjot naudu pie apdrointja, Js vienlaicgi saemat ar apdroinanas pakalpojumus, kuru paties vrtba atkljas laika gait.Js varat saemt aizdevumu, t apjoms atkargs no iemakstajm prmijm.Lguma darbbas laik Js varat maint uzkrjams summas apmru, ts valtu, k ar prmiju maksjumu termiu un bieumu. Regulri veicot iemaksas, Js kstat par patstvgo LATVAS klientu, kas paver Jums iespju nkotn saemt atlaides ar citiem AG BALTAS apdroinanas pakalpojumiem
Papildapdroinanas iespjas
Palielinot apdroinanas iemaksas aptuveni par 1 latu mnes, lgum papildus var iekaut:
nelaimes gadjumu papildapdroinana , kas ir finansili izdevgk nek iegdties atseviu nelaimes gadjumu apdroinanas polisi. LATVA Jums piedvs piemrotko nelaimes gadjumu apdroinanas variantu.
Uzkrts summas izmaksana
Lguma termia beigs uzkrto naudas summu kop ar peas procentiem LATVA izmakss vienreizj maksjum vai saska ar vienoanos – pa dam.Neatkargi no atldzbs saemts summas lieluma, lguma termia beigs Js vai Jsu nordtais labuma guvjs saems visu uzkrto naudas summu un pienkoos peas procentus.
3.1.4. Programma “Garants “
AAS LATVA piedv dzvbas riska apdroinanu, t.i., apdroinanu praktiski jebkuram nves gadjumam - gan slimbas, gan nelaimes gadjuma rezultt.
Msu piedvjums piemrots gan fiziskm, gan juridiskm personm.
Apdroinanas lgumu iespjams noslgt gan uz vienu gadu, gan uzreiz uz vairkiem gadiem, piemram, uz 5, 10 vai 15 gadiem.
Apdroinanas atldzbu var noteikt ne tikai LVL, bet ar cits valts - USD, EUR.
Kdos gadjumos ieteicama dzvbas riska apdroinana :
· ja Js rpjaties par savas imenes labkljbu un Jums ir svarga nodroint tuviniekus ar naudas ldzekiem Jsu nves gadjum
· ja Jsu imen ir viens galvenais naudas pelntjs, tad apdroinanas atldzba paldzs atrisint finansils problmas, kas rodas apgdnieka nves gadjum,
· ja esat veiksmgs uzmjs un Jums ir izsniegts kredts, dzvbas riska apdroinana Jums ir pai piemrota - apdroinanas polise var bt gan k kredta nodroinjums, gan k garantija Jsu imenei, ka mantiniekiem nevajadzs uzemties kredtsaistbas, bet ieltais paums paliks imenei
· ja pagaidm nevarat atauties uzkrjoo apdroinanu, t.i., dzvbas apdroinanu ar naudas ldzeku uzkrjuma veidoanu, tad Jums ir piemrota dzvbas riska apdroinana, kas izmakss ievrojami ltk
· ja Jsu ienkumi ir stabili, Jsu imenei pieder paumi, tad dzvbas riska apdroinanas atldzba Jsu imenei bs noderga, lai kompenstu ar mantojuma saemanu saisttos izdevumus
· ja Jsu uzmum ir kvalificti, pieredzjui darbinieki ar labu izgltbu, bez kuriem uzmuma tlka attstba nav iedomjama, tad o darbinieku dzvbas apdroinana Jums ir btiska, rpjoties par uzmuma nkotni
K izmaks apdroinanas atldzbu
Apdroinanas atldzbu izmaksjam vienreizj maksjum polis nordtajam labuma guvjam - fiziskai vai juridiskai personai, vai Jsu mantiniekiem. K labuma guvju Js varat nordt ne tikai kdu no saviem tuviniekiem, bet ar, piemram, banku, kura izsniegusi aizdevumu, vai uzmumu, kura nkotne Jums ir svarga. Ir iespjams nordt vairkus labuma guvjus, katram paredzot noteiktu apdroinanas atldzbas dau.
