Darbinieku personibas ipasibu saikne ar darba efektivitвti organizвcijв


                                   Saturs



Ievads                                                                     3

1.  Person?bas  ?pa??bu  visp?r?gs   raksturojums                          5

1. 1.1.  Temperamenta tipu b?t?ba un noz?me darb?             6

           1. Sangv?niskais temperaments                            6
           2. Melanholiskais temperaments                     7
           3. Hol?riskais temperaments                        9
           4. Flegm?tiskais temperaments                            11

     1. Rakstura akcentu?cijas tipi                                 12
           1. Hipert?mais tips                                      12
           2. Sensit?vais tips                                      13
           3. Trauksmainais tips                              14
           4. Demonstrat?vais tips                                  15
           5. Dist?mais tips                                  15
           6. Rigidais tips                                   16
           7. Uzbudin?mais tips                               17
           8. Ciklot?mais tips                                      18

 1. J?dziena “organiz?cija” visp?r?gs raksturojums                  19
 2. Darbinieku personisko ?patn?bu izp?te x pils?tas dom?           21
     1. P?t?m?s grupas apraksts                               21
     2. P?t?jumu metodikas raksturs                                 22
     3. Ieg?to aptaujas anketu rezult?tu anal?ze un interpret?cija  24

Secin?jumi                                                    29
Anot?cija latvie?u valod?                                           31
Anot?cija ang?u valod?                                        32
Izmantot?       literat?ra                                                33

Pielikums



                                   IEVADS



           Kursa darbam tika izv?l?ta t?ma “ Darbinieka person?bas  ?pa??bu
    saikne ar darba efektivit?ti organiz?cij?”, jo man, k? topo?ajai biroja
    vad?t?jai, lik?s ?oti b?tiski p?t?t k?das  darbinieka  temperamenta  un
    rakstura  akcentu?cijas  tipa  ?patn?bas  sekm?  un  k?das  kav?  darba
    efektivit?ti organiz?cij?.
            Ikviens  piedzimst  ar  savu  temperamentu  un  sav?m  rakstura
    ?pa??b?m. Dz?ves  apst?k?i,  taut?ba,  apk?rt?j?  vide,  saimnieciskais
    st?voklis un vec?ku ietekme veido cilv?ka person?bu, ta?u b?t?ba paliek
    t?  pati  iepriek??j?..  Psiholo?ij?  ??s  paz?mes  tiek  d?v?tas   par
    individu?lpsiholo?iskaj?m ?patn?b?m, kur?m ir  ?oti  liela  noz?me  gan
    saskarsm? ar cilv?kiem,  gan  ar?  darba  efektivit?tes  paaugstin??an?
    organiz?cij?.  Lai  gan  j?dziens  “individu?lpsiholo?isk?s  ?patn?bas”
    ietver ar?  t?das  ?patn?bas  k?  sp?jas,  intelekts,  pa?v?rt?jums  un
    pa?cie?a, tom?r  man  visb?tisk?kais  ??iet  indiv?da  temperamenta  un
    rakstura akcentu?cijas tips, jo dz?ves laik? ir iesp?jams to  pamain?t,
    ta?u b?t?ba paliks t? pati iepriek??j?.
           Cilv?ka temperaments un rakstura iez?mes ietekm? ne tikai  darba
    izpildi, bet ar? t? rezult?tu, t?d?j?di potenci?lajiem  darba  dev?jiem
    ?im faktoram  b?tu j?piegrie? sevi??i liela v?r?ba, jo  flegm?tisk?  un
    melanholisk? temperamenta p?rst?vjiem ir gr?ti  piel?goties  intens?vam
    darba procesam, savuk?rt hol?ri?i un sangvini?i nesp?j  ilgsto?i  veikt
    vienmu?u un monotonu darbu.
    P?t?juma priek?mets:
      Person?bas ?patn?bas.
    Kursa darba m?r?is:
      P?t?t un  analiz?t  darbinieka  personisko  ?pa??bu  saikni  ar  darba
    efektivit?ti organiz?cij?.
    Izvirz?t? hipot?ze:
    Ja  darba  dev?js  ?ems  v?r?  darbinieka  temperamenta   un   rakstura
    ?patn?bas, tad
    - paaugstin?sies darba efektivit?te,
    - paaugstin?sies darbinieku atdeve darb?.
    Kursa darba uzdevumi:
    1. Stud?t un analiz?t literat?ru par person?bas ?pa??bu saikni ar darba
       efektivit?ti un apkopot ieg?to inform?ciju.
    2. Veikt attiec?g?s probl?mas izp?ti praks?.


    Kursa darb? tiks izmantotas ??das p?tniecisk?s metodes;
     1. teor?tisk? – literat?ra,
     2. emp?risk? – aptauja.

    Galveno j?dzienu skaidrojums:

    Individu?lpsiholo?isk?s ?patn?bas – cilv?ku savstarp?j?s  psiholo?isk?s
    at??ir?bas.

    Temperaments –  t?s  cilv?ka  individu?lpsiholo?isk?s  ?pa??bas,  kuras
    nosaka vi?a darb?bas  dinamiku  un  ir  atkar?gas  no  centr?l?s  nervu
    sist?mas ?pa??b?m.

    Rakstura akcentu?cija – par?d?ba, kad da?as cilv?ka  rakstura  ?pa??bas
    ir ?oti att?st?tas un izce?as uz citu ?pa??bu fona.

    Kursa darba strukt?ra.
          Kursa darbam ir 3 da?as,  kur?s  tiek  analiz?ta  literat?ra  par
    p?t?mo probl?mu un  anket??anas laik? ieg?tie aptaujas  rezult?ti.,  k?
    ar? secin?jumi un pielikums, kur? ievietots p?t?jumu  laik?  izmantot?s
    anketas paraugs. Anot?cija latvie?u un ang?u valod?.



                1. PERSON?BAS ?PA??BU VISP?R?GS RAKSTUROJUMS


       Pie person?bas individu?lpsiholo?iskaj?m ?patn?b?m pieder

  - temperaments
  - raksturs
  - sp?jas
  - intelekts
  - pa?v?rt?jums
  - pa?cie?a

    Sp?jas ir indiv?da psiholo?isk?s ?patn?bas, kuras  nosaka  zin??anu  un
    iema?u l?meni.
    Svar?gi, lai cilv?ks atrastu izmantojumu sav?m sp?j?m, respekt?vi, ?sto
    nodarbo?an?s veidu, jo t?du cilv?ku, kuriem nav nek?du sp?ju, praktiski
    nav.

    Intelekts – cilv?ka lo?isk?s dom??anas sp?ju un zin??anu kopums.  ?pa?u
    vietu ie?em rado?? dom??ana. Augsts intelekta  l?menis  ne  vienm?r  ir
    saist?ts ar att?st?tu rado?o dom??anu un otr?di.

    Pa?v?rt?jums – k? cilv?ks v?rt? savas sp?jas un ?pa??bas attiec?b? pret
    k?du noteiktu normat?vu sist?mu. ?o  sist?mu  veido  apk?rt?jo  cilv?ku
    spriedumi. Gandr?z jebkur? pa?v?rt?jums ir subjekt?vs, jo citu  cilv?ku
    v?rt?jums no malas ir vair?k vai maz?k at??ir?gs.

    Pa?cie?a – cilv?ka attieksme  pret  sevi  kopum?.  Katram  cilv?kam  ir
    v?l??an?s savu pa?cie?u uztur?t  pietiekam?  l?men?.  Tas  vi?u  mudina
    r?koties t?, lai savu  pa?v?rt?jumu  vi??  var?tu  attaisnot.,  un  lai
    pastiprin?tu p?rliec?bu par sevi.
      Kursa darb? tuv?k tika izv?l?ts apl?kot t?das individu?lpsiholo?isk?s
    ?patn?bas   k?   darbinieka   person?bas   temperamenta   un   rakstura
    akcentu?cijas tipus.



