Античная литература


                                                   Latvijas Universitвte

                                                   Bibliotзku zinвtnes un
                                                   informвcijas fakultвte

                                                   Antоkв literatыra

                                                   Konspekti

                              Antоkв literatыra



                                                   nepilna laika
                                                   1.kurss



                               Rоga/1999.gads


                     Sengrieнu literatыras periodizвcija
                     (9.-18. gs.p.m.з. (m.з. 3.; 4.gs.)

|1. Arhaiskais  |Eposs     |Homзrs         |“Iliвda”, “Odiseja”           |
|periods        |(Varoтepos|               |                              |
|(9.-7.gs.p.m.з.|s)        |               |                              |
|)              |          |               |                              |
|               |Didaktiska|Hзsiods        |“Darbi un dienas”, “Teogonija”|
|               |is eposs  |               |                              |
|               |Fabula    |Ezops          |                              |
|2. Klasiskais  |Lirika    |Kallins  |}7.gs.p.m.|                         |
|periods        |(elзмija  |Tirtajs  |з.        |                         |
|(7.-4.gs.p.m.з.|un jambi) |Mimnerms |          |                         |
|)              |          |Arhilohs |          |                         |
|               |          |Solons   |}6.gs.p.m.|                         |
|               |          |Teognоds |з.        |                         |
|               |Melika    |Alkajs         |“Man apmulst prвts”,          |
|               |          |Sapfo          |“Ziloтkaurokturis”            |
|               |          |Anakrionts     |“Jau mзness ir zudis skatam”  |
|               |          |               |“Steidzies puisзn...”         |
|               |Koru      |Pindars        |Pоtiskв Epinоkija Etnas       |
|               |lirika    |               |Hieronam                      |
|               |Traмзdija |Eshils         |“Sasaistоtais”, “Prometejs”,  |
|               |          |(545.-456.g.p.m|“Oresteja”, “Agamemnons”      |
|               |          |.з.)           |Horeforas - ziedotвjs         |
|               |          |               |Eimenоdas - lebvзlоgвs.       |
|               |          |Sofokls        |“Antigone”, “Valdnieks Edips” |
|               |          |(496.-406.g.p.m|                              |
|               |          |.з.)           |                              |
|               |          |Eiripоds       |“Mзdijas”, “Hipolits”,        |
|               |          |(484.-406.g.p.m|“Trojietes”, “Helena”,        |
|               |          |.з.)           |“Orests”, “Elektra”,          |
|               |          |               |“Ifigзnija Aulоdв”,           |
|               |          |               |“Bakhantes”                   |
|               |Komзdija  |Aristofвns     |“Jвtnieki”, “Mвkoтi”,         |
|               |1)        |(450.-384.g.p.m|“”Lapsenes”, “Miers”, “Putni”,|
|               |Vecatiskв |.з.)           |“Vardes”, “Bagвtоba”,         |
|               |          |               |“Aоstrate”, “Sievietes tautas |
|               |          |               |sapulcз”, “Sievietes          |
|               |          |               |Tesmoforiju svзtkos”          |
|Atiskais posms |Vзsturiskв|Herodots       |                              |
|(5. - 4.       |proza     |(484.-424.g.p.m|                              |
|gs.p.m.з.)     |          |.з.)           |                              |
|               |          |Tukidids       |“Vзsture” 8 grвmatas          |
|               |          |(460.-400.g.p.m|                              |
|               |          |.з.)           |                              |
|               |          |Ksenofonts     |“Grieнijas vзsture”           |
|               |          |(430.-355.g.p.m|                              |
|               |          |.з.)           |                              |
|               |Retoriskв |Lizijs         |“Runa pret Eratostenu”        |
|               |proza     |(459.-380.g.p.m|                              |
|               |          |.з.)           |                              |
|               |          |Demostens      |“Treрв runв  pret Filipu”     |
|               |          |(384.-322.g.p.m|                              |
|               |          |.з.)           |                              |
|               |Folozofisk|Platons        |“Valsts”                      |
|               |в         |(427.-347.g.p.m|                              |
|               |proza     |.з.)           |                              |
|               |          |Aristotelis    |“Poзtika”                     |
|               |          |(384.-322.g.p.m|                              |
|               |          |.з.)           |                              |
|3. Helзnisma   |          |Menandrs       |“Оgтa”, “Рноrзjtiesa”         |
|laika          |          |(342.-392.g.p.m|                              |
|literatыra     |          |.з.)           |                              |
|(3.-1.gs.p.m.з.|          |               |                              |
|)              |          |               |                              |
|               |          |Teokrоts       |“Idilles”, Sirakыzietes”      |
|               |          |(310.-250.g.p.m|                              |
|               |          |.з.)           |                              |
|               |          |Kallimahs      |“Tabulas”, “Cзloтi”           |
|               |          |(310.-240.g.p.m|                              |
|               |          |.з.)           |                              |
|               |          |Rodas          |“Argonautika”                 |
|               |          |Apollonijs     |                              |
|               |          |(295.-215.g.p.m|                              |
|               |          |.з.)           |                              |
|4. Romas       |          |Plыtahs        |“Morвles traktвti”, “Paralзlie|
|laikmeta       |          |(46.-120.g.m.з.|dzоves apraksti”              |
|literatыra     |          |)              |                              |
|(1.gs.p.m.з.-  |          |               |                              |
|m.з.4.gs.)     |          |               |                              |
|               |          |Lukiвns        |“Muрas slavinвjums”, “Bez     |
|               |          |(125.-180.g.m.з|mantojuma atstвtais”, “Dievu  |
|               |          |.)             |sarunas”, “Jыras sarunas”     |
|               |          |Longs          |“Dafnоds un Hloja”            |
|               |          |(apm.2. vai    |                              |
|               |          |3.gs.m.з.)     |                              |

                                   Homзrs

      Nav оpaрi vзsturisku ziтu. Viтр ir  bijis  akls,  dieviрнas  iedvesmas
apgarots  dziesminieks.  Apmзram  septiтas  pilsзtas  pretendз   uz   Homзra
dzimteni. It kв viтр esot uzturзjies Hijв.  Vзlвk  tur  dzоvojoрi  homerоdi.
Viтi izplatоja Homзra dzeju. Grieнu  daiпliteratыras  vissenвkie  pieminekпi
ir eposi “Iliвda” un  “Odiseja”,  par  kuru  autoru  tiek  uzskatоts  aklais
dzejnieks Homзrs. Tв domвja arо antоkajв pasaulз, lai gan jau  tad  konkrзtu
biogrвfisku ziтu par Homзru nebija. Viтa eposi, mainoties laikmetu  literвri
estзtiskajвm   prasоbвm,   vienmзr   palika   izcila   dzejas   meistardarba
neatdarinвms paraugs.
      Par poзmu raрanos laiku ir domstarpоbas, bet apmзram 8.gs.p.m.з. Tзmas
ir  par  Trojas  karu,  kas  norisinвjвs  apmзram  13.,  12.gs.p.m.з.  eposu
vзstоjums ir par pagвtni. Homзrs tajos iepin  sava  laika  notikumus.  Poзmв
atrodams Mikзnu kultыrai piederoрi motоvi. Mikзnu kultыras ziedu laiku  16.,
12.gs.p.m.з.
      Eposos attзlotie notikumi saistоti ar grieнu  (ahaju)  karagвjienu  uz
Troju (jeb Iliju), pilsзtu Mazвzijв. “Iliвda” stвsta par Trojas  aplenkрanas
pзdзjв, desmit? gada notikumiem; siюeta pamatв - stвsts par varoтa  Ahilleja
dusmвm. Grieнu karavadoтa Aмamenona aizvainots,  viтs  atsacоjies  cоnоties,
un  grieнi  nespзj  gыt  uzvaru  pвr  trojieрiem,  kamзr  kaujвs  nepiedalвs
Ahillejs. Tomзr, uzzinot, ka nogalinвts vina  vistuvвkais  draugs  Patrokls,
saniknotais Ahillejs dodas kaujв un uzveic trojieрu vadoni Hektoru.
       “Odiseja” ir nedaudz jaunвka poзma par “Iliвdu”.  Tв  veltоta  grieнu
varoтa Odiseja piedzоvojumiem pзc Trojas kara, kad,  jыras  dieva  Paseidona
vajвts, viтр  klejo  desmit  gadus,  lоdz  atgrieюas  pie  uzticоgвs  sievas
Penelopes.
      Varoтpoзmu  saturu  veidojis  ne  tikai  bagвts  grieнu  folkloras  un
mitoloмijas materiвls un  paрa  autora  mвkslinieciskв  fantвzija,  bet  arо
vзsturiski  fakti.  Troja   patiesi   eksistзjusi.   Arheoloмisko   izrakumu
rezultвtв (tos uzsвka XIX gs.  vвcu  tirgotвjs  H.  Рlimanis)  tika  atklвti
vairвki рis pilsзtas  kultыrslвтi.  Viens  no  tiem  slвnis  atbilst  eposos
attзlotajam Senajos змiptieрu un hetu  XIV-XIII  gs.  p.  m.  з.  dokumentos
minзti   arо   vairвkkвrtзjie   ahaju   iebrukumi    Mazвzijas    piekrastз,
ievзrojamвkais no kuriem, iespзjams, bijis  tв  saucamais  Trojas  karр.  Tв
notikumi tiek attiecinвti uz XIII gs. p.  m.  з.,  kad  Grieнijв  un  Egejas
jыras salвs vзl valda senв  un  bagвtоgв  Egejas  kultыra  (saukta  arо  par
Krзtas-Mikзnu kultыru - XVII-Xll  gs.  p.  m.  з.).  “Iliвdв”  un  “Odisejв”
atspoguпojas ne vien рis laikmets, bet arо daudzas iezоmes, kas raksturo IX-
III gs. p. m. з., tвdзп ar рiem gadsimtiem pieтemts  saistоt  eposu  galоgвs
izveides laiku.
        Grыti  tomзr  atdalоt  patieso.  Mezglos  sapоto  autora  idealizзto
vзstures notikumu kodolu no mоtiem,  kurus  savukвrt  papildina  fantastiski
motоvi. Poзmвm raksturоgi, ka lоdzвs grieнu un  trojieрu  varoтiem  darbojвs
arо dievi, ne vien lemjot un virzot notikumu gaitu, bet  reizзm  arо  aktоvi
cоnoties kaujas laukв vienв vai otrв no karojoрajвm pusзm.
       “Iliвdas” un “Odisejas” mвksliniecisko savdabоgumu veido  varoтpoзmвm
tipisku izteiksmes lоdzekпu kopums. “Tas ir  episkajam  stilam  raksturоgais
nesteidzоgs, plaрi  plыstoрs  vзstоjums,  tradicionвli  vienвdas  vвrdkopas,
rindas,  stвstоjuma  epizodзs.  рвdas  tв  saucamвs   formulas,   pastвvоgie
epiteti, plaрi salоdzinвjumi, krвртi savв uzskatвmоbв,  heksametra  pantmзrs
- bыtiskвkвs ро stila iezоmes.”
      Eposв nenoliedzami vienotв iecere un tвs realizвcijas mвkslinieciskums
nodroрinвja Homзram spoюu slavu jau  antоkajв  pasaulз  un  vairвk  nekв  20
gadsimtus pзc tam. Tomзr jau senatnз radвs jautвjums par abu  poзmu  autoru:
Homзram piedзvзja vзl virkni citu episku darbu,  vзlвk  uzskatоja,  ka  viтр
sacerзjis  tikai  “Iliвdu”  un  “Odiseju”,  bet  daюi  hellзnisma   laikmeta
pзtnieki “Odiseju” atzina  par  kвda  cita  dzejnieka  darbu.  Tв  saucamais
“Homзra jautвjums” par plaрu diskusiju objektu kпuva XVIII gs.  beigвs,  kad
vвcu filologs F. Volfs izvirzоja domu: “Iliвda” un “Odiseja” esot  atseviрнu
dziesminieku dвювdв laikв  sacerзti  varoтstвsti,  kuri  vзlвk  apkopoti  un
rediмзti. Tв рai  jautвjumв  pakвpeniski  iezоmзjuрies  divi  pamatvirzieni:
unitвriju teorija (poзmas esot  vienotas,  un  tвm  esot  viens  autors)  un
analоtiнu teorija (eposi  sastвvot  no  pastвvоgвm  daпвm,  kuras  sacerзtas
daювdos laika posmos). Vairums mыsdienu zinвtnieku aizstвv iespзju  savienot
abu  uzskatu  racionвlвkos  pierвdоjumus:  sengrieнu  eposu   veido   daювdu
vзsturisko  laikposmu  notikumi  un  mоti,  kurus   vienotв   mвkslinieciskв
veselumв sakausзjis viens autors (leмendвrais Homзrs).
      Homзra poзmas nozоmоgi ietekmзjuрas vзlвko gadsimtu grieнu un  romieрu
literвtыru  un  mвkslu,  bet  ar  Vergilija   “Eneidas”   starpniecоbu   arо
Rietumeiropas eposa attоstоbu.
      Homзra “lliвda” un “Odiseja” ir un paliek savdabоgs sengrieнu kultыras
simbols.

                          Hзsiods (8.-7.gs.p.m.з.)

      Hзsiods ir spilgti izteikta personоba grieнu literatыrв.
      Hзsioda dzоves laiku var noteikt tikai aptuveni 8.gs. beigas vai 7.gs.
sвkums p.m.з. Viтр tвtad ir Homзra eposa jaunвkais laikabiedrs.  Tajв  laikв
мints kopienai sabrыkot un рнiru sabiedrоbai veidojoties,  Grieнijв  strauji
attоstоjвs privвtоpaрums,  saasinвjвs  рнiru  cотa.  Naturвlвs  saimniecоbas
vietв stвjвs naudas  saimniecоba.  Tas  stipri  ietekmзja  sоkos  un  vidзji
turоgos  zemniekus,  kas  nonвca  pilnоgв  atkarоbв   no   lielajiem   zemes
оpaрniekiem. Hзsiods, bыdams sоkais zemes оpaрnieks,  labi  zinвja  zemnieku
dzоves un darba apstвkпus un runв par  tiem  didaktiskajв  poзmв  “Darbi  un
dienas”.
      “Darbi un dienas” ( ро didaktiskв poзma atрнiras no  varoтu  eposa  ar
to, ka  tajв  ir  mazвk  mitoloмiska  materiвla,  toties  ar  daudz  lielвku
tieрamоbu ienвk reвlвs dzоves attiecоbu  attзlojumu.  Pзc  apjoma  darbs  ir
neliels, bet satura ziтв  nozоmоgs.  Hesiods  savв  poзmв  nerunв  par  tвlo
pagвtni,  bet  vairвk  pievзrрas  tagadnei  par  sava   laika   sasвpзjuрiem
jautвjumiem. Tiesas prвvas  uzsвkрanas  iemesls  bija  poзmas  sarakstорana.
Tiesas darbus uzsвka Hesioda brвlis Perss,  un  piekukuпojot  tiesu,  panвkt
netaisnоgu lзmumu un atтem Hзsiodam mantojuma daпu.
      Hзsiods izvirza  uzdevumu  (  runвt  patiesоbu.  Poзmas  pirmajв  daпв
Hзsiods runв par sociвlo netaisnоbu,  par  valdniekiem  liekзюiem,  tiesneрu
korumpзtоbu, varmвcоbu, patvaпu.
      Viтр arо meklз lоdzekпus kв to novзrst, dod padomu savam brвlim Persam
neiesaistоties нildвs un izvairоties no  skaпвm  sapulcзm,  bet  pievзrsties
darbam. Tвpat  viтр  ar  ironiju  runв  par  pзrkamajiem  ierзdтiem,  valsts
vоriem.
      Hзsiods liek saprast, ka taisnоba stвv augstвk par varu,  bet  cilvзks
bieюi vien to saprot tikai tad,  kad  nonвcis  jau  nelaimз.  Un  netaisniem
spriedumiem  kв  зna  lоdzi  nвk  Zvзrests,  un  Tiesa  vienmзr  tiecas   uz
mantkвrоgiem пaudоm, tв atnes tiem nelaimi,  bet  kas  taisnоgi  tiesв,  tam
pilsзta plaukst un zeп, un tauta  laimоgi  dzоvo.  Tur  valda  pвrticоba  un
saticоba.
      Hзsiods aicina valdniekus apsvзrt vзrоgi sirdо,  kв  spriest  taisnоgu
tiesu, jo tautai ir jвmaksв par valdnieku vainu. Пaunumu  ir  pilna  pasaule
un ceпр uz to ir lоdzens un viegli ejams.
      Runвjot par darbu Hзsiods aicina jau laikus domвt  par  raюu,  lopiem,
neko neatstвt nepadarоtu, neko neatlikt uz pзdзjo brоdi.  Aicina  neaizmirst
mыюоgos dievus, kad cilvзks ir kпuvis bagвts, un ziedot tiem labвko  no  tв,
kas tam pieder, tad arо  dievs  nenovзrsоs  savu  laipno  vaigu.  Tвpat  arо
pievзrрas cilvзku savstarpзjвm attiecоbвm. Viтр pamвca, kad zemniekiem  sвkt
darbus, рai dienu uzskaitоjumв labi saskatвmi grieнu tautas ticзjumi.  Lasot
poзmu reizзm рнiet, ka autors dzоvi saskata drыmвs krвsas,  bet  tomзr  viтр
tic taisnоbas uzvarai. “Darbos un dienвs” var atrast daudzus sakвmvвrdus  un
parunas, kas ir populвras un tiek lietotas vзl  рodien.  Daudzas  rindas  ir
veltоtas  dabas  tзlojumiem,  bet  tвs  vairs  nav   tik   bagвtоgi   krвртi
aprakstоtas kв Homзram, kaut gan arо  Hesiods  savos  darbos  ir  izmantojis
epitetus, salоdzinвjumus un atkвrtojumus.
      “Teogonija” parвda izmaiтas рнiru sabiedrоbas iekвrtв (piemзram pвreja
no matriarhвta uz patriarhвtu)  mitoloмiski  atspoguпojas  teikвs  par  veco
dievu  cотu  ar  jaunajiem.  Pamatв  pasaules  izcelрanвs  hronoloмija,  pзc
Hзsioda domвm, vispirms bija Haoss  -  “tumрs  tukрums”,  Zeme  un  Erots  (
“mоlestоba”. No Haosa un  Zemes  daювdвs  paaudzзs  radвs  pвrзjвs  pasaules
daпas (  Erebs  “Tumsоba”,  gaiрais  Зters,  Debsis,  Jыra,  Saule,  Mзness.
Hзsiods apraksta ne tikai reвlus pielыgрanas objektus,  kas  grieнu  kultыrв
bija dievi, bet arо to spзku personifikвcija, kurus viтр domвja kв  cilvзkus
rоcоbas  ietekmзtвjus  -  Darbs,   Aizmirstоba,   Bads,   Skumjas,   Kaujas,
Slepkavоbas, Нildas, Meli utt.
                           Ezops (apm. 6gs.p.m.з)
      Droрu  vзsturisku  ziтu  nav,  bet  5.gs.p.m.з.  vзsturnieks   Hзrdots
apgalvoja, ka Ezops dzоvojis 6.gs.p.m.з.), bijis vergs Samas salв un  Delfos
ticis nogalinвts.
      Ezopa fabulu motоvs ietverts morвlзs, tajвs uzsvзrts, ka pasaulз valda
пaunums, ka liktenis ir mainоgs, bet nвkotne nedroрa un nenoteikta,  ka  nav
jвcenрas mainоt  likteтa  pieрнirto  stвvokli,  jo  izmaiтas  var  nest  vзl
lielвku nelaimi.
      Fabulu personвюi - dzоvnieki, augi, cilvзki,  dievi  -  bet  tie  sevо
nevienmзr ietver  tвs  оpaроbas,  kвdas  ir  pierast  personificзt  ar  tiem
(skudra - strвdоga, lapsa viltоga), bet arо pilnоgi pretзju оpaроbu  paudзji
(skudra - melоga un zaglоga)
      Fabulu stils ir vienkвrрs, skaidrs un lakonisks.

