Eiro


                              Satura r?d?t?js.

 Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1. lpp
         Ekonomisk?s un monet?r?s sadarb?bas v?sture . . . . . 2.lpp
Bretton-vudas sist?mas sabrukums . . . . . . . . . . . . . . 4. lpp
Monet?r? sist?ma un ECU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .7. lpp
Ekonomisk? un monet?r? savien?ba - priek?roc?bas un tr?kumi . . . 8. lpp

                                 Par un pret

Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu . . . . . . . . . . 10. lpp
Stabila nauda . . . . . .  . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .  .  .
. 11. lpp
Samazin?sies val?tu risks . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .  .  .  13.
lpp
Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?,  l?dz  ar  to
vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp? . . . . . . . .13. lpp
Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru . .  .  14.
lpp
Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k  veikt
politisk?s un ekonomisk?s reformas . . . . . . . . . . 15. lpp
Samazin?sies procentu likmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16. lpp
Ievie?ot eiro z?d  noz?m?gs  ierocis  –  val?tas  mai?a  c??ai  pret  naudas
atmazg??anu . . .. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .  .  .
. .16. lpp
Eiropa paliks kosmopol?tiska – “Val?ta – t? ir  valoda.  Cilv?ks  nevar  tik
viegli nomain?t valodu.” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .  .  .  .  .
17. lpp
Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika . .18. lpp
Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku . . . . . 19. lpp
          K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a? . . . .20.lpp
             Latvija un eiro . . . . . . . . . . . . . . 23. lpp
                   Aptauja . . . . . . . . . . . . 26. lpp
            Nobeigums un secin?jumi . . . . . . . . . . . 30. lpp
           Izmantot?s literat?ras saraksts . . . . . . . . 31. lpp

                                  Pielikums

Eiro mon?tas un banknotes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 32.
lpp

                                   Ievads

K? jau visiem zin?ms, kop?  1999.  gada  1.  janv?ra  pasaul?  n?kusi  jauna
val?ta. T? ir Eiropas Savien?bas kop?j?  val?ta  –  eiro.  Pagaid?m  gan  t?
figur? tikai neskaidras naudas nor??inos, ta?u ar 2002. gada 1.  janv?ri  to
ir pl?nots ieviest apgroz?b? ar? skaidras naudas nor??inos vis? Eirop?.  ?is
nav   pirmais   m??in?jums   apvienot   Eiropas   val?tas,   bet,   pagaid?m
v?rien?g?kais un  ar?  veiksm?g?kais.  Eiro  aizst?s  11  Eiropas  monet?r?s
savien?bas  (EMS)  dal?bvalstu  nacion?l?s  val?tas  un  nacion?l?  monet?r?
politika tiek uztic?ta Eiropas Centr?lajai Bankai (ECB).
      Man ?ie visi procesi lik?s ?oti interesanti, t?d?? nol?mu tos  pap?t?t
tuv?k un apskat?t tie?i saist?b? ar  Latviju  –  k?  Latviju  ietekm?s  eiro
ievie?ana, k?di b?s izdev?gie momenti, kas n?k tai l?dzi, k?di  ???r??i,  un
k?di negat?vie momenti. T? k? ??du momentu  ir  ?oti  daudz,  darb?  apskatu
tikai, p?c man?m dom?m, svar?g?kos. Tiek apskat?tas  ar?  Latvijas  iesp?jas
p?riet uz ?o jauno val?tu t?s  ce??  uz  Eiropas  Savien?bu,  kas  tiek  ar?
min?ts  Latvijas  Bankas  strat??ij?  k?  viens  no   galvenajiem   punktiem
iek?aujoties ES.
      Grib?ju noskaidrot ar?  sabiedr?bas  viedokli  ?aj?  jaut?jum?,  t?d??
veicu aptauju, kur? noskaidroju cilv?ku inform?t?bas  l?meni  par  eiro,  to
attieksmi pret to un pret Eiropas Savien?bu visp?r.
                          Ekonomisk?s un monet?r?s
                             sadarb?bas v?sture.

P?c Otr? pasaules kara  Rietumeiropas  demokr?tisk?s  valstis,  s?ka  mekl?t
jaunu  virz?bu,  kas  nodro?in?tu  gan  politiski,  gan  ekonomiski  stabilu
att?st?bu un “aizsarg?tu” t?s no milit?r?s Krievijas un ekonomiski  sp?c?g?s
Amerikas.  Jau  1948.  gad?  tika  nosl?gts  beniluksa  Muitas  ?nija  starp
Be??iju, N?derlandi un  Luksemburgu,  kas  v?l?k  k?uva  par  modeli  da??du
valstu ekonomiskai sadarb?bai. Ta?u  Jaun?s  Eiropas  (runa  ir  par  valstu
integr?ciju t?d? noz?m? k? m?s to saprotam un  uztveram  ?obr?d)  pirms?kumi
dat?jami ar 1950-51. gadu, kad tika nosl?gts  l?gums  par  Eiropas  Og?u  un
t?rauda apvien?bas izveidi - tas  bija  pirmais  pla?a  m?roga  ekonomiskais
l?gums, kas saist?ja praktiski visas liel?k?s Eiropas  valst?s.  1957.  gad?
se?as  Eiropas  valstis  paraksta  t.s.  Romas  l?gumu,  izveidojot  Eiropas
ekonomisko asoci?ciju EEA un Eiropas  Atomener?ijas  apvien?bu.  ?o  Eiropas
l?gumu m?r?is ir veicin?t saimniecisko aug?upeju un augst?ku  dz?ves  l?meni
un nov?rst iesp?jamos milit?ros draudus. L?dz ar  to  var  uzskat?t,  ka  uz
1958.  gadu  nosl?dz?s  pirmais  “neapzin?t?s”  integr?cijas  posms  -  bija
skaidri izkristaliz?jusies Eiropas valstu  griba  un  nepiecie?am?ba  veidot
“kop?jas m?jas”.
      Eiropas Kopienas m?r?is nodibin?t  ekonomisko  un  monet?ro  savien?bu
ofici?li formul?ts 1969. gad? valstu un vald?bu konferenc?  H?g?.  Kop?  t?s
reizes vair?kk?rt?gi tas ticis kori??ts Eiropas valstu samitos. Var  izdal?t
tr?s svar?gus posmus Eiropas ekonomiskaj? un monet?raj? integr?cij?  Eiropas
Kopienas ietvaros.
      Pirmais posms 1958. - 1968. gads.  ?aj? laik?  tika  nosl?gts  p?rejas
posms uz kop?jo tirgu. Tika sperti pirmie so?i  s?kot  ar  netarifu  barjeru
nov?k?anu, l?dz br?vai pre?u kust?bai starp se??m Eiropas Kopienas  valst?m.
?pa?i progress tika pan?kts kop?jas   lauksaimniec?bas  politikas  izstr?d?,
kas uz ?? perioda beig?m  jau  re?li  s?ka  funkcion?t.  Tika  likti  pamati
kop?jai transporta politikas sagatavo?anai  (pa?saprotama  att?st?bas  gaita
p?c muitas ?nijas realiz??anai dz?v?) . L?dz ar to var teikt,  ka  uz  1969.
gadu jau eksist?ja iev?rojams kop?jais tirgus.
      N?ko?ais  solis  bija  Eiropas  Monet?r?s  savien?bas  izveide,   t.i.
stabilas  monet?r?s  zonas  izveide   Eirop?.   Nepiecie?am?ba   p?c   ??das
savien?bas  izriet?ja  no  sasniegt?  progresa  koptirgus   izveides   jom?.
Spiediens uz Bretton-Vudas val?tas sist?mu (t? sabruka 1970.  gad?)  Eiropas
valstu vad?t?jiem lika  nopietn?k  piev?rsties  Monet?r?s  ?nijas  izveidei.
1970. gad?  Luksemburg?  Eiropas  Kopienas  Ministru  Padom?  tika  pie?emts
l?mums,  ka  turpm?k  valstu  monet?r?s   integr?cijai   j?notiek   paral?li
(vienlaic?gi) ar ekonomisk?s politikas konversiju. Praks? tas  noz?m?ja,  ka
Eiropas Kopienas valst?m  j?koordin?  sava  darb?ba  defic?tu  finans??anas,
nodok?u politikas un finansu tirgus  jom?s.  Dal?bvalst?m  tika  rekomend?ts
pak?peniski sa?aurin?t val?tas mai?as  kursu  sv?rst?bu  robe?as,  ar  m?r?i
l?dz 1980.  gadam  rad?t  apst?k?us  piln?gi  br?vai  kapit?la  kust?bai  un
piln?gi  br?vu  val?tu  konvertibilit?ti  sav?  starp?  p?c  neatgriezeniski
fiks?tiem val?tas kursiem.
      Otrais posms 1969. - 1979. gads. Lai  paaugstin?tu  Eiropas  monet?r?s
savien?bas gatav?bas pak?pi, 1972. gad? B?zel?  tiek  pie?emts  l?mums,  par
apmai?as  kursa  sv?rst?bu  robe?as  noteik?anu  Eiropas  val?t?m  attiec?b?
vienai pret otru. Noteikumi  paredz?ja,  ka  sv?rst?bas  nedr?kst  p?rsniegt
attiec?go val?tu sv?rst?bas  pret  ASV  dol?ru.  ?o  meh?nismu  nosauca  par
“??sku tunel?” (snake in the tunnel). “??ska” ir  val?tas  kursu  sv?rst?bas
Kopienas ietvaros un “Tunelis” ir val?tas kursu sv?rst?bas pret dol?ru.
      Ta?u 1970. gads nebija labv?l?gs ekonomikas un monet?rai integr?cijai.
Bretton Vudas sist?mas  sabrukums,  naftas  cenu  straujais  pieaugums,  kas
savuk?rt  izrais?ja  augstu  infl?cijas  l?meni,  rad?ja  lielu  spekulat?vu
spiedienu uz Eiropas  val?t?m.  Nesak?rtot?ba  starptautiskaj?s  monet?raj?s
attiec?b?s padar?ja Eiropas monet?ro integr?ciju  ?oti  sare???tu,  vai  pat
neiesp?jamu.
      1972.  gad?  Anglija  pie??va  sterli?u  m?rci?as   sv?rst?bas   ?rpus
noteiktaj?m “??skas”  un  “tune?a”  robe??m.  Anglijai  dr?z  sekoja  ?rija,
D?nija un  It?lija.  1977.  gada  beig?s  tikai  puse  no  Kopienas  Valst?m
(Rietumv?cija, Be??ija, N?derlande, Luksemburga un  D?nija)  palika  “??skas
un tune?a” meh?nisma ietvaros.
      1979. gada  Br?menes  konferenc?  Eiropas  valstu  vad?t?ji  no  jauna
apstiprin?ja v?l??anos izveidot  piln?gu  monet?ro  savien?bu.  L?dz  ar  to
1979.  gada  mart?  tika  apstiprin?ti  konceptu?li  piln?gi  jauni  Eiropas
Monet?r?s Savien?bas veido?anas principi.
      Tre?ais posms 1979. - 1994. gads.  Asto?desmitajos  gados  v?l  vair?k
nostiprin?j?s doma par integr?cijas nepiecie?am?bu, jo:
      - bija nepiecie?ams apvienot fragment?ro Eiropas tirgu,  lai  padar?tu
to konkur?tsp?j?gu ar Amerikas un Jap?nas ekonomiku.
       -  ?oti  asas  bija  re?ion?l?s  atpalic?bas  probl?mas,   kas   bija
j?likvid?.
?o apsv?rumu d??, tika izstr?d?ta  programma,  kas  paredz?ja  nov?kt  visas
fizisk?s, tehnisk?s un fisk?l?s barjeras br?vai pre?u, pakalpojumu,  personu
un kapit?la kust?bai l?dz 1992. gadam.
P?c ??s programmas realiz?cijas, dabisks  integr?cijas  procesa  turpin?jums
b?tu vienotas naudas vien?bas - ECU ievie?ana. (kas gan  nav  oblig?ti).  To
var?tu  izdar?t  tikai  ar   centraliz?tas   instit?cijas   pal?dz?bu,   kas
kontrol?tu vienotu kred?ta procentu  likmi   visai  Savien?bai  un  apmai?as
kursu pret tre?aj?m valst?m.