                 1. TEMPERAMENTA TIPU B?T?BA UN NOZ?ME DARB?

                     1.1.1.  SANGV?NISKAIS TEMPERAMENTS


          Sangv?ni?is tulkojum? no lat??u valodas “sanguis’’ noz?m? asinis.
      ?im temperamenta tipam rakstur?ga ros?ba,  sp?ja  viegli  piem?roties
    jauniem apst?k?iem, ener?ijas p?rpiln?ba. Sangv?ni?i  ir  apvelt?ti  ar
    labu humora izj?tu, komunikabli, dz?vespriec?gi, darb?gi, gatavi  visur
    piedal?ties, uz?emties atbild?bu, organiz?t.  Vi?iem  ir  stipra  nervu
    sist?ma, augstas darba sp?jas,  viegli  adapt?jas  darb?  un  soci?laj?
    vid?.
      Sangv?ni?i sevi??i labi sp?j:
  - saprasties ar cilv?kiem,
  - izteikt savas domas un saj?smu,
  - atrasties uzman?bas centr?.
       Ta?u  ?im  temperamentam  ir  ar?  savi   tr?kumi.   Sangv?ni?i   ir
    egocentriski  un  bie?i  aizvaino  citus  cilv?kus,   pa?i   to   nemaz
    negrib?dami. Vi?i ?tri iekaist dusm?s, bie?i p?rtrauc citus  un  atbild
    vi?u viet?, nesp?j iegaum?t cilv?ku v?rdus, k? ar? ir  neorganiz?ti  un
    b?rni???gi. Vi?i dz?vo tagadn? un tiecas p?c  acumirkl?ga  gandar?juma,
    bet reti kad p?rdom? piedz?voto. Nepaciet?ba un bezatbild?ba,  atst?jot
    ies?kto pusce??, ir ?im tipam rakstur?gas iez?mes,  tom?r  vi?i  ir  un
    paliek optimisti.
       K? darbinieki, sangv?ni?i ir apvelt?ti ar rado?u  fant?ziju  un  m?l
    ko?as  kr?sas,  ikvienu  darbu  uzs?k  ar   saj?smu,   iedvesmo   citus
    l?dzdarboties. Darb? vi?iem piem?t ?rk?rt?gi liels kust?gums.  Tik  pat
    ?tri, cik interese rodas, tik pat ?tri t? jau ir zudusi, un vi?am atkal
    ir jaunas idejas un priek?likumi.
      “Sangv?ni?i ir labi piem?roti da??da veida  organizatoriskam  darbam,
    darbam ar cilv?kiem, ta?u vi?iem ir ?oti gr?ti veikt  t?du  darbu,  kas
    prasa paciet?bu, ilgsto?u piep?li”.
                                                                   [4., 27.]
      Lasot da??du psihologu izteikumus  par  ?o  temperamenta  tipu,  tiek
    secin?ts, ka sangv?ni?iem ir ?oti b?tiski atrasties  uzman?bas  centr?.
    Vi?i nevar mier?gi s?d?t mal? un klus?t, t?d?j?di labpr?t?k  run?  nek?
    klaus?s.
      Sangv?ni?iem ir  iesak?ms  kust?gs  darbs,  kur?  vajadz?tu  apvienot
    m?renu  gar?go  un  fizisko  piep?li.   Piem?ram,   profesijas,   kur?s
    patst?v?gi n?kas saskarties ar cilv?kiem – tirzdniec?ba, komercija.
       K? galvenie no vi?a tr?kumiem darb? tiek min?ti fakti, kas  saist?ti
    ar savu  pien?kumu  aizmir?anu,  uztic?to  uzdevumu  neizdar??anu  l?dz
    galam, nedisciplin?t?bu, darba laika iznieko?anu  ar  run??anu,  l?mumu
    pie?em?anu emociju iespaid?.
      P?c psiholo?es Florensas Litaueres  dom?m,  lai  darba  process  b?tu
    efekt?v?ks, sangv?ni?im ir j?iem?c?s :

  - “iem?c?ties paklus?t,
  - vald?t p?r savu ego,
  - kaut nedaudz atbr?voties no savas iedom?bas,
  - uzlabot atmi?u,
  - dom?t par citiem”.
                                                                   [4., 95.]
    Ta?u neskatoties uz saviem tr?kumiem, “patie??m izman?gs sangv?ni?is ir
    sp?j?gs t? manipul?t ar cilv?kiem, ka tie v?l l?dzas,  lai  at?auj  bez
    atl?dz?bas str?d?t sangv?ni?a lab?”.
                                                                   [4., 28.]
       K? v?l viens  no  tr?kumiem  tiek  min?ts  ar?  tas,  ka  sangv?ni?i
    attieksm? pret citiem  ir  neiej?t?gi.  Vi?i  neciena  v?j?k  izteiktas
    person?bas, uzskata, ka ir p?r?ki par saviem l?dzcilv?kiem.
      T?tad sangv?nisk?  temperamenta  p?rst?vji  ir  run?t?ji,  optimisti,
    ekstraverti, kuri ir piem?roti organizatoriskam  darbam  un  darbam  ar
    cilv?kiem. Lai gan vi?i ?oti viegli adapt?jas jebkur? vid?,  tom?r   ir
    ?oti neiej?t?gi pret citiem cilv?kiem. Vi?iem  ir  pla?s  pazi?u  loks,
    kuru v?rdus sangv?ni?is bie?i vien aizmirst.


                       2. Melanholiskais temperaments


          Melanholi?is tulkojum? no grie?u valodas “melanos  chol?”  noz?m?
    meln? ?ults.
      Melanholi?is ir v?jais tips. Par to liecina  pat  vi?a  ?ermenis,  jo
    p?rsvar? tas ir trausls. Da?reiz ??iet, ka  ??  tipa  p?rst?vis  ir  no
    citas pasaules,  jo  ir  nosl?gts,  skumj?  un  dr?ms,  bie?i  vien  ir
    egocentrisks  un  dz?vo  pag?tn?,  p?rdom?jot   re?l?s   un   iedom?t?s
    p?rest?bas. Melanholi?i ir nekomunikabli, nervozi un  emocion?li.  Vi?i
    ir pesimisti ar tendenci uz kompleksiem un aiztur?m, ta?u vi?iem piem?t
    tieksme uz ?enialit?ti, filozofiskumu un po?tiskumu.
       Pretstat? sangv?ni?a neiej?t?bai, melanholi?is ir gatavs uzupur?ties
    citu lab?. K? saka Florensa Litauere: “Vi?i tie??m  sevi  nodarbina  ar
    dom?m par citiem cilv?kiem un izj?t vi?u vajadz?bas”.
                                                                   [4., 46.]
       K?  galvenie  tr?kumi  tiek  min?ti  –  untumain?ba  un   nom?kt?ba,
    t?ksmin??an?s par apvainojumiem, uzman?bas koncentr??ana  uz  negat?vo,
    zemais pa?v?rt?jums un egocentrisms. Melanholi?im ir  pie?emami  m?reni
    fiziski vingrin?jumi un mier?gas  attiec?bas  ar  l?dzcilv?kiem.  Vi?am
    rakstur?gas nedro?as kust?bas,  ar?  iema?as  izveidojas  gr?ti  un  ir
    nenotur?gas.
      Darba proces? vi?am ir tendence visu  sapl?not,  iedzi?in?ties  katr?
    s?kum?, uzst?d?t sev augstas  pras?bas.  Savus  darba  pien?kumus  veic
    r?p?gi, neatlaid?gi, pamat?gi, visu izdara l?dz galam.
      K?  raksts  ?rvaldis  Alvils  Spulle:  “Melanholi?iem  daba  iedevusi
    vismaz?k,  ta?u  vi?i  viegli  p?rsl?dzas,  sp?j  pat  veikt   vair?kus
    pien?kumus vienlaic?gi, .. un vi?iem ir lieliskas apk?rt?j?s  vides  ne
    tikai saj?ta, bet ar? nojauta”.
                                                                  [9., 118.]
      Parasti ?? tipa p?rst?vji izv?las  monotonu,  vienmu?u  darbu,  tom?r
    vi?iem ir b?tiski, lai sp?jas tiktu  augstu  nov?rt?tas,  k?  ar?  g?ta
    atzin?ba. Bie?i vien melanholi?im ir daudz labu un  rado?u  ideju,  bet
    tikl?dz t?s saskaras ar ???r??iem un dz?ves ?sten?bu, t?  cie?  sak?vi.
    Vi?? neb?s tas, kur? ska?i  izteiks  savu  viedokli  un  b?s  uzman?bas
    centr?.
      Lai gan melanholi?is ?oti r?p?gi veic savus darba  pien?kumus,  tom?r
    negat?vais ir tas, ka vi?? pl?no p?r?k izstiepti un  detaliz?ti,  mekl?
    sare???tus darb?bas veidus un  vilcin?s  uzs?kt  jaunus  projektus.  K?
    raksta Viesturs Ren?e: “.. vi?i nav apsvied?gi cilv?ki,  kas  var  visu
    ?tri aptvert un darboties, ?tri iejusties jaun?s situ?cij?s”.
                                                                   [8., 18.]
      Melanholi?i ar? ?oti ?tri apvainojas, t?d??  aizr?d?jumus  par  darbu
    nevajadz?tu izteikt ?oti kategorisk? bals?, it ?pa?i, ja  kaut  kas  ir
    j?padara ?tri. Vi?i nesp?j  ilgsto?i  iztur?t  ne  fizisku,  ne  gar?gu
    slodzi.
      Toties vi?i sevi??i labi sp?j:
    -  uztvert dzi?as domas un iev?rot deta?as,
    -  veidot kartot?kas un grafikus,
  -  atrisin?t probl?mas, kas citiem ??iet sare???tas.
       T?tad melanholi?iem ir ?oti gr?ti veidot attiec?bas  ar  apk?rt?jiem
    cilv?kiem, jo vi?i ir nosl?gti, dr?mi un ar zemu pa?v?rt?jumu. Vi?i nav
    rad?ti l?dera un vad?t?ja lomai, bet gan monotonam darbam,  kuru  veiks
    pamat?gi un r?p?gi, un vienm?r ies?kto noved?s l?dz galam. Sevi??i labi
    padosies darbs ar kartot?k?m un grafikiem.


