Социология

СОДЕРЖАНИЕ: Pirm lekcija Socioloija Zintniska pieeja sabiedrbas izskaidroan Piecas pieejas socilajiem faktiem

Pirm lekcija

1. Socioloija

Zintniska pieeja sabiedrbas izskaidroan

2. Piecas pieejas socilajiem faktiem

Demogrfisk, psiholoisk, kolektvisk, savstarpjo attiecbu, kultras;

3. Socioloisks izptes divi lmei:

Mikrolmenis un makrolmenis

4. Mikrosocioloijas teorijas;

Simboliskais interakcionisms, socilo lomu teorija;

5. Makrosocioloijas teorijas;

Funkcionlisms, konflikta teorija;

6. Socioloiskais ptjums;

Hipotze, apgalvojums par faktu sakarbm;

Teorija, savstarpji saisttu hipotu sistma;

7. Socioloisko datu ieguve;

Izlases ptjums, enerlais un izlases kopums;

Lauka ptjums;

Vsturiskais ptjums;

Eksperiments;

8. Socioloijas pielietojums un zinanu nepiecieamba;

Valsts un privts organizcijs;

Socioloisko metou pielietojums cits joms;

Lmumu pieemanai nepiecieam informcija;

Novrtjums;

Socioloijas zintne

Kas ir socioloija?

Viens no cilvku izptes veidiem;

Saprast cilvku uzvedbas dadus aspektus:

-grupu veidoanos, karoanu, ticbu, laulbas, vlanas, visus tos procesus, kuros cilvki ir mijiedarbb;

Socioloija ir sabiedrbas un socilo attiecbu zintniska izpte.

Socioloijas zintne

Zintniska sabiedrbas izpte, ko nosaka:

-datu ieganas metodes;

-datu apstrdes metodes;

-socioloijas teorijas un hipotzes;

K atsevia zintne socioloija veidojusies pdjos divos gadsimtos, minot saprast un izskaidrot dads prmaias sabiedrb, kas bija saisttas ar rpniecisko revolciju, dadu demokrtisku ideju attstbu.

-nabadzba, noziedzba, rpniecisko pilstu problmas u.c.

Dadi fakti

Bioloiskie fakti: elpoana, ana, miegs;

Psiholoiskie fakti: emocijas, mlestba, naids;

Socioloiskie fakti: draudzans, darbs, cilvku grupas;

Kas ir sabiedrba?

Kas ir kultra?

AUGUSTE COMTE

1798 – 1857

Ogists Komts tiek dvts par socioloijas pamatlicju.

O.Komts pirmais minjis ar zintniskas metodes paldzbu ptt sabiedrbu.

O.Komts uzskatja, ka ar zintnes paldzbu var izskaidrot slptus likumus, kuri vada visas sabiedrbas.

o pieeju O.Komts nosauca par Socilo fiziku , bet vlk par SOCIOLOIJU.

O.Komts dzimis 1798.g. Francij., O.Komtu iespaidojui Francijas revolcijas izsauktie socilie un politiskie satricinjumi.

Savos darbos O.Komts asi kritiz Apgaismbas laika metafiziskos pasaules uzskatus, kuri bija izplatti pirmsrevolcijas laika Francij, un vi cents izstrdt sabiedrbas izptes racionlu pieeju, kuras pamat btu zintniskas metodes, novrojumi un eksperimenti.

O.Komts cerja, ka pieeja, saukta ar par pozitvismu , nodroins praktisku pamatu jaunai un noturgai sabiedrbas iekrtai.

O.Komta pozitvisma socioloija sastv no divm pamata koncepcijm: socils statikas un socils dinamikas.

Socil statika atklj mijiedarbbu starp dadiem socilajiem instittiem. Komtaprt, sabiedrb tpat k dzv organism, dads sastvdaas ir harmonisk mijiedarbb.

Socil dinamika atklj socils izmaias, to procesus un likumsakarbas. Socils dinamikas izpte ir svarga lai veiktu reformas vai saprastu dabgs prmaias sabiedrb, kas rodas dadu socilo struktru elans vai saplanas rezultt.

O.Komts ir socioloijas ideju pamatlicjs, no kurm viena ir zintnisku metou pielietojums sabiedrbas izpt un zintnes praktisks pielietojums veicot socilas reformas.