                 Kvints Horвcijs Flaks (65.g. - 8.g. p.m.з.)

      Ziтas par viтa dzоvi atrodamas  viтa  darbos.  Dzimis  Dienviditвlijв,
Venosв. Tзvs brоvlaistais ( tas bija kauna traips, kas nepameta Horвciju  un
radоja zinвmu nepilnvзrtоbas  sajыtu,  lai  gan  apzinвjвs  savu  nozоmоgumu
Romas literatыrв. Studзja  Romв  grieнu  un  romieрu  literatыru,  retoriku,
filozofiju. Vзlвk  zinврanas  papildina  Atзnвs.  Studз  stoiнu  un  Epikыra
filozofiju. Iestвjas republikвтu armijв 41.gadв piedalвs kaujв  pie  Filipвm
pret Augustu un Antoniju. Kad cieta neveiksmi glвbjas bзgot. Pзc  amnestijas
atgrieюas Romв, bet viтa оpaрumu konfiscз  par  labu  oktaviвna  veterвniem.
Palicis bez lоdzekпiem, Horвcijs uzтemas rakstveюa pienвkumus un  nodarbojas
ar dzejoрanu. Ar to iemanto Virgоlija draudzоbu, kurр  ieved  viтu  Mecenвta
pulciтв. drоz pзc Mecenвta  nвves  arо  Horвcijs  mirst  un  tiek  apglabвts
blakus. Mecenвts bija tas, kas iepazоstinвja  Horвciju  ar  Augustu  un  tas
viтam piedвvвja goda amatu, bet Horвcijs atteicвs, gribзdams  sevi  pasargвt
no intrigвm.
      Slavu Horвcijam atnesa “Satоras”, “Epodi”.
      Pakвpeniski samierinвjвs ar jauno valsts iekвrtu,  kпuva  par  Augusta
slavinвtвju.
      Horвcija darbi tiek  publicзti  рвdв  secоbв:  Odas,  Epodi,  Gadsimta
himna,  Satоras  un  Vзstules.  Te  nav  ievзrota  darbu  tapрanas   secоba.
“Satоras” un “Epodus” rakstоjis savas literвrвs darbоbas sвkumв.
      “Satоras” ( izdotas 1.gs. иetrdesmitajos gados p.m.з. divвs grвmatвs.
      1.grвmta ( 10 satоras
      2.grвmata ( 8 satоras.
      Sarakstоtas filozofiskajв dialoga formв daktilu  heksametrв.  Horвcijs
tвs sauca par “Sarunвm”. To valoda ir viegla, tuva Prozai.
      “Satоrвs” Horвcijs pievзrрas privвtai dzоvei, skar morвli filozofiskas
problзmas, sadzоves  parвdоbas,  risina  literatыras  jautвjumus.  Izzobojot
netikumus. “Satоras” ( mistrojums formas  un  satura  ziтв  daювdi  dzejoпi.
“Satоru”  dibinвtвjs  -  Lыcilijs  2.gs.p.m.з.  Horвcijs  pвrmet   Lыcilijam
neizkoptu stilu. Horвcija “credo” ir apvienot Romas  seno  dzejnieku  idejas
ar “jauno” dzejnieku  sasniegumiem  formas  izveidз.  “Satоrвs”  pauю  savus
filozofiskos uzskatus sintizзjot  epikыrieрu  un  satоriнu  mвcоbas,  iesaka
baudоt dzоvi, bet bыt pieticоgam, savaldоt kaislоbas, ievзrot mзru.
      Horвcija morвle nav sausa,  dragmatiska.  Viтр  pamвca  ar  labsirdоgu
humoru - pasaka patiesоbu  smejoties.  Izsmej  skopuпus,  mantrauрus,  dzоru
cienоtвjus, kaislоbas vergus. Visur  рвdi  konkrзti  piemзri,  salоdzinвjumi
(piemзram, lauku miers - pilsзtas burzma, lauku pele - pilsзtas pele).
      Savos darbos daudz runв pats par sevi, savu gвdоgo tзvu, par Mecenвtu.
Vieglв  stвstоjumв  pievзrрas  nopietniem  tematiem,   izmantojot   fabulas,
atziтas. “Satоrвs” spilgti, tieрi attзlo Romas dzоvi.
      “Epodi” - piedzоvojums, jambu pantmзrв saturзti dzejoпi, kas sastвv no
divrindu strafвm, kurвs otrв vвrsma ir оsвka par pirmo.
      No Arhilaha Horвcijs pвrтзmis griezоgus  jambus  -  pantmзrus  un  aso
toni. Bet “Epodu” saturs ir oriмinвls, nav aizgыts no grieнiem.
      “Epodos” izsmej cilvзku trыkumus, pievзrрas daювdвm dzоves  parвdоbвm.
2.epods - оpaрi populвrs, jo tajв runa  ir  par  vienkвrрa  zemnieka  dzоvi,
pзdзjв strafв noskaidrojвs,  ka  lauku  idilles  slavinвjums  ir  liekulоgs.
“Epodвs”  parвdвs  Horвcija  politiskie  uzskati,  kas  pakвpeniski  mainвs.
“Epodas” jau parвdвs Oktaviвna - Augusta cildinврana, kas nav “Satоrвs”.
      “Odas”  -  иetrвs  grвmatвs,  trоs  iznвk  43.g.p.m.з.   bet   ceturtв
33.g.p.m.з.
      Pieskaras filozofiski зtiskiem  jautвjumiem.  Tвpat  iet  savu  “zelta
vidusceпu” - Horвcija gudrоbu.  Tiek  cildinвts  Augusts  un  Romas  valsts.
“Odвs”  atspoguпojas  ar  Horвcija  personisku  pвrdzоvojumi.   Raksta   par
mоlestоbu, bieюi mainot  mоlas  objektu.  Bet  viтa  mоlas  dzeja  nav  jыtu
оstenuma un  kvзles.  Tajв  vairвk  ir  pвrdomas,  kas  nesaviптo  lasоtвju.
Horвcijs augsti vзrtз  draudzоbu.  Viтр  ieviesis  romas  literatыrв  grieнu
pantmзrus un veidojis tos  smalkвkus.  Ietekmзjies  no  Alkaja,  Anakreanta,
Sapfas. “Odas” ir slavenвkais Horвcija darbs tieрi ar sava satura  bagвtоbu,
izteiksmes tзlainоbu.
      17.gs.p.m.з. sacer patriotisko “Gadsimta himnu”, un pзdзjais darbs  ir
“Vзstuпu”   grвmatas.   Tвs   adresзtas   atseviрнвm   personвm.   Padziпina
iepriekрзjos darbos  paustos  uzskatus.  Slavena  ir  otrвs  grвmatas  treрв
vзstule ( “Dzejas mвksla” ( runв par dzejas teoriju, drвmu. “Vзstulз  -  476
vвrsmas.   Skarti    kompozоcijas,    formas    jautвjumi.    Prasоba    pзc
viengabalainоbas,   stila   atbilstоbu   saturam.   Atturзрanвs   no   lieka
naturвlisma. Vзrрas pret dievu iejaukрanos lugas  beigвs,  pret  slepkavоbвm
uz skatuves. Dzejas pamatв ir talanta  un  mвkslas  tehnikas  salоdzinвjums.
“Dzejas mвksla” ir literвrвs teorijas юanra pilnоgвkais un labвkais  paraugs
Romas literatыrв.

                  Publijs Ovоdijs (43.g.p.m.з. - m.з.18.g.)

      Ovоdija literвrв darbоba saistоta ar Augusta valdорanas 2.posmu.
      Ovоdija  biogrвfija  ir  viтa  “Skumju  elзмija”   ceturtвs   grвmatas
10.elзмijв.
      Dzimis Sulmonв. Cзlies no jвtnieku  dzimtas,  мimenз  jaunвkais  dзls.
Mвcоjies  retoriku  skolв  Romв.  Ovоdijam   padevuрas   svazorijas,   kurвs
nepiecieрama bagвta iztзle un emocionalitвte. Pзc skolas beigрanas dodas  uz
Grieнiju un apmeklз Atзnas,  kur  padziпina  savas  zinврanas.  Atgrieюoties
Romв strвdв par policijas  zemвkвs  pakвpes  ierзdni.  Bet  рis  darbs  viтu
neinteresз  un  viтр  nododas  literatыrai.  Izveidojas   par   sava   laika
populвrвko dzejnieku Romв. Romu uzskata par savu dzimteni un ir laimоgs,  ka
var  dzоvot  Romв.  Piecdesmit  gadu  vecumв,  m.з.  8.gadв,  Ovоdijs   tiek
izraidоts trimdв uz Tomi pilsзtu  Melnвs  jыras  piekrastз.  Ar  рo  pilsзtu
sasitвs II.posms Ovоdija dzоvз, no m.з. 8.-18.gadam.  Augustu  neapmierinвja
Ovоdija literвrв darbоba. Dzejoпu krвjums  “Mоlas  mвksla”  atklвja  Augusta
Romas sabiedrоbas apрaubвmo tikumоbu. Savв daiпrades I  posmв  Ovоdijs  pret
Augusta зtiskajвm reformвm izturas nenopietni un to  Augusts  uzskatоja  par
protestu, neuzticоbu. Ovоdijs mirst trimdв, m.з.  18.gadв.  Apbedоts  netiek
Romв, bet turpat trimdв.
      Literвro darbоbu var iedalоt 3 posmos:
      1) mоlas dzejas ( “Mоlas dzeja”, “Mоlas  elзмija”,  “Varones”,  “Mоlas
mвksla”, “Zвles pret mоlestоbu”;
      2) reliмiski mitoloмiska satura poзmas ( “Fвsti”, “Metamarfozas”;
      3) trimdas laika dzeja (8.g.m.з.  -18.g.m.з.)  (  “Skumjas  elзмijas”,
“Vзstules no Panta”
      “Mоlas зlзмijas” ( piecas grвmatas. Sagвdвja Ovоdijam  mоlas  dziedoтa
slavu. Otrajв izdevumв iznвca trоs  grвmatвs.  Mоlas  зlзмijas  ir  veltоtas
vienai varonei ( Korinnai.  Taиu  atрнirоbв  no  Katulla  korinnas,  Ovоdija
Korinna ir vairвk nosacоts  tзls.  Ovоdijs  sniedz  precоzu  Korinnas  вrзjo
portretu, bet neatklвj savas  jыtas.  Tai  nav  savas  sejas,  dvзseles,  tв
iemieso skaistu sievieti vispвrоgв nozоmз. Ovоdijs mоlas юanrв ir  ne  tikai
turpinвtвjs, bet arо novators.
      Ovоdija mоlзtвjam mоlestоba nav dziпр un vienreizзjs piedzоvojums, bet
gan viegla,  aizraujosa  rotaпa.  Tas  spзj  mоlзt  gan  kundzi,  gan  viтas
verdzeni.
      “Varones” ( piecpadsmit vзstules,  kuras  saviem  prombыtnз  esoрajiem
vоriem un mопotajiem raksta grieнu mоtu varones.
      Visas vзstules ir par  vienu  tematu:  рнirрanвs,  ilgas,  vientulоba,
greizsirdоbas mokas, skumjas atmiтas par nelaimоgas mоlas sвkumu, domas  par
nвvi, lыgums atgriezties.
      Kautrоgв Penelope un kaislоgв Fedra, sentimentвlв Enona  un  atriebоgв
Medeja, pamestв Didona un ar varu  рнirtв  Brizeida  katra  savвdi  pвrdzоvo
savas jыtas.
      Ovоdijs smeп no daювdiem avotiem,  viтр  izmanto  Homзru,  traмзdijas,
helenistisko  poзziju,  tзlojoрвs  mвkslas  darbus.  Arо  pilnоgi  pastвvоgi
pвrstrвdв siюetus. Viтa varones gandrоz vienmзr ir  bailоgas  un  nevarоgas,
kв  piemзram  Ovоdija  Didonai  nav  to  iezоmju,  kuras  viтai  bija  devis
Virgоlijs.
      Apmзram ap to paрu laiku, kad Ovоdijs raksta “Varones”, top  arо  viтa
traмзdija “Medeja”, kura lоdz mыsdienвm nav saglabвjusies.
      “Mоlas mвksla” ( savdabоga parodija.
      I.daпa - par mоlas objektu atraрanu
      II.daпa - par iekaroрanu
      III.daпa - par mоlestоbas saglabврanu.
      Pamвcоbas  vispirms  sniegtas  vоrieрiem,  pзc  tam  sievietзm.  Daudz
izmantoti salоdzinвjumi.
      “Zвles  pret  mоlestоbu”  -  padomi  kв  izвrstзties   no   nelaimоgas
mоlestоbas.  Dod  atziтu,  ka  mоlestоba  ir  kв  slimоba  un  zвles  katram
vajadzоgas citвdвkas.
      Ро I.perioda dzeja  ir  viegla,  bez  оpaрa  satura  dziпuma.  Ovоdijs
vispilnоgвk  atspoguпo  mоlestоbu,  Iedziпinвs   sievietes   jыtu   pasaulз,
pвrdzоvojumos. Necenрas neko idealizзt.
      II.posmв pievзrрas reliмiski mitoloмiskвm poзmвm.
      “Fasti” - neskaidro Romas seno  paraюu  un  svзtku  izcelsmi.  Atbilst
augusta centieniem.
      Izmanto teikas par romieрu svзtkiem un ataino to atmosfзru. Роs teikas
kopв saista romieрu kalendвrs, katra grвmata veltоta kвdam mзnesim un  sвkas
ar mзneрa nosaukuma izskaidrojumu. “Fastвs”  aplыkoti  vissenвkie  dievi  un
laiku. Augusts un Jыlijs Cзzars tiek pielоdzinвti  dieviem.  “Fasti”  saista
ar patriotismu, mоlestоba uz tautu caurauю visu Romas senatni,  un  lоdz  ar
to dara interesantu paraюu un tradоciju aprakstu.
      “Metamorfozas” - poзma par dievu un  cilvзku  pвrvзrрanos  dzоvniekos,
augos,  akmeтos,  zvaigznзs.  Grib  parвdоt  dzоves  daudzveidоbu,   cilvзka
sareюмоto,   pretrunоgo   raksturu.   “Metamorfozas”   atspoguпo    pasaules
vienotоbu, ka viss pasaulз ir saistоts ar cilvзku. “Metamorfozas” ir  visuma
vзsture, sвkot no Noasa beidzot lоdz vзsturiskajam laikmetam.  Izmanto  visu
grieнu mitoloмiju (250 mоti). Poзma sastвv  no  15.grвmatвm,  darbоba  tajвs
notiek daювdвs vietвs un poзma tiek sadalоta ciklos: Argosas un  Tзbu  mоti,
argonauti, Hзrakls, Enejs un viтa pзcnвcзji.
      Pasaules pвrvзrрanвs no haosa  lоdz  harmoniskam  kosmosam.  Mоts  par
иetriem cilvзces  attоstоbu  posmiemiem:  zelta,  sudraba,  vara  un  dzelzs
laikmetiem. Dafnes pвrvзrрana lauru kokв (I gr.); mоts par  Faetonu,  Saules
dзlu, kas izlыdzies no tзva viтa ratus un tikko  kв  nav  sadedzinвjis  zemi
(II gr.); par Narcisu, kas noraidоjis nimfas Eho mоlu, bet  iemоlзjies  pats
savв attзlв (III gr.); novele par Pirama un Tizbes nelaimоgo mоlu (IV  gr.);
teika par Niobi,  kas  lepojusies  ar  saviem  bзrniem  un  viтus  zaudзjusi
augstprвtоgвs lielорanвs dзп (VI gr.); par Kefala un Prokridas  greizsirdоgo
mоlestоbu (VII gr.); nelaimоgais Daidala un Ikara lidojums (VIII gr.)  teika
par Orfeju un Eridiki, mоlas mоti, kurus stвsta Orfejs  (X  gr.);  Keika  un
Halkionas uzticоgв mоla (XI gr.).
      “Skumju elзмijas” - piecas grвmatas.
      I.grвmata tapusi ceпв uz trimdu. Apraksta vзtru Adrijas jыrв, kas kuмi
atdzen pie Itвlijas krastiem.
      5.elзмijв Ovоdijs  sevi  salоdzina  ar  Odiseju.  Un  uzvar,  ka  viтa
liktenis ir vзl bзdоgвks, jo nav atpakaпceпa uz Romu.
      3.elзмijв apraksta pзdзjo nakti Romв, un neslзpj savu dziпo izmisumu.
      II.grвmatв ir kв vзstule Augustam. Ovоdijs aizmirst  savu  lepnumu  un
lыdz Augustu пaut tam atgriezties. Drыmi un pelзki Ovоdijs apraksta  trimdas
ainavu un tвds ir arо viтa dvзseliskais stвvoklis.
      III.grвmatв Ovоdijs apraksta vietзjo iedzоvotвju drыmo raksturu.
      IV.grвmatв stвsta par to,  kв  viтam  nвcies  aizstвvзties  ar  ieroci
rokвs.