                      Bretton-vudas sist?mas sabrukums.


      Britu m?rci?as devalv?cija 1967. gad?. Bretton-Vudas  sist?ma  tr?kumi
veicin?ja destabiliz?jo?as situ?cijas veido?anos, kad  izteikti  v?j?k?s  un
stipr?k?s val?tas tika pak?autas  intens?viem  spekulantu  uzbrukumiem,  kas
izpaud?s val?tas masveida p?rdo?an? vai pirk?an?. Spilgti piem?ri  ir  1967.
gada  Lielbrit?nijas  m?rci?as  devalv?cija  un  1971.  gada   Bretton-Vudas
sist?mas sabruk?ana.
      Jau pirms m?rci?as ofici?l?s devalv?cijas 1967. gad?  piepras?jums  un
pied?v?jums p?c m?rci??s denomin?tiem akt?viem  nebija  sabalans?ts.  T?p?c,
lai kompens?tu piepras?juma un  pied?v?juma  negat?vo  bilanci  un  t?d?j?di
notur?tu   p?r?k   augstu   nov?rt?to   m?rci?u   (2,8   USD/GBP    l?men?),
Lielbrit?nijas centr?l? banka regul?ri  iepirka  GBP  lielos  apjomos.  ??da
veida oper?cijas strauji samazin?ja Lielbrit?nijas  rezervju  kr?jumus,  kas
atspogu?oj?s ar? valsts maks?jumu bilanc?. 1967. gada 17. novembr?  rezervju
zaud?jumi bija sasniegu?i t?dus apm?rus, ka spekulanti  s?ka  ?aub?ties  par
IMF (Starptautiskais Val?tas  Fonds)  sp?j?m  kompens?t  ?os  zaud?jumus  ar
aizdevumu  Lielbrit?nijai.  Tikl?dz  spekulanti  (ar?   “mirst?gie”   tirgus
dal?bnieki) sajuta briesmas, ka vi?u m?rci?u ieguld?jumi  n?kotn?  var  k??t
mazv?rt?gi,  strauji  samazin?j?s   piepras?jums   p?c   m?rci?u   akt?viem.
Milz?gais  m?rci?u  akt?vu  pied?v?jums  no  vienas  puses   un   minim?lais
piepras?jums no otras puses rad?ja GBP p?rdo?anas kampa?u tirg?.  Rezult?t?,
17. novembra dienas laik? Lielbrit?nijas centr?l? banka zaud?ja vair?k  nek?
1  mljrd.  no  sav?m  dol?ru  rezerv?m.  N?ko?aj?   dien?   centr?l?   banka
kapitul?ja, devalv?jot m?rci?u  par  14%.  Spekulantiem,  kas  14.  novembr?
p?rdeva  savas  m?rci?as  centr?lajai  bankai,  jau  18.   novembr?   var?ja
“ieskait?t” sav? kabat? 140 mlj. USD pe??as, savuk?rt  centr?l?  banka  t?du
pa?u summu var?ja norakst?t zaud?jumos. Ar? p?d?jo  gadu  pieredze  liecina,
ka centr?l?s bankas pat apvienojoties nesp?j st?v?t pret? milz?gajai  tirgus
a?iot??ai, kur? p?rsvar? valda cilv?ku emocijas un alkat?ba. Centr?lo  banku
darb?ba rezult?t? darbojas k?  katalizators,  kur?,  faktiski,  nolemj  doto
val?tu devalv?cijai, ja intervence neizdodas (kas notiek 90% gad?jumos).
      Bretton-Vudas sist?mas sabrukums. P?c m?rci?as  devalv?cijas  Bretton-
Vudas  sist?ma  p?rdz?voja  v?l  vair?kus   triecienus:   Francijas   franka
devalv?cija  1969.  gada  august?,  V?cijas  markas   peldo?ais   kurss   un
revalv?cija 1969. gada Septembr? - Oktobr?. Punkts tika pielikts  1970-1971.
gada vispasaules ekonomisk?s kr?zes laik?.
      1970. gad? strauji pieauga ASV maks?jumu bilances defic?ts, sasniedzot
10 mljrd. USD gad?. 1971. gad? tas  palielin?j?s  v?l  vair?k  (jau  pirmaj?
kvart?l? tas p?rsniedz 5 mljrd. USD). tas liecin?ja, ka cit?m  valst?m  bija
t?ds pats maks?jumu  bilances  p?rpalikums,  liel?ko  da?u  no  t?s  veidoja
Rietumv?cijas izteikti pozit?v? maks?jumu  bilance.   Lai  saglab?tu  teko?o
V?cijas markas un ASV dol?ra kursu  -  0.27  DEM/USD,  Bundesbanka  (V?cijas
centr?l? banka) no 1971. gada janv?ra l?dz martam pastiprin?ti p?rdeva  DEM,
t?d?j?di papildus  ieg?stot  starptautisk?s  rezerves.  Apr?l?  ?o  rezervju
pl?sma uz  Bundesbanku  strauji  pieauga  v?l  par  3  mljrd.  USD.  Strauja
rezervju   piepl?de   Bundesbank?   noz?m?ja   V?cijas    monet?r?s    b?zes
palielin??anos un naudas pied?v?juma palielin??anos, kas  rad?ja  infl?cijas
spiedienu. Lai  to  nov?rstu  bija  nepiecie?ama  markas  revalv?cija,  ta?u
revalv?cijas gad?jum? strauji  pieaugtu  V?cijas  mark?s  denomin?to  akt?vu
pe??a (uz kursa cel?an?s r??ina).  To  sajutu?i,  tirgus  dal?bnieki  rad?ja
a?iot??as piepras?jumu  p?c  marku  akt?viem  (citiem  v?rdiem  sakot  pa??m
mark?m).  V?l  1971.  gada  4.  maij?  Bundesbanka  ar  akt?vas  intervences
pal?dz?bu m??in?ja atbalst?t dol?ru un neatlaist marku,  kopum?  ?aj?  dien?
Bundesbanka iepirka vair?k nek?  1  mljrd.  USD.  Lai  saglab?tu  dol?ra  un
markas kursu, 5. maija pirmo stundu laik? bija spiesta  nopirkt   v?l  vienu
mljrd. USD. V?l p?c stundas  V?cijas  centr?l?  banka  pazi?oja  ka  atsak?s
veikt val?tas oper?cijas, ?aujot markai br?vi peld?t.
      T? pa?a gada august? prezidents  Niksons  ar  vi?a  “jauno  ekonomisko
politiku”, dol?rs vairs neb?s  br?vi  peldo?s,  pazi?oja  par  Bretton-Vudas
sist?mas past?v??anas izbeig?anu. Decembr?, saska?? ar jauno  “Smita”  pl?nu
un  sabiedroto  vieno?anos,  Bretton-Vudas  sist?mai  bija  j?atjauno   sava
darb?ba, ta?u t? cieta neveiksmi. 1973. gad? Amerika  un  t?s  tirdzniec?bas
partneri vienoj?s par peldo?o kursu sist?mas izveido?anu.

                           Monet?r? sist?ma un ECU


      Bretton-Vudas sist?mas sabrukuma  likumsakar?gas  sekas  bija  peldo?o
kursu ?ra,  kas  ir  izdev?gi  stipraj?m  (DEM,JPY)  val?t?m,  bet  draud?gi
v?j?kaj?m val?t?m  (GBP,USD),  jo  pieaug  spekulat?vais  spiediens  uz  ??m
val?t?m. Visvair?k ?aj? situ?cij?  cie?  ra?ot?ji,  kas  vairs  nevar  veikt
detaliz?tu att?st?bas  pl?no?anu  neprognoz?jam?  ?r?j?  tirgus  d??.  Cieta
praktiski visas valstis un  tie?i  tas  saros?ja  Eiropas  valstis  izveidot
jaunu val?tas sist?mu. S?kotn?ji tas izpaud?s k? ierobe?otas  val?tas  kursa
sv?rst?bas  ap  fiks?tiem  kursiem,  ta?u  agr?k  vai  v?l?k  valst?m   b?tu
j?vienojas  par  v?l  cie??ku  integr?ciju  val?tas  jom?,  proti,  vienotas
val?tas ECU (European Currency Unit) ievie?anu Eiropas Kopienas ietvaros.
      Eiropas Monet?r?s sist?mas pamatelements ir  ECU,  kas  ir  “composite
currency” (val?tas grozs). Tas izveidots balstoties  uz  katras  dal?bvalsts
specifiskiem  val?tas  daudzumiem,  atbilsto?i   to   kop?jam   nacion?lajam
produktam un dal?bai  kop?j?  tirdzniec?b?.  ECU  kalpo  ar?  k?  Savien?bas
ekonomisko attiec?bu nov?rt??anas  l?dzeklis,  jo  Savien?bas  bud?ets  tiek
nov?rt?ts ar ECU.
      ECU v?rt?bu katr? val?t?  var  noteikt  atbilsto?i  t?s  v?rt?bai,  k?
komponentei no val?tu groza.  (atkar?b?  no  dot?s  val?tas  vien?bu  skaita
groz?).
      T? k? katrai val?tai ir  noteikta  attiec?ba  ar  vienu  ECU,  tad  ir
iesp?jams noteikt savstarp?ji  fiks?tus  nacion?lo  val?tu  kursus.  Tas  ir
divpus?js, centr?lais kurss. Katrai  dal?bvalstij  tas  ir  j?notur  zin?m?s
robe??s. (procentu?li izteikt?s). ?obr?d ?? robe?a ir 2.5%, ta?u  ekonomiski
v?j?kaj?m valst?m ??  robe?a  var  tikt  papla?in?ta  l?dz  6.0%.  Ne  vis?m
valst?m ir pa sp?kam izpild?t ?os noteikumus, t? jau 1992. gad?  It?lija  un
Lielbrit?nija,  p?rk?pjot  ?o  robe?u,  faktiski,  p?rtrauca   savu   dal?bu
izveidotaj? Mai?as Kursu  Meh?nism?  (MKM).  ES  valstu  centr?laj?m  bank?m
kop?gi j?c?n?s par nacion?lo val?tu fiks?to kursu saglab??anu, kas  izpau?as
sekojo?i: Ja fran?u franks nokr?t l?dz savai 2.25%  robe?ai  attiec?b?  pret
v?cu marku,  tad  Francijas  bankai  ir  j?p?rdod  v?cu  markas  un  V?cijas
Bundesbankai j?iep?rk fran?u franki.
      Bez intervenc?m, attiec?go valstu centr?lo banku r?c?b?  ir  ar?  citi
instrumenti, piem?ram, procentu likmes.
      1993. gada 2. august?, lai mazin?tu spekulat?vo spiedienu uz v?j?kaj?m
val?t?m, nacion?lo val?tu kursu sv?rst?bas robe?a tika noteikta 15%  apm?r?,
ta?u praktiski valstis cen?as iev?rot iepriek? noteikto 2.5% robe?u.
      Lai pal?dz?tu valst?m veikt  da??das  finansu  oper?cijas  (samazin?tu
bud?eta, tirdzniec?bas bilances defic?tus, notur?tu val?tas  kursu)  Eiropas
Monet?r?s  sist?mas  ietvaros  tika  izveidoti  da??di  papla?in?ti  kred?ta
meh?nismi. Viena no  instit?cij?m,  kas  ir  ??s  meh?nisma  sast?vda?a,  ir
Eiropas  Monet?r?s  sadarb?bas  fonds,  kur?  ir  pilnvarots  sa?emt  naudas
rezerves no dal?bvalst?m un man?t t?s pret ECU.  savuk?rt  dal?bvalstis  var
?o naudu izmantot savstarp?jo par?du k?rto?anai un transakcij?m  ar  Eiropas
Monet?r?s sadarb?bas fondu. No t? izriet  ?oti  svar?gs  secin?jums,  proti,
ECU ir ne tikai kopsauc?js (vienota m?raukla),  bet  gan  re?ls  akt?vs,  ar
kuru izsaka par?dus un saist?bas.
                     Ekonomisk? un monet?r? savien?ba -
                          priek?roc?bas un tr?kumi.
Priek?roc?bas:
1. Vienota Eiropas  naudas  vien?ba  dos  iesp?ju  p?rvar?t  iek??j?  tirgus
fragment?ciju  un  padar?s  izmaksu  un  cenu   sist?mu   sal?dzin?mu   vis?
savien?bas teritorij?, kas veicin?s konkurenci - t?tad att?st?bu.
2. Atkrit?s probl?mas,  kas  saist?tas  ar  val?tas  mai?u  ce?ojot  Eiropas
teritorij?. L?dz ?im ce?ojot pa vis?m 12 ES valst?m,  katr?  no  t?m  mainot
naudu, t? zaud?ja l?dz 40% no s?kotn?j?s v?rt?bas.
3. Samazin?sies biznesa administrat?vie izdevumi un laika pat?ri??  dar?juma
braucienos, ?pa?i tas veicin?s maz? biznesa att?st?bu, kuram l?dz  ?im  bija
desmit  rei?u  liel?ki  administrat?vie  izdevumi,  nek?   multinacion?laj?m
korpor?cij?m.
Tr?kumi:
1. Monet?r?s un fisk?l?s kompetences nodo?ana  no  nacion?l?  l?me?a  uz  ES
l?meni noz?m?s, ka sp?c?g?kaj?m valst?m b?s j?pie?em  ekonomisk?s  politikas
jaut?jumi kop? ar v?j?kaj?m (v?j?k att?st?t?m ) valst?m, kas  ir  tolerantas
pret  augst?ku  infl?cijas  l?meni.  Daudzi  ?aj?  apst?kl?  saredz  zin?mus
draudus nacion?l?s suverenit?tes zaud??anai.
2.  Ekonomiski  v?j?k?s  valstis  zaud?s  iesp?ju  devalv?t   savas   naudas
vien?bas, t?d?j?di zud?s iesp?ja palielin?t  eksport?jamo  pre?u  noietu  uz
val?tas kursa pazemin??anas r??ina, k? tas bie?i tiek  dar?ts  ?obr?d.  Ta?u
no otras puses, tam vienm?r ir bijis  ?slaic?gs  efekts,  jo  tas  neveicina
jaunu  tehnolo?iju  ievie?anu,  padara  darbasp?ku  neelast?gu,   paaugstina
import?jam?s izejvielas cenas. Ar vienk?r?u izmaksu p?rv?rt??anu (t? tas  ir
gad?jum?, kad val?ta tiek devalv?ta) netiek uzlabota  produkcijas  kvalit?te
un serviss.
3. P?rejas posm? uz vienotu naudas vien?bu n?ksies sastapties ar milz?g?m
faktiskaj?m izmaks?m, kas saist?tas ar banku tehnolo?ijas izmai??m.
Apr??in?ts, ka b?s nepiecie?ams p?rstr?d?t vair?k nek? 35000 bankas
apkalpojo??s programmas, miljoniem ?eku gr?mati?as, j?p?rkvalific?
person?ls, turkl?t bankas zaud?s lielu da?u pe??as no val?tas oper?cij?m.
Tas viss kopum? katrai bankai izmaks?s vid?ji 125 mlj. ASV piecu gadu
laik?.