Piecas dadas pieejas socilo faktu izskaidroan

1. demogrfisk

demogr. Pta iedzvotju dzimstbu, mirstbu, migrciju, dadu vecuma grupu proporcijas u.c.

2. psiholoisk

psih. Pievras cilvkam k personbai, un no t izrietoo izturanos un attieksmi;

3. grupu, kolektvisk

cilvku attiecbas grup, grupas ietekme uz indivdu uzvedbu;

4. savstarpjs attiecbas, lomu pieeja

cilvku attiecbs mijiedarbbu nosaka tas, kdas ir viu lomas. Par lomu tiek saukta izturans, kura tiek sagaidta no cilvka, kur ieem zinmu pozciju;

5. kulturoloisk

analizjot izturanos, pamatojoties tdos kultras elementos, k sabiedrisk krtba ts raksttajos un neraksttajos likumos; sabiedrb pieemts vrtbas, kas tiek analizti k cilvkus un grupas ietekmjoi faktori.

Socioloija un citas sabiedrisks zintnes

Socioloija k sabiedriska zintne, kura pta cilvku uzvedbu un sabiedrisko instittu funkcionanu, ir radniecga ar citm zintnm:

Ekonomika

Resursi, raoanas, sadales un patria attiecbas

Ekonomika pta, piem., pirktspju;

Socioloija – pirkanas paradumus;

Politika

Politikas zintnes centr ir vara,

Politoloija – varas funkcionanas mehnismi;

Socioloija – attieksme pret varu sabiedrb;

Psiholoija

Indivda k personbas izturans;

Socioloija – indivda k grupas loceka izturans;

Antropoloija

Pta cilvku paradumus, ritulus un tradcijas, g.k. dadas noslgtas kopienas un sabiedrbas;

Makrosocioloijas teorijas

Sabiedrbas izpti varam nodalt divos lmeos:

mikrosocioloijas , kura vairk pta cilvku ikdienas dzves norises, interakciju un mijiedarbbu. Mikrosocioloijas ptjumi ir tds joms k indivdu izturans un motvi u.c.

Mikrosocioloij ietilpst socilo lomu teorija, etnometodoloija, simboliskais interakcionisms.

Makrosocioloija koncentrjas uz to izturans modeu izpti, kas paldz izprast sabiedrbas btbu, tdas struktras sabiedrb, sabiedrbas instittus, k imene, izgltba, reliija, politisk un ekonomisk iekrta. Makrosocioloijas pamat ir divas teorijas: funkcionlisms un konfliktu teorija.

Funkcionlisms

Sabiedrba k dzvs organisms

Sabiedrbas skatjums no funkcionlisma viedoka radies XIX.gs.

Funkcionlisma pamatlicjs ir Herberts Spensers

Saldzinja sabiedrbu ar dzviem organismiem, ldzgiem cilvka ermenim, kur katram orgnam ir savas noteiktas funkcijas dzvbas procesu uzturanai, un kuri sav starp saistti kopj sistm.

Funkcionlisms apskata sabiedrbu k organismu, kur sastv no dadm dam:

militr; ekonomisk, medicnas, reliijas u.c., katra no tm izpilda savas funkcijas.

Funkcionlisma virzienu attstjis franu zintnieks Emls Dirkheims.

Via teorijas pamat ir ideja, ka ja sabiedrbu veido daudzas sastvdaas, no kurm katrai ir nozme ts funkcionan, tad sabiedrbas pardbas var izskaidrot, analizjot to funkcijas sabiedrbas sistm.

Dirkheima teorija izskaidro visas sabiedrbas pardbas, t.sk. devianto uzvedbu (novirzes no visprpieemt, noziedzba)

Vlkie funkcionlisma prstvji:

Talkots Parsons

Roerts Mertons

Kingsli Deiviss

Msdienu funkcionlisma pamatpostulti:

1. Sabiedrba ir ts sastvdau sistma;

2. Sabiedrbas sistmas saglab stabilitti, jo tm ir savi iekjs kontroles mehnismi;

3. Eksist disfunkcijas, bet ts tiek prvartas vai asimiltas;

4. Izmaias parasti ir ar pakpenisku, nevis revolucionru raksturu;

5. Socil integrcija tiek pankta ar vienotas vrtbu sistmas vairkuma atbalstu;

Vrtbu sistma ir sabiedrisks sistmas stabilittes pamats. (Drendorfs)

Konfliktu teorija

Konfliktu teorijas pamat ir Kra Marksa darbi.