                      1.1.3.  Hol?riskais temperaments


          Hol?ri?is tulkojum? no grie?u valodas “chol?” noz?m? ?ults.
       Hol?ri?i  var  paz?t  p?c  strauj?s  dabas,  savu  nodomu  kaisl?gas
    aizst?v??anas un izpildes. T? k? vi?? ir nel?dzsvarots, tad  ?oti  ?tri
    aizsvilstas, bet ??s dusmas tikpat ?tri ar? p?riet.
       Hol?ri?i  parasti  ir  ar  sp?c?gu  ?ermeni.  Vi?i   ir   ener?iski,
    m?r?tiec?gi, uzst?j?gi  un  pa?p?rliecin?ti.  Hol?riskais  temperamenta
    tips ir tas, par kuru psihologi saka “dzimis l?deris”.
      Piem?ram, Florensa Litauere  raksta:  “Katrai  organiz?cijai,  katram
    finansu dar?jumam ir nepiecie?ams stipras  gribas  vad?t?js,  kas  sp?j
    pie?emt l?mumus – ??s ?pa??bas hol?ri?im ir dotas”.
                                                                   [4., 56.]
    Ar? psiholo?ijas doktors Viesturs Ren?e uzsver hol?ri?a sp?jas “.. ?tri
    mobiliz?t cilv?kus, organiz?t k?du pas?kumu  vai  citus  k?dam  darbam.
    Vi?i nav tik efekt?vi darb?, kas prasa sistem?tiskumu”.
                                                                   [8., 24.]
       Noteico??s  hol?ri?a  uzved?b?  var  min?t  ar?  t?das  ?pa??bas  k?
    dinamiskums un aktivit?te, ap??m?gums, gribassp?ks, nemit?ga dzi?a kaut
    ko main?t, neatkar?ba un past?v?ba.
      K? darbinieki hol?ri?i ir  m?r?tiec?gi,  probl?m?m  mekl?  praktiskus
    risin?jumus, ?tri ?eras pie lietas, rosina  citus  uz  darb?gumu,  labi
    organizatori. Pirms k?da darba s?k?anas vi?? jau  zin  k?  tam  ?erties
    kl?t, un dom?s to  sadal?jis  vair?k?s  da??s.  Priek?roku  dod  darbam
    grup?.
       Ieteicamas  profesijas  ar  iesp?jami  norm?lu  darba   un   atp?tas
    organiz?ciju. T?m nevajadz?tu b?t  s?do??m,  jo  tas  ir  ?oti  kait?gi
    hol?ri?a vesel?bai.
      Ta?u hol?risk? tipa  p?rst?vjiem  ir  ?oti  daudz  negat?vu  ?pa??bu,
    piem?ram, nepaciet?ba, nesavald?ba, neelast?gums.  Vi?i  labpr?t  citus
    izkomand?  un  necie?  asaras  un  sentimentalit?ti,  t?d??  iej?t?gums
    hol?ri?im ir  sve?s  j?dziens.  Parasti  vi?i  ir  ar?  netaktiski,  ar
    noslieci izmantot citus sav? lab?. Tas viss m?dz izrais?t konfliktus ar
    apk?rt?jiem. Attiec?bas sevi??i saasin?s, ja  j?sadarbojas  ar  l?dz?ga
    temperamenta p?rst?vi.
      Darb? hol?ri?i m?dz pie?emt p?rsteidz?gus l?mumus, negod?gi  izmantot
    savus darbabiedrus, pietiekami r?p?gi nep?rdom?t  savas  ieceres.  Vi?i
    bie?i vien izvirza sev nepaveicamus uzdevumus, neatz?st savas k??das un
    vaino citus, ja iecer?tie nere?lie projekti netiek ?stenoti.
      Par ?o hol?ri?u  ?pa??bu  Florensa  Litauere  raksta:   “Hol?ri?i  ir
    darbaholi?i, izj?t nepiecie?am?bu visu p?rzin?t, neprot  saprasties  ar
    apk?rt?jiem”.
                                                                  [4., 109.]
      Ar? ?rvaldis Alvils Spulle saka,  ka  “Hol?ri?iem  ir  sp?c?ga  nervu
    sist?ma, vi?i viegli p?rsl?dzas no vienas  lietas  uz  otru,  bet  vi?u
    r?c?bas un uzved?bas neapr??in?t?ba  j?tami  samazina  ..  sadz?vo?anas
    pak?pi ar l?dzcilv?kiem”.
                                                                  [9., 117.]
      Neskatoties uz ?iem tr?kumiem, hol?ri?i sevi??i labi sp?j
  - veikt darbus, kam nepiecie?ama sp?ja ?tri izlemt,
  - aizst?t k?du neparedz?t? situ?cij?,
  - str?d?t nozar?s, kur nepiecie?ama noteikt?ba un autorit?te.
    T?tad  hol?ri?i  ir  dzimu?i  l?deri,  kas  ar  savu  m?r?tiec?gumu  un
    ener?iskumu sp?j aizraut citus. Vi?iem  piem?t  lieliskas  organizatora
    sp?jas, bet tr?kums ir tas, ka emocijas  un  iej?t?ba  vi?am  ir  sve?s
    j?dziens, un tipiska hol?ri?a iez?me ir skarbums un v?ja aizture.