                       Pindars (apm.522-441.g.p.m.з.)

      Grieнu  klasiнis.  Dzimis   Oratorijв,   izglоtojies   Atenвs,   vзlвk
uzturзjies Sirkыrвs, Akragantв.  Pвrvaldоjis  visus  svinоgвs  koru  lirikas
юanrus.
      Visievзrojamвkвs ir epikзnijas - slavinвjumi  uzvarзtвjiem  vispвrзjвs
grieнu sacоkstзs - sporta spзlзs.
      Pindara darbi  apkopoti  17.grвmatвs.  Saglabвjuрвs  45  epikзnijas  4
grвmatвs, kas sadalоtas pзc sacensоbu vietвm:
      1) Olimpiskвs - uzvara Olimpijв
      2) Pоtiskвs - uzvara Delfвs
      3) Nemejiskвs - uzvara Nemejв
      4) Istmiskвs - uzvara Istmв.

                         Solons (638. - 558.g.p.m.з)

      Izcils Atзnu politiskais darbinieks. Viтр ir vergturu demokrвtijas  un
to sociвlo pamatprincipu dibinвtвjs, uz kuriem balstoties  attоstоjвs  Atзnu
demokrвtiskв polisa. Viтa dzоves laikв  bija  smagas  ekonomiski  politiskвs
krоzes. Ро krоze draudзja izvзrsties pilsoтu  karв.  Рajв  situвcijв  Solons
tika uzaicinвts kв рноrзjtiesnesis un likumdevзjs. Turоgie  tika  iegroюoti,
Atзnu zemnieki atbrоvoti  no  parвdu  verdzоbas.  Solona  politiskв  darbоba
spilgti atspoguпojas viтa dzejв. Viтa elзмijas un jambi ir  viтa  politiskвs
darbоbas atskaite. Populвrs Solons kпuva ar elзмiju “Solamоnas”.  Tajв  viтр
aicina atзnieрus nebыt gпзviem  un  atkarot  megerieрiem  zaudзto  Solamоnas
salu.  Solonam  piemita  patriotisks  patoss,  lepnums  par  savu   pilsзtu,
lоdzjыtоba pret verdzоbв pвrdotajiem.
      “Solamоna”
      Ievadв Solons uzrunв atзnieрus aicina  cотв  par  Solomоnas  salu,  ar
ironiju runв par cilvзku lзtticоbu, muпноbu.
      “Katrs par sevi jыs gudri un lоdzоgi viltоgвm lapsвm,
      Tomзr, kad sanвcis bars, sekls un tukрs jыsu prвts.
      Vоrus ar glaimоgu mзli jыs ieceпat valdnieku tronо,
      Vвrdi jums vienоgais mзrs, neskatоts tikums un darbs.”
      “Solamоnas” beigвs dod it kв atskaiti par saviem darbiem. Par  to,  ka
nav tukрu vвrdu runвtвjs, bet solоto  ir  pildоjis.  Atbrоvojis  vergus.  To
visu panвcis ar stingru likumu un taisnоbu.  Beigвs  izsaka  domu  par  savu
grыto politiнa likteni, par to, ka tiek vajвts. Dod salоdzinвjumu:
      “No visвm pusзm tвpзc vajвts esmu es
      Kв niknais vilks, kam apkвrt stвjies suтu bars.”
                      Alkajs (7.gs.p.m.з.-6.gs.p.m.з.)

      Dzimis  Mitilзnes  pilsзtв,  aristokrвtu  мimenз.  Viтa  dzоves  laikв
risinвs asas cотas starp dзmosi un dzimtas aristokrвtiju. Demokrвtu  uzvaras
rezultвtв Alkajs ir spiests atstвt dzimteni un doties trimdв.  Alkja  lirikв
ir gan politiskв tematika, gan mоlas lirika, dzоru dziesmas, himnas.  Alkajs
izmanto daювdus  pantmзrus,  bet  nozоmоgвkв  ir  Alkaja  strofa,  ko  vзlвk
izmanto Horвcijs.
      “Nav  vietas  skumjвm  dzоvз,  ja  tвm  nav  nekвda  jзga,  labвk   ir
priecвties, baudоt dzоvi. Ziema saistвs ar  kaut  ko  nevзlamu,  nepatоkamu,
bet ziedonis ar prieku, dzоvоbas atgrieрanos dabв un cilvзkos.”
                             Sapfo (6.gs.p.m.з.)

      Dzоvojusi Lesbas salв, Mitelзnз vadоjusi skolu, kur mвcоja aristokrвtu
meitenзm dzeju,  mыziku,  deju.  Bыdama  aristokrвte,  tвpat  kв  Alkajs  un
Teognоds ir spiesta atstвt dzimteni  un  doties  trimdв.  Kвdu  laiku  dzоvo
Sicоlijв. Ziтas par viтas dzоvi  ir  maz  un  tвs  ir  pretrunоgas.  Vienоgв
liecоba ir viтas dzeja. Ir leмenda,  kas  vзsta  par  to,  ka  Sapfo  bijusi
nelaimоgi iemоlзjusies un metusies no klints  jыrв.  Sapfo  izmanto  daювdus
pantmзrus un strofas. Vзlвk Horвcijs izmantojis savв dzejв tв  saukto  Sapfo
strofu.  Dzejв  galvenв  uzmanоba  veltоta  mоlestоbai,   jaunоbai,   dzоves
priekam.  Te  parвdвs  jыtu  neviltotоba,  pвrdzоvojuma  dziпums,   tieрums,
spilgta emocionalitвte.
      No viтas saglabвjusies “Himna Afrodоtei”.  Sapfo  Afrodоti  uzrunв  kв
senu draudzeni, пoti tieрi, personоgi. Te nav nekв no patosa, tie ir  pirmie
soпi dzejnieka profesionalitвtes ceпв. Pirmajв daпв aicina  Afrodоti  palоgв
savвs bзdвs, lai tв viтu atbrоvo no sirdsnemiera, kas viтв valda.
      Otrajв   daпв   parвdоts   пoti   spilgts   mоlestоbas    pвrdzоvojuma
atspoguпojums.  Spilgti,  tieрi  un   neviltoti   attзlotas   Sapfo   jыtas,
mоlestоba. Varbыt pat pвrвk tieрi. Рajв daпв it kв  tiek  atkailinвta  viтas
dvзsele.
      Treрв, ceturtв un piektв daпв dabas tзlojums, ar kuras palоdzоbu  tiek
parвdоts dvзseles nosakтojums.
      Beigвs izskan pesimisms, skumjвs par vientulоbu, atstвtоbu.
      “Jau mзness ir zudis skatam,
      Un Plejвdes sen jau projвm (
      Nakts vidus, bet laiks iet secen, jo viena, es viena guпu.”
      Tв nevar rast mieru ne miegв, ne darbв, jo  visas  domas  saista  kвds
jauneklis.
      Epitalвmijas
      Dzоres, kвres, svinоbas, vоns, jautrоba, lоgavaiтa slavinврana,  tвpat
pieminзts vоndevis Hermijs.
                       Anakreonts (6.gs.p.m.з. 2.puse)

      Dzоvojis Teosв. Vзlвk pзc  persieрu  iebrukuma  pвrceпas  uz  Trвнiju,
vзlвk uz Grieнiju. Samas salu, kur dzоvoja  tirвna  Polikrata,  tad  Atзnвs,
Tesвlijв,  kur  arо  miris.  Dzejas  tematika  ir  vienveidоga  -   rotaпоga
mоlestоba, dzоru dziesmas, te nav jыtu dziпuma, tieрu pвrdzоvojumu,  kas  ir
Sapfo un Alkaja  lirikв.  Popularitвti  viтa  dzeja  ieguvusi  ar  asprвtоgu
rotaпоgumu, gaiрu ironiju, improvizвtorisku vieglumu.  Ar  hellзnisma  laiku
izplatвs anakreontiskв dzeja,  kas  atdarina  Anakretonta  dzejas  formu  un
saturu tik tieрi, ka  nezinot  autoru  to  ir  grыti  atрнirt  oriмinвlu  no
atdarinвjuma.
      Dzeja ir viegla, rotaпоga
      1. Prieku baudорana.
      2. Rыgtums par vecumu, kas tuvojas.
      3. Ironija par mоlestоbu, kas grib aizbзgt, bet nespзj.
                           Arhilahs (7.gs.p.m.з.)

      Dzimis Parosas salв, aristokrвta un verdzenes dзls, nebыdams  likumоgs
dзls, bija zinвmв mзrв  deklasзts  cilvзks  un,  trыkuma  spiests.  dzоvojis
nemierоgu, kara algotтa klaiтotвja dzоvi, piedaloties  kara  gвjienos  jaunu
koloniju iegырanas dзп, nekur neiedzоvojies apkвrtзjв vidз. Viтр  pats  sevi
raksturo kв “kara dieva kalpu, kam  pazоstamas  arо  mыzu  saldвs  dвvanas”.
Karр viтam ir eksistences avots. Bыdams kara algotnis, lielвko  dzоves  daпu
pavada  daювdвs  Grieнijas  pilsзtas.  Galvenokвrt  rakstоjis  elзмijas   un
jambus, mazвk sacerзjis fabulas. Tвs sacerзjis  divrindзs,  kur  otrв  rinda
pantmзrв  atрнiras  no  pirmвs.  Neviens  darbs  nav  saglabвjies   pilnоgi.
Fragmenti  liecina  par  izkoptu  valodas  lakonismu,  izteiksmes   lоdzekпu
daudzveidоbu. Viтa dzejв jыtama smalka ironija,  asi  nievвjoрa  satоra,  kв
arо gaiрu jыtu apdvesta mоlas jыsma, aicinвjums  dzоves  grыtоbas  un  bзdas
remdзt vоnв. Savв dzejв noliedz tradicionвlo  aristokrвtijas  morвli,  tвdзп
arо izvзlзjies kara algotтa dzоvi. Par bзgрanu  no  kaujas  laika  dzejnieks
stвsta aukstasinоgi ar  zinвmu  paрironiju.  Viтa  dzejв  atspoguпojas  viтa
dzоves  filozofijas  pamatprincipi:  izturоba,  vоriрноba,  apzinврanвs,  ka
straujas likteтa pвrmaiтas ir  likumsakarоgas  dzоves  ritms.  Viтam  piemоt
spзcоgs temperaments, пoti tieрi un spilgti attзlo savas  izjыtas  attieksmз
pret dzоves daudzveidоbu.
      Arhilaha elзмijв varonim kaujв lоdzi ir vоns un maize. Un vоnu  dzerot
tam рнзps ir atbalsts, bet vоns  ir  atbalsts  kaujв.  nenopeп  par  to.  ka
vairogs tiek aizmirsts kaujas laikв, bet priecоgs, ka paрa вda  vesela,  kas
bзdas par vairogu, to var pagвdвt jaunu. Tai paрв laikв  aicina  droрiem  un
spзcоgiem bыt, jo tikai drosme un spзks ir lоdzeklis pret пaunumu.
      Epodi - рeit parвdвs attiecоbas starp Dieviem un cilvзkiem. Dievu vara
un spзja vзrot notiekoрo, tiesвt cilvзku rоcоbu.
      Trohaji - doma, ka cilvзks ir pakпauts savam liktenis un viтam jвdzоvo
tв, kв nolicis liktenis.
                           Teognids (6.gs.p.m.з.)

      Dzimis  Megarв.  Dzeja  ir  didaktiska  satura  ar  spilgti   izteiktu
politisko ievirzi. Teognids piederзja pie dzimts aristokrвtijas,  kura  cотв
ar dзmosu zaudзja. Tвpзc dzejnieks bijis spiests pamest dzimteni  un  doties
trimdв. Savas elзмijas viтр velta kвdam  jaunietim  Kirnam.  Savвs  elзмijвs
viтр aicina novзrsties no dзmosa, kas nav cienоgs bыt par noteicзju  polisв.
Viтa dzejв ir daudz ironijas un naida  pret  demokrвtijas  pвrstвvjiem,  kas
bija guvuрi uzvaru politiskajвs un ekonomiskajвs cотвs un sagrвbuрi varu  un
bagвtоbu Megarв. Viтam raksturоga ir spilgta un tзlaina  valoda,  formas  un
domas skaidrums.
      “Elзмijas”
      Viтa elзмija ir kв  pamвcоba,  padomu  devзja  kвdam  jaunietim  vвrdв
Kirns. Un рis Teognоda  pamвcоbas  ir  visai  interesantas.  Kв  galvenв  te
dominз  doma,  nekad  nesaistоties   ar   cilvзkiem,   kas   ir   trыcоgвki,
neizglоtotвki par tevi paрu, jo no tвdiem nekad nav nekвda labuma.  Saieties
vajag tikai ar tiem, kas no augstas cilts, jo tiem allaю galds ir  klвts  un
palоdzоbu tie nelыgs grыtв brоdо, bet trыcоgais nespзs  palоdzзt,  jo  paрam
tam klвjas grыti. Un nevajag  palоdzзt  tiem,  kas  no  zemвkas  рнiras,  jo
atmaksu ir veltоgi gaidоt. Un sev no viтiem tu nekв nevari iegыt. Labums  no
tвdiem nav nekвds. Savukвrt sievu, ja tai naudas ir daudz ir derоgi тemt  no
zemвkas kвrtas. Ar ironiju uzsver, ka manta ir tв, kas  ir  cilvзku  prвtos.
“Un kвrtas nu mantkвre jauc!”
      Un elзмijas beigвs izskan doma, ka labвk ir  pavisam  nepiedzimt  рajв
pasaulз, bet ja esi piedzimis,  tad  вtrвk  tiecies  ar  nвvi,  jo  kapв  ir
tоkamвk nekв dzоvi baudоt.
                 Publijs Vergilijs Marons (70.-19.g.p.m.з.)