                                 Par un pret
                 Eiro ievie?ana veicin?s t?risma att?st?bu.

      K?  zin?ms,   viens   no   liel?kajiem   ieguvumiem   Eiropas   valstu
iedz?vot?jiem, kas saist?s ar eiro ievie?anu  ir  val?tas  mai?as  probl?mas
atrisin?jums. Tas noz?m?, ka ce?ojot  pa  Eiropu  t?ristiem  sava  nacion?l?
val?ta vairs neb?s  j?konvert?  attiec?g?s  valsts  val?t?,  jo  11  Eiropas
Savien?bas valst?s val?ta b?s viena,  vienota.  Tas  padara  ce?o?anu  ?rpus
savas  valsts  izdev?g?ku,  jo  val?tas  konvert?cija  vienm?r  saist?s   ar
zin?miem zaud?jumiem, ko izraisa neizdev?gie  un  sv?rst?gie  val?tu  kursi.
Neap?aub?mi, t?risma veiksm?g?ka  att?st?ba  veicin?s  ar?  valstu  iek??j?s
infrastrukt?ras (ce?u, transporta) att?st?bu, k? ar? veicin?s to  ekonomisko
att?st?bu, jo t?risms vienm?r saist?s ar naudas izdevumiem.
      Eiro  ievie?ana  nenov?r?ami  padar?s  Eiropas  tirgu  “caursp?d?g?ku”
-cilv?kiem b?s  iesp?ja  sal?dzin?t  pre?u  vai  pakalpojumu  cenas  da??d?s
valst?s. ?? iesp?ja sal?dzin?t cenas da??dos  Eiropas  nost?ros  pastiprin?s
konkurenci, jo neb?s vairs iesp?jas k?du preci kaut  kur  p?rdot  nepamatoti
l?ti, to kompens?jot ar nepamatoti augstu cenu kaut kur citur, k?  rezult?t?
paaugstin?sies pre?u kvalit?te un t?s pal?tin?sies.
      K? viens no ska??kajiem politi?u argumentiem  par  labu  eiro  val?tai
vienm?r tiek min?ts, ka eiro saasin?s cenu konkurenci. Padarot cenas  viegli
sal?dzin?mas vis?s  EMS  valst?s,  nesaska?as  pak?peniski  saasin?sies,  jo
klejojo?i  pirc?ji  kl?d?s  no  viena   veikala   uz   otru,   l?kojot   p?c
visizdev?g?kajiem pirkumiem. Politi?u sol?tais cenu kritums sagaid?ms  tikai
tad, kad vairums veikalu piekabin?s prec?m cenu birkas, kur?s saskat?mi  b?s
redzama pre?u v?rt?ba gan nacion?laj?,  gan  eiro  val?t?.   Ta?u  l?dz  ?im
tikai da?viet Eirop? tirgot?ji ir sp?ru?i ?o soli.  Pat  Brisel?,  kas  tiek
uzskat?ta par neofici?lu Eiropas galvaspils?tu, cenas joproj?m ir  izteiktas
gandr?z  tikai  Be??ijas  frankos.   Pamatojoties   uz   Eiropas   Komisijas
vieno?anos    ar    noz?m?g?kajiem    mazumtirdzniec?bas    un    pat?r?t?ju
organiz?cij?m, veikaliem pak?peniski ?? gada laik? tom?r  ir  j?ievie?  cenu
birkas, kur?s preces v?rt?ba izteikta  gan  eiro,  gan  nacion?laj?  val?t?.
Div?j?d?s cenas  tiek  v?rt?tas  k?  pirmais  solis  uz  cenu  caursp?d?gumu
Eiropas Savien?b?. T?d? veid? l?dz 2002.  gadam,  kad  eiro  ieg?s  taust?mu
apveidu, pat?r?t?ji b?s jau apradu?i ar jauno val?tu.
      Tom?r  iepriek?min?t?  vieno?an?s  ir  br?vpr?t?ga,  un,  k?   liecina
Be??ijas  pat?r?t?ju  asoci?cijas  Test  Achats  aptauja,  cenu   at??ir?bas
Eiropas Savien?bas valst?s ?autu veikaliem  izvair?gi  iztur?ties  attiec?b?
uz  div?j?d?m  cenu  birk?m.  K?d??  gan  fran?u   elektronikas   tirgot?jam
vajadz?tu uzskat?mi par?d?t cenu precei,  kura  pavisam  net?lu  kaimi?os  –
V?cij? – maks? par 40% l?t?k?
            Lai nu k?, liel?kie zaud?t?ji ?ai sp?l? var?tu  b?t  pat?r?t?ji.
Aptaujas liecina, ka Lielbrit?nija ir visd?rg?k? valsts  Eiropas  Savien?b?.
Tas liek dom?t, ka britu mazumtirgot?jiem ir pietiekams  iemesls  novilcin?t
cenu par?d??anu eiro, cik ilgi vien tas iesp?jams.
      Ja Latvija perspekt?v? pievienosies Eiropas Savien?bai  un  dom?s  par
eiro ievie?anu, ?is aspekts var?tu b?t  viens  no  veicino?ajiem  iemesliem,
kas pamudin?tu Latviju iz??irties par labu eiro.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un Internet

                                Stabila nauda

      Cenu stabilit?tei V?cij? ir bijusi ?pa?i liela  noz?me  s?kot  jau  no
gadsimta s?kuma. Tikai tad, ja eiro b?s tikpat stabils, cik v?cu marka,  b?s
iesp?jams p?rliecin?t v?cie?us par  EMS  priek?roc?b?m.  Lai  to  sasniegtu,
svar?gi noteikumi tika uzst?d?ti M?strihtas l?guma sarun?s:
 . Striktu konver?ences krit?riju formul?jums, kas rad?ts,  lai  nodro?in?tu
   tikai stabilu valstu piedal??anos monet?raj? savien?b?
 . Neatkar?ga Eiropas Centr?l?s Bankas monet?r? politika,  kuras  m?r?is  ir
   cenu stabilit?te. ECB strukt?ra un t?s m?r?i da??ji  aizg?ti  no  V?cijas
   Bundesbank.
 . Bud?eta discipl?nu stabiliz?jo?ie likumi publiskaj? sektor?, lai  stabilu
   monet?ro politiku nevar iedrag?t k??daina fisk?l? politika.
?iem  trim  p?l?riem  vajadz?tu  nodro?in?t   eiro   stabilit?ti.   Protams,
stabilit?te nevar b?t garant?ta – ne ?odienas nacion?laj?m val?t?m,  ne  ar?
eiro. Fakts, ka liel?k?  da?a  V?cijas  ES  partneru  ir  piedz?voju?i  cenu
kr?zes un lielus infl?cijas pieaugumus pag?tn? un  tik  un  t?  att?st?ju??s
par  ekonomiski  stabil?m  valst?m,  piel?dzin?m?m  V?cijai   ir   svar?g?ks
stabilit?tes  nodro?in??anai  EMS  nek?  l?guma   formul?jums.   Vid?j?   ES
infl?cija 1996. gad? bija 2,5% - tikai  par  vienu  procentu  augst?k,  nek?
V?cij? (1,5%). Se?u valstu grupai, kur?m bija  visliel?k?s  izredzes  iek??t
EMS pirmaj? k?rt?, ?? infl?cija bija pat 1,9% 1996. gad?.
      Val?tas v?rt?ba attiec?b? pret cit?m val?t?m bie?i tiek  noteikta  p?c
infl?cijas l?knes virz?bas un infl?cijas  perspekt?vas  attiec?b?  ar  cit?m
valst?m. Izskat?s, ka  eiro  b?s  relat?vi  stipra  val?ta,  piem?ram,  pret
dol?ru. Bailes,  ka  eiro  k??s  par  v?j?ku  val?tu,  ja  EMS  pievienosies
Dienvideiropas valstis  ir  nepamatotas.  ??m  valst?m  b?s  j?padara  savas
finansu instit?cijas un sava ekonomika efekt?va, pirms t?s iest?sies EMS.
      1999. gada 1. janv?r? neatgriezenisks apmai?as  kurss  starp  eiro  un
guldeni tika ofici?li nolemts, balstoties un apmai?as kursu starp  ekiju  un
guldeni p?d?j? t? past?v??anas dien? 1998. gada decembr?. Anal?ti?i  pie?em,
ka eiro pirktsp?ja b?s tikpat  liela,  cik  gulde?a  pirktsp?ja,  t?d??,  ka
visas  cenas  tiks  p?rr??in?tas,  lietojot  ?o  ofici?lo  apmai?as   kursu.
Turkl?t, lai nodro?in?tu eiro stabilit?ti liel?kos laika posmos,  M?strihtas
l?gum? ietverti da?i panti:
 . Valstij j?izpilda zin?mi “konver?ences krit?riji”, pirms t? var iest?ties
   EMS. Viens no ?iem  krit?rijiem  attiecas  uz  infl?ciju  –  t?  nedr?kst
   p?rsniegt triju valstu ar viszem?kaj?m infl?cij?m  vid?jo  infl?ciju  par
   vair?k, nek? 1,5%. Valstis ar augst?ku infl?ciju netiks uz?emtas EMS.
 . Eiropas Centr?l?s  Bankas  (ECB)  galvenais  uzdevums  ir  sasniegt  cenu
   stabilit?ti, kas ir visp?r?gi defin?ta  k?  infl?cija  starp  0%  un  2%.
   Turkl?t ECB b?s piln?gi neatkar?ga, t?d?j?di  nepiesaist?ta  politiskaj?m
   amb?cij?m. ?is ir  aizg?ts  no  V?cijas  un  N?derlandes  centr?lo  banku
   veiksm?gas p?d?jo gadu darb?bas. Un ??das politikas, kuras m?r?is ir zema
   infl?cija, izn?kums ir cieta un stabila val?ta.