                      1.1.4. Flegm?tiskais temperaments


       Flegm?ti?is tulkojum? no grie?u valodas “pfl?gma” noz?m? g?otas.
      Flegm?ti?i ir  omul?gi  un  nesteidz?gi,  par  ko  liecina  ar?  vi?u
    mas?vais, apa??gais ?ermenis. Parasti ir mier?gi un labsird?gi cilv?ki.
    M?l ierasto, bet,  kad  s?k  darboties,  virz?s  uz  priek?u  nelok?mi.
    Saglab?   aukstasin?bu,   spriestsp?ju   ar?   sare???t?s   situ?cij?s.
    Flegm?ti?i ir labsird?gi un labi saprotas ar citiem, kad ir p?rvar?ju?i
    kautr?bu, ir uztic?gi, god?gi, k?rt?gi  un  apzin?gi,  vienm?r  pabeidz
    ies?kto. ?? tipa p?rst?vji ir v?rot?ji, pesimisti. Tipisk?k?s  rakstura
    iez?mes ir  paciet?ba,  nosv?rt?ba,  l?dzj?t?ba,  labv?l?ba,  l?n?gums,
    savald?gums un dom?gums.
      Flegm?ti?im ir daudz draugu, jo ar vi?u var lieliski  saprasties.  K?
    saka Florensa Litauere: “Flegm?ti?is nekad  nevienu  neaizvaino,  vi?am
    nepat?k piev?rst apk?rt?jo cilv?ku uzman?bu, vi?? dara to, ko  no  vi?a
    gaida, turkl?t attur?gi, nealkdams slavas un atz??anas”.
                                                                   [4., 65.]
      Darb? flegm?ti?i ne tikai prot lieliski saprasties ar  kol??iem,  bet
    ar? ir kompetenti un nem?dz sv?rst?ties, alla? atrod vienk?r??ko  ce?u,
    izj?tot spiedienu, str?d? ?pa?i  labi.  Vi?i  ir  satic?gi  un  labpr?t
    piebalso citiem,  t?d?j?di  izvairoties  no  konfliktiem.  Flegm?ti?iem
    kust?bas ir izteikti pal?nin?tas, bet ar? tikpat izteikti m?r?tiec?gas,
    t?p?c vi?iem nepiecie?ams  sevi??i  kust?gs  darbs  ar  zin?mu  fizisku
    piep?li. ?oti svar?gi, lai no ??s darb?bas tiktu g?ti  dz?vi  iespaidi,
    kas sp?tu savi??ot mor?li un fiziski.
      Piem?ram, psihologs ?. A. Spulle flegm?tisk?  tipa  p?rst?vim  iesaka
    t?das profesijas k? fermeris, d?rznieks, kas flegm?ti?im nodro?ina labu
    vesel?bu un garast?vokli.
      Darba proces? vi?i dod priek?roku darbam ar liet?m  nevis  cilv?kiem,
    jo sp?j iztur?t ilgsto?u fizisko un gar?go slodzi,  pat,  ja  darbs  ir
    vienmu??.
    K? saka V. Ren?e: “Ja flegm?ti?is ir  pie  kaut  k?  ??ries,  tad  vi??
    izr?da apbr?nojamu neatlaid?bu, reiz?m  pat  st?rgalv?bu  un  ietiep?bu
    savu m?r?u sasnieg?an?”.
                                                                   [8., 22.]
      Darba proces? flegm?ti?i sevi??i labi sp?j:
  - b?t par vidut?jiem un pan?kt vieno?anos,
  - mazin?t situ?ciju b?stam?bu un saglab?t mieru,
  - veikt vienveid?gu darbu, kas citiem ??iet garlaic?gs.
    Turpretim  F.  Litauere  k?  flegm?ti?a  galveno   probl?mu   min   ”..
    ac?mredzamo nesp?ju pie?emt l?mumus”.
                                                                  [4., 132.]
     Vi?a uzsver ar? to, ka “ tipisks flegm?ti?is ir ?oti slinks un cer  ar
    novilcin??anos izvair?ties no darba”.
                                                                  [4., 128.]
      T?d?j?di flegm?tisk? tipa p?rst?vju tr?kumi ir m?r?tiec?bas  tr?kums,
    k?trums  un  nev?r?ba,  nevar??ana  vien  ies?kt  str?d?t.  Vi?iem  ar?
    nepat?k, ja k?ds tos steidzina. Bie?i non?k laika tr?kum?, atpaliek  no
    citiem, sevi??i tad, ja main?s darba apst?k?i un uzdevumi.
      Flegm?ti?iem ir praktiski nenogurdin?ma nervu sist?ma,  bet  k?  saka
    ?.A. Spulle: “ .. vi?i  ?oti  smagi  p?rsl?dzas  uz  citu  darbu,  citu
    soci?lo vidi, vi?us gr?ti iekustin?t, bet toties izsist no  slied?m  ir
    gandr?z neiesp?jami”.
                                                                  [9., 118.]
      K? tipisk?k?s negat?v?s iez?mes var min?t nesp?ju ?sti saj?smin?ties,
    izvair??anos  no  atbild?bas,  neizl?m?gums.  Flegm?ti?i  var  b?t  ar?
    egoistiski, klusi, bet ar dzelzs gribu. T?tad vi?i sp?j vislab?k veidot
    attiec?bas ar l?dzcilv?kiem. Vi?i ir cilv?ki ar dzelzs gribu,  un,  lai
    gan ir k?tri un sp?t?gi, tom?r sp?j ilgsto?i iztur?t fizisko un  gar?go
    slodzi.



                       2. Rakstura akcentu?cijas tipi

                             1. Hipert?mais tips


          Cilv?kiem  ar  ?o  rakstura  tipu  ir   rakstur?ga   pastiprin?ta
    aktivit?te,  darb?gums,   neatlaid?ba   m?r?u   sasnieg?an?,   k?   ar?
    ener?iskums  un  dz?vesprieks.  Hipert?m?  tipa  p?rst?vim  parasti  ir
    pacil?ts garast?voklis neatkar?gi no apst?k?iem. Uz vis?m liet?m skat?s
    optimistiski, k? ar? prot atrast izeju vis?s dz?ves situ?cij?s.  Vi?iem
    piem?t rado?as sp?jas un ori?in?la pieeja. ??di cilv?ki bie?i vien g?st
    pan?kumus un  ir  piem?roti  l?dera  lomai,  ta?u  reiz?m  var  likties
    p?rlieku darb?gi, jo vienm?r atrad?s ko dar?t.
       Attiec?b?s  ar  cilv?kiem  rakstur?ga  nestabilit?te,  no   sp?c?gas
    pie?er?an?s var p?k??i p?riet uz piln?gu vienaldz?bu. Ar citiem ?? tipa
    p?rst?vis r??in?s visai maz,  jo  savu  m?r?i  cen?as  sasniegt  visiem
    l?dzek?iem, t?d?j?di uz citiem izdarot milz?gu psiholo?isko  spiedienu.
    Ar?  disciplin?r?s  pras?bas  tiek  uzskat?tas   par   savas   br?v?bas
    ierobe?o?anu. K? raksta V. Ren?e: “??da  tipa  cilv?kiem  ir  ?rk?rt?gi
    izteikta tieksme uz neatkar?bu, past?v?bu un bie?i vien rodas konflikti
    tad, ja vi?i uzskata, ka t?s pras?bas vai  ierobe?ojumi,  kurus  vi?iem
    izvirza, ir nevajadz?gas, mu???gas, nepamatotas”.
                                                                   [8., 41.]
      Ar? A. Vorobjovs par ?o probl?mu izsak?s l?dz?gi:  “Bie?i  vien  ??di
    cilv?ki ir re??ma un discipl?nas p?rk?pumu iniciatori”.
                                                                 [11., 233.]
      T?tad vi?iem ir ?oti gr?ti iev?rot k?das pras?bas  vai  instrukcijas,
    b?t disciplin?tiem, darba proces? ?ie darbinieki b?tu tie,  kas  rosina
    citus  darboties,  b?t  akt?v?kiem.  Attiec?bas  ar   kol??iem   neb?tu
    stabilas, jo vi?i nesp?j ilgsto?i pie?erties vienam konkr?tam cilv?kam.

                             2. SENSIT?VAIS TIPS


          ?? akcentu?cijas tipa p?rst?vjus raksturo emocion?ls j?t?gums  un
    m?kstsird?ba. ??di  cilv?ki  ir  viegli  aizvainojami,  smagi  p?rdz?vo
    aizvainojumus un p?ridar?jumus. Vi?i ir ??lsird?g?ki par citiem,  vi?us
    ir viegl?k aizkustin?t, t?d??  organiz?cij?  sensit?v?  tipa  p?rst?vim
    b?tu ?oti gr?ti pild?t l?dera lomu, t? k? citi var?tu viegli  manipul?t
    ar ??du vad?t?ju, jo vi?a emocijas g?tu virsroku p?r pr?tu.
      ??da tipa cilv?kiem ir izteiktas est?tisk?s intereses, m?lest?ba pret
    dabu, m?kslu, m?ziku. K? raksta A. Vorobjovs : “.. izj?t  ?pa?u  prieku
    saskarsm? ar dabu un m?kslas darbiem”.
                                                                 [11., 234.]

      At??ir?b? no tipiska melanholi?a, vi?i vair?k izr?da savas  emocijas,
    ta?u ?ie cilv?ki ir ?rk?rt?gi pa?kritiski, vi?i  visu  laiku  mok?s  ar
    vainas apzi?u un mazv?rt?bas kompleksiem, k? ar? stingri iev?ro mor?l?s
    pras?bas. Sensit?vs cilv?ks izvair?s no jaun?m,  liel?m  komp?nij?m  un
    neiesaist?s riskantos pas?kumos.
        Nepilnv?rt?bas    saj?tas    d??,    sevi??i    spilgti    izpau?as
    hiperkompens?cijas  reakcija  –  pastiprin?ta  v?lme   p?rvar?t   savus
    kompleksus.  Pa?apliecin??anos  mekl?  taj?s  darb?bas  sf?r?s,   kur?s
    visvair?k izpau?as vi?u nepilnv?rt?ba.  T?d?j?di  kautr?gi  un  nedro?i
    cilv?ki izliekas  atrais?ti,  pat  iedom?gi,  un  cen?as  izr?d?t  savu
    ener?iju un gribassp?ku. Bet tikl?dz  situ?cija  prasa  izl?m?bu,  taj?
    pa?? mirkl? vi?i atk?pjas. Ja izdodas ieg?t ??du  cilv?ku  uztic?bu  un
    vi?i j?t sarunas biedra simp?tijas un  atbalstu,  tad  aiz  “nokritu??s
    maskas” atkl?jas nosod?jumu un p?rmetumu pilna dz?ve, emocionalit?te un
    nesam?r?gi augst?s pras?bas pret sevi.