      Dzimis Ziemeпitвlijв, brоvo  iedzоvotвju  zemвkajв  slвnо.  Viтa  tзvs
pratis uzlabot savu materiвlo stвvokli  un  ieguvis  zemes  gabalu  Mantujas
pilsзtas apkвrtnз. Mвcоjies Kremonв, Milвnв. Beigвs pвriet dzоvot  uz  Romu,
lai papildinвtos retorikв un zinвtnзs. No advokвta karjeras,  kurai  parasti
gatavojвs retoru skolas jaunie audzзkтi, nekas neiznвca.  Vergilijam  nebija
oratora dвvanu. Vergilijs jaunоbв jыsmoja par neirotiнu  dzeju  un  rakstоja
liriskus dzejoпus “jaunajв”  stilв,  bet  viтр  cenрas  tuvinвties  Katullas
stilam, citз un  pвrveido  viтa  dzejas.  No  Katulla  mвcвs  rыpоgo  formas
apdari,  no  Lukrзcija  dabas  izjыtu  un  epikыrieрu  mierоgвs  dzоves   un
pieticоbas ideвlus.
      Pзc  studijвm  atgrieюas  mвjвs.  Tuva  bijusi  mierоgв  lauku  dzоve.
Vergilija zeme vзlвk tiek konfiscзta,  bet  pзc  Mecenвta  lыguma  Vergilijs
tiek bagвtоgi atlоdzinвts.
      Vergilijs pieslienas  Mecenвta  pulciтam.  50  gadu  vecumв  dodas  uz
Grieнiju un Troju, lai savвktu materiвlus “Enоdai”, bet atpakaпceпв mirst.
      No pirmajiem darbiem “Bukolikas”, “Ganu dziesmas”. Par  paraugu  тзmis
Teokrita  idilles.  Vergilijam  gani  ir  tikai  maskas.  Vergilija  eklogas
saistоtas ar aktuвliem notikumiem, tajвs skan tв laika politiskie motоvi.
      I.eklogв divi gani Titirs un Milibijs sarunвjas. Nelaimоgais  Milibijs
ir  spiests  atstвt  savu  zemes   stыrоti,  kas  atdots  Oktaviвna  armijas
veterвniem. Viтр  dodas  ar  kazu  baru  projвm  un  dzied  bзdоgu  dziesmu.
Savukвrt Titaram ir izdevies saglabвt savu оpaрumu un slavз dievu  par  viтa
laipnоbu.
      Titara personв Vergilijs tзlo pats sevi, un te  pirmo  reizi  ieskanas
Augusta  slavinврanas  motоvs.  Ganu  klusajв  idillз  iekпaujas  laikmetоga
tematika, protests pret pilsoтu kariem, kuru dзп jвatstвj dzimtene.
      IV.eklogai ir izteikti politisks raksturs. Vergilijs  pareмoja  “zelta
laikmetu” iestврanos  pзc  kвda  bзrna  piedzimрanas.  Jautвjums  par  bзrnu
(kurр?) nav atrisinвts. Ekloga adresзta Asinijam Polionam.
      V.eklogв gans Mopss dzied par jaunekпa Dafnida nвvi, bet Melnaks Mopsu
mierina un stвsta par Dafnida uzтemрanu dievu skaitв.
      X.eklogв apdzied sava drauga Kornзlija Galla mоlas mokas.
      Eklogu formu veido gleznaina daba. Eklogвs viss zied, viss ir dzоvоbas
spзka pilns.
      Mecenвta ierosinвts Vergilijs raksta “Georgikas”.
      “Georgikas” - pamвcoрa poзma par lauksaimniecоbas  galvenajвm  nozarзm
иetrвs grвmatвs.
      I.grвmata stвsta par zemkopоbu (par augsni, arрanu, darba rоkiem).
      II.grвmata  stвsta  par  dвrzniecоbu  (augu,  koku  audzзрanu,  рнirтu
uzlaboрanu).
      III.grвmata stвsta par lopkopоbu.
      IV.grвmata stвsta par biрkopоbu.
      Vergilijam  lauku  temats  bijis  пoti  tuvs.  Tas  bija  arо  aktuвls
Oktiviвna valdорanas laikв.
      “Gerogiku”  pamatuzdevums   bija   radоt   interesi   par   zemkopоbu,
propagandзt valdоbas plвnus.
      “Georgikвs” Vergilijs atklвti cildina Oktaviвna reюоmu, jo  рis  darbs
ir viтam veltоts.
      “Georgikвm” par pamatu noderзja Hesioda  “Darbi  un  dienas”.  Hзsiods
neslзpj zemnieku grыtоbas, bet Vergilijs idealizз to dzоvi.
      Vergilijs domв, ka laimi var sasniegt baudot kluso dzоvi uz laukiem.
      Katrв “Georgiku” grвmatв bez pamвcоbвm ir arо galvenвs atkвpes:
      1. tзlainais pavasara apraksts.
      2. Itвlijas cildinврana.
      3. Oktaviвna slavinврana
      4. mоts par Orfeju un Euridiki.
      “Geordikвs”  ir  daudz  lauksaimniecоbas,  мeogrвfijas,   astronomijas
terminu.
      Рis zinвtniskums ir pilnоgi aleksandrieрu gaumз.
      “Eneоda”
      Darbs iesвkts 29.gadu vecumв, nav pabeigts. Pamatв mоts  par  trojieti
Eneju.
      “Eneоda” rakstоta pзc Homзra “Iliвdas” un “Odisejas”  parauga.  Sastвv
no 12 grвmatвm un sadalвs divвs  daпвs.  Pirmajвs  seрвs  aprakstоtas  Eneja
maldu  gaitas  lоdz  nonвkрanai  Latijв  un  tвs  dzоvз  dзvз  par   romieрu
“Odiseju”. Pзdзjвs 6 grвmatas veltоtas Eneja cотвm un  varoтdarbiem  Latijв,
dзvз par romieрu “Iliвdu”.
      Eneja ieraрanвs Latijв  pзc  ilgiem  klejojumiem  pa  zemзm  un  jыrвm
naidоgвs dievietes Junonas dзп. Par pilsзtas dibinврanu Latijв. Junona  lolo
domu “likt Kвrtвgai valdоt pвr tautвm”. Tвpзc padzirdзjusi  par  Eneja  domu
sagraut Kвrtвgu, viтa lыdz vзju dievu Eolu palaist  vaпв  vзjus  un  aizraut
Eneju. Jupiters mierina Eneja mвti Venзru, kas uztraucas par  dзla  likteni.
Enejs ierodas pie Kвrtвgas valdnieces Didonas, kas  laipni  uzтem  Eneju  un
rоko  par  godu  dzоres.  Enejs  stвsta  par  dramatiskajiem  piedzоvojumiem
ceпojumos.
                  Publijs Terencijs Afrs (ap190.g - 159.g.)

      Afrs ir pieтemtais vвrds (Вfrikвnietis),  dzimis  Kвrtвgв.  Romв  viтр
nokпuvis no Вfrikas kв vergs un bijis kalps senatora Terencija Lukana  mвjв.
Saimnieks ieinteresзjвs par apdвvinвto vergu, izglоto to un atlaiю  brоvоbв.
Ternecijs  uzturзjвs  diюciltоgвs  jaunatnes   sabiedrоbв.   Sarakstоjis   6
komзdijas,  kuras  visas  ir  saglabвjuрas.   Grieнu   oriмinвlu   оpatnоbas
Terencijs saglabв labвk nekв Plauts. Viтa komзdijвs tв pat  kв  Menandra  ir
mierоgas, bez bufenвdes, kustоgiem vergiem, kontikвm.  Viтр  nejauc  romieрu
un  grieнu   dzоves   оpatnоbas.   Viтa   lugas   tвpat   kв   Menandra   ir
aristokrвtiskas. Terencijs ir pвrвks par Plautu, rыpоga  un  dziпв  raksturu
veidoрanв. Viтa personвюi raksturoti dziпi, iejыtоgi. Plauta komзdiju  vergs
Terencija komзdijвs tiek atbоdоts malв. Savedзjs parвdвs  tikai  vienв  lugв
“Brвпi”. Hetзras nav mantkвrоgas, pзrkamas. Attiecоbas мimenзs ir  labas  un
konflikti izceпas tikai pвrpratumu dзп.
      “Brвпi” audzinврanas problзmas.
      Dзmejam ir divi dзпi, Eshins un Ktзsifons. Ktзsifons dzоvo pie tзva uz
laukiem, bet Eshins pilsзtв pie tзva brвпa. Ktзsifonam nav  daudz  brоvоbas,
turpretо Eshоns dzоvo brоvi.  Eshоons  ielauюas  savedзja  mвjв  un  nolaupa
netiklu meiteni. Tзvs par to uzzinot, pвrmet  brвlim,  ka  tas  nav  stingri
audzinвjis viтa dзlu. Bet vзlвk izrвdвs, ka Eshоns  meiteni  nav  nolaupоjis
sev, bet gan savam brвlim Ktзsifonam pзc viтa lыguma. Pats Eshоns  iemоlзjis
vienkвrрu, krietnu atзnieti, kuru grib precзt.
      “Vоramвte” Пoti nopietna luga. Lоdzоga Menandra “Рноrзjtiesai”.
      Jauneklis Pamfоls svзtkos izvaro godоgu meiteni Filumenti, novelk  tai
gredzenu un uzdвvina hetзrai. Pзc tзva gribas apprec Filumeni. Bet viтi  abi
nezin, ka viтi ir jau “tikuрies”. Pamfils aizmirst hetзru  un  iemоl  sievu.
Viтр aizbrauc mantojuma darорanвs. Filemene atgrieюas pie  saviem  vecвkiem,
kur  viтai  piedzimst  bзrns.  Pamfils  atgriezies  ir  пoti  saрutis,   bet
Filumenes mвte ierauga hetзras pirkstos Filumenes gredzenu un  noskaidrojas,
ka Pamfils ir Filumenes bзrna tзvs. Baktida palоdz atjaunot мimenes laimi.
      Komзdija ir пoti humвni varoтi - labvзlоga vоramвte un sievasmвte.
      Terencija prologi  vairs  nav  оsti  libreti,  tie  veltоti  literвrai
problemвtikai,  aizstвv   kontaminвcijas   paтзmienu,   noskaidro   plaмiвta
jзdzienu, stвsta arо  par  savвm  problзmвm:  “Es  esmu  cilvзks,  un  nekas
cilvзcоgs man nav sveрs”.
                       Plauts (ap 254.- 184.g.p.m.з.)

      Оstajв vвrdв  Tits  Maks,  pieтemtais  vвrds  Plauts  dzimis  Umbrijв.
Pirmais pievзrрas komзdijai. no 21 lugas  saglabвjuрвs  20.  Viтa  lugas  ir
jaunatisko komзdiju pвrveidojumi. Plauts ir  pвrveidojis  grieнu  lugas  gan
pзc satura, gan formas. Menandra komзdijas ir izsmalcinвtвkas,  nopietnвkas.
Plauts ir vienkвrрu пauюu rakstnieks, demokrвts.  Viтa  komзdiju  centrв  ir
vergs,  pret  kuru  Plauts  izturas  ar  simpвtijвm.  Plauts  maina   grieнu
jaunatiskвs komзdijas sociвlo tendenci. Plauta darbos  atspoguпojas  pilsoтu
aktivitвte, optimisms, viтa varoтi ir enerмiski, neatlaidоgi.  Piemзrojoties
skatоtвjam viтр pastiprina komiskos efektus, iestarpina  jautru,  piedauzоgu
bufanвdi. Plauts izmanto  kontaminвcijas  paтзmienus,  saliedз  divas  lugas
vienв.
      Komiskв efekta dзп Plauts lieto  grieнu  vвrdus,  izteicienus.  Plauta
komзdijвs ir daudz vairвk jautrоbas nekв jaunatiskajвs. Viтa varoтi ir  пoti
temperamentоgi. Tikpat izteiksmоgi Plauts tзlo sзras.
      Komismu kвpina arо tas, ka vergs bieюi nostвjas  pozв,  kas  neatbilst
viтa stвvoklim. Plautam raksturоga personu samainорana, kam  par  cзloni  ir
рo personu вrзjв lоdzоba, izmantoto arо dubultnieka  motоvu.  Komismu  vairo
arо apzinоgв skatuviskвs  ilыzijas  neievзroрana.  Plauts  bagвtina  “jauno”
grieнu komзdiju ar mыziku un dziesmвm. Viтa komзdijвs var pat salоdzinвt  ar
mыsdienu operetзm.
      Plauta komзdijas atрнiras no grieнu paraugiem ar:
      1. demokrвtisku ievirzi;
      2. jautrоbu;
      3. asprвtоbu;
      4. muzikalitвti;
      5. Tajвs nav dziпu domu;
      6. nav smalku psiholoмisku nianрu, konsekventu varoтu raksturojuma.
      “Mвla  krыze”  maz  intrigas.  Tв   ir   raksturu   komзdija.   Centrв
psiholoмiski labi izveidots skopuпa  Eikliona  tзls.  Viтр  atradis  pavardв
mвla krыzi ar zeltu, zaudз dvзseles  mieru,  kпыst  skops  un  dzоvo  vienвs
bailзs,  ka  tikai  kвds  negrasвs  nozagt  viтam  naudu.  Medagars  bildina
Eikliona meitu Fзdru. Taиu  viтр  nezin,  ka  to  pavedis  viтa  mвsas  dзls
Likonids un, ka viтa  gaida  bзrnu.  Mвla  krыzi  nozog  Likonida  vergs  un
Eiklions meklз zagli, kliedz,  vaimanв.  Viтр  grieюas  pзc  palоdzоbas  pie
skatоtвjiem, bet arо to vidы ir zagпi. Likonids ierodas pie  Eiklonоda,  lai
atzоtos grзkв un lыdz viтa meitas roku. Komisms  izraisвs  tajв  brоdо,  kad
Eikliona domв,  ka  Likonids  runв  par  nozagto  krыzi  nevis  viтa  meitas
paveрanu. Eiklions  atdabыn  savu  krыzi  atpakaп.  Likonоds  apprec  Fзdru,
Eiklions, lai atgыtu sirdsmieru atdod zeltu znotam.
      “Lielоgais karavоrs”
      Varonis ir muпнis, sevо  iemоlзjies  algotnis  ar  pвrspоlзti  svinоgu
vвrdu Pirgopoliniks  (“Tirgoтu  un  pilsзtu  uzvarзtвjs”).  Viтр  lielвs  ar
saviem fantastiskajiem varoтdarbiem, kurus viтam sagudro  viтa  piedzоvotвjs
Artotags (“Maizes grauzis”). Veselus leмionus  tas  aizpыр  ar  vienu  elpas
pыtienu, vienв dienв iznоcinвjis simtus cilvзku, ar vienu  sitienu  salauzis
zilonim kвju. Jыtas apmierinвts, ja kвds  apbrоno  viтa  skaistumu,  drosmi,
piekriрanu pie sievietзm. Pats sevi dзvз par “Venзras mоluli”, bet  оstenоbв
ir gпзvs, izvirtis.
      Komзdijas 1.daпa  risinвs  Efesas  pilsзtв,  Pirgopoliniks  no  Atзnвm
atvedis sev gыstekni - nolaupоtu meiteni Filokomasiju. Efesв  ierodas  viтas
iemопotais, lai to glвbtu un apmetas  blakus  Pirgopolinika  mвjai.  Meitene
izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemопoto.
      2.daпв kвda skaista sieviete uzdodas par kaimiтa sievu un atzоstas, ka
neprвtоgi iemоlзjusies Pirgopolinikв. Tas  jыtas  пoti  glaimots  un  atlaiю
mвjвs savu nolaupоto Filokomasiju, apbalvodams  ar  bagвtоgвm  dвvanвm.  Tad
viтр dodas pie sievietes, kas viтu it kв dievina, bet ierodas kaimiтu  mвjв,
viтр tiek neюзlоgi piekauts.
      Рai lugai  nav  stingras  kompozоcijas.  Intriga  ir  tajв  daпв,  kad
piekrвpj Pirgopoliniku, jo pastвv taиu slepenв eja  pa  kuru  meitene  tвpat
var aizbзgt. Tвpзc daюkвrt рeit saskatвma kontaminвcija.
      “Viltоgais vergs” - “Pseidols”, pieder pie intrigu komзdiju tipa.
      Atjautоgs, viltоgs, izdomв  nepвrspзjams.  darbоba  norisinвs  Atзnвs,
divu kaimiтu mвju  priekрa.  Vienв  dzоvo  Simons  ar  dзlu  Kalidoru,  otrв
savedзjs Balions. Kalidors atzоstas Simona vergam Pseidolam, ka  mоl  hetзru
Fзniku, Baliona verdzeni. Fзniku ir jau nopircis kвds  meнedonieрu  karavоrs
par 20 minвm, no kurвm 15 minas ir jau samaksвtas. Pseidols nolemj  palоdzзt
Kalidoram, kaut arо  zobojas  par  to.  Viтр  uzтemas  vienas  dienas  laikв
sagвdвt 20 minas no paрa Kalidora tзva.  Viтр  izdod  “likumu”:  “Bоstieties
рodien no manis un neticiet  man!”.  Pats  Simons  apsola  kaimiтam  dod  20
minas, ja Pseidolam izdotos ar  viltu  dabыt  jaunavu.  Ierodas  meнedonieрi
karavоra vзstnesis harpags. Pseidols izviп tam vзstuli, atdod  cilvзku,  kas
dabыn par vзstuli  Fзniku  un  atdod  to  Klaidoram.  Kad  blзdоbв  atklвjas
savedзjs ir spiests samaksвt karavоram, bet  Simons  par  Poseidola  viltоbu
vзl samaksв 20 minas tam. Tas тirgвjas  par  savu  saimnieku,  piedzeras  un
smejas.
      “Amfitrions” - vienоgв luga ar mitoloмisku siюetu.
      Jupiters Tзbu  varoтa  Amfitriona  izskatв  iekпыst  pie  viтa  sievas
Alkemоnas un pavada ar to nakti.  Jupiters  bija  paтзmis  lоdzi  Amfitriona
verga Sasija izskatв Merkuriju. Tad ierodas оstais Amfitrions  ar  vergu  un
sвkas pвrpratumu virkne, jo uz skatuves ir  divi  Amfitrioni,  divi  Sasiji.
Alkemоnei pзc tam  piedzimst  reizз  divi  dзпi:  viens  no  vоra,  otrs  no
Jupitera.
      “Dvотi”
      Komзdija  par  brвпiem,  kuru   apbrоnojamв   lоdzоba   rada   daювdus
pвrpratumus.
      Plauta valoda ir bagвta ar aliterвcijвm, vвrdu spзlзm.
                        Eiripоds (484.-406.g.p.m.з.)