*Materi?li ?emti no “Deutsche Bank Research” un “Euroview 2”



                         Samazin?sies val?tu risks.

Ievie?ot  eiro,  kas  EMS  dal?bvalstu  at??ir?g?s  val?tas  sakopos  vien?,
vienot?  val?t?,  samazin?sies  ar?  val?tu  risks.  Komp?nij?m  b?s  dro??k
darboties  ar  eiro,  nebaidoties  no  neparedz?t?m,   strauj?m   t?   kursa
sv?rst?b?m, nek?  darboties  ar  vair?k?m  nacion?laj?m  val?t?m,  no  kur?m
ikviena var k??t nestabila. Tas, nenoliedzami pal?dz?s veiksm?g?k  un  ?tr?k
att?st?ties ?o valstu ekonomikai, jo neb?s ta?u vairs ?? val?tu riska,  kas,
iesp?jami,  attur  k?du   firmu   no   val?tu   oper?cij?m.   Val?tu   riska
samazin??an?s  piesaist?s  ar?  vair?k  t?ristus,  kas   ce?o   pa   Eiropu.
Pa?reiz?j? situ?cij?, izbraucot cauri Eiropai un  katr?  valst?  konvert?jot
val?tu, beig?s ?? nauda ir zaud?jusi 30% no savas  s?kotn?j?s  v?rt?bas.  Ja
t? vairs neb?s un Eirop? b?s viena, vienota  val?tas  sist?ma,  tas  padar?s
Eiropu par izdev?g?ku ce?ojumu galam?r?i, k?  ar?,  vienot?  tirgus  ietekm?
rad?sies ar? vair?k maks?tsp?j?go klientu, kas var?s at?auties ce?ot.

  Izveidosies liel?ks tirgus, kur? nor??ini notiek vien? val?t?, l?dz ar to
                vienk?r?osies nor??ini Eiropas valstu starp?.

      Ievie?ot vienotu val?tu vis? Eiropas Savien?b?, t?s dal?bvalstu  tirgi
neizb?gami apvienosies vien? liel? Eiropas tirg?. ??s  tirgus  noteikti  dos
ar? jaunas darbavietas, k? ar? ?? tirgus apvieno?an?s veicin?s  ar?  ?rzemju
invest?ciju  iepl??anu,  kuru  agr?k,  iesp?jams,  kav?ja  p?rlieku   lielie
zaud?jumi, kas saist?j?s  ar  val?tas  konvert?ciju  starp  to  nacion?laj?m
val?t?m. Ar?, piem?ram, Latvijai  b?s  vienk?r??k  nor??in?ties  ar  Eiropas
Savien?bas valst?m, ja t?s lietos vienu val?tu, nevis vair?kas atsevi??as.
      L?dz ar eiro  ievie?anu  Latvijas  uz??m?jiem  b?s  vienk?r??k  k?rtot
dar?jumus ar da??du Eiropas  Savien?bas  valstu  partneriem,  jo  tos  var?s
veikt vien? val?t?. Eiro ievie?ana var  pa?trin?t  Eiropas  tautsaimniec?bas
att?st?bu, t? palielinot ar? Latvijas iesp?jas eksport?t savu produkciju  un
veicinot  valsts  saimniecisko  izaugsmi  un  stabilit?ti,  teikts  Latvijas
Bankas  inform?cij?  par  Eiropas  Savien?bas  vienoto  val?tu  eiro.  Tom?r
tuv?kaj? laik? nav paredzama lata piesaiste tam.
      Bankas speci?listi nor?da, ka  t?pat  k?  cit?m  neliel?m  valst?m  ar
atv?rtu tautsaimniec?bu un akt?vu ?r?jo  tirdzniec?bu  Latvijai  ir  svar?gi
nodro?in?t savas nacion?l?s val?tas stabilit?ti pret  galveno  tirdzniec?bas
partneru  val?t?m.  Latvijas  liel?k?  tirdzniec?bas  partnere  ir   Eiropas
Savien?ba,  tom?r  Latvijas  uz??m?ji  ar  saviem  ?rzemju  pas?t?t?jiem  un
pieg?d?t?jiem liel?koties nor??in?s ASV dol?ros.
      “Iesp?jams, ka jaun? val?ta aizvien bie??k tiks lietota  tirdzniec?bas
dar?jumos, t?d?? lata piesaiste eiro ar laiku var k??t  izdev?ga.  Tas  b?tu
ar? saprotams priek?darbs Latvijas ce?? uz  Eiropas  Savien?bu.  Tom?r  lata
piesaistes mai?a nav paredzama tuv?kaj? n?kotn? un Latvijas  Banka  vispirms
izv?rt?s ??da so?a nepiecie?am?bu,” teikts centr?l?s bankas inform?cij?.
      T?ristiem b?s iesp?ja nov?rt?t pre?u cenas gan  sav?,  gan  ar?  cit?s
Eiropas valst?s, bet cilv?kiem b?s  no  jauna  j?veido  un  j?p?rveido  sava
ierast? doktr?na par cenu sam?riem – kas ir d?rgs, kas ir l?ts.

      Izveidosies stabila otra alternat?va rezerves val?ta pret dol?ru.

      Jauno eiro zonu var sal?dzin?t ar visiem jau labi  paz?stamo  un  sevi
pier?d?ju?o dol?ra zonu. Bet tagad, l?dz ar eiro ievie?anu  ?aj?  eiro  zon?
pats eiro  var?tu  ie?emt  dol?ra  l?dz?in?jo  poz?ciju.  Vair?kums  Eiropas
uz??m?ju  prognoz?,  ka  eiro  ie?ems  ASV  dol?ra  vietu   starptautiskajos
nor??inos 20 gadus p?c  t?  ievie?anas.  Par  to  liecina  soci?lo  p?t?jumu
a?ent?ras  sar?kot?  aptauja,  kur?  piedal?j?s  liel?ko  Eiropas  komp?niju
vad?t?ji.
      Visoptimistisk?k  noska?oti  bija  be??u  uz??m?ji  –  51%  no  vi?iem
uzskata, ka eiro iekaros dol?ra vietu jau p?c 10  gadiem.  L?dz?gu  viedokli
izteiku?i 47 procenti un 45 procenti sp??u un n?derlandie?u biznesme?u.
      Toties vispesimistisk?k noska?otie bija Lielbrit?nijas uz??m?ji  –  53
procenti aptauj?to  britu  firmu  vad?t?ju  visp?r  ap?aub?ja,  vai  Eiropas
kop?jai val?tai jebkad izdosies nomain?t dol?ru.
      P?c aptaujas datiem, 44%  respondentu  dom?,  ka  eiro  ievie?ana  dos
finansi?lu labumu vi?u vad?taj?m komp?nij?m jau 1999. gad?, 51% uzskata,  ka
kop?j?s val?tas ievie?anu vi?u komp?niju finansi?los rezult?tus  neietekm?s,
bet  p?r?jie  pieci  procenti  uzskata,  ka  eiro  firmu  darb?bu   ietekm?s
negat?vi.
      P?reja  uz  vienotu   val?tu   Eiropas   Savien?bu   v?l   vair?k   ir
nostiprin?jusi k? vienotu ekonomisku  zonu.  K?da  t?  ir  sal?dzin?jum?  ar
div?m cit?m sp?c?g?kaj?m ekonomiskaj?m zon?m pasaul? – ASV  un  Jap?nu?  M?s
varam redz?t, ka eiro zona t?s b?tisk?kajos r?d?t?jos  nemaz  neatpaliek  no
dol?ra  zonas  un  var  izr?d?ties  dol?ram  nopietns  konkurents  c???  par
valdo??s val?tas lomu pasaul?.

|                                     |Eiro zona |ASV     |Jap?na   |
|Kop?j? plat?ba (1000 km2)            |2364      |9373    |  378    |
|Iedz?vot?ji (milj., 1998.)           |292       |270     |127      |
|IKP (1998., mljrd. ekiju)            |5774      |7592    |3327     |
|Infl?cija (% 11.98./11.97.)          |0,9       |1,5     |0,8      |
|Valsts bud?eta defic?ts 1997. (% no  |-2,5      |-0,3    |-3,4     |
|IKP)                                 |74,5      |61,5    |86,7     |
|Valsts par?ds 1997 (% no IKP)        |760,8     |606,3   |371,3    |
|Eksports (1997., mljrd. ekiju)       |671,4     |792,4   |298,6    |
|Imports (1997., mljrd. ekiju)        |89,4      |-186,1  |72,7     |
|Tirdzniec?bas bilance (1997., mljrd. |10,8      |4,5     |4,3      |
|ekiju)                               |3190,9    |9679,7  |3300,9   |
|Bezdarba l?menis (10.98., %)         |          |        |         |
|Tirgus kapitaliz?cija (10.98., mljrd.|          |        |         |
|ekiju)                               |          |        |         |

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un Internet.

 Mobiliz?s Austrumeiropas un Centr?leiropas valstis strauj?k un dzi??k veikt
                     politisk?s un ekonomisk?s reformas.