                            3. TRAUKSMAINAIS TIPS


          ?? tipa rakstura ?pa??bas ir ?oti tuvas sensit?vajam tipam.  ??di
    cilv?ki iek??ji ir  ?oti  nedro?i,  sv?rst?gi,  viegli  ievainojami  ar
    tieksmi ?aub?ties. Sev? tie saskata daudz tr?kumu. Vi?iem ir  ?rk?rt?gi
    gr?ti pie?emt k?du l?mumu un aizst?v?t  savas  intereses  vai  viedokli
    diskusij?s un str?dos. Nosl?gt?ba tiem parasti ir ?r?ja, bet biklums un
    kautr?gums  izpau?as  kontakt?  ar  sve?iem  cilv?kiem  un  nepierastos
    apst?k?os.
      K? raksta A. Vorobjovs: “Ar nepaz?stamiem gr?t?bas sag?d? pat form?li
    kontakti”.
                                                                  [11., 24.]
      Ta?u reiz?m ?? rakstura tipa p?rst?vju iztur??an?s ir pret?ja – t? ir
    izaicino?a, nekaun?ga, bet tas ir tikai m??in?jums  nobaid?t  otru,  un
    parasti p?c mirk?a vi?i  jau  saplok,  jo  t?  ir  bijusi  tikai  ?r?ja
    brav?ra. Visas pierast?s dz?ves izmai?as vi?i p?rdz?vo ar gr?t?b?m,  k?
    aizsargl?dzeklis pret to izveidojas p?rlieka punktualit?te un s?kumaina
    akur?t?ba, ?? iemesla d?? katrs darbs tiek veikts ?pa?i r?p?gi, stingri
    p?c pl?na. ??s ?pa??bas  ir  noder?gas  tajos  darb?bas  veidos,  kuros
    k??das ir ?pa?i b?stamas vai nev?lamas. Piem?roti b?tu t?di amati,  kas
    saist?ti ar medic?nas un finansu nozari. Trauksmain?  tipa  p?rst?vjiem
    vad?t?ja lomu trauc?tu pild?t nesp?ja ?tri pie?emt l?mumus un iejusties
    jaunos apst?k?os. L?deriem ir j?b?t ar? p?rliecin?tiem  par  sevi,  bet
    p?c iepriek?min?t? var secin?t,  ka  trauksmainajam  tipam  ??  ?pa??ba
    nepiem?t.



                           4. DEMONSTRAT?VAIS TIPS


          ??  rakstura  tipa  iez?mes  ir  ?oti   pla?i   izplat?tas.   T?s
    raksturojas ar  p?augstin?tu  izstum?anas  sp?ju.  ?o  personu  galven?
    rakstura ?pa??ba ir tieksme ??ist  noz?m?g?kiem,  atz?tiem.  Vi?iem  ir
    rakstur?gs kust?gums, savas iedom?t?s lomas sp?le, fant?zija, mel?gums,
    izlik?an?s. T?diem cilv?kiem ir nepiecie?ams, lai  par  vi?iem  run?tu,
    skat?tos, saj?smin?tos. K? raksta V. Ren?e: “.. v?l??an?s past?v?gi b?t
    uzman?bas centr?, ir galven? demonstrat?v? rakstura ?patn?ba”.
                                                                   [8., 44.]
      Vi?i neatlaid?gi cen?as pan?kt, lai b?tu uzman?bas centr?,  darot  to
    ar jebkuriem l?dzek?iem. Uz ??du cilv?ku var pat kliegt, kritiz?t,  ar?
    tas vi?u apmierin?s, galvenais, lai tikai netiktu ignor?ts.
      Iespaidu  uz  citiem  cilv?kiem  vi?i  atst?j,  dramatiz?jot  da??das
    lietas, ta?u gad?s, ka ??s personas ?sti  nevar  at??irt,  kur  beidzas
    vi?u fant?zija un kur s?kas realit?te. Parasti  savas  fant?zijas  vi?i
    st?sta ?oti ticami, t?d?? ar? atrodas uzman?bas centr?, jo  vi?u  dz?ve
    izr?d?s tik ori?in?la un p?rsteidzo?a.
      ?iem cilv?kiem piem?t ar? ?pa?s artistiskums. Vi?i ?oti labi  iej?tas
    da??d?s lom?s, j?t situ?ciju vai otru cilv?ku, un  prot  nosp?l?t  t?du
    lomu, kura ir piem?rota ?ai  situ?cijai.  Labv?l?gos  apst?k?os  prasme
    iejusties lom? dod iesp?ju sasniegt  labus  rezult?tus  t?d?s  darb?bas
    sf?r?s k? pedagogs, aktieris, psihoterapeits, tirzdniec?bas a?ents.
      Gandr?z vienm?r vi?i cen?as k??t  par  l?deriem,  ta?u  parasti  ?aj?
    poz?cij? ilgi nenoturas, jo citi ?oti ?tri saprot, ka ori?in?l?s idejas
    bie?i vien ir tikai izdoma un liel?ba.


                              5. DIST?MAIS TIPS

      ?is rakstura tips ir pret?js hipert?majam. Tas izpau?as k?  past?v?gi
    pazemin?ts noska?ojums, dr?mums, skumjas.  Tendence  piev?rst  uzman?bu
    visam negat?vajam. Ja vi?i run? par citiem, tad vienm?r cen?as  uzsv?rt
    otra tr?kumus. Parasti ir lieli pesimisti, ?oti pas?vi  un  bezdarb?gi.
    Necen?as uzs?kt kaut ko re?lu, jo “dz?v? ta?u nekam  nav  j?gas”.  Ta?u
    neskatoties uz ?o pesimismu, k? raksta A. Vorobjovs:  “Aiz  ?o  cilv?ku
    ?r?j?s  atsve?in?t?bas  un   dr?muma   sl?pjas   j?t?gums,   dv?seliska
    atsauc?ba, past?v?ga gatav?ba uz pa?uzupur??anos”.
                                                                 [11., 236.]
      Darb? ?ie cilv?ki ir nopietni, cent?gi, krietni,  bet  negat?vais  ir
    nedro??ba, nesp?ja pie?emt  svar?gus  l?mumus  bez  ?aub?m.  Vi?i  ?tri
    nogurst, slikti panes ilgsto?u psihisko slodzi, k?  ar?  p?rdz?vo  savu
    v?jumu un bezsp?c?bu, neveiksmju gad?jumos kr?t izmisum?.
      Ja darb?ba ir pierasta, tad var tikt sasniegti  iev?rojami  pan?kumi,
    pateicoties krietnai, saisto?ai un atbild?gai  pieejai.  Attiec?bas  ar
    citiem dist?m? tipa p?rst?vjiem veidojas stabilas,  jo  vi?u  pozit?v?s
    ?pa??bas ir krietnums un uzticam?ba. Tom?r  l?dera  lomu  vi?i  nesp?tu
    pietiekami labi pild?t, jo tr?kst aktivit?tes un p?rliec?bas par saviem
    sp?kiem, ar? past?v?gais pazemin?tais noska?ojums neiedvestu padotajiem
    v?lmi akt?vi darboties organiz?cij?.

                              6. RIGIDAIS TIPS


      ?o tipu reiz?m ar? d?v? par “iestr?gu?o  tipu”.  Ikdien?  vi?us  m?dz
    d?v?t par fan?ti?iem, jo ir ar noslieci  veidot  idejas,  kuras  p?r?em
    sav? var? apzi?u un ietekm? visu uzman?bu. Savas idejas cen?as realiz?t
    par katru cenu. K? raksta V. Ren?e: “?ie cilv?ki var uzskat?t sevi  par
    izgudrot?jiem, kuru  izgudrojumus  neatz?st,  vi?i  neg?st  piekri?anu,
    staig? pa da??d?m instanc?m un c?n?s, lai izgudrojums tiktu atz?ts”.
                                                                   [8., 48.]
      Tie ir cilv?ki,  kas  parasti  s?dzas  un  uzskata,  ka  vi?iem  tiek
    nodar?ts p?ri, t?d?? ar? c?n?s par savu taisn?bu.  T?tad  t?s  var  b?t
    person?bas ar ?rk?rt?gi dzi?u iek??ju p?rliec?bu, kas ner??in?s  ne  ar
    k?diem ???r??iem, lai sasniegtu savu m?r?i. ??da  rakstura  ?pa?niekiem
    rakstur?gs  paaugstin?ts   pa?v?rt?jums,   pa?pa??v?ba,   augstpr?t?ba,
    godk?re. Parasti vi?iem piem?t liels egoisms un p?rlieka  iedom?ba.  K?
    saka A. Vorobjovs: “Par apk?rt?jo ?sten?bu  vi?iem  ir  interese  tikai
    tikt?l, cik t? skar vi?u person?bu, bet viss, kas neskar vi?u es,  tiem
    ??iet neinteresants un uzman?bu nesaisto?s”.
                                                                 [11., 233.]
      Reiz?m ?ie cilv?ki var k??t ar?  diezgan  agres?vi,  ja  k?ds  trauc?
    sasniegt iecer?to m?r?i. Parasti  sav?s  neveiksm?s  vi?i  vaino  citus
    cilv?kus, t?d?? organiz?cij? b?tu sam?r? gr?ti veidot labas  attiec?bas
    ar  kol??iem.  Gr?t?bas  saskarsm?  rad?tu  ar?  tas,  ka  rigid?  tipa
    p?rst?vji ir atrieb?gi un iedom?gi. Jebkuru iebildumu  vai  vienaldz?bu
    vi?i uztver k? personisku apvainojumu.
      Ja  ?o  personu  nodomi  sakr?t  ar  sabiedriskajiem,  tad  vi?i  var
    izr?d?ties par  ?oti  v?rt?giem  un  noder?giem  darbiniekiem.  Pret?j?
    gad?jum? non?k atkl?t? konflikt? ar sabiedr?bu. T?tad  ??di  darbinieki
    darba efektivit?ti paaugstin?tu tikai tad, ja  organiz?cijas  nost?dnes
    sakristu ar vi?u nost?dn?m, savuk?rt kol??u vid?  vi?i  neb?tu  sevi??i
    cien?ti un m?l?ti sava egoisma, iedom?bas d??.