      Viтa daiпrade noslзdz klasiskвs  drвmas  attоstоbu.  Dzimis  Salamоnas
salв. Bijis dziпi izglоtots cilvзks par ko liecina viтa traмзdijas.  Mоlзjis
dabu, klusumu, vientulоbu. Ir saukts par “filozofu  uz  skatuves”,  jo  viтa
darbos  ar  daudz  pвrdomu  atziтu.  Eiripоds  nav  piedalоjies  sabiedriski
politiskajв dzоvз, nav arо ieтзmis nekвdu valsts amatu.  Savos  darbos  viтр
tomзr atsaucas uz svarоgвkajiem notikumiem  un  valstо.  Savв  mыюв  pзdзjos
gadus pavadоja Meнedonijв tur mira 406.gadв pirms mыsu зras.
      Savu augstвko uzplaukumu  viтa  daiпrade  sasniedza  Peloponesas  kara
(431.-404.g.) gados (tв bija cотa starp Atзnu  un  Spartu,  un  kara  orbоtв
bija ierauta visa Grieнija). Savos  darbos  Eiripоds  attзlo  politiskвs  un
sociвlвs  pretrunas,  kas  radоja  asus  konfliktus  starp  demokrвtijas  un
aristokrвtijas spзkiem. Viтр nosoda  kв  Spartas  tв  arо  Atзnas  cотu  par
politisko varu visв Grieнijв, kas arо izraisоja 27  gadus  ilgo  Peloponesas
karu. Viтam  tuvas  ir  arо  sofistu  visu  vзrtоbu  pвrvзrtзрanas  metodes.
Eiripids vзrр pret sievietes beztiesisko stвvokli  -  “Mзdeja”,  “Hipolits”.
Pret seno traмзdiju kaitоgumu _ “Elektra”, “Orests”, “Ifigзnija Aulоdв  pret
dievu netaisno rоcоbu. “Hioplits”, “Ions”, tвpat risinвja sociвlo  jautвjumu
- “Trojietes”, “Ions”.
      Kв dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas  reizes  ieguvis  I
vietu dramaturgu sacensоbвs. Tas izskaidrojams ar to, ka  Atзnieрi  nevarзja
pieтemt visus jaunos jautвjumus viтa darbos,  kas  bija  пoti  tuvi  sofistu
filozofijai.  Toties  Hellзisma  periodв  un  Romas  varas  gados   Eiripоda
daiпrade bija пoti populвra. Ir saglabвjuрas 17 traмзdijas un  viena  satоru
drвma “Ciklops”.
      Traмзdijas:  “Mзdeja”,  “Hipolits”,  Trojietes”,  “Helзna”,  “Orests”,
“Elektra”, Ions”, “Ifigзnija Aulоdв”, “Bakhanietes”.
      Eiripоds оpaрu uzmanоbu  pievзrр  sievietei,  tвs  psiholoмijai,  jыtu
pвrdzоvojumiem. Viтр rвdоjis to attоstоbв, izaugsmз.  autors  ir  pievзrsies
arо sadzоves tematikai un tas  bija  priekрnoteikums  jaunatiskвs  komзdijas
attоstоbai.  Tas,  ka  Eiripоds  prata  iedziпinвties  cilvзka  psiholoмijв,
parвdоt  dvзseles  cзlumu,  varoтu  cilvзciskumu,   tuvina   viтa   daiпradз
mыsdienвm. Viтa varoтi nav viengabalaini, tajos ir iekрзjвs pretrunas,  cотa
paрam ar sevi. Un tas ir tas jaunais,  kas  parвdвs  Eiripоda  dramaturмijв.
Viтр savвs traмзdijвs ir pamazinвjis kara  lomu  darbоbas  risinвjumв.  Kara
partijas padziпina drвmas idejas izpratni,  izsaka  autora  pвrdomas,  nevis
virza darbоbas attоstоbu, bet pastiprinвta loma ir dialogiem.  Tie  savukвrt
veido diskusijas formas. Eiripоds labi pвrvalda formu: prologв daювs  rindвs
ievada lasоtвju notikumu situвcijв, epilogs stвsta par  to  tвlвko  likteni.
Eiripоda ietekmз  attоstоjвs  jaunatiskв  komзdija  Grieнijв,  Romв.  Un  ar
romieрu komзdijas starpniecоbu Rietumeiropas sadzоves drвma.
      “Mзdeja”
      Izmantots mоts par argonautu braucienu un Kolhоdu pзc  zelta  aunвdas.
Kolhоda valdnieka meita burve Mзdeja iemоlзjusies argaonautu  vadonо  Jasonв
un palоdz viтam iegыt zelta aunвdu, un izglвbs viтam dzоvоbu. Viтa bзg  kopв
ar Jasonu no Kolhоdas uz Tesвliju, kur Jasons cer atgыt  nelikumоgi  atтemto
valdnieka varu. Izmantojis mitoloмijas siюetu Eiripоds veido мimenes  drвmu.
Mзdejai un Jasonam ir divi  dзli,  bet  Jasons  nolзmis  atstвt  мimenei  un
apprecзt Korintas valdnieka meitu Glauki.  Mзdejas  izmisums  pвriet  naidв,
kad viтa uzzina, ka Jasons мimeni atstвjis materiвlu apsvзrumu  dзп,  Mзdeja
meklз tвdu atriebоbas veidi, kas visvairвk sвpinвtu Jasonu.
      Mвtes mоlestоba un atriebes kвre - рo jыtu konflikts veido  traмзdijas
galveno saturu.
      Prologв aukle stвsta par to,  kв  Mзdeja  mоlзjusi  Jasonu,  viтa  dзп
pametusi dzimteni, tuviniekus un atbraukusi tam  lоdz.  Par  to,  ka  Jasons
saietas ar Kreonta meitu un  taisвs  to  precзt   un  par  Mзdejas  lielajвm
bзdвm, kas robeюojas jau ar naidu. Bet audzinвtвjs stвsta  par  vзl  lielвku
nelaimi, kas Mзdeju sagaida. Tв ir Mзdejas un bзrnu  izraidорana  no  valsts
ar Kreonta pavзli. Mзdejas naids vзrрas arо pret bзrniem un  aukle  uzskata,
ka labвk tiem nerвdоties mвtei acоs. Mзdeja  noюзlo,  ka  precзjusi  Jasonu,
viтa dзп pametusi мimeni. Koris viтu mierina. Mзdeju  mвc  dzоves  apnikums,
bezcerоba. Mзdeja runв par sievietes bezcerоgo likteni, par viтas  vзlmi  un
nodomu atriebties. Tad ierodas Kreonts, kurр  paziтo,  ka  Mзdejai  no  viтa
zemes jвaiziet, lai Mзdeja nevarзtu nodarоt  пaunumu  viтa  meitai.  Mзdejai
vienas dienas laikв jвpamet pilsзta, jo citвdi to gaida  nвve.  taиu  Mзdeja
ir рajв vienв dienв ir izplвnojusi atriebties.,  nogalinot  Jasonu,  Kreontu
un viтa meitu.  Bet  Mзdeja  ir  apdomоga  un  viltоga.  Viтa  apsver  visus
variantus. (Mзdejas tзvs ir Saules dieva dзls).
      Koris dzied par  sievieрu  grыto  stвvokli  un  par  vоru  pвrestоbвm,
nelaimi, kas pвrsteigusi Mзdeju. Ierodas Jasons un  saka  Mзdejai,  ka  viтa
pati ir vainоga, ka viтu izraida. tomзr izsaka, ka viтam rыp bзrnu  nвkotne.
Savukвrt Mзdeja izsaka visu ko domв par Jasonu.  Sarunв  Jasons  atklвj,  ka
materiвlu apsvзrumu dзп pametis Mзdeju un piedвvв materiвlas rыpes par  viтu
un bзrniem, bet Mзdeja noraida viтa piedвvвjumu. Koris dzied par  to,  kвdas
sвpes jвcieр pieviltas, nelaimоgas mоlestоbas  dзп.  Cik  smagi  ir  vilties
kвdв, kam tu vienmзr esi uzticзjies. Mзdeja negaidot satiek Atзnu  valdnieku
Egeju. Tam nav bзrnu. Mзdeja lыdz viтam patvзrumu, solоdama, ka  zina  tвdas
zвles, kas lоdzзtu pret Egeja nelaimi. Egejs dod  patvзrumu  Mзdejai  un  tв
lоdz galam izplвno  atriebоbas  plвnu.  Koris  slavз  Atзnas.  Koris  mзмina
atrunвt Mзdeju no savu bзrnu  noslepkavoрanas.  Mзdeja  ataicina  Jasonu  un
paziтo, ka atzоst viтa rоcоbu par pareizu un lыdz atstвt bзrnus Korintв,  jo
grib doties trimdв viena. Mзdeja ar bзrniem sыta lоgavai savu lоgavas  tзrpu
un diadзmu. Saules dieva dвvanu. Tв ir saindзta.  No  tвs  aiziet  bojв  gan
lоgava, gan viтas tзvs. Tвda ir Mзdejas  atriebоba.  Koris  izsaka  pвrdomas
par bзrnu nozоmi cilvзka dzоvз. Ierodas  ziтnesis  no  pils  un  stвsta  par
notikumiem, kas tur risinвjuрies. Mзdeja to  uzklausa  ar  neslзptu  prieku,
bet vзl viтai padomв nogalinвt savus bзrnus. Ierodas Jasons, bet ir jau  par
vзlu, jo virs nama parвdвs spвrnotu  pынu  rati,  kuros  atrodas  Mзdeja  ar
bзrnu lонiem. Jasons nolвd Mзdeju,  izmisis  par  bзrnu  nвvi.  Starp  abiem
risinвs asa saruna. Mзdeja aizbrauc pынa ratos.
      “Ifigзnija Aulоdв”
      Grieнu floti, kad  tв  devвs  karagвjienв  uz  Troju  aizkavз  pilnоgs
bezvзjр. Pie tв ir vainоgs  Agamemons,  kurр  noрвvis  Artemоdas  stirnu  un
izsaucis dievietes dusmas. Priesteris Kalhants ziтo,  ka  jвziedo  Agamemons
meita Ifigзnija, tad dievietes dusmas rimsies. Iekрзju pretrunu mocоts  tзvs
nosыta sievai un meitai vзstuli, lai ierodas pie viтa it kв, lai  atdotu  to
Ahilejam par sievu.  Vзlвk  viтр  to  noюзlo  un  sыta  otru  vзstuli,  kurв
aizliedz doties ceпв. Bet otra vзstule nesasniedz  adresвtus,  jo  Agamemona
brвlis Menelajs to aiztur. Tad notiek ass strоds  starp  brвпiem.  Traмзdijв
iezоmзjas Ifigзnijas tзls attоstоbв, kad Ifigзnija ierodas kara nometnз,  tв
ir priecоga, jo domв, ka salaulвsies  ar  slavenu  varoni  Ahileju,  bet  ir
izmisusi uzzinot,  ka  to  gaida  nвve.  Lыdz  tзva  юзlastоbu.  Ahilejs  ir
saрutis, ka viтa vвrds izmantots, lai ievilinвtu meiteni nometnз  un  nolemj
glвbt  Ifigзniju.  Nometnз  draud  izcelties  karр,  jo  karaspзks  pieprasa
Ifigзnijas upurзрanu. Ifigзnija izрнiras par nвvi, lai  glвbtu  daudzu  citu
bojвeju un lai grieнi gыtu  uzvaru.  Agamemons  raksta  vзstuli,  lai  neved
Ifigзniju un aizkavз to, ja tв ir ceпв uz nometni.
                        Menandrs (342.-294.g.p.m.з.)