      Pa?laik Austrumeirop? un  ar?  Centr?leirop?  ir  diezgan  daudz  t?du
valstu,  kuras  izteiku?as  v?l??anos  un   uzst?d?ju?as   sev   par   m?r?i
iek?au?anos Eiropas Savien?b? – kaut vai Baltijas valstis,  Polija,  ?ehija,
Ung?rija, k? ar? v?l daudzas citas. Un n?kotn? ?o valstu skaits  var?tu  v?l
palielin?ties. ??m valst?m, redzot k?das iesp?jas pied?v?  vienotais  tirgus
un vienot? val?ta var ar? rasties v?l??an?s iek?auties  EMS  un  pie?emt  ?o
val?tu, jo to var izdar?t ar? nesast?vot ES.
      Ar? Latvijas  Bankas  prezidents  Einars  Rep?e  nesen  intervij?  BBC
pazi?ojis, ka Latvija var?tu atteikties no savas nacion?l?s val?tas  –  lata
– un ieviest eiro v?l  pirms  iest??an?s  Eiropas  Savien?b?,  bet  Latvijas
Banka iepriek? pazi?oja, ka pirms 2000.  gada  neizskat?s  iesp?ju  nomain?t
lata piesaisti SDR val?tu grozam pret eiro.
      K? izteicies Latvijas Bankas viceprezidents Ilm?rs Rim?evics,  Latvija
pa?laik ir ?oti izdev?g? situ?cij?, kad  iesp?jams  nov?rot  eiro  ievie?anu
EMS valst?s. Mums ir  iesp?jams  nov?rot  t?  ietekmi  uz  da??diem  finansu
sektoriem,  noteikt  tos  optim?los  r?d?t?jus  m?su  ekonomik?,  kas   b?tu
vajadz?gi veiksm?gai eiro ievie?anai.
      Un ?aj? izdev?gaj? situ?cij? neesam tikai m?s vien – ar?  vis?m  cit?m
valst?m ir iesp?ja  nov?rot  ?o  procesu  un  m?c?ties  no  to  pielaistaj?m
k??d?m. ?is, un ar? m?r?is iek?auties kop?j?  tirg?  mudin?s  Centr?leiropas
un  Austrumeiropas  valstis  strauj?k  un  dzi??k   veikt   ekonomisk?s   un
finansi?l?s  reformas,  lai  t?s  atbilstu  EMS  krit?rijiem,  t?  sauktaj?m
M?strihtas pras?b?m:
1. Valsts bud?eta  defic?ts  nedr?kst  p?rsniegt  tr?s  procentus  no  bruto
   iek??j? kopprodukta.
2.  Valsts  par?diem  noteikta  60  procentu   robe?a   no   bruto   iek??j?
   kopprodukta, kas j?iev?ro gan aiz?emoties, gan aizdodot.
3. Infl?cijas apm?rs nedr?kst p?rsniegt 1,5  procentu  l?meni  sal?dzin?jum?
   ar vid?j?m cenu l?me?a sv?rst?b?m trij?s stabil?ko cenu valst?s.
4. Ilgtermi?a procentu likmes nedr?kst p?rsniegt attiec?go  vid?jo  r?d?t?ju
   trij?s Eiropas Savien?bas valst?s ar viszem?kaj?m procentu likm?m  vair?k
   k? par diviem procentiem.
5. Val?tai  bez  devalv?cijas  j?atrodas  br?v?  apgroz?b?  Eiropas  val?tas
   sist?m? vismaz divus gadus.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness”


                        Samazin?sies procentu likmes.

      Lielais, vienotais Eiropas tirgus, ko rad?s eiro  ien?k?ana,  ietekm?s
ar? konkurenci un  cenas  –  konkurence  palielin?sies  –  to  rad?s  katras
atsevi???s  EMS  dal?bvalsts  nacion?l?  tirgus  robe?u  izzu?ana,   ?rzemju
kapit?la  un  jaunu  firmu  iepl??ana;  bet,  p?c  anal?ti?u  dom?m,   cenas
samazin?sies  –  ?is  seko  iepriek?min?tajam.   Palielin?sies   ar?   banku
konkurence, kur? lab?kus rezult?tus g?s t? banka, kas  pied?v?s  izdev?g?kos
kred?t?em?anas un depoz?tu noteikumus. ?is, savuk?rt, rad?s procentu  likmju
samazin??anos. Otrs iemesls ?im ir ar?  tas,  ka  b?s  tikai  viena  val?ta,
nevis vair?kas.
      Procentu likmju  samazin??an?s,  savuk?rt,  noved?s  pie  veiksm?g?kas
lauksaimniec?bas  un  priv?t?  sektora  att?st?bas,  jo  lauksaimniekiem  un
priv?tuz??m?jiem tiks nodro?in?ti izdev?g?ki kred?t?em?anas  noteikumi;  ?is
veicin?s dz?ves l?me?a pieaugumu.
       Lai  gan  pati  Eiropas  centr?l?  banka   (ECB),   pret?ji   V?cijas
aicin?jumiem, atst?ja nemain?gu refinans??anas b?zes likmi, kas  pa?laik  ir
tr?s procenti.  ECB  s?d?  18.  febru?r?  V?cijas  finansu  ministrs  Oskars
Lafont?ns atk?rtoti aicin?jis samazin?t procentu likmes, par  iemeslu  ??dai
nepiecie?am?bai minot ekonomisk?s lejupsl?des paz?mes ES valst?s  un  augsto
bezdarba  l?meni.  Likmju  samazin??anas  pretinieki  uzskata,   ka   likmju
samazin??ana var?tu nov?jin?t Eiropas kop?jo val?tu – eiro.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness”

    Ievie?ot eiro z?d noz?m?gs ierocis – val?tas mai?a c??ai pret naudas
                                atmazg??anu.

Lai ar? eiro ievie?ana dar?tu  galu  t?ristu  nedien?m  mainot  val?tas,  ??
val?tas  mai?a  tom?r  ir  noz?m?gs  ierocis   c??ai   ar   net?r?s   naudas
atmazg??anu. K? izteicies  Be??ijas  val?tas  mai?as  oper?ciju  asoci?cijas
prezidents  ?vs  Deklerks,  “val?tas  mai?as  biroji  ir  lab?kie  tieslietu
sist?mas  pal?gi  c???  pret  net?r?s  naudas  legaliz??anu.  Vis?s  Eiropas
Savien?bas valst?s  darbojas  sist?ma,  kad  person?m,  kas  v?l?s  noguld?t
bank?s “aizdom?gi” lielas naudas  summas  vai  m??in?t  to  samain?t  naudas
mai?as birojos, j?nor?da sava identit?te. K? zi?o Be??ijas Vald?bas  finansu
inform?cijas datu apstr?des vien?ba, laika posm? starp 1997. gada j?niju  un
1998. gada novembri da??das finansu instit?cijas, tai skait? ar?  bankas  un
val?tas mai?as biroji, ir zi?oju?as par vair?k nek? 12 t?ksto?iem  aizdom?gu
dar?jumu. Piecu past?v??anas gadu laik? ??s vien?bas  ir  iesniegu?as  ties?
1645 krimin?llietu dosj?  par  naudas  atmazg??anu,  kuru  kop?j?  summa  ir
nepilni ?etri miljardi eiro. T?d??, ievie?ot  eiro  tiks  zaud?ta  viena  no
efekt?v?kaj?m metod?m c??? pret korupciju. Holandes narkotiku tirgo?i  savas
preces  pieg?d?  liel?kajai  da?ai  Eiropas.  Pirc?ji  V?cij?  vai  Francij?
nor??in?s  sav?  nacion?laj?  val?t?.  P?c  tam  ??  nauda  tiek  konvert?ta
Holandes gulde?os. P?c kop?j?s val?tas  ievie?anas  vi?iem  ??  mai?a  vairs
neb?s vajadz?ga, t?tad, likumsargiem  b?s  gr?t?m  c?n?ties  pret  ??d?m  un
taml?dz?g?m par?d?b?m.
      Un naudas atmazg??ana nav vien?g?  krimin?l?  darb?ba,  kas  ieg?s  no
eiro ievie?anas.  Val?ta,  kas  darbosies  vis?  Eirop?  un  kuras  bankno?u
pamatv?rt?ba b?s pietiekami augsta b?s pievilc?ga ar?  val?tas  viltot?jiem.
?pa?i naudas vilto?anu veicin?s fakts, ka sabiedr?ba v?l  nav  paz?stama  ar
jauno val?tu. Turkl?t jaun?  val?ta  b?s  viegli  p?rvad?jama,  jo  bankno?u
liel?s nomin?lv?rt?bas d?? t? neaiz?ems daudz vietas.
       Tom?r  past?v  ar?  faktors,   kas   krimin?lajiem   elementiem   b?s
nelabv?l?gs, proti, divu m?ne?u laik? visa nacion?l? val?ta  b?s  j?konvert?
eiro – ?aj? laik? noziedzniekiem b?s j?atbr?vojas no  val?tas,  kas  n?kotn?
neb?s vairs der?ga. Lielu naudas summu konvert??ana  var  izrais?t  aizdomas
banku darbiniekos, kuri par ??d?m oper?cij?m zi?os policijai.

*Materi?li ?emti no “Neatkar?g?s r?ta av?zes”

  Eiropa paliks kosmopol?tiska – “Val?ta – t? ir valoda. Cilv?ks nevar tik
                          viegli nomain?t valodu.”

      Daudz?m taut?m to nacion?l?s val?tas nav tikai nauda  vien  –  tie  ir
sasniegumi, nacion?lais lepnums. K? piem?ram  V?cijas  marka  –  tas  ir  k?
atg?din?jums v?cie?iem par  veiksm?gaj?m  ekonomiskaj?m  reform?m,  kas  tai
pal?dz?ja no kara gruve?iem atkal izaugt par ekonomiski  att?st?tu,  stabilu
valsti. Bet, p?c eiro ievie?anas, v?cu marka uz visiem laikiem paliks  tikai
k? ciparu kombin?cija 1,96 – t?s fiks?tais kurss pret eiro.
      Ievie?ot   eiro   Eiropa   nenoliedzami    paliks    kosmopol?tisk?ka,
integr?t?ka, vien?d?ka. Tas atkal ir izteikts drauds  mazo  tautu  nacion?lo
identit??u saglab??anai – vai t?s nepazud?s  lielo  tautu  vid??  Nacion?l?s
val?tas  tom?r  ir  un  paliek  veicino?s   faktors   nacion?lo   identit??u
saglab??an?
      Ar to jau ar? da??das tautas ir interesantas, ka  t?s  ir  at??ir?gas.
Vienotas val?tas  ievie?anu  var  uzskat?t  par  m??in?jumu  Eiropas  tautas
novien?dot, padar?t l?dz?g?kas, bet  vai  tas  ir  pozit?vi?  No  ekonomisk?
viedok?a – j?, bet ?im jaut?jumam v?l  past?v  ta?u  ar?  v?l  mor?l?  puse,
psiholo?isk? puse. Vai Eiropas iedz?vot?ji grib?s tapt  vien?doti.  P?t?jumi
r?da,  ka  tikai  53%  Eiropas  iedz?vot?ju  ir  par  eiro  ievie?anu.   J?,
teor?tiski t? ir liel?k? da?a, ta?u tie cilv?ki, kas  ir  pret  to,  sast?da
gandr?z tikpat lielu skaitu, k? tie, kas ir par.
      Ar?  Latvijas  iedz?vot?ju  priek??  b?s  izv?le  –   atbalst?t,   vai
neatbalst?t eiro ievie?anu ja,  es  v?lreiz  atk?rtoju  –  ja  Latvija  tiks
uzaicin?ta iest?ties un iest?sies Eiropas Savien?b?.  t?p?c  ??  iesp?ja  ir
pamat?gi j?apsver un visi par un pret – r?p?gi j?izv?rt?, jo,  nenoliedzami,
eiro ievie?ana,  respekt?vi,  zin?m?  m?r?  Eiropas  tautu  vien?do?ana,  ir
drauds ar? t?das  mazas  tautas,  k?  latvie?i,  nacion?l?s  identit?tes  un
mentalit?tes saglab??anai.

             Neizdo?an?s gad?jum? cie? visas pasaules ekonomika.