                            7. UZBUDIN?MAIS TIPS


      Pie ?? tipa pieder tie cilv?ki, kas nesp?j kontrol?t savas  emocijas,
    j?tas,  galvenok?rt,  savas  negat?v?s   emocijas.   Parasti   tie   ir
    nesavald?gi cilv?ki, kuriem ir rakstur?ga kontroles  pav?jin??an?s  p?r
    tieksm?m un ierosm?m, kas izpau?as k?  r?c?bas  nemotiv?cija,  rupj?ba,
    pak?au?an?s   aizrau?an?s   tieksm?m,   dusm?gums,   ?ild?gums,    ?tra
    sakaitin?m?ba un ne??l?ba.  ??di  cilv?ki  bie?i  iesaist?s  konfliktos
    visniec?g?k? iemesla d??, ta?u, ja ierobe?o vi?u personisk?s intereses,
    notiek ?pa?i sp?c?gas naida izpausmes. K? raksta V.  Ren?e:  “  ..  ?ie
    cilv?ki ir ?oti ?gni, ?oti ?auni dom?s  un  darb?b?  pret  apk?rt?jiem,
    uzbr?ko?i”.
                                                                   [8., 50.]
      Vi?iem piem?t ar? tendence tiekties p?c l?dera lomas, t?d?j?di  darba
    proces? mekl? partnerus, kas pak?aujas  bez  ierun?m.  Savu  autorit?ti
    parasti nostiprina ar rupj?bu un ne??l?bu.  Vislab?kie  darb?bas  veidi
    t?diem cilv?kiem ir fiziskais darbs un sports.  B?tu  gr?ti  iedom?ties
    uzbudin?m? tipa cilv?ku veicam pedagoga vai  psihologa  pien?kumus,  jo
    iej?t?ba nav vi?a stipr? puse. To apstiprina ar?  V.  Ren?es  teiktais:
    “.. sv?tul?gi, liekul?gi, reiz?m glaim?gi un taj? pa?? laik? gatavi dot
    triecienu vai uzbrukt, vai kaut ko izmantot sav?s interes?s”.
                                                                   [8., 51.]
      ??diem cilv?kiem piem?t ar? tendence lietot m??v?rdi?us,  aiz  kuriem
    parasti gan ir  sl?pta  agresivit?te.  T?  vi?i  m??ina  apspiest  sev?
    dusmas, ko izj?t pret otru  cilv?ku.  Gandar?jumu  vi?iem  sag?d?  citu
    cie?anas, t?d?? ar? ?is ir ?aundab?g?kais rakstura akcentu?cijas tips.


                             8. CIKLOT?MAIS TIPS

      Ciklot?majam  tipam  rakstur?ga  regul?ra  noska?ojuma,  garast?vok?a
    mai?a, kas nav atkar?ga no ?r?jiem apst?k?iem. K? saka V. Ren?e:  “  ..
    cilv?k? ir it k? k?ds iek??js meh?nisms, kas  vi?u  p?rsl?dz  no  viena
    garast?vok?a cit?”.
                                                                   [8., 47.]
      T?tad cilv?kam ar ??du akcentu?ciju garast?voklis var  main?ties  bez
    jebk?da iemesla. Ja ir nelabv?l?gi  apst?k?i,  tad  ciklot?majam  tipam
    pazemin?s darbasp?jas, k? ar? par visu z?d interese. Ar? neveiksmes  un
    str?di tiek ?oti smagi p?rdz?voti. Ja k?ds izsaka nopietnus p?rmetumus,
    var tikt izsauktas domas par pa?a nepilnv?rt?bu.
      Regul?r? garast?vok?a mai?a visliel?k?s gr?t?bas rad?tu saskarsm?  ar
    citiem, t?d?j?di   darba proces? ar ??du cilv?ku ir ?oti  gr?ti  veidot
    labas attiec?bas, jo otrs nevar zin?t, kad kol??im atkal var  main?ties
    garast?voklis. ?? pa?a iemesla  d??  ciklot?m?  tipa  p?rst?vim  neb?tu
    piem?rots vad?t?ja amats, jo vi?? p?k??i var non?kt  nopietn?,  nom?kt?
    noska?ojum?, un p?c k?da laika atkal  k??t  dz?vespriec?gs,  akt?vs  un
    darb?gs.
      Lai veidotos labv?l?gas darba attiec?bas ar kol??iem, darbiniekam  ar
    ??du rakstura akcentu?ciju b?tu  j?iem?c?s  kontrol?t  savas  emocijas.
    ?iem cilv?kiem m?dz b?t iedvesmas periodi un periodi,  kad  vi?iem  z?d
    interese par visu, t?d?j?di tas nav savienojams ar stingru darba re??mu
    un vispiem?rot?k?s vi?iem b?tu rado??s profesijas.
      T?tad, ja cilv?kam ir rakstur?gas ??das ?pa??bas, tad ir svar?gi, lai
    vi?? to apzin?s, jo tas tikai pal?dz?s p?rvar?t gr?tos “dz?ves br??us”.
    Ciklot?mijas  gad?jum?  “iestr?g?ana”  vien?  noteikt?  uzved?bas  tip?
    neilgst tikai da?as stundas, t? var ilgt  pat  l?dz  vair?kiem  gadiem,
    t?d?? ir ?oti b?tiski apzin?ties ?o savu ?patn?bu.



              2. J?DZIENA “ORGANIZ?CIJA” VISP?R?GS RAKSTUROJUMS


         Organiz?cija ir cilv?ku grupa, ka apzin?gi sadarbojas kop?ja  m?r?a
    (m?r?u) sasnieg?anai.
      Ta?u jebkuru  cilv?ku  kopu  nevar  uzskat?t  par  organiz?ciju.  Lai
    cilv?ku  grupu  uzskat?tu  par  organiz?ciju,  tai   j?atbilst   ??diem
    krit?rijiem:
  - cilv?ku grupas esam?ba, kuras locek?i str?d? kop?  ar  nodomu  sasniegt
    kop?ju m?r?i,
  - visiem ir viens m?r?is, kuru visi grupas locek?i pie?em par kop?ju.
       Sekm?gu organiz?cijas  darb?bu  var  nodro?in?t,  ja  taj?  darbojas
    pietiekams  skaits  vad?t?ju  –  ideju  ?eneratoru,   organizatoru   un
    prakti?u, respekt?vi, cilv?ki str?d? spraig?k  un  padara  vair?k  nek?
    tad, ja vi?i b?tu str?d?ju?i atsevi??i.  Tas  noz?m?,  ka  organiz?cija
    str?d? efekt?vi.
       Ir ??di efekta komponenti:
    1. organiz?cija apvieno daudzu cilv?ku p?les, un ?o p??u  vienlaic?gums
       rada ener?ijas pieaugumu,
    2. cilv?ki, iek?aujoties organiz?cij?, izpilda k?du noteiktu darbu,
    3. t? k? organiz?cij?  cilv?ku  p?les  tiek  kooper?tas,  pieaug  visas
       organiz?cijas  ener?ija,  kop?gie  m?r?i  tiek  sasniegti  ?tr?k  un
       efekt?v?k.
       Organiz?cij?m ir da??di m?r?i. Jo sare???t?ka  ir  organiz?cija,  jo
    vair?k tai ir savstarp?ji saist?tu m?r?u.
    Sabiedr?b? past?v vair?ki organiz?ciju tipi. Galvenie no tiem  ir  tr?s
    tipi:
     1. Asoci?cijas – organiz?cijas, kur?s cilv?ki apvienojas labpr?t?gi.
     2. Birokr?tisk? tipa organiz?cijas  –  katram  organiz?cijas  loceklim
        tiek pie??irta noteikta loma,  pien?kumi  un  atbild?ba  atbilsto?i
        vi?a statusam organiz?cij?.
     3. Tot?l?s organiz?cijas  –  funkcion?  k?  iest?des,  kur?s  noteikts
        cilv?ku kontingents uz ilg?ku laiku tiek izol?ts no sabiedr?bas.
       ?tisku  apsv?rumu   d??   kursa   darba   autore   nemin?s   p?t?m?s
    organiz?cijas pilnu nosaukumu. P?t?m?s birokr?tisk? tipa  organiz?cijas
    -  X  pils?tas  domes  -   galvenais  darb?bas  virziens  ir,  viet?j?s
    pa?vp?rvaldes realiz??ana dz?v?., un t?s darb?bas funkcijas ir ??das:
  - komun?lo pakalpojumu organiz??ana,
  - administrat?v?s teritorijas labiek?rto?ana,
  - r?pes par iedz?vot?ju izgl?t?bu,
  - vesel?bas apr?pes pieejam?bas nodro?in??ana,
  - civilst?vok?a aktu re?istr??ana,
    -      valsts statistikai nepiecie?amo zi?u sav?k?ana un snieg?ana,
  - sabiedrisk? transporta pakalpojumu organiz??ana,
  - pedago?isko darbinieku t?l?kizgl?t?bas organiz??ana,
  - b?rnu  ties?bu  aizsardz?bas  ?steno?ana  attiec?gaj?  administrat?vaj?
    teritorij?,
  - uz??m?jdarb?bas sekm??ana.