      Dzimis ievзrojamв, bagвtв мimenз. Guvis labu izglоtоbu, bija  filozofa
Teofrasta skolnieks. Viтa darbs “Raksturi” ir ietekmзjis Menandra  daiпradi.
Par politiskajiem uzskatiem konkrзtu ziтu nav, bet  Menandrs  bija  negatоvi
noskaтots  pret  monarhiju.  Pievзrрas  galvenokвrt  sadzоves   jautвjumiem,
мimenes problзmu risinвjumam. Turpina Eiripоda tзmu par  sievietes  stвvokli
sabiedrоbв, izliktв un  atrastв  bзrna  motоvs,  “mazв”   cilvзka  dzоve  un
liktenis. Viтa darbos ir dziпр humвnisms, pвrdomas par  reliмiju  un  iztika
jautвjumiem, cilvзku attiecоbвm. Viтam pieder teicieni”
      “Cik skaists ir cilvзks, ja viтр patiesi ir cilvзks”
      “,,, nav jвpiekвpjas пauniem cilvзkiem, bet vajag  tiem pretoties, lai
dzоvз viss nesagrieztos.”
      Vairвk par 100 komзdijвm  (105-108).  Tikai  20  gs.  atrasti  Змiptes
papirusos fragmenti no “Рноrзjtiesas”,  “Varonis”,  “Nogrieztв  matu  pоne”,
“Samiete”, “Sikionietis”.
      Savukвrt  komзdijai  “Оgтa”  trыkst  tikai  daюu   rindiтu.   Menandra
komзdijas pзc siюeta struktыras nav vienвdas.  “Рноrзjtiesa”  un  “Nogrieztв
matu pоne” ir sareюмоta  intriga,  spilgti  un  psiholoмiski  dziпi  veidoti
raksturi. Tie nav trafareti,  jaunatiskвs  komзdijas  tзli  (skopais  vecis,
viltоgais  vergs,  nevarоgais  jauneklis),  bet  gan  neparasti   tв   laika
sabiedrоbai  (Pamfilas  un  Abratonas  raksturi).  Dramatiskajвs  sacensоbвs
pirmo vietu ieguva septiтas reizes. Darbi viтa dzоves laikв  nebija  seviрнi
populвri. Laikam jau  tвpзc,  ka  tajвs  bija  stilistiski  izkopta  valoda,
atteikрanвs no komisma un bufanвdes, nopietns saturs, arо  pвrdroрas  domas.
Menandrs izvirza morвlвs prasоbas  kв  sievietзm  tв  vоrieрiem.  Iedroрinвs
parвdоt hetзru pвrвku par kвdu no brоvajiem cilvзkiem. Viтa darbi  ietekmзja
Plauta  un  Terencija  darbus.  Ar  Romas  komзdijas  starpniecоbu  Menandra
daiпrade ietekmзjusi arо Rietumeiropas komзdiju.
      “Оgтa” - “cilvзku nоdзjs”.
      Knemons nоst cilvзkus, jo ir dziпi pвrliecinвts, ka  visi  cilvзki  ir
пauni, bet nejauрs gadоjums liek mainоt uzskatus. Pвns  stвsta  par  Knзmona
dоvainоbвm, par оpatnзjo  dzоvi,  naidu  pret  cilvзkiem.  visvairвk  ienоst
kaimiтus, tad bijuрo sievu, dzоvo kopв ar  meitu.  Sastrats  satiek  Knзmona
meitu un iemоl to, bet meitene ir hetзra. Sastrats sыtоjis uz  Knзmona  mвju
Piriju, lai uzzinвtu kaut ko tuvвk par meiteni, bet Pirijs tiek  izdzоts  un
Knзmons to nomзtв ar akmeтiem,  mвla  pikвm,  bumbieriem.  Otrreiz  ieraugot
Sastratu Knзmons  gan  ar  akmeтiem  vairs  nemet,  bet  ir  пoti  nelaipns.
Sastratam neizdodas tв arо neko sarunвt, bet viтр  runв  ar  jaunavas  brвli
Georgiju.  Georgijs  uzzinвjis  Sastrada  nodomu  precзt  viтa  mвsu  nolemj
palоdzзt. Arо viтр  negatоvi  raksturo  savu  patзvu.  Sastrats  uzzina,  ka
Knзmons atdos tikai tad savu meitu, ka znots  bыs  lоdzоgs  raksturв  viтвm.
Sastrats arо mзмina strвdвt uz lauka, bet pirmajв dienв  neveicas.  Bet  tad
nвca kвds gadоjums, kas palоdzзja Sastratam. Kвdu dienu  vecв  kalpone  bija
ielaidusi spaini akв, viтa gribзja to izvilkt, bet  virve  pвrtrыka  un  arо
kaplis iekrita akв. Knзmons, gribзdams izvilkt spaini un kapli, pats  iekrоt
akв. Tad atsteidzas Sastrats un Georgijs un izvelk Knзmonu. Knзmons  atzоst,
ka ir kпыdоjies domвdams, ka var  dzоvot  viтр  bez  cilvзkiem.  Visu  mantu
novзl Georgijam. Arо savu meitu uztic tam un Georgijam jвizvзlas  precinieks
mвsai. Tad Sastrats lыdz atпauju savam tзvam precзt  Knзmona  meitu  un  tas
piekrоt, bet nepiekrоt izprecinвt savu meitu Georgijam, bet  beigвs  piekrоt
arо tam. Sastrots liek tзvam pie sirds, ka tв nauda, kas tev  pieder  vienam
un ja tвs ir daudz nenes prieka Bet tв  var  palоdzзt  kвdam  citam  kam  tв
varbыt ir пoti nepiecieрama. Tв var darоt kвdu laimоgu. Komзdija beidzas  ar
divkвrрвm kвzвm. Vergi  kaitina  Knзmonu  to  traucзdami  un  vaicвdami  pзc
daювdiem traukiem, lоdz beidzot tas padodas un пauj sevi aizvest uz kвzвm.
      “Рноrзjtiesa”
      Vergs Davs atradis izliktu bзrnu, viтр grib to paturзt un atdod  otram
vergam Sirsikam, bet dвrglietas patur sev. Sirsiks pieprasa tвs, jo tвs  var
palоdzзt atrast оstos  bзrna  vecвkus.  Strоdu  izрнir  Harisija  sievastзvs
Smirkins, kurр padzirdзjis par znota  izlaidоgo  dzоvi  ieradies  noskaidrot
мimenes nesaskaтu iemeslus.
              Lucijs Anejs Seneka (daюi gadi p.m.з.- 65.g.m.з.)
      Lucijs Anejs Seneka, vidзjais no trim Senekas  Vecвkв  dзliem,  dzimis
Spвnijв, Kordubas pilsзtв (tagad Korova), bet uzaudzis Romв. Guvis  reorisko
izglоtоbu,  nodarbojies  ar  filozofijas  studijвm.  Viтa  uzskatus  veidoja
Sotions, Attalla, Fabians. Seneka ir stoitiнu jeb “jaunв  stila”  pвrstвvis.
M.з. 20-jos gados Seneka  pievзrрas  sabiedriskajai  darbоbai,  uzstвjas  ar
tiesas runвm. Smagi saslimts un dodas  uz  Змipti  вrstзties.  30-jos  gados
darbojas kв advokвts Romas tiesвs,  bet  viтa  panвkumi  izraisa  imperatora
Kaligulas skaudоbu.  Рajв  laikв  rodas  darbi.  “Par  dusmвm”  -  veltоjums
vecвkajam brвlim, “Mierinвjums Marcijai”  -  veltоta  vзsturnieka  Kremыcija
Borda meitai.
      Pзc imperatora Klaudija nвkрanas pie varas, intrigu  rezultвtв  Seneka
tiek izsыtоts uz 8 gadiem  trimdв  uz  Korsiku.  Tur  Seneka  nodarbojas  ar
filozofiju un literatыru. Rodas: “Mierinвjums  Helvijai”  -  veltоts  mвtei,
“Mierinвjums  Polоbijam”, “Par dzоves оslaicоbu”.  Рajв  laikв  sвkas  darbs
pie traмзdijвm. 49.gadв Seneka tiek  atsaukts  no  trimdas  un  iecelts  par
faktisko impзrijas pвrvaldоtвju Neirona  valdорanas  sвkumв.  Saraksta  “Par
юзlsirdоbu”. 56.gadв kпыst par konsulu. Рajв laikв kпыst  пoti  bagвts,  kas
ir pretrunв ar viтa uzskatiem, ka  viтр  neatzоst  materiвlвs  vзrtоbas  par
noteicoрajвm. Tas izraisоja nepatiku pret  viтu.  62.gadв  viтa  ietekme  uz
Neironu beidzas un viтр  turas  tвlвk  no  galma  intrigвm.  Saraksta:  “Par
atpыtu”, “Par labdarоbu:, “Dabaszinвtniskie  jautвjumi”,  “Morвlвs  vзstules
Lucijam” - labвkais Senekas darbs. 65.gadв rodas nesaskaтв starp  Seneku  un
Neironu, kurр pavзl Senekam izdarоt paрnвvоbu, ko viтр arо izdara.  Kopв  ar
viтu nвvi iet viтa sieva un brвlis.
      Seneka daiпradз ir divas daпas:
      1) Sacerзjumu dzeja;
      2) Sacerзjumi prozв.
      Traмзdijas
      Traмзdiju  rakstорanai  Seneka  pievзrрas  trimdas  gados.  Ir  desmit
traмзdijas:
      “Trakojoрais Herakls”, “Trojietes”,  Fзniнietis”,  “Mзdeja”,  “Fзdra”,
“Edips”, “Agamenons”, “Tiests”, “Зtiesi Herakls”, “Oktвvija”,  kas  gan  nav
paрa Senka darbs, bet gan kвda  viтa  sekotвja.  Tв  ir  vienоgв  lоdz  mums
nonвkusо traмзdija no romieрu dzоves. Vзsta  par  Neirona  sievas  Oktavijas
nogalinврanu pзc imperatora  pavзles  un  Neirona  apprecзрanos  ar  Popeju.
Viens no  trim  galvenajiem  personвюiem  traмзdijв  ir  pats  Seneka.  Viтa
traмзdiju siюeti un tзli ir aizgыti no grieнu mоtiem  un  grieнu  (Euripоda,
Sofokla, Eshila) traмзdijвm, bet jauns ir siюetu un  tзlu  traktзjums.  Viтa
traмзdijas sarakstоtas “jaunв stila” ietekmз, un tas ir pieтзmis  dramatiska
siюeta attоstоbu un raksturu izstrвdi. Seneka saglabв  monologus,  dialogus,
kora partijas, kas iedala traмзdiju piecos cзlienos. Bet izmaina  traмзdijas
struktыru, varoтu traktзjums, paрa termina “traмiskais” raksturu.
      Par labвko traмзdiju tiek uzskatоta “Mзdeja”, kurai par  pamatu  тemts
Eiripоda darbs. Traмзdija ir bez ievada, jo Seneka uzskata, ka lasоtвjam  ir
zinвms mоts un darbojoрвs personas,  kв  arо  finвls.  Un  viтa  varone  jau
sвkumв ir tвda, kвdai tai jвbыt beigвs. Jau sвkumв tв  ir  tзlota  kв  пaunв
burve, kas gatava jebkвdam noziegumam. Monologam seko kora aicinвjums,  kurр
veltоts jaunlaulвtajiem - Jasonam un Krзusai -  Korintas  valdnieka  Kreonta
meitai. Otrajв cзlienв Mзdeja runв par atriebоbu, taиu ne pret Jasonu,  kuru
viтa grib saglabвt kв savu vоru, bet gan attiecоbв uz Krзusu un viтas  tзvu.
Tad Mзdejas saruna ar Kreontu. Taиu Seneka Kreonts ir  tipisks  tirвns,  bet
Mзdeja veikla advokвte. Mзdeja izlыdzas, lai netiktu  izraidоta  tыlоt,  bet
dienu vзlвk. Treрajв cзlienв aukle raksturo  atriebes  pвrтemto  Mзdeju.  No
sarunas ar Jasonu Mзdeja saprot cik  пoti  viтр  ir  pieнзries  bзrniem,  un
treрo reizi ieskanas Mзdejas doma par atriebоbu. Koris dzied par  Mзdejas  -
mоlestоbв  pieviltвs  naida   spзku,   atgвdinot   argonautu   piemeklзjuрвs
nelaimes. Ceturtais cзliens sastвv tikai no diviem  monologiem:  vecв  aukle
stвsta par  tai,  ka  Mзdeja  izlietodama  daювdвs  burves  mвkslas,  saindз
dвvanas un ar bзrniem nosыta tвs Krзusam un viтas  tзvam.  Piektajв  cзlienв
ierodas sыtnis un paziтo ar abu nвvi. Seko garр Mзdejas  monologs,  kurв  tв
izplвno turpinвjumu savai atriebоbai. Parвdвs doma par  bзrnu  nogalinврanu.
Bet Mзdejв nerisinвs iekрзjв cоna starp mвtes  un  pieviltвs  sievas  jыtвm,
mоlestоbu  un  naidu.  Mзdeja  nogalina  vienu   dзlu.   Grieнu   traмзdijвs
slepkavоbas  nerisinвjвs  aiz  skatuves,  bet  Seneka  Mзdeja  slepkavo   uz
skatuves. Satriecoрas ir traмзdijas beigas,  kad  ierodas  Jasons  un  viтam
redzot Mзdeja uzkвpj uz jumts un acu priekрв nogalina otru  dзlu.  Pabeigusi
savu darbu Mзdeja uz  Zvaigютaina  pынa  spвrniem  aizlido  debesоs.  Seneka
“Mзdeja” ir vienkвrрвka. Vienkвrрota ir arо  Mзdejas  attieksme  pret  vоru.
Eiripida Mзdeja пauj izsekot saviem pвrdzоvojumiem, tad  Seneka  tзlo  tikai
atriebes kвri. Tв rezultвtв tзls kпuvis  vienkвrрots.  Samazinвts  darbojoрo
personu skaits, darbоba kпuvusi vienkвrрвka. Ро  оpatnоba  raksturоga  visai
Seneka daiпradei. Viтр neizvirza problзmas, nerisina  konfliktus.  Viтр  arо
savвs traмзdijвs  paliek  filozofs  stoiнis,  kas  pasauli  uztver  kв  akla
nepielыdzama likteтa izpausmi,  kuram  cilvзks  var  pretstatоt  nesalauюamu
gara stingrоbu, gatavоbu vajadzоbas gadоjumв mirt. Cотas  rezultвts  Senekam
ir vienaldzоgs.
      Senekam  pirmajв  vietв  ir  рausmu  siюeti,  ar  meюonоgiem  kaisles,
izmisuma, iznоdзрanas  alku  tзlojumiem.  Bieюi  darbоba  tiek  risinвta  uz
drыmas dabas ainas fona. Seneka tзli ir milzоga spзka un  kaislоbu  cilvзki.
Un tikai atseviрнвs momentos tie ir  apveltоti  ar  maigвm  jыtвm  un  tajos
brоюos atklвjas smalks psiholoмiskais tзlojums. Viтa  varoтi  neatklвj  sevi
darbоbas gaitв, viтai jau sвkumв ir tвdi, kвdiem tiem jвbыt beigвs.  Te  nav
tзlu raksturu izaugsmes. Vienveidоgi ir personвюi. Ja tas ir valdnieks,  tad
noteikti  tirвns  un  blakus  kвds  cietзjs.  kas  ir  gatavs  panest  visas
pвrestоbas. Un ja vajag arо mirt. Visi рie cietзji - vai tie  ir  pieauguрie
vai bзrni, ir apveltоti ar vienвdu domврanas, sprieрanas lоmeni. Viтi  mazвk
pвrdzоvo  paрi,  bet  vairвk  stвsta  par  saviem   pвrdzоvojumiem.   Seneka
traмзdijas  nav   domвtas   teвtriem   skatоtвjiem,   bet   gan   lasоtвjam,
klausоtвjam. Seneka зtika bija  humвna  un  balstоjвs  uz  prвtu  un  ticоbu
cilvзka gara varenоbai.
      Prozas darbi
      1. Traktвti par morвli, filozofiskвm tзmвm
      “Par dzоves оslaicоbu”
      “Par laimоgu dzоvi”
      “Par dvзseles mieru”
      “Par юзlsirdоbu”
      “Par dusmвm”
      2. Literвrвs vзstules
      “Vзstules  Lucоlijam”  -  visplaрвk  izpauюas   Senekas   filozofiskie
uzskati.
      3.Mierinвjuma vзstules - konsolвcijas
      “Mierinвjums Helvijai”
      “Mierinвjums Polоbijam”
      “Mierinвjums Marciaji”
      Seneka pвrdomas  saistвs  ar  garоgвs  dzоves  un  praktiskвs  morвles
jautвjumiem. Seneka ir stoiнu filozofijas  “jaunвkв”  perioda  pвrstвvis  un
viтu filozofija sastвv no: loмikas, fizikas, зtikas. Seneka оpaрi  pievзrрas
зtikai. Un galvenais рajв mвcоbв - dzоvз saskaтв ar darbu. Tikums kв  gribas
un darbоbas pareiza izpausme tiek pretstats baudai. Izdala иetrus tikumus:
      1) sapratne par labo un пauno;
      2) droрsirdоba - dvзseles stiprums;
      3) paрsavaldорanвs;
      4) taisnоba.
      Savos spriedumos  bieюi  vien  nonвca  pretrunвs.  Viтa  filozofiskais
uzdevums bija - iemвcоt dzоvot un  iemвcоt  mirt,  sniegt  iekрзju  dvзseles
neatkarоbu un  dvзseles  mieru.  Gandrоz  nav  pozitоvu  laikmeta  pвrstвvju
piemзru.  Atklвj   sabiedrоbas   dzоves   trыkumus,   оstenоbu,   zemiskumu,
nabadzоbu.  Atzоst  visu  cilvзku  vienlоdzоbu.  Vergs   var   iekрзji   bыt
neatkarоgвks, brоvвks un bagвtвks par savu saimnieku. Necieр pыli. Brоvs  ir
tas, kurр ir garоgi bagвts. Tas, kurр nav sasniedzis  gudrоbu  vai  netiecas
pзc  tвs  ir  vergs.  Cilvзku  krietnu  dara  nevis  izcelрanвs  un   mantas
stвvoklis, bet gan dvзseles stвvoklis.
      Par  Senekas  ideвlu  kпuva  nevis  republika,  kuru  vairs   nevarзja
atjaunot, bet taisnоga imperatora vara. Lоdzjыtоba:  trыkums  ir  kritзrijs,
kas рнir labu valdnieku no tirвna. Seneka pauю savu  riebumu  pret  tirвniju
un arо karavоra profesiju. Uzsver, ka mantkвrоba, greznоba samaitв  cilvзku.
Рeit viтр nonвk pretrunв ar sevi, bet lai pretrunas mazinвtu  starp  morвles
principiem un to оstenoрanu,  Seneka  bieюi  atsaucas  uz  cilvзka  rakstura
vвjumu, uz to, ka visi cilvзki ir grзcоgi.  Seneka  noraidoрi  izturas  pret
reliмiju. Viтa un  kristietоbas  pasaules  uzskati  cilvзka  un  viтa  spзju
vзrtзjumв ir diametrвli pretзji. Ja kristietоbai cilvзks ir vвja bыtne,  tad
Seneka cilvзks var nostвties lоdzвs dievam.
      “Visa dzоve - gatavoрanвs nвvei”.
      Seneka par bзdвm saka: “Pвrmзrоgas bзdas  ir  pretdabiskas,  viltоgas,
apkaunojoрas, tвm nav pamata”.
      Пoti labs  darbs  ir  “Pвrнirboрanвs”  (t.i.  par  “Iesvзtорanu  muпнa
kвrtв”, нirbis - “tukрa galva”, muпнis). Savos filozofiskajos traktвtos  maz
izmanto klasisko filozofiskв dialoga formu. Bieюi ir minзts adresвts  runai,
bet tв nemaz nav konkrзta  persona.  Seneka  labi  izprata  cilvзku  iekрзjo
bыtоbu, daudzveidоbu. Viтр  labi  pвrvalda  strоda  un  pierвdоjumu  mвkslu.
Izmanto salоdzinвjumus no daювdвs dzоves jomam, daudz  ir  пoti  spilgti  un
tзlaini. Bauda - ir kaut kas zemisks, verdzisks, nevarоgs, nepastвvоgs,  tвs
mвjoklis ir krogi, dzertuves. Tikumоbu var atrast templо, tв aizstвj  mыrus,
tв ir putekпaina, tulznaina roku вda. Cilvзku kam  uzbrukuрas  bзdas  Seneka
salоdzina ar kuмinieku vзtras laikв. Cilvзka dzоve - tв ir kara nometne.
      “Tam kas neko nedara, diena lieks gara.”
      “Ja gribi tikt mоlзts, - mоli”.