      Lai gan Eiropas jaun?s val?tas  ievie?anas  piekrit?ji  cer,  ka  eiro
pozit?v? ietekme izplat?sies ?rpus Eiropas  kontinenta,  sasniedzot  ASV  un
citas pasaules da?as, monet?r?s savien?bas pretinieki br?din?ju?i,  ka  eiro
projekta neveiksmes gad?jum? ciet?s visas pasaules ekonomika.
      Ja  eiro  pret  ASV  dol?ru  p?rm?r?gi  nostiprin?tos,  tas  veicin?tu
glob?lo investoru aizie?anu no ASV finansu tirgiem  un  izrais?tu  aizdevuma
procentu likmju k?pumu Amerik?. Savuk?rt, ja  eiro  kurss  pret  ASV  dol?ru
strauji kristos, tas negat?vi  iespaidotu  ASV  eksport?t?jus,  kuriem  b?tu
j?konkur? ar l?t?k?m prec?m Eirop?.
      Tom?r visslikt?kais variants b?tu, ja, ja kr?ze izrais?tos  vis?  eiro
sist?m?. Ja k?da no  11  Eiropas  monet?r?s  savien?bas  (EMS)  dal?bvalst?m
nevar?tu izpild?t ekonomiskos nosac?jumus,  kas  tai  noteikti,  iest?joties
EMS, t? b?tu spiesta izst?ties  no  ??s  sist?mas.  Tas  savuk?rt  izrais?tu
finansi?lus satricin?jumus Eirop? un  v?l  vair?k  saasin?tu  t?  jau  smago
bezdarba probl?mu Eirop?. Bet, M?strihtas l?gums  nemaz  nedod  EMS  valst?m
iesp?ju izst?ties no monet?r?s savien?bas. Iest??an?s EMS un eiro  ievie?ana
tiek uzskat?ti par neatgriezeniskiem so?iem.  Dal?bvalstij  neb?s  iesp?jams
v?l?ties aiziet, jo tas nor?d?tu uz nopietn?m nesaska??m Eiropas  Savien?b?.
No t?  var?tu  celties  negat?va  ietekme  uz  finansi?lajiem  tirgiem,  kas
novestu pie eiro v?jin??anas.
      ASV  vald?bas  amatpersonas  vair?kk?rt  izteiku?as  atbalstu  Eiropas
kop?j?s val?tas ievie?anai. ”Stipra un stabila Eiropa ar  atv?rtiem  tirgiem
un sp?c?gu pieaugumu ir nepiecie?ama Amerikai un  visai  p?r?jai  pasaulei,”
pazi?ojis ASV prezidents Bils Klintons.
      ASV p?rst?vji paudu?i uzskatu, ka vienota val?ta l?dz?in?jo 11  valstu
viet? ?aus ASV komp?nij?m  viegl?k  p?rdot  savu  produkciju  290  miljoniem
pat?r?t?ju Eirop?. Turkl?t, ja eiro dos cer?to ekonomisk? pieauguma  efektu,
palielin?sies iesp?ja, ka  Eiropas  iedz?vot?ji  ieg?d?sies  Amerik?  ra?oto
produkciju. “T? ir lieliska tirgus iesp?ja, ?pa?i maz?k?m komp?nij?m,  kur?m
b?s j?veic  maz?k  dar?jumu  ar  val?t?m.  Pat?r?t?ji  Eirop?  var?s  viegli
sal?dzin?t cenas, un tas pal?dz?s ASV firm?m,  kuras  ir  konkur?tsp?j?gas,”
sac?ja ASV  Tirdzniec?bas  pal?tas  Eiropas  lietu  noda?as  vad?t?js  Vulfs
Brukmans.

*Materi?li ?emti no “Dienas Bizness” un “Deutsche Bank Research”

             Paz?d iesp?ja kontrol?t iek??jo monet?ro politiku.

      Eiro ievie?anas  pl?n?  ietverta  ar?  neatkar?gas  Eiropas  Centr?l?s
bankas  izveido?ana,  kuras  rok?s  b?s  nodotas  oper?cijas  ar  eiro.  Tas
galvenais uzdevums b?s nodro?in?t eiro stabilit?ti. Tas noz?m?,  ka  Eiropas
monet?r?s savien?bas dal?bvalsts vairs pati nesp?s  kontrol?t  savu  iek??jo
monet?ro politiku – to dar?s Eiropas Centr?l? banka. To var?tu ar?  uzskat?t
par zin?mu suverenit?tes, neatkar?bas  zaud??anu,  non?k?anu  k?da  augst?ka
sp?ka atkar?b?.  Un  past?v  ta?u  ar?  iesp?jas,  ka  tiks  pie?emti  k?das
attiec?gas valsts ekonomiku graujo?i l?mumi,  un  ??  valsts  neb?s  sp?j?ga
pretoties, jo t? savas monet?r?s politikas p?rraudz?bu uztic?jusi ECB.
      Lai nu k?, bet liel?kais zaud?jums, kas saist?s ar eiro  ievie?anu  ir
nacion?l?s val?tas zudums. Katrai valstij tom?r bija sava val?ta, un  nereti
p?c t?m ar? sprieda par pa?u valsti,  piem.  Amerika  –  stipra  k?  dol?rs.
Tagad, kad liel?kajai da?ai Eiropas valstu b?s viena un t? pati val?ta,  vai
katra ?? valsts nepaliks aizvien bezpersonisk?ka?
                 K? eiro ir g?jis s?kot no ievie?anas br??a?

Cer?bas, ka b?s  milz?gs  labums  no  liel?  caursp?d?guma,  konkurences  un
efektivit?tes,  izr?d?ju??s  stipri  p?rsp?l?tas.  Eiropas  iek??j?s   cenas
atspogu?o divus faktus:  pirmk?rt,  cenas,  t?pat  k?  politika,  ir  lok?la
par?d?ba, un otrk?rt, cenu at??ir?bas liel? m?r? ir ilgu antikonkurences  un
mazumtirdzniec?bas  konkurences  ierobe?o?anas  trad?ciju  rezult?ts  –   t?
Rudijs Dornbu?s, Masa??setsas Tehnolo?isk? instit?ta  ekonomikas  profesors,
biju?ais SVF un Pasaules Bankas galvenais ekonomiskais padomnieks.
      Protams, p?c vienot?s val?tas ievie?anas  var  sagaid?t  ieguvumus  no
oper?ciju izmaksu samazin??an?s, ta?u tas nenotiks uzreiz,  bet  p?c  da?iem
gadiem, kad re?li nauda non?ks apgroz?b?.
       Vai  eiro  pal?dz?s  atrisin?t  bezdarba  probl?mu?   Protams,   eiro
ievie?ana dos jaunas darbavietas, jo b?s  ta?u  j?apm?ca  speci?listi;  eiro
ievie?anai seko ar? t?da par?d?ba, k? lielo uz??mumu apvieno?an?s, bet  visu
bezdarba probl?mu eiro ievie?ana neatrisina. Sagaid?ma  liel?ka  stabilit?te
finansu perif?rij?s, un t?s rezult?t? ar?  strauj?ki  pieauguma  tempi,  kas
zin?m? m?r? ar? sekm? probl?mas risin?jumu. Ta?u galvenais ir  tas,  ka  ??s
probl?mas risin?jums noz?m? v?l liel?ku  ekonomisko  pieaugumu  un  radik?lu
barjeru likvid??anu, kas trauc? darba tirgum rad?t jaunas darba vietas,  bet
cilv?kiem tikt pie darba.
      Tas, ko eiro  patie??m  dos  Eiropai  ir  finansu  deregul?cijas  (gan
nacion?l?s, gan starpnacion?l?s) nostiprin??ana, kas izveido pla?u un  dzi?u
kapit?la tirgu. Eiropa no vec?s  sadrumstalot?s  finansu  strukt?ras,  kuras
pamat? ir bankas, p?riet uz amerik??u  tipa  kapit?la  tirgu,  kur  l?dzek?i
atrodas priv?tpersonu rok?s un komp?nijas izlai?  v?rtspap?rus  un  akcijas,
kur izdevumi starpniekiem ir nenoz?m?gi, un tiek ?stenota  stingra  kontrole
p?r komp?niju p?rvaldi. No t? Eiropas komp?nijas  tikai  ieg?s,  un  t?  b?s
visliel?k? piepras?juma ietekme, k?du mums n?cies pieredz?t.
       Finansu  deregul?cija  dod  iesp?ju  izmantot  finansu   tehnolo?iju.
Turkl?t  finansu  deregul?cija  un  iek??jie  tirgus  pas?kumi  paver  daudz
liel?kas iesp?jas oper?cij?m ?rzem?s. Eiro vainago ??s tendences, dodot  t?m
pla?u v?rienu, samazinot  kapit?la  cenas,  kas  rada  labv?l?gus  apst?k?us
daudz pla??kai dal?bnieku kategorijai.
      Eiro noder?jis It?lijas, Sp?nijas un  pat  Francijas  makroekonomiskai
“atbru?o?anai”. Vienot? val?ta padara ??s valstis  dro?as  investoriem,  tas
atspogu?ojas daudz zem?k?s procentu  likm?s  un  augst?k?  pieauguma  temp?;
dividendes par risku samazin?s, jo ??m valst?m vairs nav centr?lo banku  vai
nacion?lo val?tu apmai?as kursu da??d?m sp?l?t?m.
      Makroekonomika k? viet?j? iniciat?va vairs nav darba  k?rt?b?,  un  t?
ir ?oti laba zi?a pasaulei, kur? investori tik tikko pasp?j aizb?gt  ikreiz,
kad Banca d’Italia s?k ?stenot “neatkar?gu naudas politiku”. ?aj? zi??  eiro
ir ?oti  moderns  jaunievedums,  kas  ir  labi  piel?gots  dzi?i  integr?tam
starptautisk? kapit?la tirgum.
      Ko atliek  dar?t  perif?rijas  valst?m?  Vair?k  integr?ta  Eiropa  un
augst?ki pieauguma tempi,  protams,  ir  laba  lieta,  ta?u  tas  nav  nekas
?rk?rt?js. Protams, galven?  m?c?ba  perif?rijai  ir  ??da:  vis?s  valst?s,
iz?emot visliel?k?s, nacion?l? naudas politika – t? ir pag?tne.  Centr?laj?m
bank?m ar to amatieru politiku, kuras dom?, ka v?l var realiz?t il?ziju  par
“savu naudu”, vairs nav vietas.
      Nacion?l? val?ta ir d?rgs prieks, un tie?i t?d?? It?lija  un  Francija
atteic?s no sav?m val?t?m. Nacion?l? val?ta  ierobe?o,  un  par  neatkar?bas
il?ziju gadu no gada  j?maks?.  Meksika  un  Polija  nevar  noteikt  zem?kas
diskonta likmes nek? ASV  un  V?cija,  un  par  non?k?ana  l?dz  tik  zemiem
r?d?t?jiem t?m b?tu liela  veiksme.  Naudas  suverenit?te  m?sdien?s  noz?m?
tikai vienu – t?s ir ties?bas pieder?t sliktai naudai.
      K? gan lai ??s periferi?l?s valstis atbr?vojas no v?sturisk?  l?sta  –
Centr?l?s bankas un nacion?l?s val?tas,  kuru  ??s  valstis  sev  rad?ju?as?
Tikai sekojot Argent?nas vai It?lijas  piem?ram:  atsakoties  no  nacion?l?s
naudas politikas un izveidojot stingrus sakarus par pasaules l?me?a val?tu.
Austrumeiropas  ,  kas  tik  izmis?gi  v?las  iek?auties  ES  un  att?st?t?s
pasaules da??, politikai tagad ir j?b?t nep?rprotamai – dar?t  to  pa?u,  ko
citi.  Bet  tas  noz?m?  val?tas  komiteju  izveidi  un   nacion?lo   val?tu
piestiprin??anu  eiro.  Savuk?rt  Lat??amerikai  j?p?rtrauc  dot  bezgal?gus
sol?jumus ne?stenot jaunu devalv?ciju un beidzot  j?tiek  ?r?  no  haosa  un
j?piesaist?s dol?ram.
      Gan  priv?tpersonas,  gan  starptautiskie  kapit?la  tirgi  redz,  kas
notiek cit?s valst?s, un izdara savu izv?li,  neskatoties  uz  robe??m,  kas
nav savienojamas ar nacion?lo finansu neatkar?bu. Apgalvojumi, ka  Centr?l?s
bankas (piem., Meksik? vai Polij?) tagad ?steno daudz  lab?ku  politiku  nav
iemesls,  lai  samierin?tos  ar  daudz  augst?ku  risku.  Eiro   par?d??an?s
m?c?bstunda ir  ??da:  lai  ieg?tu  patie??m  labu  val?tu  ,  ir  j?izmanto
politiskais kapit?ls.
      T?tad ar? anal?ti?i atz?st, ka Austrumeiropas valstu ce??  uz  Eiropas
Savien?bu svar?gs solis ir nacion?lo val?tu piesaiste eiro  un  p?c  tam  to
nomai?a pret eiro.