Apdroinanas prmija
Apdroinanas prmija jeb maksa par apdroinanu ir atkarga no Jsu izvlts apdroinjuma summas (atldzbas, kuru izmaksjam apdroints personas nves gadjum) un lguma termia.Apdroinanas prmiju iespjams samakst vienreizj maksjum, nosldzot lgumu, vai makst pakpeniski - katru mnesi, ceturksni, pusgadu vai vienu reizi gad.
3. 1. 5. Par darba devja ldzekiem
Ja izmantojat darbinieku dzvbas apdroinanu,- Js k darba devjs varat rpties par savu darbinieku labkljbu nkotn. Piedv Darba devjam uzkrt naudu, vienlaikus apdroinot gan darbinieku dzvbu, gan darbiniekus nelaimes gadjum. Js varat uzmumam piesaistt vrtgus darbiniekus un aizsargt personla izgltb investto. Jsu uzmums gs peu no naudas uzglabanas apdroinanas sabiedrb.Js varat palielint darbinieku iemumus, nepalielinot uzmuma izmaksas, jo Uzkrjos apdroinanas maksjumi nav apliekami ar valsts obligto socilo iemaksu un uzmuma ienkumu nodokli.
Kad izmaks apdroinanas atldzbu :
Uzkrjos apdroinanas lguma termia beigs apdrointais darbinieks saem uzkrto naudu un peas procentus - vienreizj maksjum vai periodiskos maksjumos.Apdroinanas sabiedrba izmaks apdroinanas atldzbu apdroint darbinieka imenei apgdnieka zaudanas gadjum.LATVA izmaks apdrointajai personai papildu atldzbu, ja Darba devjs ir apdroinjis darbiniekus nelaimes gadjumiem ,
Papildu pakalpojumi
· Lguma laik Js lgum varat iekaut jaunus apdrointos, izslgt personas no apdroinanas lguma, k ar aizstt no lguma izslgts personas ar citm.
· Ja vlieties, uzkrjumu var veidot valt
· Apdroinanas termia laik Js varat maint uzkrjams naudas summu, pagarint lguma termiu vai maint prmiju maksanas periodus.
Apdroinanas prmijas
· Apdroinanas maksjumu jeb apdroinanas prmiju apmrs ir atkargs no klienta izvlts uzkrjams summas un apdroinanas termia. Prmijas var makst reizi mnes, ceturksn, pusgad vai reizi gad. Iespjamie maksjumu veikanas ldzeki - uzmuma ldzeki, uzmuma un darbinieka ldzeki vai darbinieka ldzeki.
3.2. Apdroinanas sabiedrbas RGAS FENIKSS dzvbas apdroinana.
3.2.1 Dzvbas apdroinana ar kapitla uzkranu .
| Dzvbas apdroinan ar kapitla uzkranu atldzbas tiek izmaksta ne tikai tad, ja lguma darbbas laik iestjas apdroints personas nves gadjums, bet ar lguma darbbas perioda beigs. Ttad apdroinana vienlaicgi nodroina imeni apgdnieka zaudjuma gadjum, k ar finansjumu vecumdienu aprpei. Papildus jmin, ka apdroinanas atldzba lguma darbbas laik palielins, jo visi lgumi piedals papildus peas sadal. Katram dzvbas apdroinanas ar kapitla uzkranu lgumam jbt saisttam ar aizsardzbu darba spju zuduma gadjum. Ms iesakm darba spju zuduma papildus apdroinanu, jo, ja Js slimbas vai negadjuma rezultta zaudjat darba spjas, Jums nevajadzs makst prmijas dzvbas apdroinanai ar kapitla veidoanu. Veselbas prbaudes dzvbas, pensijas un darba spju zuduma apdroinanai: varat kontaktties ar Rgas Fenikss apdroinanas sabiedrbas rstu. Vi informs par veselbas prbaudm dzvbas, pensijas un darba spju zuduma apdroinanai. |
3. 2. 2. Dzvbas riska apdroinana .