      “Griboрu liktenis ved - negriboрu - velk”.
                Rodas Appalonijs (295.g.p.m.з.- 215.g.p.m.з.)
      Dzimis Змiptз, Aleksandrijв, tur arо  nodzоvojis  lielвko  mыюa  daпu,
ieguvis vispusоgu izglоtоbu. Bijis  Aleksandrijas  bibliotзkas  pвrzinis  un
troтmantinieka Plotemaja III Eiergeta  audzinвtвjs.  Jau  agri  interesзjies
par klasisko grieнu literatыru  un  pats  pievзrsies  literвrajai  darbоbai.
Literвram naidam pievienojвs personоgais konflikts ar  skolotвju  Kallimahu,
kas beidzвs ar to, ka Appolonijs atstвja Aleksandriju un  apmetвs  uz  dzоvi
Rodas  salв,  no  turienes  arо  cзlies  viтa  literвrais  vвrds   -   Rodas
Appolinijs.
      Sarakstоjis darbus par Hзsiodu, Arhilahu,  Kolofonas  Antimahu.  Tвpat
darbu  “Pret  Zзnodatu”.  Bet  nozоmоgвkais  darbs  ir  “Argonautika”.  Viтa
lielвkie darbi raksturo viтu kв “mвcоtu” dzejnieku, dzejnieku -  zinвtnieku.
“Argaonautikas” raрanвs  pamatв  ir  Appolonija  strоds  ar  savu  skolotвju
Kallimahu, jo tas negatоvi izturзjвs  pret  mзмinвjumu  atjaunot  varoтeposu
tradоcijas. Viтр uzskatоja, ka varoтeposi ir novecojuрi, bet kв  pierвdоjumu
pretзjam Appolonijs saraksta “Argonautiku”. Tвs  pamatв  ir  slavenais  mоts
par argonautu braucienu pзc zelta aunвdas. Tam raksturоga  оsa,  nevainojama
dzejas forma. Par savu darbu tika пoti asi kritizзts no Kallimaha  puses  un
ir spiests doties trimdв. Apmetas uz dzоvi  Rodas  salв  un  dзvз  sevi  роs
jaunвs  dzоves  vietas  vвrdв.  Appolonijs  izsmзja  Kallimahu   epigrammвs,
savukвrt tas sarakstоja ironisku darbu “Ibiss”.  “Argonautika”   tajв  laikв
cieta neveiksmi, jo Appolonijs  bija  sev  nospraudis  neiespзjamu  mзrнi  -
savienot рajв darbв varoтeposu un hellзnisma literatыras pamatprincipus.
      “Argonautika”
      Arhamзnв valdоja Atamants. No mвkoтu  dieves  Nefeles  tam  bija  divi
bзrni - Helle un Frikss. Atamants atstвja  Nefeli  un  apprecзja  Оno,  kura
neieredzзja vоra bзrnus un gribзja tos pazudinвt. Viтa liek apsзt laukus  ar
sakaltuрвm sзklвm, kas neizdоgt  un  tвdзп  iestвjas  bads.  Atamants   lыdz
padomu pie Delfu Orвkula, bet pзc Оno pavзles sыtтi paziтo, ka Orвkuls  liek
sыtоt Friksu, lai to upurзtu  dieviem.  Atamants  ir  spiests  iekrist.  Tad
atlido  Nefeles  zeltvilnas  auns  aizved  Helli  un  Friksu  uz  ziemeпiem.
Lidojuma laikв Helle iekrоt jыrв, bet auns nolaiюas Kalhidв, kur  mоt  Aiзts
saules dieva dзls. Viтр uzтem Friksu pilо, audzina, apprecina ar savu  meitu
Halkiapi. Aunu upurз Zevam, bet aunвdu pakar Oreja svзtbirzз, kur  to  sargв
milzоgs pынis.
      Ziтas  par  aunвdu  izplatоjвs  visв  Grieнijв.  Frikss  un   Atamanta
pзcnвcзji ziтo, ka viтa labklвjоba ir atkarоga no aunвdas.  Atamanta  brвlis
uzceп Iolkas pilsзtu, kur pзc viтa  nвves  valda  Aisens,  bet  viтa  brвlis
Pelijs atтem troni. Kad Aisena dзls Jвsons izaug, viтр pieprasa, lai  Pelijs
atkвpjas no troтa. Pelijs sola to darоt tikai tad,  kad  bыs  atvesta  zelta
aunвda, jo cer, ka Jвsons aizies bojв. Jвsons  ar  Atзnas  palоdzоbu  uzbыvз
kuмi “Argo”,  sapulcina  diювkos  varoтus  sev  par  ceпabiedriem  (Hзrakls,
Kastors, Orfejs, visi varoтi tiek aprakstоti, tвpat  viтu  izcelрanos).  Рie
varoтi  tiek  nosaukti  par  argonautiem.  Viтiem  palоdz  -  Hзra,   Atзna,
Apollons. Hзra izmanto Jвsonu, lai atriebtos Pelijam.  Atзna  grib  palоdzзt
kuмim ceпв. Apollons  grib  palоdzзt  sakarв  ar  seniem  priekрstatiem  par
Apollonu kв saules dievu un zelta aunвdu kв saules simbolu.
      Jвsons atрнiras  no  varoтiem  ar  savu  fizisko  skaistumu.  Viтр  ir
argonautu vadonis, bet Hзrakls ir pвrвks. Kad kuмis  dodas  jыrв  Jвsons  ir
nomвkts. Orfejs kitвras pavadоjumв dzied par olimpa  valdniekiem.  Tad  tiek
aprakstоta pastврanвs Lamenas  salв,  kur  dzоvo  tikai  sievietes,  kas  ir
pametuрas savus vоrus to neuzticоbas dзп. Visur valda prieks.  Jвsons  iemоl
Lamenas salas valdnieci Hipsipili. Tikai Hзrakla pвrmetumi liek  argonautiem
atkal doties ceпв. Tвlвk viтi  ierodas  Kizikas  pussalв  un  tur  cоnвs  ar
seрrocоgajiem milюiem. Mоsijв Hзlu meюa nimfas ierauj avotв.  Hзrakls  dodas
viтu meklзt, bet argonauti aizbrauc bez viтa, jo tв ir Zeva griba.
      Daudz ir dabas, мeogrвfijas  un  etnogrвfijas  aprakstu,  uz  tв  fona
izceпas emocionвlas  epizodes.  Zevs  Fзnejam  atтзmis  redzi  un  uzsыtоjis
harpijas, kas viтam atтem зdienu. Argonauti tвs  padzen  un  pareмis  pareмo
argonautiem nвkotni. Tos gaida ilgs ceпр. Kolhоdв tiem varзs palоdzзt  tikai
Afrodоte. Pareмojums ir пoti garр (100 rindas)  Argonautiem  nвkas  cоnоties
arо ar jыras stihiju.  Te  palоdz  Atзna.  Tвlвk  dominзjoрв  ir  mоlestоba.
Treрajв daпв  darbоba  risinвs  gan  uz  zemes,  gan  Olimpв.  Argonauti  ir
ieraduрies Kolhоdв un Hзra un Atзna apsprieюas kв palоdzзt Jвsonam  un  lыdz
Afrodоtes atbalstu. Viтa labprвt palоdzзtu, bet tas  nav  viтas  spзkos,  jo
jвrunв ar paрu Erotu. Afrodоte ir Erota mвte.  Erots  negrib  palоdzзt,  bet
kad viтam piesola sen kвrotu rotaпlietu  viтр  ieрauj  Mзdejai  bultu  tieрi
sirdо, Ar to palоdzоba beidzas. Kad argonauti ierodas  Aiзta  pilо  un  lыdz
aunвdu, Aiзts liek tiem pildоt neiespзjamus uzdevumus,  jo  cer,  ka  Jвsons
tos pildot ies bojв.
      Argonauti lыdz palоdzоbu Mзdejai. Jвsona un  Mзdejas  tikрanвs  notiek
pie Hekates tempпa. Mзdeja pamвca Jвsonu kв uzvarзt.  Jвsons  izpilda  Aiзta
noteikumus, bet saprot, ka tas labprвtоgi nedos aunвdu un to  slepus  paтem.
Aiзts sarоko pakaпdzорanos. Mзdeja grib bзgt ar Jвsonu uz Grieнiju,  bet  to
nevada mоlestоba, viтa ir citвda - пauna burve. Tiek nogalinвts  Apsirts  un
tas izraisa Zeva dusmas. Jвsons un Mзdeja nevar doties ceпв вtrвk pirms  tos
nav  рноstоjusi Kirke. Atpakaп ceпр ir pa tвm vietв, kas aprakstоts  Odisejв
(Skillu, Haribadu, Sirзnu salu). Ierodas kolhоdieрi un prasa  izdot  Mзdeju,
Jвsons un Mзdeja  salaulвjas,  lai  Medejai  nav  jвatgrieюas  Kolhоdв.  Bet
laulоba nav laimоga. Atpakaпceпв argonauti  nonвk  Вfrikas  tuksnesо,  nonвk
Kзtв, kur uzvar milzi  Talasu,  cотв  ar  ыdens  stihiju  no  kuras  izglвbj
Apollons un Atgrieюas Egirs salв.
      Daiпrades оpatnоbas:
      1. Mitoloмiskв materiвla lоdzоba Homзra un Appolonija eposos.
      2. Bagвtоgs mitoloмisks materiвls.
      3. izmanto reti sastopamus mоtu variantus.
      4. Dievu tзlojumi - paralзles ar hellзnisma valdnieka kultu.
      5.  Dievi  no  cilvзkiem  ir  atsveрinвti.  Tie  liekas  daudz  bвlвki
salоdzinot ar Homзra dieviem.
      6. Sadzоviski piezemзtas ainas.
      7. Racionвla, skeptiska attieksmes pret naivu ticоbu mоtam.
      Appolonija intereрu centrв ir мeogrвfija un mitoloмija.  Viтр  skaidro
vietu  nosaukumus,  apraksta  upes,  salu  novietojumus.  Viтa  valoda    ir
arhaizзda.  izmantojis  izteicienus  un  vвrdus,  kas  raksturоgi  episkajam
stilam. Salоdzinвjumu sfзrв Appolonijs ir lоdzоgs  Homзram.  Viтр  salоdzina
cilvзkus ar dzоvniekiem augiem,  ыdeтiem,  dabas  stihijвm.  Bieюi  vien  ar
kokiem. Cilvзku balsis ir kв vзju auri. Tomзr  Appolonija  salоdzinвjums  ir
plaрвks. Viтр salоdzina cilvзka dvзseles  stвvokli  ar  ziediem.  Appolonija
salоdzinвjums  ar  uguni  ir  saistоts  ar  cilvзka  emocionвlo  pasauli   -
mоlestоba  ir  lоdzоga  ugunij.  Salоdzinвjumi  ir  lоdzeklis  kв   savienot
varoтeposu ar  sava  laika  literatыras  prasоbвm,  kв  arо  kompozicionвlas
vienotоbas lоdzeklis. Tвpat tie palоdz  izprast  varoтu  dvзseles  stвvokli,
palielina iekрзjo spriegumu un veido notikumu kompozicionвlo saikni.
                  Kallimahs (ap 310.g.p.m.з.-240.g.p.m.з.)
      Dzimis Kirзnз  ievзrojamu  aristokrвtu  мimenз.  Ieguvis  literвru  un
filozofisku  izglоtоbu  Atзnвs.  Strвdвjis  par  skolotвju,  bet  vзlвk  par
Aleksandrijas bibliotзkas vadоtвju. Рajв laikв  pievзrрas  arо  zinвtniskiem
pзtоjumiem literatыras jomв. Darbв “Tabulas” (120 grвmatas) Kallimahs  devis
pirmo grieнu literatыras bibliogrвfisku apskatu. Rakstоja epigrammu  himnas,
elзмijas, epоliju, kв arо zinвtniskus apcerзjumus. Saglabвjuрas tikai  seрas
himnas un 64 epigrammas. Atrasti 800 Kallimahu  darbu  fragmenti,  kuri  dod
priekрstatu par  viтa  zuduрajiem  darbiem.  Kallimaha   himnas  nav  priekр
svinоgiem, reliмiskiem svзtkiem, tajвs nav patosa,  svinоguma  un  reliмiskв
rituвla elementu. Viтa himnas iz mazas  miniatыras  ar  mitoloмisku  siюetu.
Tajвs ir gan reвlвs dzоve tзlojums, gan arо politiski jautвjumi.
      Epigrammas tematika - mоlestоba, draudzоba, literвrв polemika.
      Ievзrojamвkais  darbs  -  “Cзloтi”  -  vзstоjoрu  elзмiju  krвjums   4
grвmatвs. tajвs apkopoti nostвsti  par  daювdu  svзtku,  rituвlu,  nosaukumu
izcelрanos. Krвjuma noslзgumв ir epоlijs “Berenоkes matu  sproga”,  bet  par
darba saturu var spriest pзc epоlija “Hekale”, kur stвstоts par  “Herkaliju”
svзtku dibinврanu.
      Aizstвvзdams  maza  forma  dzeju,  Kallimahs  apkaroja  lielo   eposu,
ciklisko poзmu, kas nepadodas izsmalcinвtais apdarei. Kallimahs saprata,  ka
izsmalcinвtоbai, lielu ideju nenoslogotai aleksandrieрu dzejai mazвs  formвs
bija vairвk piemзrotas.
      “Berenоkas matu sproga”
      Atdzejos  Katulls.  Sacerзts  par  godu  tam,  ka  Змiptes   valdnieka
Ptolomeja Evergeta  sieva  Berenоke  ziedojusi  savu  matu  sprogu  dieviem,
lыgdama, lai viтas virs atgrieztos no kara. Matu sproga no altвra  pazudusi.
Galma astronauts tai paрв laikв pie debesоm  atklвjis  jaunu  zvaigznвju  un
atzinis, ka Berenоkes matu sproga pвrvзrsta zvaigznвjв.
      Par  notikuрo  vзstо  pati  matu  sproga,  kas  nonвkusi  pie  debesоm
pвrvзrsta par zvaigznвju. Viтa stвsta par  lielajвm  Berenоkes  skumjвm  par
vоru un no raudврanas zeltainв matu sproga bija gluюi mitra.  Sproga  stвsta
par to cik viтai юзl bijis рнirties no Berenоkes zeltainвs  galvas,  par  to
kв viтa nonвk pie Venзras un par savu pвrvзrрanos un  likteni  starp  pвrзjв
zvaigznзm. Sproga noюзlo savu pвrvзrрanos un vзlas bыt atkal  pie  Berenоkes
- bыt valdnieces matu sproga.
      Himna Zevam
      Tajв stвstоts par Zeva dzimрanu. Par  to  kв  tas  piedzimis  Parasijв
Rejai. Kad  tas  piedzimis  Reja  to  nomazgвjusi,  ievоstоjusi  autiтos  un
atdevusi Nedai, lai tв viтu aiznestu  kalnos  un  audzinвtu  lielu.  Neda  -
vecвkв no nimfвm, kas bija klвt Zeva dzimрanas  brоdо.  Viтai  par  godu  to
upi, kurв nomazgвja Zevu nosauca par Nedu. Tвlвk stвstоts par  Zeva  laimоgo
bзrnоbu, par to kв tas tika aprыpзts.  Tвlвk  stвstоts  kв  Zevs  ieceп  sev
kareivjus, kas kпыst par varoтiem. Par Zeva milzоgo varu pвr cilvзkiem.
      “Dod mantu un tikumu пaudоm!
      Vai gan bez tikuma manta var cilvзkus laimоgus darоt?
      Vai pat tik tikumus bez mantas?
      Dod tikumu, laimi mums visiem!”
                    Teokrits (310.g.p.m.з.-250.g.p.m.з.)
      Dzimis  Sirakыzвs,  ilgu  laiku  dzоvojis  Kosas  salв.  Viтa  talanta
attоstоbu sekmзja dzejnieki Filзts,  Asklepiвds  un  Leonоds.  Ap  270  gadu
pвrceпas uz dzоvi Aleksandrijв. Viтр ir “mazвs formas”  dzejnieks.  Rakstоja
idilles, epigrammas, epоlijus, enkomijus.  Saglabвjuрas  30  idilles  un  26
epigrammas. Viтр ir bukoliskвs  dzejas  pвrstвvis.  Un  рis  dzejas  galvenв
iezоmз - lauku dzоves idializвcija, uz роs dzejas pamatiem Teokrits  veidoja
literвro юanru - idilli. Idilles - neliela aina no laucinieku  un  vienkвrрo
pilsзtnieku dzоves. teokrita  idillзm  ir  pa  daпai  stвstоjuma,  pa  daпai
dramatiska dialoga forma. Raksturоgs arо apdziedврanas  moments.  Mоlestоbas
tзma ir dominзjoрв. Bieюi  dabas  tзlojums  ir  fons  darbоbas  risinвjumam.
Izmantojot mitoloмiskus siюetus Teokrits ienes pats savu traktзjumu  (stвsta
par  Hзrakla  un  Hзlas  draudzоbu),  par  nelaimоgi  iemоlзjuрos   ciklopu.
Teokrita daiпrades sekotвji - Vergоlijs, Moshs, Bions.
      1.idille
      Tajв ir daudz folkloras, tв ir dziesma par ganu, kurр ir iemоlзjies un
jыtas nomвkts savas mоlestоbas dзп, jo negrib pakпauties  mоlestоbas  varai.
Viтр neprot mоlзt, jo pats Erots ir iekalis  viтu  vaювs.  Savas  mоlestоbas
dзп viтр mirst.
      4.idille
      Ganu saruna. Viтi ir brоvi cilvзki - Bats un Koridons.  Koridons  gana
Egona govis, jo tas ir devies uz Olimpiskajвm spзlзm lоdzi atlзtam  Milonam,
bet Korinda darbu  pieskata  Egona  vecais  tзvs.  Bats  satiek  Korindu  un
izpraртв par pзdзjiem notikumiem. Рajв sarunв labi parвdв  Korinda  un  Bata
raksturi. Korinds - labsirdоgs, lзtticоgs, naivs, bet Bats  -  ziтkвrоgs  un
ironisks.
      6.idille
      Divi  gani  Dafnоds  un  Damoits  skaistв   vasaras   dienв   sacenрas
dziedврanв. Dziesmu tзma ir viena - par Plifзma nelaimоgo mоlestоbu pret  it
kв vienaldzоgo nimfu Galateju. Dafnоds dzied Polifзmam  labvзпa  vвrdв,  bet
Daimonts it kв paрa Plifзma vвrdв.
      15.idille
      Tв ir viena  no  slavenвkajвm  Teokrita  idillзm  -  Sirakыzietes  jeb
sievietes Adonоda svзtkos.
      Attзlota  dzоves  aina,  ar  reвlistiskiem  cilvзka  raksturiem,  viтu
interesзm. Lоdzвs sadzоviskajвm ainвm doti arо  reliмiski  elementi.  Idille
slavз Змiptes valdnieka Ptolomeja Filadelfa devоgumu.
      Sarunвjas divas draudzenes Gorgo un Praksinoja  par  to,  ka  nedrоkst
runвt  slikti  par  savu  tuvвko  bзrna  klвtbыtnз.  Uzsvзrts,  ka   cilvзks
cenрoties var panвkt visu. Sоki apraksta kв draudzenes poрas  uz  pili,  kur
notiek kвzas. Idille beidzas ar пoti  sadzоvisku  ainu,  kur  Gorgo  jвdodas
mвjas taisоt Dioklоdam pusdienas.
                      Longs (apmзram 2. vai 3.gs.m.з.)
      Nav droрu ziтu, bet tiek  uzskatоts  par  romвna  “Dafnоds  un  Hloja”
autoru. Romвns ieтem izcilu  un  atseviрнu  vietu  sengrieнu  romвna  юanrв.
Siюeta skaidrоba, kompozоcijas skaidrоba, tas paceп  pвri  ро  юanra  citiem
sacerзjumiem, jo citiem ir raksturоgs samezglots siюets, daювdu notikumu  un
piedzоvojumu pвrmзrоba. Longa prozas darbam piemоt оpaрs ritms  un  poзtisks
krвртums. Romвnв  attзlota  divu  jaunieрu  mоlestоba,  kas  Erota  rosinвta
pamazвm pвrvзrрas no neapzinвtas ilgu tieksmes lоdz kaislоgвm jыtвm.
      Dafnоds un Hloja
      Abus jaunieрus vecвki kвdreiz bija pametuрi  un  jaunieрi  izaug  ganu
vidы. Abi vзl ir gandrоz bзrni, kad  jau  iemоlas  viens  otrв,  viтiem  vзl
jвuzzina, kas ir  mоlestоba.  mоlas  ilgu  augрana  tiek  parвdоta  paralзli
dabai, tв tiek saskaтota ar dabas parвdоbвm. romвnв  tiek  aprakstоta  Hlojs