      Eiro ir veicin?jis pieaugumu bir??s. Tas ir veicin?jis aktivit?tes  un
akciju cenu pieaugumu Eiropas fondu tirgos, pazi?ojis Mil?nas akciju  bir?as
vad?t?js Stefans Preda.
      P?c vi?a v?rdiem, eiro ievie?ana  “izrais?ja  ?oti  lielas  korekcijas
v?rtspap?ru  portfe?os  vis?  pasaul?”  un  stimul?ja  investorus   ieguld?t
invest?cijas  akciju  tirgos.   Jaun?,  kop?j?  val?ta  piesaista  da?u   ?o
invest?ciju  proporcion?li   eiro   ekonomisk?s   zonas   noz?mei   pasaules
ekonomik?.”

      Pasaules  iepaz?stin??ana  ar  eiro,  ievie?ot  to  neskaidras  naudas
nor??inos kop? 1999. gada 1. janv?ra  norit?jusi  veiksm?g?k,  nek?  cer?ts,
t?d?? tiek apspriestas iesp?jas ieviest eiro skaidras naudas  apr??inos  jau
agr?k  par  paredz?to  2002.  gada  1.  janv?ri.  Eiro  ir  iesp?jams  laist
apgroz?b?  pirms  2002.  gada,  ja  ??du  soli  vienbals?gi  atbalst?tu   11
eirozonas valstu vad?bas, pazi?ojis Eiropas Savien?bas komis?rs  monet?rajos
jaut?jumos ?vs Tibalds de Silg?.
      Ja visas  eirozonas  valstis  v?las  main?t  termi?u  eiro  ievie?anai
apgroz?b?, Eiropas Komisija  nekav?joties  inici?s  nepiecie?amos  likum?gos
so?us  un  izvirz?s  ??du  priek?likumu.  Ja   eirozonas   valstis   izr?d?s
pietiekami  lielu  politisko  v?lmi,  Eiropas  Savien?bas   valstu   finansu
ministri var veikt izmai?as  apstiprin?taj?  eiro  ievie?anas  grafik?  da?u
m?ne?u laik?, zi?oja de Silg?.
      Ar? citi Eiropas ietekm?g?kie politi?i un ekonomisti uzskata, ka  eiro
var?tu ieviest apgroz?b? pirms pl?not? termi?a. P?d?j? laik? aizvien  bie??k
izskan aicin?jumi kop?jo val?tu ieviest apgroz?b?  2001.  vaipat  jau  2000.
gad?.  Eirozonas  valst?m  nav  nepiecie?ami  tr?s  gadi,  lai   sagatavotos
oper?cij?m ar skaidru naudu. Piln?gi pietiekami b?tu ar vienu gadu,  uzskata
Deutsche Bank galvenais ekonomists Norberts Valters.

*Materi?li ?emti no “Deutsche Bank Research” un “Dienas bizness”
                              Latvija un eiro.

       Latvijas  Banka  nesteigsies  latu  cie??k   piesaist?t   eiro,   un,
visticam?k, nogaid?s da?us gadus, iekams lems par lata tagad?j?s  piesaistes
(SDR groza) main??anu – t? Ein?rs Rep?e.
      LB val?tas departamenta priek?nieks Roberts Grava teica: “Sprie?ot p?c
r?d?t?jiem, lats dr?z?k ir p?r?k zemu  nov?rt?ts,  it  sevi??i,  ja  izmanto
pirktsp?jas parit?tes m?rauklu. Nav ieteicams gaid?t lata devalv?ciju.
      R. Grava piebilda, ka lata cie??ka saist?ba ar eiro ir neizb?gama,  jo
n?kamgad no SDR piecu val?tu grozu sakar? ar  ES  jaun?s  val?tas  ievie?anu
izzud?s Francijas franks un V?cijas  marka.  Savuk?rt  E.  Rep?e  teica,  ka
l?mumu par lata cie??ku piesaisti  eiro  var?s  pie?emt  vien?gi  tad,  “kad
b?sim redz?ju?i, vai eiro darbosies t?, k? iecer?ts”.
      Gan E. Rep?e, gan R. Grava uzsv?ra, ka  nav  nek?du  tehnisku  ???r??u
lata piesaistei eiro kaut vai t?li?,  ta?u  tas  netiks  dar?ts,  jo  LB  ir
piesardz?ga attiec?b? uz jauno ES val?tu., ko jau 1999.  gad?  s?ks  ieviest
11 ES dal?bvalstis. ES valstu starp? nav vienpr?t?bas, ka b?tu  nekav?joties
j?p?rsvie?as uz eiro. To, piem.,  nedar?s  m?su  kaimi?valsts  Zviedrija  un
Latvijas lielais kokmateri?lu eksporta tirgus Lielbrit?nija.
      R. Grava st?st?ja, ka Latvija,  pret?ji  Igaunijai  un  Lietuvai  savu
valsts  val?tu  nav  piesaist?jusi   vienai   no   lielaj?m   starptautisk?s
tirdzniec?bas val?t?m, jo  “t?d?j?di  mazin?m  sv?rst?bu  un  baud?m  zin?mu
diversifik?cijas efektu.”
       P?c  H.  Anc?na  dot?s   inform?cijas,   daudzos   makroekonomiskajos
r?d?t?jos Latvija  ir  tuvojusies  ES  iek??jiem  krit?rijiem  vai  pat  tos
izpild?jusi ar uzviju.  T?,  piem.,  ES  t.s.  M?strihtas  l?guma  krit?riji
prasa, lai valsts par?ds nep?rsniegtu 60% no BNP. Latvijai ?is  r?d?t?js  ir
10,8% no BNP. M?strihtas krit?riji nosaka, ka valsts bud?eta defic?ts  nevar
p?rsniegt 3% no BNP, resp. – 3% Latvij?. 1997. gad? ?is r?d?t?js bija  +1,3%
atspogu?ojot valsts bud?eta atlikumu. Ar? infl?cijas  temps,  kas  septembr?
bija 3,5% tuvojas ES normai 2,6%.
      Ar? p?c Latvijas Bankas viceprezidenta Ilm?ra Rim?evica izteikumiem  ,
“Eiro ievie?ana no 1999. gada  1.  janv?ra  ietekm?s  Latviju.  ??  ietekme,
nenoliedzami, b?s pozit?va. Pirmk?rt,  samazin?sies  uz??mumu  konvert?cijas
izdevumi,  samazin?sies  uz??mumu  risks,  darbojoties  atsevi???s  val?t?s.
Otrk?rt, ietekme b?s saist?b? ar to, ka v?cu marku un Francijas  franku  SDR
val?tas groz? nomain?s eiro. J?v?ro, kas notiks ar pa?u eiro – vai tas  k??s
stipr?ks attiec?b? pret dol?ru. Lata sv?rst?bas atkar?gas no ?o divu  val?tu
savstarp?j?m sv?rst?b?m. Proti, ja dol?rs, k??s stipr?ks, lata kurss  var?tu
iet uz leju. Savuk?rt, ja eiro  attaisnos  uz  to  likt?s  cer?bas  un  k??s
stipr?ks, lata kurss var?tu pieaugt.”
      Var secin?t,  ka  p?c  Latvijas  Bankas  ofici?l?s  inform?cijas  eiro
ietekme uz Latviju b?s pozit?va, bet tuv?kaj? laik? lata piesaiste eiro  nav
pl?nota, bet ar? ?is solis ir iepl?nots ce?? uz Eiropas Savien?bu.

Latvijas bankas ir gatavas eiro  un  var  pied?v?t  saviem  klientiem  pilnu
pakalpojumu kl?stu, kas saist?ti ar eiro, t?pat k? bankas vis? Eirop?.
      Rietumu banka s?kusi pie?emt   noguld?jumus  eiro,  pied?v?jot  ?etrus
eiro depoz?tu veidus, blakus jau eso?aj?m depoz?tu programm?m latos.
       Termi?a  noguld?jumiem  ar  periodisku  procentu  izmaksu   (minim?l?
noguld?juma summa 3000 EUR) likme ir no 2,125% l?dz 2,75% gad?  atkar?b?  no
noguld?juma termi?a.
      Uzkr?juma noguld?jums ar papildin??anas iesp?ju (minim?l?  noguld?juma
summa 1500 EUR) likme no 2,25% gad? l?dz 2,75% gad?.  L?gumu  sl?dzot,  tiek
fiks?ts minim?lais noguld?juma papildin??anas solis – 200 EUR
      Noguld?jumiem ar procentu kapitaliz?ciju (minim?l?  noguld?juma  summa
1500 EUR) likme no 2,125% l?dz 2,55 gad? atkar?b? no noguld?juma termi?a.
      Ar? Lateko banka ir gatava  eiro  –  Latvijas  ekonomisk?  komercbanka
s?kusi  pied?v?t  depoz?tus  veidot  eiro.  Lateko  bankas  klientiem   tiek
pied?v?ts termi?noguld?jums ar fiks?tu procentu  likmi,  ?stermi?a  depoz?ts
un m?r?a ?stermi?a depoz?ts.
      Atkar?b?  no  klienta  izraudz?t?  noguld?juma  gada  procentu  likmes
noteiktas robe??s no 2% l?dz 3%.  Fiziskas  personas  noguld?jumu  eiro  var
veikt jebkur? apjom?, bet juridiskaj?m person?m minim?lais  depoz?ta  apjoms
ir 10 000 eiro. Lateko banka veic oper?cijas ar eiro jau no ?? gada  s?kuma,
un jau pirm?s darba ned??as  apliecin?ju?as,  ka  klientiem  ir  ?oti  liela
interese par iesp?ju str?d?t ar eiro.
      Ar? Latvijas  uz??m?ji  pasp?ju?i  p?rorient?ties  uz  jauno  nor??inu
l?dzekli un veiksm?gi veiku?i pirmos nor??inus  jau  k?du  laici?u  atpaka?.
Uz??m?ji izr?d?ju?i atzin?gu, bet nogaido?u attieksmi pret jauno val?tu.
      A/s Bolder?ja jau vair?kus m?ne?us pirms  eiro  ievie?anas  ar  saviem
?rzemju pieg?d?t?jiem vienojies, ka eiro  s?ks  nor??in?ties  ne  ?tr?k,  k?
n?kamgad. Uz??mumam  pagaid?m  nav  vienota  elektroniska  vad?bas  sist?ma,
t?tad  nav  aktu?ls  jaut?jums  par   da??du   pa?izmaksas   apr??ino?o   un
gr?matved?bas  modu?u  p?rprogramm??anu  iz  eiro.   Papla?inot   Bolder?jas
datoriz?ciju, tiks ieviestas inform?cijas tehnolo?ijas, kas var  str?d?t  ar
eiro.
      Uz??m?ji atz?st,  ka  eiro  ievie?ana  nenoliedzami  vienk?r?o  da??do
izejvielu pirk?anu no Eiropas Savien?bas valst?m. Bet  tom?r,  ar?  ja  visu
cenu kot??ana eiro padar?s viegl?ku da??du  pied?v?jumu  izv?rt??anu,  tom?r
zin?ms svars b?s ar? t?diem faktoriem k? apmaksas noteikumi, iesp?jas  pirkt
uz kred?ta, utml.
*Materi?li ?emti no “Dienas bizness”
                                   Aptauja