           3. DARBINIEKU PERSON?BAS ?PA??BU IZP?TE X PILS?TAS DOM?

                        3.1. P?T?M?S GRUPAS APRAKSTS

    Soci?l? grupa – noteikts cilv?ku kopums, kuram rakstur?gas  kaut  k?das
    kop?gas paz?mes.
    Visp?rpie?emta soci?lo grupu klasifik?cija nepast?v.  Krievu  sociolo?e
    G. M. Andrejeva sniedz ??du iedal?jumu:
    1. Nosac?t?s grupas – grupas ir p?c kaut k?das  pz?mes  no  sabiedr?bas
       izdal?ts cilv?ku kopums.
    2. Re?l?s  grupas  –  sabiedr?b?  funkcion?jo?i  cilv?ku  kopumi,  kuru
       locek?us saista objekt?vi past?vo?as attiec?bas.
      2.1.  Laboratorijas  grupa  –cilv?ku  kopums,  kuri  tiek   uzaicin?ti
piedal?ties p?t?jum?.
    2.2. Dabisk?s grupas – veidojas un past?v sabiedr?b?  “pa?as par  sevi”
        k? sabiedr?bas soci?l?s strukt?ras elementi.
    3. Neorganiz?t?s grupas – grupas,  kuru  dal?bnieku  vid?  ir  vismaz?k
    cie?as saites.
    4. Dif?z?s grupas – dal?bnieki apvienojas uz savu simp?tiju pamata.
    5. Person?go m?r?u grupas – iesaist?s cilv?ki, lai kop?  realiz?tu  sev
    svar?gus m?r?us.
    6.  Darba  grupas  –  cilv?ki  iek?aujas,  lai  kop?  darbotos  sev  un
       sabiedr?bai noz?m?gu m?r?u sasnieg?an?.
          Pirm? b?tisk?k? grupas paz?me ir savstarp?j?s  attiec?bas  grupas
    dal?bnieku vid?, tie paz?st cits citu, un uztver viens otru k? sav?jos.
          Otr? b?tisk?k? grupas paz?me ir grupas strukt?ra, kura izveidojas
    p?c zin?ma laika, katram grupas dal?bniekam ir savs  statuss  grup?  un
    tam atbilsto?a loma.

       Tika aptauj?ta x pils?tas domes darba grupa, kur katram  dal?bniekam
    ir savs atbilsto?s statuss un loma. Anket??an?  piedal?j?s  x  pils?tas
    domes  30  darbinieki.  Atpaka?  tika  sa?emti  visi   eksempl?ri,   jo
    respondentiem tika pal?gts anketas aizpild?t uz vietas.



                      3.2. P?T?JUMU METODIKAS RAKSTURS

       P?t?jums tika veikts ar aptaujas anketu pal?dz?bu. Anketa sast?v  no
    9 jaut?jumiem.
 1. Pie?emot darb? jaunu darbinieku visliel?ko uzman?bu J?s piev?rsiet?
  - vecumam
  - dzimumam
  - ?r?jam izskatam
  - izgl?t?bai
  - darba pieredzei
  - rakstura ?pa??b?m

 2. Vai darbinieka temperamentam ir  svar?ga  noz?me  saskarsm?  ar  citiem
    cilv?kiem?
  - j?
  - n?

3. J?supr?t, darbinieka rakstura ?pa??b?m ir b?tiska noz?me?
  - saskarsm? ar cilv?kiem
  - darba efektivit?tes paaugstin??an?
  - abos iepriek?min?tajos variantos

 4. Pie intens?viem darba procesiem J?s nor?kotu?
  - hol?ri?i
  - melanholi?i
  - sangv?ni?i
  - flegm?ti?i

 5. J?supr?t, vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu?
  - hol?ri?is
  - melanholi?is
  - sangv?ni?is
  - flegm?ti?is

 6.  Pien?kumus,  kuros  nepiecie?ama  ?tra  l?mumu  pie?em?ana  un   liela
    atbild?bas izj?ta, J?s uztic?tu veikt?
  - hol?ri?im
  - melanholi?im
  - sangv?ni?im
  - flegm?ti?im

 7. Lai darba kolekt?v? kol??u vid? veidotos labas attiec?bas,  svar?g?kais
    ir?
  - kop?gas intereses
  - raksturu sader?ba
  - abi iepriek?min?tie varianti

 8. Vai  J?s,  veidojot  jaunu  kolekt?vu,  piev?rstu  uzman?bu  darbinieku
    raksturu sader?bai?
  - j?
  - n?

 9. J?su vecums?
  - 18 – 30 g.
  - 31 – 40 g.
  - 41 – 50 g.
  - 50 un vair?k



            3.3. IEG?TO APTAUJAS ANKETU ANAL?ZE UN INTERPRET?CIJA

1.    Pie?emot darb? jaunu darbinieku, visliel?ko uzman?bu J?s piev?rstu?
                                                        1.att?ls
    Tabul? redzams, ka visliel?k? uzman?ba tiek piev?rsta  darba  pieredzei
    un izgl?t?bai, bet vismaz?k?  vecumam,  dzimumam,  ?r?jam  izskatam  un
    rakstura ?pa??b?m.



 1. Vai darbinieka temperamentam ir  svar?ga  noz?me  saskarsm?  ar  citiem
    cilv?kiem?
                                                              2.att?ls

    Tabul? redzams, ka  respondenti uzskata, ka temperamentam tipam ir ?oti
    svar?ga noz?me saskarsm? ar citiem cilv?kiem.



3.     J?supr?t,   darbinieka   rakstura   ?pa??b?m   ir   b?tiska   noz?me?
3.att?ls


    ?is aptaujas jaut?jums  par?da,  ka  darbinieka  rakstura  ?pa??b?m  ir
    b?tiska noz?me gan saskarsm? ar cilv?kiem, gan ar? darba  efektivit?tes
    paaugstin??an?.



4.    Pie intens?viem darba procesiem J?s nor?kotu?
                                                              4.att?ls


          Pie  intens?viem  darba  procesiem   visvair?k   tiktu   nor?koti
    sangv?ni?i  un  tad  sekotu  tikai  hol?ri?i,  turpret?im  neviens   no
    respondentiem nenor?kotu flegm?ti?i un melanholi?i.



5.    J?supr?t, vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu?
                                                                    5.att?ls

       Vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu melanholi?i, p?c tam  tikai
    flegm?ti?i,  turpretim  tikai  viens  respondents  to  uztic?tu   veikt
    hol?risk? temperamenta tipa p?rst?vim.


     6. Pien?kumus, kuros nepiecie?ama  ?tra  l?mumu  pie?em?ana  un  liela
        atbild?bas izj?ta, J?s uztic?tu veikt?

    6.att?ls

       Tabula  par?da,  ka  pien?kumus,  kuros  nepiecie?ama  ?tra   l?mumu
    pie?em?ana un liela atbild?bas izj?ta, vislab?k veiktu hol?ri?i un  tad
    tikai  sangv?ni?i,  bet  neviens   no   aptauj?tajiem   to   neuztic?tu
    flegm?ti?iem un melanholi?iem.