| Dzvbas riska apdroinanu vartu saukt par tro dzvbas apdroinanu. T ir piemrota, ja Js vlaties nodrointies tikai nves gadjumam. T ir pai piemrota gados jaunm imenm, kuru ienkumi vl ir nelieli un kuriem ir svargi bt finansili nodrointiem apgdnieka zaudjuma gadjum, jo, ja apgdnieks nomirst, no valsts socils apdroinanas var sagaidt tikai nelielas izmaksas. Prmijas, kas maksjamas par dzvbas riska apdroinanu, ir oti izdevgas. 28 gadus vecs vrietis par nodroinjumu nves gadjum, kura apjoms ir 50 000 DM un lguma darbbas laiks 20 gadu, ik mnesi maks 45,75 DM. Dzvbas riska apdroinanu pirmo 10 gadu laik var prveidot dzvbas apdroinanu ar kapitla uzkranu bez atjaunotas veselbas prbaudes un Jums vecum nebs jskaita katrs santms. |
|
|
| is paais dzvbas apdroinanas veids ir piemrots laultiem priem, kuru imenes budets ir btiski atkargi no abu dzvesbiedru ienkumiem. T ir svarga, piemram, aizmumu nodroinan. Apdroinanas atldzba tiek izmaksta, kad viena no abm apdrointajm personm mirst, bet vlkais, beidzoties lguma darbbas termiam. Saistto dzvbu apdroinanu var noslgt ne tikai laulti pri, bet ar citas personas, piemram dzvesbiedri, kas dzvo civillaulb, darjumu partneri u.c. Veselbas prbaudes dzvbas, pensijas un darba spju zuduma apdroinanai: Js variet kontaktties ar apdroinanas sabiedrbas rstu. Vi informs par veselbas prbaudm dzvbas, pensijas un darba spju zuduma apdroinanai . |
Secinjumi un prieklikumi
1. Dzvbas apdroinana - ilgtermia apdroinana , saists ar kapitla uzkranos . Apdroinana skas pc apdroinanas prmijas samaksas . Apdrointjs var noteikt savu pau krtbu kd termi skas apdroinana
2. Dzvbas apdroinanas termi ir ne mazks par 1 gadu . Beigs ir tiesbas saemt visu naudu un plus vl uzkrtos procentus .Par ldzeku glabanu tiek maksti procenti .
3. Ja lguma darbbas laik notiek nelaimes gadjums , tad saem visu summu , k ar nves gadjum saem visu naudas summu .
4. Pensijas apdroinana, k dzvbas apdroinanas veids – daa no socils apdroinanas maksjumiem (valsts ) . Lielko patsvru ieem privtie pensiju fondi .
5. Dzvbas apdroinanas tarifa likmes noteicji ir akturi .Nepareiza tarifa likme ir td , ja t ir park augsta vai park zema . Ne jebkura cena ir pieemama patrtjam .
Lai uzlabotu dzvbas apdroinanu
6. Jpiedv apdroinanas mjam iespju izvlties apdroinanas noteikumus , pc kuriem apdroinanas nodroinjuma izmaksa brniem notiek stjoties pilngadbas vecum , sasniedzot noteiktu vecumu , pc augstkas izgltbas beiganas utt.
7. Garantt apdroinanas nodroinjuma saemanu piln apmr vai dalj, tekoo izmaksu veid pc lguma , iestjoties apdroinanas gadjumam .
8. Palielint apdrointja saistbu apjomu apdroinanas mja vai apdrointas personas saslimans gadjum , kas noved pie invalidittes , pieskrt apdroinanas mjam tiesbas izvlties apdroinanas saistbu apmru pc lguma .
9. Palielint apdroinanas mju loku , it pai pusmu vecuma cilvku, ar noteikumu samakst apdroinanas iemaksu vienlaikus pc lguma.
Izmantotas literatras saraksts
1. “Apdroinanas sabiedrbas un to uzraudzbas likums “ ; 1998, 10 .jnijs
2. “Likums par apdroinanas lgumu “; 1998 ,10. jnijs
3. “Apdroinana . Pamatprincipi un prakse .” D. Blendis
4. “Cтрахование от А до Я .“ ; Москва 1996
5. “Основы страхования ;А . А .Гвозденко, Москва 1998
6. Apdroinanas uzraudzbas inspekcijas interneta mjas lapa
7. Apdroinanas sabiedrbas «Latva» interneta mjas lapa
8. Apdroinanas sabiedrbas Rgas Fenikss interneta mjas lapa .