Es veicu aptauju, kur? tika aptauj?ti gan skol?ni,  gan  skolot?ji,  k?  ar?
da??di citi cilv?ki, ar m?r?i noskaidrot to inform?t?bas l?meni par  Eiropas
apvienoto val?tu, k? ar? noskaidrot vi?u attieksmi pret to  visp?r,  k?  ar?
pret eiro  tie?i  saist?b?  ar  Latviju.  Kop?  tika  aptauj?ti  gandr?z  50
cilv?ki. Tika ar? uzdoti jaut?jumu par person?go attieksmi  pret  eiro,  vai
Latvijai b?tu j?p?riet uz eiro, k? ar?,  vai  Eiropai  visp?r  ir  vajadz?ga
vienot? val?ta. Tika ar? jaut?ts par Latviju saist?b? ar Eiropas  Savien?bu.
Rezult?ti ir sekojo?i:
1. Vai J?s zin?t, kas ir eiro?
   a) kaut ko esmu dzird?jis;
   b) zinu;
   c) esmu ?oti labi inform?ts.
   No respondentu atbild?m var secin?t, ka jaunatne visum? ir inform?ta  par
eiro – kas tas t?ds ir un k?ds no t? labums, liela da?a  ir  pat  ?oti  labi
inform?ta, kas atrodams par ?oti pozit?vu faktoru.  T?du,  kas  kaut  ko  ir
dzird?ju?i, ir sam?r? maz, tie sast?da respondentu maz?ko da?u.

2. K?da ir J?su attieksme pret eiro?
   a) neitr?la;
   b) negat?va;
   c) pozit?va.
?aj?  jaut?jum?  aptauj?to  cilv?ku  domas  dal?s.  Liel?k?  da?a  ir  tom?r
noska?oti pozit?vi pret  eiro  un  ar  prieku  uz?em  t?  par?d??anos.  Otra
liel?k? respondentu grupa pret eiro pagaid?m noska?oti neitr?li.  To  da??ji
izrais?jis  ar?  nepietiekams  daudzums  objekt?vas  inform?cijas,  k?   ar?
uztic?ba vecajai sist?mai.

3. K? J?s sa?emat inform?ciju par eiro?
     a) no preses;
     b) no TV;
     c) no draugiem;
     d) citur.

Liel?k? da?a aptauj?to inform?ciju par eiro  sa??mu?i  no  masu  medijiem  –
telev?zijas un preses, da?a ar? no draugiem uzzin?ju?i ko jaunu,  da?a,  kas
neb?t  nav  maza,  k?  alternat?vo  inform?cijas  ieg??anas  veidu  min?jusi
Internet.

4. K? eiro ietekm?s J?su dz?vi?
     a) nek?di;
     b) finansi?lie r??ini tiks p?rv?rsti eiro;
     c) pl?noju dr?zum? (s?kot ar 2002. gadu) p?riet uz eiro;
     d) braucot uz ?rzem?m b?s viegl?k ar val?tas mai?u.


Liel?ko da?u aptauj?to cilv?ku dz?vi pa?reiz eiro nek?di neizmain?s. Tas  ir
saprotami, lielai da?ai cilv?ku ar neskaidras  naudas  nor??iniem  m?sdien?s
nav nek?das saskarsmes. Lielai da?ai respondentu finansi?lie  r??ini  (banku
konti, depoz?ti)  tiks  p?rv?rsti  eiro.  Bet  liel?kajai  aptauj?to  da?ai,
vienk?r?i b?s viegl?k ar val?tas mai?u, izbraucot uz ?rzem?m.

5. Vai J?s uzskat?t, ka ar? Latvijai b?tu j?p?riet uz eiro?
     a) nek?d? gad?jum?;
     b) tas b?tu pamat?gi j?izv?rt?;
     c) viennoz?m?gi – j?.

Liel?k? da?a aptauj?to pret eiro attiec?s ar uztic?bu, ta?u  lats  tom?r  ir
ierast?ks,  lata,  k?  stabilas  naudas  t?ls  ir  stipri   iesak?ojies   un
nostiprin?jies m?su apzi??s. Ta?u eiro – t?s ir, iesp?jams, m?su  n?kotne  –
da?a respondentu to atz?st. Ir ar? t?di, kas neatz?st Latvijas p?rie?anu  uz
eiro visp?r, ta?u tas ir neiesp?jami, ?emot v?r? m?su politikas  virz?bu  uz
Eiropas Savien?bu.

6. K?da ir J?su attieksme pret ES saist?b? ar Latviju?
     a) Latvijai b?tu taj? j?iest?jas;
     b) Latvijai neb?tu ?pa?i j?cen?as taj? iest?ties;
     c) Latvijai nevajadz?tu iest?ties ES.

Protams, k? jau tika gaid?ts, nospiedo?ais  aptauj?t?s  sabiedr?bas  vairums
bija par Latvijas iest??anos Eiropas  Savien?b?,  par  Latvijas  nesaraujamo
sai?u ar Eiropu nostiprin??anu. Maz bija  t?du,  kas  uzskata,  ka  Latvijai
?pa?i nevajadz?tu censties tur iek?auties – ja vi?i m?s tur ?em –  labi,  ja
ne – neiesim jau  no  ?das  l?st  lauk?,  un  pavisam  maz  bija  t?du,  kas
uzskat?ja, ka Latvijai visp?r nevajadz?tu pievienoties Eiropas Savien?bai.

7. Vai Eiropai ir vajadz?ga vienota val?ta?
     a) j?;
     b) n?.

Ar? ?aj? jaut?jum? respondenti izr?d?ja zin?mu vienl?dz?bu,  apgalvojot,  ka
Eiropai ir vajadz?ga vienot? val?ta, un, ka  eiro  ir  vajadz?gs.  Viedok?i,
protams, at???r?s, bet visum? sabiedr?bas  viedokli  ?aj?  jaut?jum?  var?tu
atspogu?ot jaunajai val?tai par labu.

Visum? no ??s aptaujas var secin?t, ka sabiedr?ba ir inform?ta par eiro,  un
ka t?s attieksme pret to ir pozit?va, ta?u nogaido?a. Tas ir  likumsakar?gi,
jo poz?cija, kur? m?s pa?laik atrodamies ?auj mums  nov?rot  eiro  ievie?anu
11 Eiropas valst?s, m?c?ties no vi?u k??d?m, lai  m?s  n?kotn?,  kad  pa?iem
n?ksies sastapties ar ?o procesu, kas, es dom?ju ir  neizb?gams,  nepie?autu
t?s pa?as k??das. Sabiedr?ba atbalsta Eiropas naudas apvieno?anas  centienus
un ir par r??inu vienk?r?o?anos ar Eiropu.
                          Nobeigums un secin?jumi.

      No aptaujas var secin?t, ka sabiedr?ba visum? ir  labi  inform?ta  par
eiro un t? ievie?anu. Tom?r sabiedr?bas attieksme ir nogaido?a. ?eit  zin?mu
lomu sp?l? ar? uztic?ba latam, kur? nostiprin?jies m?sos k? stabilit?tes  un
p?rtic?bas t?ls. Ta?u sabiedr?ba saprot, ka eiro - t? ir n?kotne.
      M?su pa?reiz?j?s poz?cijas liel?k? priek?roc?ba ir t?, ka m?s  pa?laik
varam nov?rot eiro ievie?anu 11 ES  valst?s,  lai  v?l?k,  kad  mums  pa?iem
n?ksies ar to saskarties, m?s nepie?autu t?s  pa?as  k??das  un  b?tu  lab?k
sagatavoti. R?p?gi  izsverot  visus  par  un  pret  var  izdar?t  attiec?gos
secin?jumus, attiec?b? uz eiro un Latviju, k? ar? eiro ietekmi  uz  Latviju.
Protams, ir ar? negat?vie faktori,  ta?u,  pozit?vo  faktoru  un  labumu  ir
vair?k, un kopum? ?is m??in?jums apvienot Eiropas val?tas vien?  vesel?,  es
dom?ju, ir izdevies.
      Eiro ietekme uz Latviju b?s pozit?va, k? liel?kie  labumi  j?min  tas,
ka vienk?r?osies r??ini ar  Eiropas  Savien?bas  valst?m,  k?  ar?  tas,  ka
t?ristiem b?s viegl?k ar val?tas mai?u, iebraucot ES valst?s. Katras  no  ES
un EMS dal?bvalsts nacion?l? tirgus robe?a izzud?s, un tas, ko  m?s  ieg?sim
b?s liels tirgus ar pla??m iesp?j?m, kas sp?j?gs m?roties sp?kos ar? ar  ASV
un Jap?nas ekonomiskaj?m zon?m.
      Ar?  p?c  Latvijas  Bankas  izteikumiem  eiro  ievie?anas  ietekme  uz
Latviju b?s visnota? pozit?va, bet ar lata piesaist??anu  eiro  n?ksies  v?l
mazliet pagaid?t. Lai gan jebkur? gad?jum?  lats  tiks  liel?k?  vai  maz?k?
m?r? piesaist?ts eiro - SDR groz?, kuram  pa?reiz?ji  ir  piesaist?ts  lats,
v?cu markas un fran?u franka viet? n?ks eiro, t? k? SDR  groz?  eiro  sp?l?s
galveno lomu.
                       Izmantot?s literat?ras saraksts

Laikraksti un ?urn?li:
“Dienas bizness” - periodika
“Diena” - periodika
“Neatkar?g? R?ta Av?ze” - periodika
“Kapit?ls” – periodika
“The Economist” – periodika

Gr?matas:
Euroview 2 – ING’s view of questions about euro (summer 1997)
LB Kiel Euro Special (1998)
The euro – a stable currency for Europe – Deautsche Bank Research Special
Report (February 1997)

Inform?cijas bukleti:
Euro times (December 1998)
London: ready for the euro
Latvijas Bankas informat?vais buklets “Eiro”
Rietumu bankas informat?vais buklets.

Internet:
Latvijas Bankas ofici?l? m?jas lappuse (ссылка на сайт удаленаcontact://www.bank.lv )
Eiropas Savien?bas ofici?l? m?jas lappuse (ссылка на сайт удаленаcontact://europa.eu.int)
   Eiropas integr?cijas biroja ofici?l? m?jas lappuse (ссылка на сайт удаленаcontact://www.eib.lv)

                                 Pielikums.
                          Eiro mon?tas un banknotes

1. Mon?tas
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |


Katr? valst? eiro izskat?sies sav?d?ks:

|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |

2. Banknotes
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |
|[pic]                           |[pic]                           |


                           -----------------------
[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

[pic]

2 centi

1 cents

10 centi

5 centi

50 centi

20 centi

2 eiro

1 eiro

Be<[pic]#[pic]ij[pic][pic]

Austrij[pic][pic]

Sp[pic][pic]nij[pic][pic]

V[pic][pic]cij[pic][pic]

*[pic]rij[pic][pic]

Francij[pic][pic]

N+[pic]derland