     7.  Lai  darba  kolekt?v?  kol??u  vid?  veidotos   labas   attiec?ba,
        svar?g?kais ir?
                                                              7.att?ls

       Apl?kojot tabulu, var secin?t, ka par svar?g?ko tiek uzskat?tas  gan
    kop?gas intereses, gan ar? raksturu sader?ba.



     8. Vai J?s, veidojot jaunu kolekt?vu, piev?rsiet  uzman?bu  darbinieku
        raksturu sader?bai?
                                                                    8.att?ls

       Tabulas dati par?da,  ka  veidojot  jaunu  kolekt?vu,  liel?k?  da?a
    potenci?lo  darba  dev?ju  piev?rstu   uzman?bu   darbinieku   raksturu
    sader?bai.



9.    J?su vecums?                      9. att?ls

    Liel?k? da?a respondentu ir vecum? no 41 – 50 gadiem, bet  vismaz?k  ir
    vecum? p?c 50 gadiem.



                                 SECIN?JUMI



           Izstr?d?jot kursa darbu “Darbinieka person?bas ?pa??bu saikne ar
    darba efektivit?ti organiz?cij?” tika secin?ts:
    1.   Sangv?nisk?   temperamenta   p?rst?vjiem    vispiem?rot?kais    ir
    organizatoriskais darbs, t?tad darbs ar cilv?kiem, nevis liet?m.

    2. Melanholi?i vislab?k veiks vienmu?u, monotonu darbu,  kur?  ir  maza
    saskarsme ar cilv?kiem.

    3. Hol?ri?i ir “dzimu?i l?deri”, kas ar savu ener?iskumu un m?r?tiec?bu
    sp?j aizraut ar?  citus.

    4.Flegm?tisk? tipa p?rst?vji sp?j vislab?k veidot attiec?bas ar  citiem
    un visilg?k iztur?t gan fizisku, gan gar?gu slodzi.

    5. Hipert?m? tipa p?rst?vji ir  ?oti  akt?vi  un  darb?gi,  tom?r  vi?u
    attiec?b?s ar cilv?kiem ir rakstur?ga nestabilit?te.

    6. Sensit?v? tipa p?rst?vji ir bikli, kautr?gi, par sevi nep?rliecin?ti
 cilv?ki.

    7.  Trauksmain?  tipa  p?rst?vjiem  rakstur?ga  iek??ja  nedro??ba   un
    sv?rst?gums, kas parasti tiek kompens?ts ar p?rlieku  punktualit?ti  un
    s?kumain?bu.

    8. Demonstrat?vajam tipam piem?t tieksme  vienm?r  atrasties  uzman?bas
    centr? un tikt atz?tam.

    9.  Dist?m?  tipa  p?rst?vjiem  rakstur?gs  pazemin?ts  noska?ojums  un
    tendence piev?rst uzman?bu visam negat?vajam.

    10. Rigid? tipa p?rst?vji par katru cenu cen?as realiz?t savas  idejas,
    un ir p?rlieku iedom?gi un egoistiski.

    11. Uzbudin?majam tipam ir rakstur?ga nesp?ja kontrol?t savas emocijas,
    k? ar? agresivit?te un tieksme b?t autorit?tei.

    12. Ciklot?m? tipa p?rst?vjiem  ir  rakstur?gas  regul?ras  noska?ojuma
    mai?as, kuras vi?iem ir j?iem?c?s kontrol?t.

      Analiz?jot  literat?ru  par  person?bas  ?pa??bu   saikni   ar   darba
    efektivit?ti organiz?cij?, tika secin?ts, ka  darbinieka  temperamentam
    un rakstura  ?patn?b?m  ir  ?oti  b?tiska  noz?me  darba  efektivit?tes
    paaugstin??an?, jo ikvienam cilv?kam ir savs temperamenta tips un tikai
    sev rakstur?gas ?pa??bas, kas nosaka  gan  vi?a  darbasp?jas,  gan  ar?
    attieksmi pret citiem.
    Veicot aptauju x pils?tas dom? , galvenie secin?jumi ir ??di:
    1. Pie?emot darb? jaunu darbinieku, visliel?k? uzman?ba tiek  piev?rsta
       izgl?t?bai un darba  pieredzei,  turpretim  rakstura  ?pa??bas  tiek
       vismaz?k ?emtas v?r?.

    2. Darbinieka rakstura ?pa??b?m ir  b?tiska  noz?me  gan  saskarsm?  ar
    cilv?kiem, gan ar? darba efektivit?tes paaugstin??an?.

    3.  Pie  intens?viem,  atbild?giem  darba  procesiem   tiktu   nor?koti
    hol?risk? un sangv?nisk? temperamenta p?rst?vji.

    3. Vienmu?u, monotonu darbu vislab?k veiktu melanholi?i un flegm?ti?i.

    4.  Veidojot  jaunu  kolekt?vu,  darbinieku  raksturu  sader?bai  tiktu
       piev?rsta uzman?ba.

      T?tad potenci?lie darba dev?ji saprot, cik b?tiski ir piemekl?t katram
    darbiniekam piem?rotu darbu, atbilsto?i vi?a temperamentam un  rakstura
    ?pa??b?m, jo no t? ir atkar?ga darba efektivit?te organiz?cij?, k?  ar?
    cilv?ka atdeve darba proces?.


                                  ANOT?CIJA


            Kursa darba nosaukums “ Darbinieka personisko ?pa??bu saikne ar
    darba efektivit?ti organiz?cij? ”.
      Kursa darbam  ir  3  noda?as,  kur?s  tiek  raksturota  un  analiz?ta
    attiec?go temperamenta un rakstura akcentu?cijas tipu saikne  ar  darba
    efektivit?ti organiz?cij?, raksturota  p?t?m?  organiz?cija  un  p?t?mo
    cilv?ku  grupa,  k?  ar?  analiz?ti  un  interpret?ti  aptaujas  anketu
    rezult?ti.
    Secin?jumos tiek iztirz?ti  galvenie  secin?jumi,  kas  ieg?ti  rakstot
    kursa darbu.
    Anot?cija latvie?u un ang?u valod?.
    Izmantot?s literat?ras saraksts.
    Pielikum? iek?auts aptaujas anketas paraugs.
    Kursa darbs ir 32 lappuses.



                                 ANNOTATION


      The title of course work is  “Worker’s  personality  qualities  union
    with a efficiency of job”. There are 3 chapters. In these chapters were
    described  and  analysed  fellows  of  corresponding  union  with   the
    efficiency of job and analysed the results of sample of questionnaire.
      In conclusion were reviewed the  main  conclusions,  which  acquired,
    writting the course work.
    Use of bibliography.
    In a supplement was included the sample of questionnaire.
    Annotations in latvian.
    Annotation in english.
    There are 32 pages in the course work.



                            IZMANTOT? LITERAT?RA



   1. DAKO P. Psiholo?ijas br?numain?s uzvaras.//Zvaigzne  ABC.  –  1998.  –
      567.lpp.

   2. DIDERIHS H. Uz??muma ekonomika.// Zin?tne. –2000.- 515.lpp

     3. GODVINS M. Kas  j?s  esat?  Pa?identit?tes  noteik?anas  metodes.//
        Zvaigzne ABC. – 1999.- 102.lpp. 23.-25. noda?a.

     4. LITAUERE F. Kas es esmu. ?etri temperamenta tipi.// Jumava. – 1998.-
         181.lpp.

     5. OM?ROVA S. Cilv?ks dz?vo grup?.// R?ga. – 1996.-171.lpp.

     6. PETROVSKIS A., BRU?LINSKIS A., ZIN?ENKO V. Visp?r?g? psiholo?ija.//
        Apgaism?ba. – 1986.- 462.lpp.

     7. PRAUDE V. BE??IKOVS J. Mened?ments.// Vaidelote.- 1996.- 410.lpp.

     8. REN?E V. Psiholo?ija. Person?bas  psiholo?ija.//  Zvaigzne  ABC.  –
        2000.- 123.lpp.

     9.  SPULLE  ?.  A.  Praktiskais  person?lmened?ments.//  SIA  “Biznesa
        augstskola Tur?ba”. – 1998.– 303.lpp.

    10. VOROBJOVS A. Psiholo?ijas pamati.// R?ga. – 2000.– 212.lpp.

    11. VOROBJOVS A. Visp?r?g? psiholo?ija.// R?ga. – 2000.- 321.lpp.

-----------------------
[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]


[pic]