nolaupорana un gыsts, kuмa  bojвeja.  Romвna  beigвs  jaunieрi  satiekвs  ar
saviem bagвtajiem vecвkiem, tie viтus pazоst, noюзlo savu agrвko rоcоbu   un
rоko kвzas saviem bзrniem.
                       Platona (427. – 347. g.p.m.з.)
      Ceпojumos  pa  Dienviditвliju  un  Sicоliju  Platons   iepazоstas   ar
pitagorieрu mвcоbu un vairвkkвrt  nesekmоgi  centies  realizзt  dzоvз  savas
ideвlвs valsts iekвrtas idejas. Ap 387.gadu p.m.з. Platons  nodibinвja  savu
filozofisko skolu - Akadзmiju, kas turpinвja darboties vзl ilgi pзc  Platona
nвves, lоdz pat m.з. 6 gs. Platons bija ideвlists (vвrds “ideвlists”  cзlies
no Platona pamatuzskatiem par ideju  pasauli  iepretо  jutekliskajai)  savos
meklзjumos  un  uzskatos.  Arо  viтa  uzskati  par  cilvзku   kopumв,   viтa
psihiskajiem procesiem un stвvokпiem ir cieрi saistоti  ar  augstвkвs  ideju
pasaules pastвvзрanu.
      Platona зtika vairвk ir orientзta uz ideвlas, pilnоgas cilvзku kopоbas
radорanu,  nevis  uz  atseviрнas   personоbas   audzinврanu.   Viтр   nebija
individuвlists, bet gan sociвlists, kuram galvenais ir  izveidot  vislabвko,
pзc mыsdienu uzskatiem pat mazliet  dieviрнu,  valsts  iekвrtu,  kur  katrai
cilvзku grupai ir savs konkrзts uzdevums.
      Cilvзkus viтр iedalоja 3 grupвs. Pirmвs grupas cilvзki  ir  valdоtвji,
viedie, filozofi. Viтi  ir  taisnоgi,  godоgi,  patiesi  un  atturоgi,  viтi
tiecas izprast visu skaisto  un  ideju  pasauli.  Tвlвk  nвk  cilvзki,  kuru
raksturоgвkвs оpaроbas ir droрsirdоba, vоriрноba,  pienвkuma  apziтa,  tвdзп
Platons tiem iedalоja kareivju un sargu uzdevumu. Bet  treрв  cilvзku  grupa
miesiski ir pвrвk piesaistоta fiziskajai pasaulei, tвdзп  tiem  jвnodarbojas
ar fizisko darbu  –  jвkпыst  par  zemniekiem,  amatniekiem  un  jвnodroрina
valsts materiвlв eksistence. Tв kв pirmвs  un  otrвs  grupas  rokвs  atrodas
visa likumdoрanas un  cilvзktiesоbu  vara,  viтi  nedrоkst  bыt  savtоgi  un
materiвli ieinteresзti, lоdz ar to viтi nedrоkst precзties. Abвm  grupвm  ir
jвdzоvo kв vienai lielai мimenei. Рo  ideвlistisko  un  pat  grieнu  valstоs
neiespзjamo  sadalоjumu  Platons  izvirzоja  kв  vienоgo   pilnоgas   valsts
pastвvзрanas noteikumu, bet pilnоga valsts ir nepiecieрama, lai  izaudzinвtu
pilnоgus cilvзkus.
      Platonam eksistз divas pasaules, kas ir pilnоgi atdalоtas un atрнirоgi
raksturojamas. Viena ir lietu pasaule, kas ir  vienmзr  mainоga  gan  laikв,
gan telpв, saistоta ar raрanos un zuрanu, tв ir sajыtama ar  maтu  orgвniem.
Otra ir ideju pasaule –  tв  nosaka  jutekliskвs  pasaules  esamоbu,  tв  ir
nemainоga, pastвvоga un neuztverama. Ideju pasauli var aptvert  tikai  garв.
Tikai lietu idejas ir оstas  nevis  paрas  lietas,  tвdзп  tikai  idejas  ir
izziтas vзrtas, jo satur sevо lietu nemainоgo bыtоbu.
      Platons cilvзkв izdala nemirstоgu dvзseli un mirstоgu нermeni. Dvзsele
ir pielоdzinвta idejвm, un tв kв tвs eksistз pirms jutekliskвm  lietвm,  tad
tвs ir vienotas un nedalвmas. Arо dvзsele kв ideju  zinврana  eksistз  pirms
cilvзka un ir nedalвma un nemirstоga. Нermenо ir daudz  matзrijas,  lоdz  ar
to tas ir dalвms un mirstоgs. Bыtоbв  нermenis  cilvзka  eksistencз  ir  kas
nicinвms un nosodвms, pat iemieso visu пauno, tas  kalpo  tikai  kв  cietums
dvзselei, no kura tai jвatbrоvojas. Lai  to  izdarоtu,  dvзselei  jвattоras,
jвapspieю jutekliskвs tieksmes,  jвtiecas  pзc  augstвkвs  patiesоbas.  Tвdв
veidв cilvзks kпыst pilnоgs.
      Platons, skaidrojot dvзseli, izmanto lоdzоbu ar pajыgu,  kur  kuиieris
ir prвts, viens no zirgiem ir jutekliskвs  iekвres,  bet  otrs  –  saprвtоgв
griba. Viens zirgs tiecas vilkt dvзseli, bet otram tuvвka рнiet  zeme,  lоdz
ar to izvзrрas cотa dvзselз, kas ir mыюоgв cilvзces problзma  –  dvзsele  ir
iekalta mыюоgв spriegumв.
      Platons bija reinkarnвcijas atbalstоtвjs un uzskatоja,  ka  tikai  pзc
vairвkkвrtзjas iemiesoрanвs, kad dvзsele attоrijusies jau  vairвkвs  pakвpзs
tв kпыst dieviрнa, paceпas augstвk pie ideju pasaules durvоm un zыd  iekрзjв
pretruna, rodas harmonija un saskaтa virzоbв  uz  augstвko  punktu  –  ideju
pasauli. Bet katrв nвkoрajв dzоvз  dvзsele  pвrdzimst  vai  nu  cilvзkв  vai
dzоvniekв, atkarоbв no tв cik  tikumоga  tв  bijusi  iepriekрзjв  dzоvз.  Ar
tikumоbu рeit jвsaprot, kura dvзseles daпa cilvзka dzоvз bija visaktоvвkв.
Platons dvзseli iedalоja 3.  daпвs.  Saprвtоgвs  dvзseles  daпas  jeb  prвta
augstвkais tikums ir gudrоba.  Ar  рo  dvзseles  daпu  cilvзks  apsver  savu
rоcоbu, izglоtojas un vadвs pзc augstвkiem tikumоbas un  зtikas  principiem.
Otrв dvзseles daпa ir afektоvв jeb emocionвlв, kuras  augstвkais  tikums  ir
droрsirdоba – ar  роs  dvзseles  daпas  atbalstu  cilvзks  izjыt  un  izrвda
emocijas, ir spзjоgs uz lоdzjыtоbu, sirsnоbu,  naidu,  dusmвm,  uzupurзрanos
u.t.t. Bet treрв ir zemвkв – jutekliskв dvзseles daпa, kas  ir  vienвda  gan
cilvзkiem, gan dzоvniekiem  un  augiem.  Tв  ir  atbildоga  par  jutekliskвm
iekвrзm un baudвm, нermeтa fizisko  vajadzоbu  apmierinврanu.  Рвs  dvзseles
daпas augstвkais tikums  ir  paрsavaldорanвs,  atturоba.  Katrв  cilvзkв  ir
visas trоs augstвk  minзtвs  daпas,  bet  daюos,  kвdas  daпas  pвrsvars  ir
lielвks.
Vissvarоgвkв dvзseles funkcija  ir  izziтa,  jo  izziтa  cilvзku  noved  pie
pilnоbas.  Izziтa  Platonam  ir  mвcоba  par  atturзрanos  jeb  “anamnesis”.
Jebkura izziтa ir dvзseles atmiтas par ideju pasauli,  kurв  tв  mita  pirms
iemвjoja cilvзkв. Ideju pasaule ir visa sвkums, jutekliskвs pasaules  pamats
un dvзseles pirmavots.
      Тemot vзrв izziтas veidus, Platons izdalоja 2 veidu iespзjamos  ceпus,
kвdos cilvзks var nodzоvot savu dzоvi. Pirmв ir izziтas dzоve, kurв  cilvзks
par augstвko mзrнi uzskata izzinвt patiesоbu, un tвda dzоve ir laba pati  no
sevis,  jo  iemieso  platoniskв  filozofiskв  uzskata  kulminвcijas  punktu,
cilvзka ideвlo ceпu. Otrв ir darbоgв dzоve, kas  gan  nenozоmз,  ka  cilvзks
dara  visu,  kas  ienвk  prвtв,  nevзrtзjot  izdarоtв  пaunumu  vai  labumu,
derоgumu, bet gan saprвtоgas  gribas  ietekmзts  virza  darbоgo  нermeni  uz
iecerзto mзrнi. Рвda dzоve ir laba tвdзп, ka nepiecieрama.
      Platona mоlestоba ir mоlestоba uz idejвm, to pasaules pilnоba  vienоgв
dod mоlestоbai attaisnojumu un augstвko ideju. Protams,  Platons,  neizslзdz
arо cilvзku mоlestоbu, tв pat ir  оpaрi  veicinвma,  tikai  viтр  to  izprot
citвdi, kontekstв ar augsto  ideju  mоlestоbu.  Platoniskв  mоlestоba  meklз
tikai dieviрнo, tв atпauj mоlзt tikai pilnоbu un ideвlu,  mоlзt  ar  spзcоgu
gara un dvзseles tieksmi. Izslвpuрo  tв  nedzirdо,  izsalkuрo  nepaзdina  un
neglоto  nenoglвsta,  jo  cilvзks  viтam   nav   paрvзrtоba,   tikai   ideju
iemiesotвjs  un  atturоgais  skaistuma  un  pilnоbas  pielыdzзjs.  Tikai  tв
mоlestоba, kas ved uz ideju, ir svзtоga un оstena, tв  ir  cilvзka  cienоga,
bet ne mоlestоba uz lietвm vai cilvзkiem, kuri ir gaistoрi  un  nepastвvоgi.
Platons vienmзr domвja, ka mоlзt cilvзka skaistumu nav vзrts, lai  gan  lоdz
zinвmam laikam tas ir aizrautоgi un jauki, jo  skaistums  ar  laiku  zыd  un
paliek tukрums. Arо platoniskв mоlestоba nav izprotama tвdв  veidв,  kв  tas
ieviesies mыsu leksikв, jo Platons pats  рвdu  jзdzienu  neieviesa.  Tв  nav
fiziskвs mоlestоbas  nobeigums,  bet  gan  tieрi  mоlestоba  uz  idejвm,  uz
augstвko patiesоbu, kurai viss  dzоvnieciskais  un  jutekliskais  ir  sveрs.
Dieva Erota augsto spзku un varu Platons  ir  atklвjis  daudzos  “dialogos”,
bet jo оpaрi dialogв “Dzоres”.
      “Bet kas gan tad notiktu, ja tu  bыtu  skatоjies  vistоrвko  daili  un
tikai to bez cilvзka нermeтa un  miesas,  bez  cilvзku  rotвm  un  krвртuma,
skatoties tikai рo mыюоgo, dieviрнo daili. Vai tu vзl domвtu,  ka  ро  dzоve
ir nicinвma, ja vari uz dieviрнo raudzоties un tajв kavзties? Vai tu  nebыtu
pвrliecinвts, ka tikai vзrojot tв,  kв  tas  vajadzоgs,  skaisto  var  radоt
nevis patiesв зna, bet paрu patieso, jo tu vairs neesi pievзrsies зnai,  bet
оstenоbai.”
      Viens no nozоmоgвkajiem dialogiem ir “Valsts”.
      Galvenais  рajв  dialogв  ir  ideвlвs  valsts  uzbыves   principi   un
filozofiskais pamatojums. Pвrrunвjot ideoloмijas jautвjumu  ideвlajв  valsts
iekвrtв, sarunas dalоbnieki pieskaras literatыrai.
      Pзc Platona domвm mвksla, bыdama reвlвs pasaules atdarinвjums ir  пoti
tвlu no  lietu  patiesвs  bыtоbas  atklврanas,  patiesоbu  ar  atdarinврanas
lоdzekпiem nevarot nedz apjaust, nedz  attзlot.  Platons  nenoliedz  mвkslas
iedarbоbas spзku, taиu vienоgais uzdevums, ko  mвkslai  un  arо  literatыrai
Platons izvirza ir  audzinвt  pilsoтus  ar  cildeniem  paraugiem.  Vajadzоgs
stingras  atlases  princips   literatыras   sacerзjumu   izvзlз   izglоtоbas
vajadzоbвm.
                  Marks Tulijs Cicerons (106.-43.g.p.m.з.)
      Cicerons bija politisks darbinieks un  lielisks  rakstnieks,  pзdзjais
ievзrojamais Romas republikas ideologs, kas tвs iekвrtu pamatoja  ar  grieнu
politiskajвm  teorijвm.  Lоdz  mыsdienвm  saglabвjuрвs  58   runas,   virkne
retorikas un filozofisko traktвtu, 800 vзstules. Dzimis  106.gada  3.janvвrо
p.m.з. latотu pilsзtв  Arpinв  un  ir  cзlies  no  jвtnieku  aprindвm.  Viтa
vecвkiem bija sakar galvaspilsзtв, viтu draugu lokв bija  tolaik  pazоstamie
oratori Antonija un  Krass.  Vecвki  vзlзdamies  dot  labu  izglоtоbu  abiem
dзliem - Markam un Kvintam pвrcзlвs uz dzоvi  Romв.  Skolв  Cicerons  apguva
grieнu klasisko literatыru. Scevola Paneteja iespaidв sвk  interesзties  par
filozofiju. Cicerons vingrinвjвs runu sastвdорanв grieнu un  latотu  valodв,
sacerзja poзmas, tulkoja no grieнu valodas prozв un dzejв.
      Ar daiпrunоbu nenвcвs nodarboties, jo 80.gadu sвkumв iekрзjo juku  dзп
tiesas  nedarbojвs,  bet  advokвta  darbоbu  uzsвka  80.gadu  beigвs.  Leils
Cicerona  panвkums  bija  Seksta  Roscija  aizstвvзрanas  runai,   bet   pзc
drosmоgвs uzstврanвs Roscija lietв,  kur  viтр  neaizskarot  personоgi  paрu
diktatoru  Sullu,  bet  kritizзjot  Sullas  reюоmu,  palikрana  Romв   kпuva
bоstama. Kopв  ar  brвli  Kvinu  dodas  ilgstoрв  ceпojumв  pa  Grieнiju  un
Mazaziju. Lielu ietekmi uz viтu atstвja Atзnas un  Rodosas  salв  pavadоtais
laiks.
      79.gadв atgrieюas Romв un kпыst plaрi pazоstams  un  lоdzko  sasniedza
laikв noteikto vecumu, lai varзtu kпыt par valsts  amatpersonu,  viтu  рajos
amatos arо ievзlзja.
      71.gada beigвs sвkвs prвva pret Verresu, Cicerons  uzтemas  apsыdzоbas
uzturзрanu, lai gan Cicerons jau  pirmвs  sesijas  kвrtв  pierвdоja  Verresa
vainu, Cicerons publicзja savus materiвlus kв piecas runas pret Varresu.
      66.gadв Cicerons uzstвjas ar savu pirmo politisko  runu  par  pilnvaru
pieрнirрanu Pompejam, lai pabeigtu karu Mazazijв.
      63.gadв kпыst par  konsulu,  atklвj  Katelоna  sazvзrestоbu  un  saтem
“tзvijas tзva” nosaukumu. Рajв laikв top poзmas “Par manu konsultu”,  “  Par
manu laiku”, un иetras runas pret Katelоnu.
      58.gadв Cicerons dodas trimdв, jo vajв Katelоnas piekritзji  (Pompejs,
Cezars, Krass). Sвkas depresija. Raksta darbus par  morвli,  зtiku.  55.gadв
top lielais  dialogs  “Orators”,  bet  54.gadв  sвk  rakstоt  traktвtu  “Par
valsti”,  kurв  cildina  Romas  valsts  iekвrtu  un  apskata  tвs  pagrimuma
iemeslus. рo traktвtu uzdroрinвs publicзt tikai 51.gadв.
      Cicerons noslзdzвs no aktоvвs  sabiedriskвs  dzоves  un  dzоvodams  te
savвs mвjвs, te pie sava drauga Atika, pievзrрas filozofijai.  Cicerons  sev
nosprauda mзrнi popularizзt sabiedrоbai  grieнu  filozofiju.  Samзrв  neilgв
laikв (33 mзneрos) Cicerons bija pabeidzis  lielвko  daпu  savu  filozofisko
sacerзjumu, to  vidu  “Hortenzijs”  (lоdz  mыsdienвm  nav  saglabвjies,  bet
senatnз tam bija liels iespaids, ar to sвkвs traktвtu sзrija), “Par labв  un
пaunв robeювm”, “Par dievu dabu”.
      Pirmвm kвrtвm Cicerons  uzskatоja  par  pienвkumu  uzrakstоt  traktвtu
filozofijas aizstвvзрanai, kas bija pretrunв ar romieрu uzskatiem.  Traktвtв
“Hortenzijs” Cicerons aizstвv savu pвrliecоbu un  vзlзрanos  nodarboties  ar
filozofisko apcerзрanu, jo Ciceronam  bija  sevi  jвattaisno  romieрu  acоs.
Viтр bija sabiedriski politiskais darbinieks, kurр  bija  atklвjis  Katelоna
sazvзrestоbu, bet tagad vзlзjвs nodarboties ar filozofiju.
      Traktвtв “Par  dievu  dabu”  Cicerons  atspзko  epikыrieрu  un  stoiнu
argumentus par dievu esamоbu, bet saviem sacerзjumiem dod nevis  ateistisku,
bet gan agnosticisku formulзjumu - neskatoties uz to, vai ir dievi vai  nav,
bet valsts reliмiju nepiecieрams aizsargвt.
      51.gadв Ciceronu nosыta par prokonsulu uz Kilkija provinci, saтem goda
titulu - “imepratoru” par lielajiem panвkumiem karв pвr kalnu ciltоm.
      50.gadв Cicerons atgrieюas Itвlijв pilsoтu kara priekрvakarв. Dodas uz
Grieнiju pie Pompeja, bet 48.gadв sakauj Pompeju un Cicerons  dodas  atpakaп
uz Itвliju un izlоgst ar  Cзzaru.  Par  vienu  no  Cicerona  draugiem  kпыst
Bruts, vзlвkais Cзzara slepkava. Pзc Cзzara nogalinврanas 44.gadв  Ciceronam
atkal  sвkas  aktоvs  politiskais  darbоbas  laiks  un  sekmоgi  cоnвs  pret
Antoniju,  kurр  sevi  uzskata  par   Cзzara   pзcteci.   Cотas   literвrais
piemineklis pret Antoniju ir palikuрas “Filipikas”, tajвs ir 14 runas.
      Oktaviвns izlоga ar Antoniju un noslзdza savienоbu. 43.gada 7.decembrо
Antonija aмenti notvзra  Ciceronu  un  viтu  nogalinвja,  Antonijs  pavзlзja
nocirsto Cicerona galvu uzstвdоt Romas foruma oratoru tribоnз.
                             Informвcijas avoti

      Platons “Menons. Dzоres” - Zvaigzne ABC, 1980.gads

      A.Vorobjovs “Psiholoмijas vзsture” - Rоga, 1998.gads

      Sengrieнu literatыras antoloмija - Rоga, Zvaigzne, 1990.gads

      I.Tronskis - Antоkвs literatыras vзsture - Latvijas valsts
izdevniecоba, Rоga, 1954.gads

      A.Rubenis - Romas kultыra - “Svзtdienas Rоts”, 1993.gads

      A.Rubenis - Senвs Grieнijas dzоve un kultыra - Rоga, “Zvaigzne”,
1994.gads

      Kыle M., Kыlis R. - “Filosofija” - apgвds “Burtnieks”, 1996.

      P.J.Anstrats, - “Civilizвcijas vзsture” R., “Karogs” - 1995., 153.lpp.

      I.Нзniтр - Seno laiku vзsture II – Zvaigzne ABC, 1994.gads

      Metodisks lоdzeklis - Seno laiku vзsture 2.daпa – Rоga, 1995.gads

      Pasaules vзsture 1. daпa. - Senie laiki – RaKa, latvieрu izdevums,
1997.gads