Krlis Markss uzskatja, ka sabiedrbas pamat ir klasu konflikts.

Klasu konflikts rodas tpc, ka cilvki sadals dads klass atbilstoi viu ekonomiskajam stvoklim.

Konfliktu teorijas pamatpostulti:

1. Jebkuras sabiedrbas galven iezme ir vara, konflikts un apspieana;

2. Sabiedrbas struktras pamat ir vienas grupas vara pr otru;

3. Katrai grupai ir savas kopgas intereses neatkargi no t, vai to atzst pai grupas loceki; dadu grupu intereses ir atirgas un pretstat vienas otrai;

4. Kad cilvki apzins savas kopjs intereses, vii var izveidot noformtas apvienbas, k arodbiedrbas un partijas;

5. iru konflikts saasins ja:

-gandrz visa vara ir dau cilvku roks, bet prjiem nav gandrz nekdas;

-tiem, kuri ir bez varas, tiek liegta iespja to iegt;

-cilvkiem ir iespja brvi organizt politisks grupas;

Literatra

Talkots Parsons

The Social system, 1951

Politics and social structure, 1969

Roberts Mertons

Social theory and social structure, 1957

Emls Drendorfs

Class and class conflict in industrial society, 1959

Mcbu literatra;

Neils Smelzers

Sociology, 1988

Kultra

Kultras btba

Kultra un socializcija

Kultra un kontrole

Kultras elementi

Starp kultrm ir neskaitmas atirbas

- kaut vai saldzinot ar Angliju (satiksme pa pretjo ielas pusi, cita valoda, uzvedba, ekonomiskie rdtji u.c.)

Nav ar grti orientties ajs atirbs, ts saprast, jo likumsakarbas ir oti ldzgas.

Vism kultrm piemt kultras universlijas , t.i. kopji elementi

D.Merdoks izdala vairk k 60 kultras universlijas.

Sports

ermea izdaioana

Kopgs darbs

Izgltba

Apbedanas rituli

Apdvinana

Viesmlba

Asinsgrks

Joki

Reliijas rituli

Seksuli ierobeojumi

Darbarku izgatavoana

Kpc pastv kultras universlijas?

Antropoloij ir ar uzskats, ka tie formjuies bioloisku faktoru ietekm: divi dzimumi, jaundzimuo bezpaldzba, nepiecieamba pc barbas, siltuma, dzimuma attiecbm, iemau apgana u.c.

Grupas identitte un kultra

Kultras sastvdaas

Kultras etri elementi

1.Koncepts

2.Attiecbas

3.Vrtbas

4.Likumi

1.Kultras koncepts, priekstats par kultru

Valoda glab daudzus kultras priekstatus, tas ir veids, k noteikt sistm tiek saglabta cilvku pieredze.

Dads kultrs pasaule ir organizta atirgi, atirga ir jdzienu ietilpba un apzmjumi.

2.Attiecbas

Kultra ar jdzienu paldzbu izdala kdas pardbas no citu vidus un parda saistbas starp iem jdzieniem laik, telp un pc nozmes, pretstata dadus jdzienus vienu otram, nostda cloa-seku sakarb.

Katra kultra noform savu sistmu, kas atbilst ts priekstatam par jdzienu sakarbm relaj un prdabiskaj pasaul, piemram saska ar kristieu uzskatu, dievs ir radjis pasauli un ir dadi postulti par to attiecbm.

3.Vrtbas

Vrtbas ir visprpieemta prliecba par cilvku dzves mriem.

Vrtbas ir pamat tikumbas principiem. Atirgas kultras var izvirzt dadas pamatvrtbas, un katra sabiedrisk iekrta nosaka, kdas vrtbas ir svargas, kdas ne.

4.Likumi

Likumi regul cilvku izturanos atbilstoi visprpieemts kultras noteiktajm vrtbm.

Likumi ietver aizliegumus, tie parda sabiedrbas vrtbas un centienus kontrolt to ievroanu.

Kultra satur priekstatus, kuri izskaidro, kas eksist, kas ir iespjams, k attiekties pret to kas ir un kas ir iespjams, un ko un k ar to dart. (W Word Goodenough Goodenough, antropologs)

Visi iepriekmintie kultras elementi ir savstarpji saistti

W.Goodenough

Culture, language and society, 1981

Скачать архив с текстом документа